Cilvēki vēlas nopelnīt pilnīgi visur un viņiem ir vienalga pamatoti vai nepamatoti. Labi, Forumā varētu vēl saprast, ka ir konkrēta summa neskatoties cik biļetes tiek pasūtītas, jo, lai arī i-netā pērkot biļeti tiek neaizņemts kasieru laiks, kas atkal noved pie tā, ka uzņēmējam parādītos ietaupījumi, jo nepieciešams mazāks kasieru skaits kam maksāt algu katru mēnesi, bet tik un tā var rasties nepieciešamība izņemt biļeti kasēs, kas nenoved ne pie kāda ietaupījuma, tad Autoostā prasīt 10% vienalga kaut tu pērc vienu vai simts biļetes ir muļķīgi.

Nevajag aizmirst, ka parasti tās ir dažādas juridiskas personas (Rīgas AO, bez rindas u.c.), kuriem par šo pakalpojumu (pārdoto biļeti) ir jāatskaita konkrēta naudas summa pakalpojuma sniedzējam (JAP). Attiecīgi arī viņu peļnas daļa tiek fiksēta, kā gudrajā valodā mēdz dēvēt - uplifts.

Vienīgais, par ko te var piesieties, ir termins "transakcija". Ja pakalpojuma sniedzējs to būtu nosaucis par "servisa maksa", tad jautājumi lieki. Normāls veids kā gūt papildus ienākumus.

Visvairāk besī airbaltic pakalpojums, kur transakcijas maksa (TM) ir <b>6 LVL par 1 biļeti</b>, piemēram, ja pērk 10 biļetes, tad TM ir 60 LVL, neskatoties uz to, ka reāli ta notiek tikai 1 transakcija. Tā vārīties ir jāmāk!

vis nekaunigaka ir bilesu paradize - pedejoreizi, kad megjinaju caur netu teatra biljetes nopirkt, beidzas ar skalju lamashanos un cancel, kaut kur pie 2ls vinji gribeja par "pasta izdevumiem" uc shitu.

Sveiks!

Šo procesu, kat par norēķinu pieliek klāt naudu sauc par Surcharge. Principā norēķiniem ar maksājumu kartēm tāda lieta ir aizliegta... lai gan daži tirgotāji pamanās to tomēr praktisžet, lai tādā veidā nosegtu izdevumus, kas rodas pieņemot (apstrādājot) maksājumu kartes. Principā no apgrozījuma apmēram 1.5% patu Bankas...

Latvijā uz šīs aizlieguma robežas balancē daži tirgotāji - AirBaltic, Biļešuparadīze... to praktizē.

Lai zinātu 100% jāpalasa Visa/Mastercard noteikumi.

Šie noteiktumi neattiecas uz virtuālajām naudām vai Hanzanet (Hanzalink) tiešajiem pārskaitījumiem.

Kā patērētājs es noteikti saku, ka tas ir galīgi nezolīdi... elektroniskie norēķini viennozīmīgi ir lētāki (no izmaksu viedokļa) kā naudas norēķini... nav nepieciešama inkasācija, nav nepieciešami cilvēki, mazāka kļūdas iespējamība, nav nepieciešama fiziskā drošība (apsargi)... un visi pārējie ar skaidro naudu saistītie izdevumi.

Ceru , ka drīkst paust oficiālo viedokli...:) PApildus uzcenojums jebkurai interneta vietnei (AirBAltic, Bezrindas, ForumCinemas u.c.), kas tirgo e-biļetes veidojas vairaku apstākļu pēc:

1. jebkura tranzakcija internetā maksā komisijas maksu, ko iekasē bankas par maksājumu apkalpošanu. Tas attiecas gan uz karšu pieņemšanu, gan daudzu banku piedāvato Bank Link pakalpojumu. Līdz ar to, biļetes tirgotajs, lai segtu savuz izdevumus ir spiests pievienot komisiju. Maksa aistīta gan ar darījum apstrādu, gan papildus krāpniecības risku, kas saistīts ar norēķiniem internetā.

2. šī komisijas maksa vienmēr pircējam tiek atklāti uzrādīta. Pircēja brīva izvēle- veikt pirkumu vai atteikties un iet uz biļešu kasi, kur iespējams cena par biļeti būs zemāka.

3. biļetes cenu (tarifu) nosaka pakalpojuma sniedzejs. Autobusu gadījumā tie ir pārvadātāji, kuri cenu savam pakalpojumam nosaka paši. Bet šeit cenas visdrīāk tikai augs, jo degvielas cenas nestāv uz vietas un visiem taču gribas braukt jaunos un ērtos autobusos, vai ne?

