Esam veiksmīgi atgriezušies no četru pilnu un divu nepilnu dienu ceļojuma pa Angliju. Jā, Angliju, jo tieši tā bija Lielbritānijas daļa, kuru apmeklējām. Kopumā, jāsaka, ka izbrauciens pārspēja gaidīto un ir izdevies par tiem pašiem neiespējamajiem 200%. Pirmajā ierakstā mazliet ievadu - kurp, kā un kāpēc devāmies.

Jau gada sākumā tika nolemts, ka būtu jauki apmeklēt Ņūforestu. Ņūforesta ir dabas liegums Anglijas dienvidos, kuram aizsargājams statuss ir kopš 11. gadsimta, kad tas kļuva par karalisko mežu medību un atpūtas vajadzībām. Pašlaik tā ir pilnībā norobežota teritorija, kurā ir ciematiņi, brīvdabā ij pa ceļiem ij pa neceļiem klimst zirgi un citi kustoņi, kā arī ir rodamas citas izklaides, kuras kā maziem, tā lieliem pilsētniekiem varētu patikt.

Brauciena galvenigalvenais mērķis bija Pirmais Lielais Ceļojums Ar Meitu. Trīs gadi un uz izlidošanas brīdi jau divas dienas. Ja godīgi, līdz pat nedēļai pirms brauciena biju diezgan negatīvi noskaņots par gala rezultātu. Zinot, kāda zemestrīce viņa ir, salīdzinot ar citiem bērniem, zinot, ka viņai jau kādu laiku pilnā sparā attīstās "nē" periods un viss pārējais trīsgadniekiem piemītošais, zinot šādu ceļojumu spēju fiziski nogurdināt visus tajā dalību ņemošos, gatavojos stresam :) Un par aktīvā bērna absolūtu nesavietojamību ar šauro un kustības ierobežojošo aeroplānu vispār nerunāsim. Ak, mī un žē, kā kļūdījos. Pēdējo nedēļu skaidri zināju - viss izdosies, viss būs vislabākajā kārtībā. Un tieši tā, nē, pat labāk arī bija.

Kā jau iepriekš minēju, lidojums tika izplānots, izmantojot Ryanair lidsabiedrības pakalpojumus, kas vairāk, iespējams, darīts netiks, ja ceļošana būs ar bērnu. Bet par to vēlāk. Izlidošana uz Stanstedas lidostu - 11:05 no Rīgas 15.maija rītā. Atpakaļceļš tika prognozēts 20. maija 14:20 no Stanstedas. Šie laiki nodrošināja laicīgu ierašanos Anglijā, četras pilnas dienas tur un ne pārāk agru celšanos izlidošanas dienā. Ryanair tika izvēlēts ne tik daudz biļešu lētuma dēļ, kā dēļ labajiem ielidošanas un izlidošanas laikiem.

Par plāniem. Tajos ietilpa trīs lietas. Pirmām kārtām, protams, iepriekšminētā Ņūforesta, kuras robežās tad nu arī bija plānots mitināties iepriekš rezervētā B&B. Otrām kārtām - senu Ineses draugu apciemošana netālajā Romzejas pilsētiņā (kuru, sarunās ar Frenku, visu laiku nez kāpēc ņēmos godāt par city:) Nu, un, bija ieplānots patērēt naudu, izveicot šopingu - klozīšu cenu atšķirības tur un šeit ir mērāmas neba nu procentos, bet reizēs.

Par B&B rezervāciju. Diezgan sāpīgs process. Mulsina diezgan lielā cenu daudzveidība, kā arī dažādās tās aprēķina metodikas (p.p.p.n., p.p.d.o., per room). Papildus tam - viens un tas pats B&B var tikt atspoguļots vairākos resursos, un tajos uzrādītās cenas var atšķirties būtiski. Tāpēc vislabākais ir sazināties ar iepatikušos naktsvietu pa tiešo.

Mēs laicīgi pasūtījām haļavno bukletu par akomodācijas iespējām šai sezonā, kuram tad arī braucām cauri. Princips vienkāršs - sākumā pēc ikoniņām saprot, kura iestāde atbilst mūsu prasībām (pieņem bērnus, en suite numuriņi, utt). Tad katru no šiem iestādījumiem provē sameklēt gūglē. Tādējādi atbirst vēl kaudzīte. Atlikušajiem, kas apmierina, tiek rakstītas vēstules par rezervācijas iespējām un cenām. Par bērniem - jārēķinās, ka diezgan liela daļa tos nevēlās redzēt. Vismaz ne līdz 7 gadu vecumam. Vēl lielāka daļa vispār ne uz kādu e-pastu komunikāciju neielaižās.

Nākamais, ko ir vērts zināt, ir vārds "avanss". Tika piedāvātas divas opcijas - čeks un pārskaitījums, sedzot visus ar to saistītos izdevumus. Tā kā ar čekiem esmu uz Viņi, atlika otrais variants. 50 mārciņu avanss ar komisiju pārvērtās par 66. Iespējams, kaut ko nepratu izdarīt pareizi vai arī ne to maksājumu veidu izvēlējos, bet tā nu bija. Pirmā nopietnā pārmaksa.

Tā kā laika prognoze pirmajām divām dienām solīja lietu, trešajai - mākoņus, bet ceturtajai un piektajai sauli, tad šopingam nolēmām atvēlēt to brīdi, kad lietus līs tik dikti, lai traucētu mums baudīt baudāmo. Kā jau Lielbritānijā, meteorologi mūs piečakarēja. Mūsējie laika pareģi, pateicoties Latvijas atrašanās vietai un liktenim, sevi var dēvēt par Nostradamusiem (atskaitot pagājušo nedēļas nogali). Rezultātā lietus tik tiešām mazliet pasmidzināja tikai ierašanās dienā, bet pamatīga bezmākoņu saule bija tikai svētdien :)

Sagatavošanās procesā tika iegādāta arīdzan apdrošināšana. Pēc ieraduma - IF'ā neatejot no kases. Visiem trim kopā “Ekstra II” programma izmaksāja 28 latus. Lai izslēgtu klupnes uz robežas, Apvienotās Karalistes vēstniecībā noskaidroju, ka Amandas līdz jūlijam derīgā pase ir gana derīga, lai apmeklētu UK līdz pat pēdīgai tās derīguma dienai, kā arī dzimšanas apliecību līdzi ņemt nav nepieciešams (lai gan drošības pēc ielikām arī to). Gana amizanti ir tas, ka viņi visi no vieniem līdz diviem iet pusdienās. Tik diktās pusdienās, ka to paziņo arīdzan automātiskais atbildētājs, piezvanot 13:59.

Rezultātā sanācām trīs galviņas, divi pilni čumodāni un trīs rokas bagāžas paskata somas - maza plecu somiņa ar papīriem, naudām, utt, liela plecu soma ar survival kitu Amandai iekš Lielā Nezināmā Lidaparāta, un mugursoma ar dotoru, TomTom'u, kanoniņu iksusiņu, dažādiem elektrības un neelektrības kābeļiem, kā arī Laimas gardumiem Anglijas par-Laimu-neko-nezinošajiem.

Domāju, ka nav jāmin, ka UK un Īrijā ir nepareizās kontaktu ligzdas - G trīskāju variants. Mums pietika ar vienu. Tos gan var iegūt arī tur uz vietas, sevišķi nesaspringstot. Tad nu to arī neminēšu.