Blogeri kā akreditēti žurnālisti
Man jau labu laiku, šķiet, ir viedoklis jautājumā par to, vai blogeris drīkst tikt akreditēts kā preses pārstāvis. Pieņemu, ka ārzemēs tas ir noregulēts, bet pie mums cilvēki, sākot blogot, kaut kā mazliet īpatnējā veidā vēlās novienādoties ar presi un lielajiem medijiem.
Vispārpieņemta prakse ir tāda, ka medijiem, kuri ir spējīgi profesionāli atspoguļot notiekošo, vai arī tie, kuru viedoklis pasākumu veidotājiem šķiet nozīmīgs, tiek piedāvāta iespēja apmeklēt dažādus pasākumus kā preses pārstāvjiem. Tas, protams, nozīmē, ka iekļuve tajos ir par velti, kā arī opcionālu pieeju presei paredzētām telpām, kurās ir pieejami dažādi līdzekļi, ar kuru palīdzību var atvieglot un operativizēt savu darbu - datori, internets, telefonsakari, iespēja aci pret aci satikties ar nozīmīgiem cilvēkiem, utt. Eksistē arī parastā ielūgumu sistēma, bet tā ir cita lieta.
Un tad atnāca blogeris. Nenoliegšu, ka pateicoties blogiem, ir izveidojusies cilvēku grupa, kuras viedoklis, lai arī savā blogā pausts, ir būtisks un ar vērā ņemamu svaru. Viņi, iespējams, nemaz nav nedz žurnālisti nedz kas cits. Tie ir atsevišķs stāsts. Bet lielākā daļa no blogeriem tādi nav. Arī man būtu diezgan neērti pieprasīt akreditāciju kaut vai tai pašā “Baltic IT&T” (vai tāds vēl notiek, nezinu).
Teiksim, uz kādu izstādi tiek nolemts akreditēt blogerus tai pašā līmenī, kā tas tiek darīts ar mediju pārstāvjiem. Ja izstāde ir mega interesanta, kas notiks? Uzradīsies milzums daudz cilvēku, kuri pierādīs, ka ir blogeri jau vismaz pusotru gadu, ka viņi raksta gana regulāri un dažreiz pat par attiecīgo tēmu. Un viņi pieprasīs iespēju tikt iekšā. Un nejau tāpēc, lai tur strādātu. Bet gan tāpēc, lai, lepni vicinot šiltīti ar uzrakstu "prese", patiesībā turpinātu būt par parastiem apmeklētājiem.
Principā, ja ir vēlme izmantot blogerus pasākumu popularizēšanai, var viņus akreditēt, bet ne kā presi. Izmantojot parastus mārketinga gājienus ar biļetēm par puscenu vai velti, ar smieklīgām, bet skaisti uzrakstāmām priekšrocībām, veidojot varbūt atsevišķus reizi dienā notiekošus dzejas lasījumus pasākumus prezentāciju veidā tikai blogeriem.
Nekas nenāk par velti. Tas, ka tu blogo, nenozīmē, ka automātiski tev kaut kas pienākās. Un šantāža (kā atriebību neko nerakstīt vai rakstīt visu sliktu) jau nu nebūs tas pareizākais veids, kā provēt tikt pie haļavniem ielūgumiem uz maksas pasākumiem vai iekļūt ierobežotas pieejamības ballītēs.
Hau, tipa.
Virsnieks
2008. gada 15. janvārī, plkst. 09:42
eemmm... Laacz, kas tev tieši liek tā domāt, ir kādi konkrēti piemēri? :) to es jautāju tik tāpat, intereses pēc, bet rakstam piekrītu, ka blogeris nav tas pats, kas žurnālists..
Arturs Mednis
2008. gada 15. janvārī, plkst. 09:45
Ļoti pareizi, manuprāt. Taču ir izņēmumi - ja runa nav par tavu privāto blogu, bet kādas konkrētas nozares, nišas blogu, kas ir labi apmeklēts, kur tiek rakstīts par konkrēto sfēru (kas tas būtu? Nezinu neviena), utt.. Man arī neceļas roka lūgt akreditāciju, lai arī 49% gadījumu tik un tā man ir ielūgums, bet ne kā medijam. Jaffa.lv redaktorei Elzai ir akreditācija uz visiem pasākumiem, bet ne kā blogerei, un nav ne mazākās domas par to ik reizes klaigāt kādi, redz, mēs kruti. Domāju ka šis raksts ir konkrēti mērķēts uz vienu vai diviem blogeriem, kas paši zina kas tie ir.
No otras puses - ja es būtu Baltic IT&T (man arī šķiet ka tāds vairs nenotiek) organizators, tad es pats censtos uzaicināt Laacz.lv un Pods.lv veidotājus, varbūt Krizdabz.lv arī, akreditēt kā medijus, vai vienkārši piešķirt ielūgumus.
