Klade
Atminējos, ka reiz sensenos laikos (aptuveni 15 gadus atpakaļ) aiz trejdeviņām jūrām un trejdeviņiem kalniem (Lubānas ielā 12) kādā karaļvalstī aiz septiņām durvīm un septiņreizseptiņām atslēgām noslēgtā lādē (manā skapī) bija kladīte. Tai kladītē bija visvisādi tolaik sazvejotie interesantie pantiņi, kurus varēja skaitīt visos gadījumos un arīdzan negadījumos. Neko daudz neatminu, bet vienu haikuveidīgu īsiņo gan.
Tu puisītim meti ar puķīti,
Bet tagad par to tev draud sods.
Jo puķītei līdzi nāca
Puķupods.
2007. gada 13. decembrī, plkst. 21:32
lielisks pantiņš! būtu jau forši, ja pārējās, ko atceries, arī nodrukātu
2007. gada 14. decembrī, plkst. 02:31
ROFL. :D Es atceros Tālavas taurētāja versiju iz skolas. Pardon par pieturzīmēm, tās piedomājiet paši (nekad neesmu iebraucis pieturzīmēs dzejai):
Pār Tālovas tumšem silem Nakts pelēkas paltras klāj; Pār tumšām egļu špicēm Visāda koļera jāj.
Šlāf Miervald's iekš savem tahtem; Šlāf viņa goje pulks; Šlāf Vaidelot's ar sargem; Šlāv jevreju valodas tulks.
Tik augstākās egles špicē Vien' trompetist nomodā. Tas lūr caur Ceis binokl stiklem Gan tuve gan tālumā.
Te pēkšņi tam lēkas Ka lejā sōļ čab, Un ieroč tais briesmīg trobel Un zirgem zōb klab.
"Šurp trompet, kāpt zemē! Tu glābti sev dzīvību! Mēs dot Tev funfcik rubel gold Und brīvību!"
"Man gold ir man taut, Kad tā stāv iekš man bōd, Un kas šaustīt un postīt to grib, Di kāken lai iet uz to pōd!"
Un trompets pūš cik spēka, Ar bultu iekš pēcpusi mirst, Un mirdams tas naidnieku sūta: "Pašļi jūs visi ..."
2007. gada 14. decembrī, plkst. 10:48
Vilx- labais!:D
2007. gada 14. decembrī, plkst. 13:18
Vilx +1
2007. gada 14. decembrī, plkst. 14:01
taalaviet's ierullee! :D
2007. gada 14. decembrī, plkst. 15:33
Bljee, ku reeciigi! :D :D :D Pizdzeckijs gabals! Piemiizhu bikses no smiekliem raudaadams. Bet ja nopietni, tad man po. Man labaak patiktu par maskachkas bomaariem.
2007. gada 14. decembrī, plkst. 19:17
Arī pamatskolas garā folklora. Apm. 12 gadu vecumā iemācīta no kādas radinieces, tolaik studentes:
Kad vecai Mārčs uz mežu iet Pār plecu viņš liek šķipeli, Un meža malā nonācis Viņš izvelk savu piiī... Pīpes kāta galiņu, Ko atdauza pret ežu Un divas mečas smaidošas Tam rāda savu peee... Peperkoku sirsniņu, Ko cepis saimnieks Švimpis, Un Mārčam tīri nemanot Sāk celties stāvus piii... Pīļu mājas Augustiņš, Kas solījies šo sisti Tam daudzas reizes mācīja, Kā prasīt meitām piii... Piparotu šņabi dzert Ar vērmelēm pa virsu Un Mārcis tīri nemanot sāk kasīt savu dii... Direktora madāmai bij' sunīts vārdā Prūsis Un spalva tam bij kuplumā kā dažai meitai kūū... Kūpošajā katliņā, Kur vārās vecā vista Tā vārīdamās stāstīja Kā viņa kādreiz pii... Pirmās dienas vakarā, Kad pirtī uguns dzisa, Tur iekšā bija aktrise, Kas teica laimei irstot, Ka savādāk šī nevarot Un iešot kaktā dii... Direktoram prasīties, Lai laižot šo uz mājām, Jo būšanas nav kārtībā, Kas atrodas starp kājām.
2007. gada 15. decembrī, plkst. 07:16
laacz - jaux un mazs pantinjsh! sitadus ik pa laikam vajag vel! :D
paksii - jautrs bet garsh.. :) labi ka so to ari nocenzeji! :)
2007. gada 15. decembrī, plkst. 12:25
IMHO tur nebija nekas cenzēts. Tas tieši tā arī ir jāskaita. ;)
2007. gada 16. decembrī, plkst. 20:34
Vilx - tas jau no Edgara Liepiņa repertuāra. Man ir mp3 formātā ar Maiju Lūsēnu šitais gabals.
2007. gada 16. decembrī, plkst. 20:35
Tas nebija Vilx domāts. Par pēdējo pantiņu runa ir #7 ;)
2007. gada 16. decembrī, plkst. 23:26
jā, pantiņi bija kruta, man atkal kaut kur mazs blociņš no armijas laikiem ir ar pantiņiem...
tik nevienu tā uz sitiena nevaru atcerēties
2007. gada 17. decembrī, plkst. 01:07
Laacz
Orģinālā bija:
Redzu skaistu skuķīti Metu tai ar puķīti Tagad mani gaida sods Jo puķei klāt bij puķu pods