Izrādas, ka pasaulē ir kaudze ar interesantiem projektiem, kuriem par pamatu ir dalīšanās un meklēšana par orientieri vai kopsaucēju izmantojot informācjiu internetā. Vienam no tādiem uzdūros šodien. Daudzi uzskata, ka dot ir forši. Bet es piederu pie tiem, kas uzskata, ka saņemt ir vēl foršāk :) Iepazīsimies - postcrossing.

Projekts, kura princips ir elementārs. Tu piereģistrējies viņu lapā, neaizmirstot pierakstīt savu dzīvesvietas adresi. Nākamais solis - pieprasi adresi, uz kuru būs jānosūta pastkarte. To (adresi, nevis pastkarti) tu saņemsi uz e-pastu kopā ar identifikatoru, kurš jāpieraksta klāt pastkartei pirms to nosūtīt. Jā, reālai fiziskai pastkartītei. Tādai, kuru sūta pa parasto pastu. Cilvēks, kurš to saņems (jau reģistrēts Postcrossing lietotājs), atzīmēs lapā, ka ir saņēmis pastkarti ar tādu un tādu identifikatoru. Un tad viss var sākties. Projekta autori sola, ka tu saņemsi pretīm vismaz vienu pastkartīti no vvz, kādas vietas pasaulē. Runā, ka tā ir taisnība.

Ja ticēt lapai, tad no mūsu valsts ir bijuši 1014 mēģinājumi nosūtīt pastkarti (cik reāli ir pārvarējuši slinkumu - nav zināms). Ja tev nav slinkums vai urda ziņkāre, pamēģini. Iespējams, ka iegūsi jaunu hobiju. Galu galā - kad tu pēdējo reizi esi uzrakstījis vēstuli? Parastu papīra vēstuli. Vai nosūtījis to pašu pastkarti? Apsveikumi ziemas un citos svētkos neskaitās.

Ir līdzīgi projekti. Bookcrossing, no kura šī projekta autori esot iedvesmojušies. Geocaching, kas ir komplicētāks un ietver sevī āra aktivitātes. Un offlaina twitteris :)

Materiāls ierakstam no Metafiltra posta. Lai arī biedrs tur skaitos nepilnus sešus gadus, barotni RSS agregatoram pievienoju gluži nesen. Dažreiz brutāli atzīmēju visus saskrējušos ierakstus kā lasītus, pašūmējos par to, cik dikti mani lielākā daļa neinteresē un ko tie cilvēki var pērties, bet reizi dažās dienās tieku godalgots par pacietību ar interesantām lietām. Principā vienīgais šāda profila projekts, kurš spēj aizvien uzturēt interesi. Lielā mērā pateicoties ierobežotajam un gana sakarīgajam dalībnieku klāstam. Pašlaik reģistrācija ir par maksu (bet nebūt nav obligāta, ja vēlies tikai lasīt). Kādu laiku atpakaļ reģistrācija notika reizi dienā konkrētos laikos un ierobežotam gribētāju skaitam - pirmais brauc un pirmais maļ princips.

Jā, un vēl tais senajos laikos man tādu kā patīkamu piegaršu piešķīra fakts, ka projekts darbojās uz ColdFusion aplikāciju servera, kuru kā reizi deviņdesmito gadu beigās biju apguvis. Pateicoties šīm zināšanām es izrāvos no valsts iestāžu verdzības un iepeldēju privātajā biznesā kā elementārs ierindas darbinieks un web aplikāciju koderis. Tas tāpēc, ka dīvainu sakritību rezultātā Latvijas Bankas lapa tais senajos laikos kā reizi prasīja ColdFusion zināšanas, kuras man piemita :)

Kā reizi metafiltrs ir par pamatu jovana veidotajam dirty. Un arī cietnī mēs savulaik provējām līdzīgu projektu palaist (lapā neko neatradīsiet, jo saturs ir zudis), taču, kā jau viegli iedomāties, ar tādu mežonīgu mārketingu un popularitāti kritiskā masa netika sasniegta. Digg princips gadsimta sākuma izpildījumā :)