Cerēsim, ka nākotnē e-biļešu īpatsvars augs un bezrindas.lv savus ienākumus varēs veidot, piemēram, no reklāmas vietu tirdzniecības portālā vai kā savādāk, tādejādi kompensējot izdevumus, kas sasitīti ar maksājumu apstrādi un piedāvāt šo pakalpojumu bez papildus uzcenojuma pircējam.

Aigars Tatarčuks bezrindas.lv

P.S. bērnība man nebija nemaz tik grūta...:)

AirBaltic vispār ir nekaunīgi.. savā laikā atņēma bezmaksas uzkodas lidmašīnā, tad pērkot biļeti internetā jāmaksā par transakciju... tagad vēl arī par bagāžu jāmaksā...

Galīgi neforši. Kas tad biļetē ir iekļauts?

Vēl dažas idejas AirBalticam par ko ņemt naudu:

1. Uzgaidāmās telpas izmantošana lidostā - laukā bezmaksas, laukā zem jumtiņa 2 Ls, telpās 5Ls /pasažieris.
2. Nokļūšana līdz lidmašīnai - ar kājām bezmaksas, bagāžas ratiņos 2 Ls, ar autobusu 5Ls (katrā virzienā)
3. Lidmašīnas (inFlight) servisi - apsilde 2 Ls, glābšanas veste zem krēsla 5 Ls, Sjuartes uzmanība 5 Ls, iztīrīts krēsls pirms lidojuma 3 Ls, Pārtika 5 Ls, svaiga pārtika 50 Ls, svaiga pārtika laipni pasniegta 100Ls, svaiga pārtika laipni pasniegta un pietiekamā daudzumā : pakalpojums nav pieejams.

Aigar, vispār jau tas nebija konkrēts uzbrauciens inaudai, bet gan kopējai burzmai, kas šādējādi gremdē perspektīvu pakalpojumu. Pie kam, šādas "komisijas" būtu jāpiemēro gana samērīgas, lai gala cena nebūtu lielāka (vai arī ne tik būtiski lielāka). Es vairāk esmu pret sistēmu, kad reāli mazāk izmaksājošs pakalpojums maksā dārgāk, nekā tas, kur nāk klāt amortizācija un citi izdevumi.

Šis ir jautājums, kura risināšanā būtu jāpiedalās itin visiem, bet, diemžēl, katrs grib savu daļu un beigu beigās tā komisija ir astronomiska.

Protams, ka e-pirkuma transakcijai ir zināmas izmaksas; bet tāpat ir izmaksas arī biļetes pirkumam kasē - kasieres darbs&telpas, inkasācija, utml. Un nav pamata domāt, ka izmaksa kasē ir mazāka nekā automatizētam pakalpojumam...

Elegantākais kāsiens, ko esmu piedzīvojis, nāk no Lattelecoma.

Izlēmu notestēt, kā darbojas Apollo tv. Par mēnesi jāmaksā 1.80, kas man liekās tīri pieņemami. Bet lai Lattelecoms saņemtu šos 1.80, man nācās nosūtīt īsziņu, kas izmaksāja 3.50. Spēcīgi, vai ne? Es gan saprotu, mobilie operatori prasa savu, bet takš lattelekoms takš pats varēja piefiksēt, no kuras DSL līnijas nāk pieprasījums pēc pakalpojuma un tam arī piestādīt rēķinu, nevis čerez ž..., ar īsziņām.

Aigaram no bezrindas.lv un citiem kas "vainīgi" e-komercijas dārdzībā - pasaulē tendence interneta veikaliem un pakalpojumu sniedzējiem ir tieši tā, ka pasūtījums notiek zibenīgi un PAR LĒTĀKU cenu nekā dzīvajā. paskatieties kaut vai ebay - tik daudzi piedāvā 'free shipping'. Tas, ka Latvijā tiek ņemta komisija interneta norēķinos ir gluži vienkārši vēlme uzvārīties. Ja reiz ir spēks attaisnot savu rīcību ar jauniem autobusiem vai citiem izdevumiem, tad varbūt vajadzēja savu biznesu/portālu uzsākt ar vienošanos ar produkta sniedzēju par īpašām iepirkuma cenām, kas ļautu Tavā portālā šo produktu laist pa zemāku cenu nevis dārgāku. Palaidīsi zemāk, ātrāk kļūsi populārs un nebūs jāklausās blogeru uzkršķēšanā ;)

Manuprāt šiem e-komercijas darboņiem pagaidām nav iespējams būt konkurētspējīgiem ar " dabisko" tirdzniecību dēļ tā, ka nav pietiekama apjoma... nu nav " economy of scale" , kur vienas lapas apgrozījums būtu daudzi miljoni un līdz ar to var dzīvot uz 0.01% no apgrozījuma... faktiski pie apgrozījuma pāris tūkstoši mēnesī 10% īpoaši liela nauda nav...

