← Uz sākumu

Kvalitatīvais saturs un dibeni

2008. gada 19. aprīlī, 21 komentārs

Jeremy novēris savu kladīti. Protams, es saprotu par laika trūkumu. Bet argumentēt ar to, ka manu kvalitatīvo saturu lasa mazāk cilvēki, nekā dibenpostus un pupukomentārus, ir liekulīgi.

No ieraksta izriet, ka vienīgais attīstības ceļš ir tas vienkāršākais - skandalozu un popsīgu video, tekstiņu un bildīšu pārpublicēšana. Kas, manuprāt, nav tiesa.

Protams, tādu apmeklētāju būs vairāk, nekā to, kas dzenās pēc kvalitatīva satura. Protams, ka krabjveidīgi saiti vienmēr ciparu ziņā dominēs. Taču, eksistē arī vidējais statistiskais apmeklētājs.

Tu vari taisīt zema intelekta lapu, kurā vienmēr būs apmeklētāji, kas sevi spēs identificēt tikai un vienīgi ar frāzēm “kruta!”, “wiiii!”, vai “sux0rz!”. Taču, tu vari provēt arīdzan iet to grūto ceļu un kolekcionēt regulāro apmeklētāju bāzi, kura spēs ne tikai novērtēt tevis rakstīto, bet koriģēt un pat papildināt, veidojot veselīgu un interesantu diskusiju arī komentāros, izglītojot kā bloga autoru, tā klusējošos apmeklētājus.

Protams, ja bloga kvalitātes kritērijs ir hiti un apmeklētāji, tad jā - neko nevar iebilst un bodīte jāver ciet. Taču, ja bloga autoru vairāk interesē nevis pliks cik, bet gan cik un kas, tad tur gribot negribot ir jāiegulda kā laiks, tā darbs un visi citi sev pieejamie resursi.

Ja mazie cipari griež acīs, tad jāatcerās, ka tie vienmēr ir palielināmi. Protams, ka ne tik strauji, kā plikņu lapām, bet tomēr. Ir cilvēki, kurus interesē labs saturs. Un viņu nav maz. Jāpiebilst, ka 100 tādi, kas novērtē tevis rakstīto, ir vērti 1000 to, kas spēj fanot tikai par krabjiem. Neizglītotie lasītāji būs vienmēr, bet šķiet, ka liela daļa blogu īpašnieku pat necenšās, cerot saņemt mega apmeklējumu un popularitāti tikai tāpēc, ka viņi ir un blogs pastāv jau veselus sešus mēnešus.

Pirms vērt ciet blogu, vajag nodefinēt un saprast, kādus apmeklētājus tu vēlies redzēt. Ja Jeremy vēlās mainīt konceptu, tad IQ nesēji tie nav :)

Tu atbildi augstāk redzamajam komentāram. Atcelt

Gravatar drum

2008. gada 19. aprīlī, plkst. 15:47

<blockquote cite="">Taču, tu vari provēt arīdzan iet to grūto ceļu un kolekcionēt regulāro apmeklētāju bāzi<cite> nu tu laid..! kolekcionārs..

Gravatar Aleksejs

2008. gada 19. aprīlī, plkst. 16:34

Ir vēl viens variants... Var rakstīt tikai tāpēc, ka patīk rakstīt, neskatoties uz apmeklētāju un komentāru skaitu.

Gravatar baltais runcis

2008. gada 19. aprīlī, plkst. 17:55

''Protams, ja bloga kvalitātes kritērijs ir hiti un apmeklētāji, tad jā - neko nevar iebilst un bodīte jāver ciet.''- var jau arī nevērt ciet to bodi, bet sākt drukāt intelektuālus rakstus par dupšiem. Tā teikt- blogs priekš inteliģentiem krabjiem :)

Gravatar deni2s

2008. gada 19. aprīlī, plkst. 20:04

<blockquote>For most sites, the content is not the point. Instead, you want to answer customers' questions as rapidly as possible so that they'll advance in the sales cycle and start buying (or donate, or sign up for your newsletter, or whatever else you want them to do).

Elite, expertise-driven sites are the exception to the rule. For these sites, you don't care about 90% of users, because they want a lower level of quality than you provide and they'll never pay for your services. People looking for the quick hit and free advice are not your customers. Let them eat cake; let them read Wikipedia. </blockquote> Iz <a href="http://www.useit.com/alertbox/articles-not-blogs.html" title="Write Articles, Not Blog Postings" rel="nofollow">labā raksta</a> by Jacob Nielsen.

