✉️ Saņem šito visu e-pastā. Tā vietā, lai palaistu garām kaut ko no tā, ko es rakstu savā blogā, tagad vari pierakstīties un saņemt e-pastā visu, ko es te rakstu. Tas nav bieži.

← Uz sākumu

Pirmskara periodika

2008. gada 11. jūlijā, 10 komentāri

MINISTRU PREZ. DR. K. ULMANIS vakar saņēmis no Žeņevas sekojošu telegrammu:

"Mūsu triumfējošā basketbola komanda, sūtniecības darbinieki un viņu tuvinieki, priecādamies par gūto spīdošo uzvaru un Latvijas vārda daudzinājumu, lūdz mūsu tautas vadoni pieņemt dziļi izjustu sveicienu. Lai dzīvo mūsu Latvija!"

Tas ir citāts no 1935. gada sestā maija Sporta Pasaules numura (PDF fails).

Bez prieka par šāda resursa esamības faktu kā tādu, man papildus no tā ir tīri personisks ieguvums. Sajūsminos par tā laika valodu, izteiksmes līdzekļiem un vispārējo attieksmi pret dzīvi un Latvijas valsti kā tādu. Tā ir fantastika. Jaunsudrabiņi un Kaudzīšu brāļi. Palasot tā laika periodiku, šķiet, ka esam neatgriezeniski zaudējuši kaut ko lielu un varenu - spēju dzīvi un izjusti izteikties par apkārt notiekošo.

Starp citu, pirms diviem gadiem garāmejot jau rakstīju par digitalizāciju LNB. Papildus senāku avīžu skanējumi ir pieejami šai vietā.

Šķiet, ka periodika.lv man nesaprotamu iemeslu dēļ (pārlasīju Autortiesību likuma 38. pantu, bet skaidrāks nekļuva) ir ierobežojusi publicējamās periodikas apjomu (atruna sākumlapas apakšā: “Ievērojot Autortiesību likuma 23. pantā noteiktos ierobežojumus, pilna laikrakstu kolekcija (izdevumi, kas jaunāki par 1938. gada 1. jūliju) ir pieejama tikai Latvijas Nacionālās bibliotēkas lasītājiem no LNB iekšējā datortīkla.”). Kaut arī, tas varētu būt saistīts ar 36. pantu, kurā minēts, ka autortiesības ir saistošas septiņdesmit gadus pēc autora nāves. Taču, diezin vai visi žurnālisti ir minētajā datumā miruši...

Pilnīgi noteikti tas viss netraucē lasīt un priecāties par tā laika valodu valodiņu, kā arī gūt pārsteidzoši detalizētu un aizraujošu ieskatu tā laika dzīvē.

P.S. “Jaunums! Laikrakstu arhīvs internetā” - iepazīšanās vērts ieraksts/anonss iekš LNB bloga.

P.P.S. Jā, es šo projektu neatradu šodien. Man tikai sagribējās beidzot uzrakstīt.

Tu atbildi augstāk redzamajam komentāram. Atcelt

Gravatar Papuass

2008. gada 11. jūlijā, plkst. 11:20

Par tām autortiesībām laikam sanāk tā, ka 70 gadi pēc publikācijas, ja tie ir tāda kategorija kā laikraksti, bet es jau neesmu jurists.

Gravatar Namtar

2008. gada 11. jūlijā, plkst. 12:34

autortiesības ir 60 gadus pēc autora nāves. Par to spēju izteikties - iesaku palasīt avīzes līdz maija apērsumam, tur izteikšanās ir līdzīga tam kādu mēs to pazīstam šodien - visi zagļi, viss sūdīgi. Taču tad atnāca vadonis un pastāstījā kā ir patiesībā ;)

Gravatar Gummo

2008. gada 11. jūlijā, plkst. 13:00

par preses kraso atškirību saturiski stapr pirms un 15.maiju piekrītu.Burtiski var dalīt līdz un pēc apversuma,kad iestājas pilnīga vienprātība :D

Gravatar rooc

2008. gada 11. jūlijā, plkst. 13:26

negribu tēlot skolotāju, bet pareizi būtu skenējums nevis skanējums. Var, protams, arī lietot skanējums, bet tad tas ar ko muzikālu jāsaista vairāk... :)

Gravatar vidējais iedzīvotājs

2008. gada 13. jūlijā, plkst. 23:08

var, protams, teikt arī "izziņa", nevis "īsziņa" (ļoti dīvaina kaite dažiem cilvēkiem), bet tas nenozīmē, ka tā vajadzētu. skenēt ir skEnēt, un viss.

Gravatar Nozers

2008. gada 15. jūlijā, plkst. 12:21

Tur man liekas bija kaut kāda figņa ar to, ka autortiesības extendējas, ja publikācija padomju laikos bijusi aizliegta pieejai, par aizlieguma periodu.

Gravatar vidējais iedzīvotājs

2008. gada 15. jūlijā, plkst. 23:54

un tagad visi, kas nav tik "gudri" kā Nozers, mēģina vārdnīcā atrast vārdu extendējas.

Gravatar ronis66

2008. gada 16. jūlijā, plkst. 01:05

cena 10 santīmi - tīrākā izspiešana

Gravatar ze

2008. gada 17. jūlijā, plkst. 16:46

Jā, jā - arī kaunums tautumeitām bija kuplāks, zāle zaļāka un nevienam nebija jādomā, jo Ulmanis bija vienīgā patiesība. Ja palasa Padomju presi, tad izteiksme ir vēl daudz "mīļāka", gaišāka un optimistiskāka.

Gravatar ze

2008. gada 17. jūlijā, plkst. 16:48

Domāju, jebkurš, neskatoties uz realitāti, sāks par apkārtnotiekošo izteikties "dzīvi un izjusti", ja viņam draudēs cietums vai citā veida represijas.