Lai sasniegtu apjomu ir arī jāinvestē un jārada unikālās priekšrocības, cena noteikti ir ļoti liela priekšrocība... vistas/olas princips.... kas būs pirmais - cena vai apjoms?

Vai man kāds varētu paskaidrot kāpēc man būtu vajadzīga "iNauda" ja man ir konts Hansabankā?

ibio, ka var but " LETAKA CENA" letaka ir prece/pakalpojums. cena ir cipars.

besi..visur problemas lv, pat radio tv. zemaka/augstaka cena

Tam, ka internetā viss ir lētāks, nekā veikalos, nevar īsti piekrist. Ta tas noteikti ir piem. elektronikas internetveikaliem, jo nav vajadzības uzturēt veikalu, maksāt pārdevējiem algu utt., respektīvi preces uzcenojumu nav vajadzība likt tik lielu. Diemžēl biļešu tirdzniecība internetā nav grluži šis gadījums un "economy of scale" var sasniegt tikai ilgāka laikaposmā, jo jāsecina, ka Latvijā cilvēki diemžēl nav tik e-orientēti kā piemēram Igaunijā, kur autbusu biļetes internetā pērk 15% . Mums līdz tam vēl augt un augt.

Atbildot par iNaudu. Ar iNAudu ir vairakās priekšrocibas kaut vai uz tām pašām autobusa biļetēm:

1. autobusa biļete maksās drusku lētāk;
2. biļete (arī koncerta) būs pieejama iNAuda maciņā un nebūs jāuztraucas, ka to var pazaudēt;
3. ja ir iNauda, autobusa biļeti var nopirkt no telefona @ wap.bezrindas.lv
4. var parskaitīt naudu citiem ar SMS palīdzību. un vēl citi mazi labumi.

arī bezrindas.lv mērķis ir sasniegt tādus apjomus, lai varētu piedavāt daudz izdevīgākus nosacījumus pasažierim un citu biļesu pircējiem.

Aigars Tatarčuks

attiecībā uz Air Baltic, es domāju, ka viņi ir pelnījuši tikai un vienīgi uzslavu. Viņi iet no-frills aviokompaniju pēdās un pareizi dara. Salīdziniet biļešu cenas, kas bijas AIR Baltic pirms 5 gadiem un tagad un tad sūdzaties par to, ka 2 Ls prasa par kafiju. Es labāk lidoju ar 5X lētāku biļeti un paciešos tās 2 stundas bez kafijas vai uzkodas, nekā maksaju to astronomisko summu.

{Pateicoties viņu cenu politikai, tagad lidot var arī tie ne tik turīgie cilvēki, kam 5 gadus atpakaļ jebkurš ārzemju ceļojums bija tikai sapnis.

AIgars

Gadījās pabraukāt ar autobusu pa Latvijas ārēm, un ja būtu man blogs, par šo ar gribēju rakstīt, kāda vellna pēc, ja es izvēlos laicīgi viņus informēt par savu nodomu izmantot viņu pakalpojumus, pie tam arī uzreiz samaksāt viņi man vēl uzrēķina procentus? Nevajadzēja būt otrādi, jo laicīgak iepērc biļeti, jo lētāk?

FC ar nav tik balts, viņi arī liek virsū komisijas maksu (bet ne procentuālu) internetā pirktām biļetēm un nekaunās pie kasēm slikt reklāmu ar textu pērc biļeti internetā.

bezrindas:

