Pēdējo gadu Vikipēdijas problēmu kontekstā pavisam interesants ir Gūgles jaunais produkts - “Google Knol”. Idejiski tas vairs nav klasiskais wiki, taču tiek pozicionēts kā centralizēts kvalitatīvas informācijas avots. Sākot ar politiskiem, reliģiskiem un citāda veida enciklopēdiskiem rakstiem un beidzot ar to, kā saskrūvēt bērna gultiņu, ja komplektā nav trīs skrūvīšu.

Interesanti, ka princips ir diezgan oldskūl - saturs nāk no to autoriem. Pārējie varēs darīt ne tikai rediģēšanas štelles. Būšot iespēja to visu arīdzan komentēt, atsaukties, rakstīt savu versiju, pievienot papildinformāciju, utt. Gūgle nodarbosies tikai ar to, ka automatizēti izvērtēs (kā tas jau notiek pašlaik ar weblapām) šī satura kvalitāti, lai to pozicionētu savos meklēšanas rezultātos.

Un tagad par Vikipēdiju. Kamēr tā ir tāda kā tautas enciklopēdija, kur lielākie resursi tiek veltīti cīņai ar vandālismu un rakstu kvalitāti, tad te viss ir otrādāk. Par raksta kvalitātes garantu kļūs tā autors. Jo vairāk labu rakstu, jo labāk autoram. Līdz ar ko tiešu konkurenci Vikipēdijai tas diez vai sastādīs. Kaut kādā man neaptveramā veidā mazā kompānija Gūgle ir sākusi uzskatīt, ka wiki tomēt nav nākotne (kas nav nekāds brīnums, jo kritikas ir gana). Pie kam, ar wiki nenopelnīsi.

Būtiskais aspekts - izcelt raksta autoru, ir elegants. Šādi var pārvilināt labus rakstniekus no citiem resursiem. Šādi var viņiem galu galā arī elementāri maksāt pa tiešo, bez starpniekiem (izmantojot no Gūgles reklāmām gūtos ienākumus). Pie kam, maksāt vairāk, nekā saņem tie paši autori citviet, jo nav neviena procentus griboša pa vidu.

Pieņemu, ka Knol laika gaitā neaprobežosies ar enciklopēdiska rakstura informāciju. Galu galā arī Vikipēdijai ir Vikiņūzi. Nebrīnīšos, ja daudzi apdomās pāriet (vai uz nepilnu laiku paņemties) uz Knol no zināmiem “lielajiem” tiešsaistes un papīra izdevumu autoriem pie šādas platformas no kompānijas, kura ne tikai vēlās, bet arī var maksāt. Katrā gadījumā šis projekts šādu tādu apstākļu sakritības rezultātā no tiesas var izvērsties par epohālu nāves enģeli visiem izdevumiem. Pārvērst to, kas no sākta gala bija relatīvi neatkarīgs un daudzveidīgs - žurnālistiku. Kālab lai jauniņais žurnālists meklētu darbu kādā papīrelī, ja viņš var bez jebkāda čakara doties uz Knol un provēt pelnīt tur?

Ziniet, un pie augstās raudzes autoru rakstības paradumu, principu utt izpētes ar laiku (gadu gaitā) var izveidot arī pirmos automatizētos rakstu ģeneratorus. Galu galā, autors, kurš raksta gūgles lapā, lai meklētu papildinformācjiu, izmanto gūgles meklētāju, lai to visu organizētu, izmanto gūgles bukmārkus, lai sazinātos ar avotiem, izmanto gūgles epastu, utt. Protams, tā ir utopija, bet pietiek jau ar mazo pirkstiņu...

Nu, ko. EPIC tuvojās? :)