Gravatar laacz Autors

2008. gada 19. aprīlī, plkst. 20:40

deni2s, Tevis citētais raksts ir no pavisam citas operas.

Gravatar Sandis

2008. gada 19. aprīlī, plkst. 21:39

Viņš motivē, ka blogs nav atnesis viņam pietiekami lielu slavu un popularitāti ar līdzšinējo pieeju, tāpēc blogs jāver ciet, jo nepilda sev uzstādīto mērķi.

Es nezinu vai pretendēju uz intelektuālo vai krabju publiku, bet esmu ievērojis, ka raksti, kurus pats pieskaitītu pie intelektuālajiem, tiek novērtēti un izmantoti ilgākā laika posmā. Protams, ja vien viņus nepārpublicē un tad auditorija dziļi sadalās pa katru publicēto vietu, bet informācija tāpat izplatās.

Kas attiecas uz populāro blogošanu, tad rādās, ka populārākos blogus uztur kautrīgi vai antisociāli tipiņi, kuriem, laikam, nav ar ko komunicēt, tāpēc viņi raksta blogus (un raksta daudz!). Te es iemetu akmeņus krizdabz un onkulis dārziņos, jo citējot krizdabz: "jo īsti nezināju ko lai saka cilvēkiem" un citējot Maksimu: "Кристапс, Онка и Марис так и не сказали ни слова во время встречи - может им нечего сказать?". Jeremy ir diezgan runājošs un publisks cilvēks (subjektīvs viedoklis), kurš būtībā nobāl cilvēku priekšā, kuriem nav ko teikt. Uzskatu to par ļoti bēdīgu tendenci. Minētie komentāri lika man pārvērtēt līdzšinējos pieņēmumus par mūsu blogotāju eliti. (Māra dārziņā komentārus es īsti iemest nevaru, jo nezinu, kas tas ir par Māri)

Maksims pelnīti ir Latvijas blogeris numur viens.

Gravatar mxz

2008. gada 19. aprīlī, plkst. 23:30

Ja godīgi, es arī tā īsti nesapratu iemeslu slēgšanai.

Gravatar chebureks

2008. gada 20. aprīlī, plkst. 00:29

ekh, juutams ka tu uzskati ka esi savu lasiitaaju baazi uzbuuveejis aprakstiitajaa celjaa. Nekad nenoveertee alus glaazi par zemu.

Gravatar Benvenuto

2008. gada 20. aprīlī, plkst. 01:01

Es domāju, mūsu visu dzīvēs pietrūkst nedaudz grupveida seksa.

Gravatar Helmuts

2008. gada 20. aprīlī, plkst. 02:14

A varbūt tas ir tikai reklāmas triks?

/piekrītu Benvenuto. daļēji/

Gravatar Jeremy

2008. gada 20. aprīlī, plkst. 03:51

Jēziņ, es taču zināju, ka tā bode ir jāaizver, lai Laacz beidzot par to uzrakstītu :D Jā, man nav laika, jā, man ir apnikusi šībrīža bloga platforma, jā, man besī, ka normālus rakstus neviens nelasa un jā, es tuvākajā laikā atvēršu citu blogu.

Blogs tika aizvērts spontāni, domājot, ko lai tādu ieraksta jubilejā. Sapratu, ka rakstīt nav ko un arī negribas.

Atšķirībā no blogeru saimes vairākuma, es piķi pelnu bieži vien tieši ar rakstīšanu, tādēļ ir daudz grūtāk motivēt sevi rakstīt vēl arī vienkārši tāpat vien. Gribas darīt citas lietas. Un to topiku, par kuriem par katru cenu tiešām gribētos izteikties, noteikti nav tik daudz lai nodrošinātu regulāru ierakstu plūsmu.

Kas attiecas uz potenciālajiem attīstības virzieniem, es par visiem 100% esmu pārliecināts, ka man ir taisnība - lasītāju bāzi būtiski audzēt var vienīgi sākot rakstīt par tech lietām vai arī ejot krabju ceļu.

Ir vēl viena alternatīva, kuru es nopietni apsveru - rakstīt nišas blogu angliski. Jo, lai par ko es izlemtu rakstīt mūsu pašu mēlē, potenciālā mērķauditorija Latvijā būs pārāk niecīga, lai man būtu aktuāli rakstīt. Jo, iespējams, ka ir arī kādi blogeri, kas raksta sev, bet es rakstu lasītājam.

Un jā, Laacz, tu esi pirmais no tiem, kurš veģetē uz ilgdzīvotāja statusa rēķina. Sākot blogot šodien tevi nelasītu teju neviens.