1. Air baltic cenu politika tiek noteikta tikai un vienīgi no konkurences puses. Salīdzini biļešu cenas tagad un kad latviju vēl apkalpoja BritishAirways. Par kafijas esamību, neesamību nesūdzos, bet naivi uzskatīt ka cenu samazināšanās rodās dēļ AB mīkstās sirds. Varētu - ar lielu prieku liktu atpakaļ tos pašus 180 par lidojumu atpakaļ.
2. Normālam tirgotājam internets vienmēr būs lētāks kanāls kā fizisks veikals. Visu to pašu iemeslu dēļ. Arguments ka interneta uzcenojumu dēļ biznesu uzturēt neatmaksājās neattiecās uz tirgotāju kas tirgo savu preci vai vismaz atbild par noejas kanālu bet gan uz visiem smirdīgajiem starpnieķeļiem kas, vismaz latvijā ļoti uzkrītoši, uzskata ka peļņai ir jābūt no pirmās dienas un nestrādā pie tā lai attīstītu saikni ar aktuālo pakalpojumu sniedzēju kas ļautu piedāvāt normālas cenas. Kas ir loģiski - pakalpojuma sniedzējam nav interesanti sastrādāties un piedāvāt izdevīgākus noteikumus kaut kādiem brīnumbērniem kas uz visu spēj atbildēt tikai ar "skatīsies cik sanāks". Pasaulē starpniekfirmas attīsta vārdu un nodrošina izdevīgākus noteikumus garantējot iepirkuma apjomu, piedāvājot laicīgu apmaksu un nodrošinot papildus reklāmas kanālus produktiem. Latvijā to neatradīsi.

Manuprāt, atbilde ir tur, ka visdrīzāk pakalpojumu sniedzēji vismaz pagaidām, kamēr tiem lielākā apgrozījuma daļa iet caur fizisko kasi (nevis online maksājumiem), pakalpojumu izmaksas plāno no apgrozījuma viedokļa. Proti, ja arī kāda daļa cilvēku biļetes nopērk online, tāpat ir jāmaksā algas tiem cilvēkiem, kas tās pārdod kasē un diez vai viņu pakalpojumus kāds sācis lietot vairāk līdz ar šo on-line maksājuma ieviešanu.. Ar domu - pašreiz viņiem online maksājumi neaizstāj kādu full-time pārdevēju kasē, u.c. izmaksas. On-line norēķini kā tādi pašreiz ir vairāk bonuss pircējiem nekā naudas ietaupīšanas veids pakalpojumu sniedzējam.

Varētu padomāt, ka sasniedzot lielāku pieprasījuma apjomu (economy of scale), cenas tiktu samazinātas. Tas taču ir bizness LV gaumē - salikt visur uzcenojumus un tad kaut kā izlocīties izdomājot veidu, kā šo uzcenojumu leģitimizēt, bet kad sākotnēji minētie apstākļi, kas it kā bija iemesls augstākais cenai (nav mums Igaunijas līmeņa pieprasījums utml), ir pārvarēti tad par cenu samazināšanu kaut kā aizmirst.

Tikmēr tas pats bezrindas Aivars tikai ierēc, jo labi zin, ka aiz maģiskā un patīkami obskūrā vārda "transakcija" vai "servisa izmaksas" atrodas vienkārši vēlme savākt pilnu busiņu ar čiksām un aizbraukt uz Spāniju.

Viss (gandrīz viss) Latvija biznesa ētoss darbojas pēc algoritma - "vot velns, man ir tikai vidusskolas izglītība, ko darīt? A, davai sākšu kruķīt biznesu - ievedīšu kaut ko pa lēto un pārdošu dārgāk. Vai uzmetīšos kaut kam par starpnieku un ievākšu "servisa" izmaksas." - apmēram tā.

Datoru arī pirms 8 gadiem varēja atļauties tikai retais - vai tas liecina, ka šobrīd visi datortirgotāji ir pārņemti ar kaut kādu cilvēkmīlestību, ja reiz gandrīz katrs to šobrīd var atļauties, jo to price/performance attiecība ir tik ļoti mainījusies patērētājam par labu?

Nu nevajag liet kaut kādu padomju tipa propogandu, ka Airbaltic, tagad savas pāri malām plūstošās cilvēkmīlestības dēļ katram strādniekam nodrošina pieejamas cenas lidojumiem - patiesībā viņi visi raud par to, ka "nolādētās konkurences" dēļ viņi nevar par lidojumu uz Londonu prasīt 300 Ls, kā pirms 10 gadiem. Tā nav nekāda Air Baltic brīvas grības diktēta cenu politika, bet gan konkurences apstākļos nonākušas aviokompānijas mēģinājums izdzīvot.