Didulis
2008. gada 15. janvārī, plkst. 09:51
Baltic IT&T kā izstāde vairs nenotiek (laikam jau 2 gadus), taču kā es manīju netā, tad zem šī nosaukuma it kā notiek konferences uz kurām savācās lielās pašmāju IT kompānijas un apmainās ar saviem jaunajiem sasniegumiem. ;-)
Indy
2008. gada 15. janvārī, plkst. 11:01
Vai interneta portāls skaitās medijs? vai visi blogos norietie alberta BNA u.c. projekti skaitās mediji? ar ko viņi ir labāki par blogiem? Ja interneta portālam ir vairāk kā 2000 lasītāju, bet tas savu saturu veido no dažādām preses relīzēm un LETAs ziņām, bet pats neraksta vai tad viņam ir tiesības akreditēties?? manuprāt JĀ - jo viņam tomēr ir iespēja noteikt kādu saturu likt un kādu nelikt...
bet es arī esmu PAR to, ka blogeri var saņemt preses kartes un katram pasākuma kurš tās izsniedz ir jākontrolē vai blogers ir tā vērts lai dabūtu to karti! tieši tāpat kā nedos taču uz lielu pasākumu preses karti kaut kādai lauku avīzītei ar 500 tirāžu kas nekad par attiecīgā pasākuma tēmu pat neraksta!
Vilx-
2008. gada 15. janvārī, plkst. 11:17
Es gan neko nezinu par to, kāda ir pašreizējā kārtība (kaut kas jau laikam ir, ja jau ir "akreditēti" žurnālisti), taču man šķiet, ka prātīga būtu šāda sistēma: Ne kurš katrs var būt kā preses pārstāvis. Lai būtu par preses pārstāvi, vajag izņemt kaut kādu atļauju. Atļaujai savukārt vajadzētu būt ar nosacījumiem, kas ir gana neizdevīgi, ja ar žurnālistiku nenodarbojas nopietni. Šobrīd gan grūti nodefinēt, kādi tie varētu būt. Taču viena lieta gan nāk prātā - kārtīga cena. Teiksim, 500Ls gadā. Ierindas blogerim par pāris izstāžu "brīvbiļetēm" tā ir diezgan sālīta cena. Taču žurnālistiem, kas šo atļauju izmantos diendienā tas savukārt ir tīrais spļāviens.
Jeremy
2008. gada 15. janvārī, plkst. 11:26
Man šķiet, ka daudziem nav īstas apjēgas, kas iīsti ir medijs un kas nav. Kā to skaidri definē Likums par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem tā pašreizējā redakcijā, "masu informācijas līdzekļi ir vīzes, žurnāli, biļeteni un citi periodiskie izdevumi (iznāk ne retāk kā reizi trīs mēnešos, vienreizējā tirāža pārsniedz 100 eksemplārus), kā arī televīzijas un radio raidījumi, kinohronika, informācijas aģentūru paziņojumi, audiovizuāli ieraksti, programmas, kas paredzēti publiskai izplatīšanai". Plus, masu informācijas līdzekļu dibinātājs var būt tikai juridiska persona.
Tātad, ir skaidrs, ka uz tikai internetā bāzētiem projektiem (portāliem, vortāliem, blogiem) tiesiskais regulējums, kas attiecināms uz presi, radio un TV, neattiecas.
Šis likums nosaka arī akreditācijas principus publiskiem pasākumiem, kā arī takreditēto personu tiesības un pienākumus. Akreditēties var tikai žurnālisti, savukāt žurnālists likuma izpratnē var darboties tikai MĪL uzdevumā.
Tātad, blogerim nevar būt tādas pašas tiesības kā avīzes žurnālistam, jo to neparedz likums.
Cita lieta, ka akreditētājorganizācija (pasākuma rīkotāji), ja tas saskan ar viņu mērķiem,var individuāli paredzēt šādas tiesības arī blogeriem, kas dažkārt arī tiek darīts.
Māris
2008. gada 15. janvārī, plkst. 11:27
ja man piedāvā, es eju ;) kur problēma
Helmuts
2008. gada 15. janvārī, plkst. 11:28
izskatās laacz piedzīvojis pirms šitā ieraxta dzīvu diskusiju uz tēmu.
varbūt varētu izvirzīt kritērijus pēc apmeklējumu skaita. ja tavs blogs tiek lasīts 10K reizes mēnesī, tad dodam akreditāciju, bet ja tevi lasa tikai 300 cilvēki, paliec aiz durvīm.
mož ka blogeriem varētu dot skidonu uz ieeju, lai jau nāk paskatās, un pēc tam blogā iemet mūsu pasākuma nosaukumu, kā nekā pa blogiem izvazātam brendam (pasākumam) ir spēks.
Jeremy
2008. gada 15. janvārī, plkst. 11:31
Ā, pareizi, masu informācijas līdzeklim ir arī jāreģistrējas speciālā reģistrā zem UR.
