Redz ku var palasīties par to kā Phoenix fotografē :) http://www.starspace.lv/public/feniksa_fotosoma_04062008.html

Bet ja tā padomā, tad Marss ir liels sasniegums - 2 roweri, 1 statiskā laboratorija, vēl pa augšu bariņš lidinās. Un ja Phoenix atradums 100% būs ūdens, tad visas šīs misijas būs vainagojušās ar grandiozāko sasniegumu.

... un būs vēl lielāks stimuls sūtīt turp cilvēkus.

vēl var uzdot jautājumu - kādēl amerikāņi tik neatlaidīgi triecas un tieši uz marsu? kamdēļ citur ne? ko? vai amerikāņiem ir kautkas vairāk zināms uz šo pusi (no visādu nlo tēmas) nekā krieviem? vēl var jautāt - vai mēs tiešām zinām visu, ko zinātnieki ir atklā'juši vai tomēr ne visu?

xc a uz ko veel tiekties? uz sauli !!?

mars ir naakamaa piemeerotaakaa planeeta dziiviibai peec zemes, un ASV jau sen ir izstraadaajusi dazjaadus plaanus shiis planeetas apguvei un ieaspeejams veelaak arii dziivoshanai uz taas.

ieprieksh gan tika uzskatiit, ka uudens uz marsa jau atrodas, tikai dzilji zem zemes(protams kaa ledus).

XC :) Lai kautkur tiektos, ir jāspēj līdz turienei aizbraukt. Tuvākās planētas zemei ir Venēra un Marss. Uz venēras nav ko darīt - sērskābes lieti, spiediens un viskarstākā temperatūra saules sistēmā siltumnīcas efekta dēļ. Marss, savukārt, ir ļoti ok, gan temperatūras, gan atmosfēras, gan visu citu fīču dēļ. Problēma ir degviela. Līdz marsam jau grūti cilvēkus nogādāt, kur nu vēl tālāk =) Nākamais ir Jupitera viens no pavadoņiem - Europa. Jupitērs pats ir no gāzes, tātad bez cietas virsmas un tur nav ko darīt:)

Par NLO jautājumus paturi pie sevis. Vēl neskaidrības ?

XC: Vispirms ASV NAV vieniigie, kas grib uz Marsu. Krievija ir pasludinaajusi moto, ka vinji nokljuus tur pirmie un aatraak par amiishu nosprausto 2030. Arii Kjiinas planos ir gan Marss, gan Meeness.

Otrkart, Marss nav VIENIGAIS, jo veel plaanaa ir atgrieshanaas uz Meeness un baazes uzcepshana tur jau uz 2020. gadu.

... zjeel, bet taalaaki objekti attieciibaa uz cilveeku lidojumiem vel nav nosprausti. Toties ir vesels bars taa saucamo "unmanned" uz visurkurieni plaanoti.

Peec peedeejaam zinjaam, cik sapratu, ir pastiprinaajies ka tas ir uudens ko shie atrada (ledus veidaa, protams). Vel tikai atliek noskaidrot cik tiirs ir tas ledus un kas buutu nepiecieshams taa attiiriishanai un var saakt nopietni domaat par cilveeku suutiishanu turp. Jo galvenaa probleema kas sadardzina jebkuru cilveeku misiju kosmosaa ir cilveekam nepiecieshamais uudens daudzums (ne tikai dzershanai, bet arii prieksh mazgaashanaas, paartikas audzeeshanai u.c.).