Ideālie latvieši atkal žaunu pavēra. Galvenais - lai tikai kāds ar savu tādu vai citādu biznesu nenopelnītu iespēju aizripināt uz Spāniju (neko nezinu par konkrēto braucienu - kur tur, nez, varētu būt nozieguma sastāvs?). Normāls cilvēks šitās žēlabainās gaudošanas vietā būtu saskatījis nišu pats savam biznesam, ja jau tik gudrs, un ar mazāku komisiju norautu kārtīgu kumosu, ko pēc tam kaut vai Durim Jobelim partijas stutēšanai varētu ziedot, ja viņam tā tīk; bet nē, primārais ir VISU nokritizēt.

bx-am ir taisnība. nākotnē noteikti būs tā, ka būs jāmaksā dārgāk, ja maksāsi skaidrā naudā - jo kaut kādu "dinozauru" dēļ, kas vazājas apkārt ar skaidru naudu, būs jāalgo kasieris, apsardze un inkasatori :)) šobrīd dinozauri ir vairākumā, tāpēc ir otrādi. tagad laikam ir tā, ka pārvadātāji vienojas ar autoostu par biļešu pārdošanas maksu kaut kādu, bet autoosta papildus piedāvā "ekstru" tās pirkt tīmeklī, par ko piepluso attiecīgo starpnieku naudiņu. Ja pārvadātājs ietu pa tiešo pie tā tīmekļa starpnieka , tad varbūt būtu lētāk. Vispār jau autoostai būtu jāizlīdzina tās cenas. Jo veikalos taču arī par preci maksājam visi vienādi - vai ar karti, vai skaidrā naudā, un pircēji vienkārši samaksā kopā visi gan par skaidras, gan bezskaidras norēķiniem solidāri maksājot vienādu cenu par precēm.

Piemēram, Vācijā pērkot vilciena biļeti pie kasieres, ja nejēdz nopirkt biļešu automātā vai internetā, ir jāpiemaksā par viņas dārgā laika izmantošanu. Turpinot, kādēļ pie mums nevar ieviest biļešu automātus? Nebūtu tad nekādos kioskos jāmeklē biļetes, utt. un ja vēl apvienotu, ka vilciena biļeti varētu tur nopirkt, tad būtu pavisam jauki. Bet nu šajā banānu zemē to laikam nesagaidīt. Varbūt zinot ka drīz būs eiro, tiek gaidīts tas brīdis, lai varētu par lētāku naudu iegādāt jau eiro piemērotus automātus? Var jau būt, bet neticās. Domnieki, jums tak ir iespēja uzvārīties. Kāda paziņa lai tak izveido firmu kura piegādā automātus, un parējais jau pēc parastās iepirkumu shēmas.

kristap, krievu laikos (šķiet, ka arī deviņdesmitajos) vilcienu biļetes varēja iegādāties biļešu automātos.

nav tā, kā te augstāk rakstīja, ka veikalā mēs visi maksājam vienādi - in cash vai ar karti. precīzāk, pircējs ta samaksā vienādi, bet no ar karti apmaksātās summas to (karšu) apkalpotājs veikalam ieskaita mazāk naudiņas, savāc savus %, kas pie tam katram kartes tipam atšķiras... es pat zinu, cik tieši ir šie %, bet tas laikam ir under NDA :) šitā sistēma nāk vēl no tiem laikiem, kad kartes vispār tikko kā sāka parādīties (respektīvi vēl ASV un Airõpā, ne pie mums), un vajadzēja cilvēkiem tās iemānīt - būtu papildus maksas kaukādas, neizdotos tik viegli. no tās pašas sērijas ir arī sistēma, ka banka uzņemas visus zaudējumus, ja manu karti kāds nofenderē vai noklonē. tagad bankas no tā visa dikti jau gribētu atkratīties, taču tām neļauj, un tām nākas samierināties:)

mēs (pircēji) maksājam vienādi par preci- vai ar karti, vai skaidrā naudā. kā un cik tur veikalnieks saņem no mums (jeb cik samaksā "mīnusā" par transakciju), neietekmē katru pircēju atsevišķi. tas viss ir veikala uzcenojumā iekļauts. mazākās tirdzniecības vietās veikalnieki nereti šķobās, ja maksā ar karti, jo tas viņiem samazina tomēr peļņu tomēr. tādam Rimi tad vienalga.