Gravatar laacz Autors

2008. gada 20. aprīlī, plkst. 09:49

chebureks, nope. Es kā reizi tieši tā neuzskatu :)

Gravatar Endijs Lisovskis

2008. gada 20. aprīlī, plkst. 10:50

Visai spēcīgi Jeremy pateicis pēdējā rindkopā. Interesanti - cik tālu no patiesības tas ir. Piemēram, ja laacz uztaisītu kādu otru blogu, kurā publicētos anonīmi, bet tādā pat stilā kā pēdējā gada laikā (neminot tādas lietas, pēc kurām viņu var identificēt). Diez cik daudz apmeklētājus viņš savāktu.

Gravatar AnnA[FN]

2008. gada 20. aprīlī, plkst. 13:04

Ir jau gan tiesa, ka cilveekiem muusdienaas sensaacijas un pupsiigie raksti pievelk vairaak kaa vienas A4 lapas formaataa normaali uzrakstiits kvalitatiivs gara darbs. Laikam laikmets taads pienaacis, cilveecei kopumaa ir citas intereses, prasiibas. Normaals attiistiibas process.

Bet, kaa pieredze raada, var arii kvalitatiivu materiaalu pasniegt taa, ka to labpraat izlasa arii tie, kam patiik skandalozas un leetas lietas. Un iespeejams kaut kas tajaas krokaas aizkjeras un progresee.

... man gan patiik Alekseja pieeja - rakstiit to, kas pasham patiik. Rakstot pats izgliitojies un sevi pilnveido. Ja papildus tam veel kaads guust baudu no tava uzrakstiitaa, tad tu esi savu padariijis. Shodien viens, rit divi... kas zina, varbut pec gada jau tuukstotis. Dazjreiz pat viens paldies pie raksta speej uzlabot tavu pashsajuutu un apzinju, ka esi kaadam nodereejis.

Vieglaak vienmer ir atkaapties, nolikt karoti un sabaazt ragus suunaas, pazinjojot, ka publika ir par prastu - peerles cuukaam priekshaa nekaisa, daudz gruutaak ir turpinaat par spiiti sajuutai, ka nevienam, iznjemto tevi pashu, shis darbs ir vajadzigs.

Gravatar Patriots

2008. gada 20. aprīlī, plkst. 14:48

kad man ir intelektuāls nogurums atveru krabjus un pavēroju cilvēku stulbumu... bet, kad prāts ir spējīgs uztvert nopietnu informāciju, tad krabjiem laika neatliek :) un lielākoties man galva ir spējīga uztvert, ko saturīgāku par vēžveidīgo info.

Gravatar deni2s

2008. gada 20. aprīlī, plkst. 15:00

Ja nespēj rakstīt tikai vienam lasītājam, tad ar tādu attieksmi labāk nerakstīt vispār. Tas man atgādina gadījumu, kad U2 savos pirmssākumos nesmādēja arī 2 cilvēku publiku (kāds bija sajaucis uzstāšanās klubu) un uzstājās ar pilnu atdevi. Par tādu attieksmi vien viņi ir pelnījuši tagadējo popularitāti.

Gravatar xyz

2008. gada 20. aprīlī, plkst. 21:38

Es tiešām te nenāktu, ja nebūtu pieradums jau no tiem laikiem kad vēl neeksistēja vārds "blogs". Piekrītu Jeremy pēdējai rindkopai un Benvenuto :)

Gravatar Fedja

2008. gada 20. aprīlī, plkst. 22:38

xyz: Tieši manas domas. Pie lāča man patīk/patika tieši tālredzīgais skatījums uz IT lietām. Tagad tas ir zudis, un viņš ir nolaidies līdz vidēji statistiskajam blogerim, kur raksta pamatā par tendencēm blogošanā, par galveno mērķi uzstādot auditorijas piesaistīšanu. Tam gluži vienkārši nav jēga - blogot vajag tad, ja ir ko teikt, nevis lai piesaistītu apmeklētājus. Blogam jānāk no sirds.

Manuprāt labākais LV blogs ir Jāzepam - zilupe.com - bez pašreklāmas, bez muļķīgiem spriedelējumiem, kodolīgi un interesanti. Ar smaidu par sevi un pasauli.

Gravatar md

2008. gada 22. aprīlī, plkst. 13:43

nee - labaakais blogs tomeer ir nemirst.lv

Gravatar green

2008. gada 22. aprīlī, plkst. 16:13

jeremy blogu aizvēris?; tas ir labi; tur bija daudz nebaudāmu blēņu