Helmuts
2008. gada 15. janvārī, plkst. 11:32
ā, starp citu, pielaidīšu eļļu ugunij:
"Vispārpieņemta prakse ir tāda, ka medijiem, kuri ir <b>spējīgi profesionāli atspoguļot</b> notiekošo"
fīča tāda, ka lielākā daļa Latvijas mēdiju nemāk profesionāli atspoguļot, tiek tikai atgremotas preses relīzes vai arī izpušķotas Leta vai BNS tekošās ziņas, vai arī pēc pasūtījuma tiek uzbliezts kārtējais skandāls. žurnālisti raksta par to, par ko viņiem maksā, retais spēj to darīt profesionāli.
Dzhonijs
2008. gada 15. janvārī, plkst. 11:34
Par konkrētu lietu runājot - 10K vai 300 apmeklētāji nav rādītājs blogam. Pasaulē ir pierasts lietas mērīt pēc kvantitātes ne kvalitātes. Blogs ar 500 apmeklētājiem var būt ietekmīgāks par blogu ar 10000 apmeklētājiem, līdz ar to uzskatu ka apmeklētāju skaits nav rādītājs kvalitātei :).
Jeremy
2008. gada 15. janvārī, plkst. 11:35
Un Dzhonijs tagad pārlasa, ko pats uzrakstīja un tad pastāsta visiem, ko viņš īsti domāja :D
Dzhonijs
2008. gada 15. janvārī, plkst. 11:42
Jeremy, biju domājis par Helmuta teikto ka "akreditēts" blogeris sākas no 10K lasījumiem mēnesī :P
Jeremy
2008. gada 15. janvārī, plkst. 11:48
Nē, tu raksti, ka10k vai 300 nav rādītājs blogam, bet tad paziņo, ka pasaulē pierasts lietas mērīt pēc kvantitātes, ne kvalitātes :D Opreģiļis :D
Dzhonijs
2008. gada 15. janvārī, plkst. 14:52
Jeremy, es jau saku ka pasaulē pierasts mērīt pēc kvantitātes, BET tas nav patiesais kvalitātes rādītājs :). Nesaprotu kas tur nesaprotams :D, vai arī es šodien tik neskaidri izsakos (tjip dzēris, appīpējies un pārstrādājies neesmu, un arī izgulējies esmu :D) :D
Jeremy
2008. gada 15. janvārī, plkst. 17:10
Bļin, nu tu vienā komentā vnk divus diametrāli pretējus viedokļus paud. Pārlasi vēlreiz uzmanīgi savu komentu pirmo :D
Dzhonijs
2008. gada 15. janvārī, plkst. 17:45
Pārlasīju :D. Padomāju. Padomāju vēl un izdomāju ka jā, varbūt mans koments var tikt pārprasts :D. Tachu neuzksatu ka tur būtu pausti diametrāli pretēji viedokļi :D. Vienīgais es varēju izpausties skaidrāk :).
Jeremy, domāju ka nav vērts tālāk piespamot laacz komentus un ja vajadzēs tad tālāku diskusiju izvērtīsim kad tiksiemies atkal pie kādas glāzes :D.
Gints Plivna
2008. gada 15. janvārī, plkst. 20:16
Ir reāls keiss - Oracle Openworld konferencē (>40K cilvēki) blogeri (par Oracli protams) varēja <a href="http://oracleappslab.com/2007/10/12/bloggers-at-openworld/" rel="nofollow">piedalīties par velti</a> ietaupot vairāk nekā 1K zaļos. Tiesa gan viņi netika akreditēti kā žurnālisti, bet kā vienkārši dalībnieki. Diemžēl ceļa un uzturēšanās izdevumus Oracle nesedza - yeahhh jācer ka drīz būs arī tas :)))
Agzas
2008. gada 15. janvārī, plkst. 23:43
nez. kamēr tas nedara skādi, tikmēr takš viss ir ok. Es arī vienu akreditētu blogeri zinu..
Jeremy
2008. gada 16. janvārī, plkst. 02:08
Nu Ramūns uz BBL akreditējās kā blogeris. Patiesībā viņš arī ir viens no retajiem, kas to būtu pelnījis, jo pārzin savu nišu un labi raksta. Es arī easy akreditējos uz gadrīz jebkuru pasākumu, bet tas neskaitās, jo man ir žurnālistu savienības biedra karte.
otto
2008. gada 22. janvārī, plkst. 02:35
Manuprāt, Latvijā joprojām nav neviena bloga, kuram pienāktos kaut kāda generic akreditācija vai pielīdzināšana preses statusam, kaut vai kādā vienā sfērā. Bet jebkura pasākuma organizatoriem, protams, var būt savi favorīti, kurus tie var individuāli ielūgt - dzīvojam taču brīvā pasaulē :)