Man gribās teikt tāpat kā "medhi" augstāk - uztaisiet labāk! Es nezinu kāda ir šo cenu "virtuves" puse, bet iedomāties mierīgi varu, ka bezrinda vienojās ar autoostu, bet nevienojās par atlaidi un tagad, ja Tev nav pietiekams apgrozījums, kur vari iet un teikt – redz kur es Tev mēnesī uztaisu 10-50K Ls biļetēs - dod man discountu! Ja nav pietiekama apgrozījuma, tad nav arī iespēja samazināt cenu. Bet tieši tā kā kāds rakstīja par vistu un olu un kredītkaršu aizsākumiem - uzņemties zaudējumus un varbūt pakalpojums aizies ātrāk, bet tas nu ir paša bezrindas ziņā, kā organizēt savu biznesu. Nezinu kāda Jums ir pieredze ar kartēm, bet lai arī eiropā ir nelēgāli ņemt surcharge - būs pilns mazās pilsētiņās ar mazām tirgotavām, kur skaidri un gaiši būs uzrakstīts "maksā ar karti - komisija tāda un tāda". Esmu to redzējis Zviedrijā un Francijā. Nezinu kā pašlaik ir pie mums, bet ja man būtu mazs veikals - es darītu tieši tāpat, vai arī neņemtu kartes vispār, jo vismaz kādreiz par maksājumu ar karti bija tirgotājam bija jāmaksā konstanta summa + % no transakcijas. Tādā veidā pērkot ar savu karti man nozog biznesa iztikas līdzekļus un pērkot pienu ar karti es nebrīnos, ja veikals vēl Tev piemaksā par to, ko nupat iegādājies! Tai pat laikā visu cieņu bezrindas.lv par to ka viņi varēja šo te projektu uztaisīt – es nopietni domāju, ka tas prasīja lielu pacietību, lai strādātu ar interneta videi svešiem cilvēkiem, kādi visticamāk ir autoostas administrācijā. Par AirBaltic, nezinu par surcharge, bet kurš te izvilka no pēcpuses to domu par „labo sirdi”. Kāda runa par sirdi. Protams ir konkurence, protams prasītu vairāk, ja varētu, bet kā Tu vari piesieties, ka tagad bulka lidmašīnā maksā 3 latus, bet biļete maksā 60 latus. Un pirms 5 gadiem lidoji pa 240 latiem, bet lidmašīnā bulka bija bez maksas. (vai visticamāk sēdēji mājās pelnot 200ls mēnesī, un Tev pat sapņos nerādījās, ka būs laiks, kad varēsi pa sviestmaizi aizbraukt uz Īriju, nezinot ne vārda angliski un legāli tur pelnīt 1000+ls). Padomājiet taču ar galvu ko runājat. Tas atgādina manu veikla pieredzi, cilvēki ik pa laikam raksta: Kādu atlaidi es šai precei varu dabūt. Tas ka tirgoju preci par 2% uzcenojumu un cilvēks atnāk pie manis, jo protams, tā bija lētākā cena kuru viņš atrada un vēl prasa 10% atlaidi ir vai nu kuriozi vai slimi. Kādas kādam tiesības pārmest firmai, kas nav monopols, to cik viņi prasa par savu pakalpojumu? OK, laacz nepārmet, bet daži komentāri gan. Uztaisiet cilvēki labāk- lētāk – ātrāk – atvediet man to biļeti mājās bez maksas un pārdodiet to visu ar 20% atlaidi, nevis d**šat! Uz priekšu biznesmeņi – nav vairs komunisms – firmu izveidot aizņemt 3 darba dienas! Kur atrodas autoosta arī zināt!?!

Pat pienemot ka nav jamaksa kasierei utt., online tirzdnieciba ir citi izdevumi, maksa tehniskajam personalam, sistemas ieviesana, uzturesana utt, kas ir pat dargak neka veselu gadu kasierei maksat algu.

BalticAirlaines un viņu lielākais konkurents Ryanair spiež un mudina lietotājus pirkt biļetes internetā un internetā arī iečekotie, par to atlaižot no cenas visus iespējamos lidostas uzcenojumus - par reģistrēšanos, par "trapu" uz lidmašīnu, +tiem kas to izmanto dod "brīnišķīgu iespēju" pirmajiem tikt lidmašīnā. Brīžiem tas kļūst pat smieklīgi, bet cik var noprast peļņa Ryanairam nāk tikai no lidojuma laikā pārdotajām bulkām...

Visi te baigi gudri spriež par to kas tas ir un vai tā vajag, bet pamatot jau var jebko.

Tīri no patiešām plikas ekonomikas viedokļa tas ir neloģiski, jo sanāk, ka tu maksā savam autoostas pārdevējam un par viņa darba vietu (dators utt utjpr), bet kādam, kas ir ar mieru piegādāt tādu pašu pakalpojumu - nemaksā. Paradoksālākais ir tas, ka šie ārpakalpojumi no Web, ja tie daudz maz 'aiziet' izmaksā stipri mazāk nekā reāls uz vietas sēdošs darbinieks.

man liekas normāli ka cena un e-cena atšķiras. svarīgi uz kuru pusi - ja e-komers ir tādēļ ka reālo veikalo pietiek, ir iespējams palīst zem cenas, mazinot izmaksas u.t.t - tad šis lien zem cenas ja tas ir papildus serviss, kas nekādi netaupa komersa resursus, tikai iesaista papildus starpniekus tad par to tiek noslaukts papildus ...

Kā var kaut ko klasificēt kā 'papildus' servisu ja tas reāli veic to pašu funkciju. Tas ir aizstājējserviss attiecīgi cenām ir jāsacenšas savā starpā un atšķirīgajai daļai ir jābūt tai cenas daļai, ko sastāda šie pakalpojumi.

kas: Dīvaina gan tev attieksme pret uzņēmējdarbību, ja tā nosodi cilvēkus, kas prasa tev atlaidi. Manuprāt šāda tirgošanās ir gluži normāla. Ja tu nevari iedot atlaidi, tad nevari, un kas tur ko satraukties. Gluži otrādi, nenormāli ir tad, ja cilvēki netirgojas, nemeklē izdevīgākus variantus utt., jo tas nozīmē, ka brīvais tirgus un konkurence nedarbojas. Cilvēki izpērk visu par jebkuru cenu, kādu prasa pārdevējs, inflācija aug utt.

Laacz vienkārši norādīja uz nopietnu makroekonomisko problēmu. Lai kā to nerēķinātu, elektroniskie pirkumi kopumā ir lētāki un ilgtermiņā ekonomiski izdevīgāki. Taču lielākā daļa cilvēku uzskata iepirkšanos internetā par diezgan sarežģītu lietu (IT speciālisti drīzāk ir izņēmums). Vienīgais veids, kā to veicināt ir piedāvāt nedaudz zemākas cenas. Tāda vienkārši ir cilvēka psiholoģija – darīs visu, lai tikai būtu par 10 sant. lētāk. Protams, tam vajadzīgas investīcijas, kas neatmaksāsies vienā dienā. Un pretēji, pieprasot augstāku cenu, ir šāda tirdzniecības veida gremdēšana.

Kā jau labi zināms pēc inflācijas rādītājiem, šobrīd nauda ieplūst Latvijā pārpārēm. Bet ja uzņēmēji tikai cerēs uz tūlītēju peļņu, vienkārši runājot, šo naudu iztērēs BWM un privātmāju celtniecībā, tad pēc kāda laika mūs gaida smaga ekonomiskā krīze, kad investori gribēs atdevi no ieguldītā, bet tuvredzīgā skatījumā dēļ atdeves nebūs. Un no tās vairāk vai mazāk cietīsim mēs visi, tāpēc var teikt, ka visi esam ieinteresētās puses un ir pamats par to diskutēt.

kintu: Nu Jums ir taada ljoti generalizeeta pieeja uznemejdarbibai. Liekas, ka pats neesat atkariigs no savas firmas, lai taa Juus var pabarot. Latvijaa katastrofaali truukst "mom and pap shops" - konditorijas,kafejnicas, veikali,picerijas - kuri pieder nevis kaadai SIA ar pamataa alogtu darba speeku, bet kur ikdienaa straadaa pashi ipashnieki, tadi ir redzami jebkuraa "vecajaa" valstii aizbraucot. Siikaa unjeemeejdarbiiba, tas arii ir viens veids kaa rodas videejais slaanis. Bet taa nu cita teema.

Par tiem santiima mekleetaajiem - taa ir super kaitinosha situaacija, labi, ka ne tendence, kur cilveeks gribees ietaupiit 10 santiimus, lai tik nopirktu leetaak. Nezinu vai tas ir cilveeka dabaa, tas ir piemeeram manaa dabaaa, bet straadaat ar to no biznesa puses ir saape peecpusee un labi, ja taadu klientu ir mazaakums. Ja nekauleesies cenas ies uz augshu - mullkkiibas - cilveeks psihologgiski ir pieradis pirkt preci vaardaa "atlaide" un taa ir pataloggija, uz kuras visticamaak var veiklti speeleet, ja var un gribaas, uzliek 0% uzcenojumu un dodot visam 10% atlaidi....

PS. sorry par translitu, chekbox pataisa tekstu nelasaamu. jo ee ne vienmeer ir ee.

20%

kas: Varbūt nepāriesim uz personību novērtēšanas publiskā diskusijā, jo tam ar šo diskusiju nav nekāda sakara. Vienkārši varu pateikt, ja kādu kaitina "santīmu meklētāji", tad viņam biznesā nav ko darīt, jo plānveida padomju ekonomika jau sen kā ir bankrotējusi. Es saprotu, ka viss nav tik vienkārši, jo arī tagad ir monopoli, kvotas utt., taču galvenā problēma Latvijā ir nevis cenas bet tas, ka postpadomju uzņēmēji nesaprot vārda "klients" nozīmi.

Nevajag klientus uzskatīt par muļķiem, pat ja viņi izvēle reizēm nav racionāla. Kad es pēc ilga laika biju iebraucis Latvijā, es biju šokā, kad, stacijas Narvesenā gribēdams nopirkt kafijas tasi, pārdevēja uzbrēca uz mani, kad es pajautāju kādas kafijas viņi pārdod. Ja es būtu Narvesen menedžeris, tad šādu pārdevēju es nekavējoties atlaistu no darba.

vienreiz nopirku to biļeti. VIENREIZ.

Jo es uzskatu, ka, lai popularizētu to lietu, biļetei būtu jābūt pat ne tai pašā cenā, bet lētākai. jo ietaupa uz visu ko jau teici. bet aizmirsti. un autobusā bija ilgi jāskaidro šoferim kas tas par brīnumu man rokā.

Pašā sākumā tika minēti Visa/Mastercard noteikumi.

Par maksāšanu ar karti nedrīkst ņemt lielāku maksu. Un bezrindas.lv riskē. e-tirgotāji mums var stāstīt par "papildus izmaksām" un "negribi nepērc". Visa/Mastercard ar tādiem argumentiem nepietiks...

"Ja es būtu Narvesen menedžeris, tad šādu pārdevēju es nekavējoties atlaistu no darba." :D Var redzēt, ka cien. kintu nav nedz vadītājs nedz arī pāris gadus bijis Latvijā. Ja Jums būtu nojausma par pēdējo gadu HR problēmam, tad zinātu, ka piemēram tai pašā stacijas Narvesenā 4 pārdevēju vietā strādā divi, un ne jau tāpēc, ka vadītājs slikti strādā un nemeklē darbiniekus vai arī maksā minimālo algu, bet gan tāpēc, ka nav LV vairs nav to zemu kvalificēto cilvēku, kas būtu gatavi strādāt par piedāvāto samaksu. Un tā paliek nodaļas un uzņēmumu vadītāju problēma, kā sameklēt cilvēkus un noturēt tos, nevis vērt uzņēmumu ciet.

Linda: Jā, es arī neesmu Latvijā, jo šobrīd atrodos Indijā, bet es nedomāju, ka šī ir īstā vieta, kur diskutēt par manām personālijām. Kas ir laba servisa kvalitāte, ir stiepjams jēdziens, bet es šoreiz vienkārši gribēju norādīt uz Latvijas iedzīvotāju cilvēciskajām attiecībām – visiem tik ļoti patīk apvainot citam citu utt. Un nekāda darba alga vai ienākumi šo mentalitāti neizlabos, kamēr mēs neiemācīsimies vienkārši priecāties par dzīvi tādu, kāda tā ir, it īpaši tāpēc, ka salīdzinot ar visas pasaules iedzīvotājiem, latviešiem liktenis patiešām ir iedalījis ļoti labas kārtis. Es vienkārši nezinu citas valstis, izņemot pārējās bijušās soc. valstis, kur cilvēki būti tik nelaipni savā starpā. Es tiešām tai pārdevējai neko sliktu nebiju nodarījis, lai būtu pelnījis tādu attieksmi, un pats tā nekad nekliegtu uz cilvēkiem, kuri man neko sliktu nav nodarījuši.

nepirkshu biljetes internetaa un nelietoshu bezrindas.lv kameer cena buus augstaaka par autoostaa nopeerkamo.

Oh, 7 gadi riņķi, bet "economy of scale" visādiem biļešuservisiem, biļešuparadīzēm, utt, kā nav sasniegts, tā nav sasniegts, lai gan šobrīd droši >50% transakciju notiek caur internetu :)