Prior Scriptum. Sāku rakstīt iepriekšējo ierakstu, bet aizķēros pie filmiņas. Tad to izcēlu un pārnesu šamējā ierakstā. Tagad arī tas ir nu jau par divām dažādām lietām, kuras savā starpā saistītas ir teju vai ar neko. Es vairs nedalīšu.

Klau, mans dārgais lasītāj! Mēs takš zinam, kas ir jautājums, va ne? Un zinam arī to, kas ir atbilde. Ir labi jautājumi, ir slikti jautājumi, ir retoriski jautājumi un ir stulbi jautājumi. Tieši tāpat ir ar atbildēm. Vari atbildēt gudri, vari pajokot, vari izvairīties. Bet kur ir sāls? Jautājumā? Atbildē?

Pavisam noteikti ir skaidrs tas, ka bieži vien sāls nav atbildē uz uzdoto jautājumu. Izrādās, ka šad un tad sāls nav pat pašā jautājumā. Tas jāmeklē tai pārdomu brīdī starp uzdoto un atbildēto. Šodienas pozitīvuma un mākslinieciskās baudas deva nāca no šīs īsfilmiņas. To var redzēt arī embedotu ieraksta beigās.

Patīkami ir ne tikai pati filmiņa kā darbs, bet arī tas, cik tā cilvēku spēj pasniegt cilvēcīgu un pozitīvu. Ļoti labs pretmets nu jau tradicionālajam amerikāņu stulbumu ilustrējošajam materiālam. Cilvēki ir tik dažādi un galu galā, tā pati tieksme pēc naudas, sievietēm, padarīta darba vai miera visā pasaulē var tikt pasniegta vairākās gaismās. Šī ir pozitīva un cilvēcīga. Redzot, kā ar fona mūziku, kameru, montāžu un velnsviņzinkovēl var panākt tik pozitīvu noskaņu, gribas visu pamest un iet mācīties par kinomeistaru. Pieņemu, ka no tā paša materiāla var uztaisīt arī makten depresīvu filmiņu par egoistiskajiem šovinistiem un merkantilajiem īgņām.

Atbildot uz to pašu jautājumu, es nevarētu pateikt labāk par vienu no respondentiem. Man gribētos, lai diena ir izdevusies. Perfekti pateikts, lai arī bezpersoniski un tikpat universāli, cik horoskopi.

Šis ir nācis no tā paša Gūgles fīdrīdera dzīlēm.

Izmantojot iespēju, virtuāli pasakos viņam par Adeli, kuras dziesmu “Hometown Glory” izdzirdēju divos citos viņa video un aši pēc vārdiem sagūglēju rokā. Nez kāpēc nebiju pamanījis šo britu meiteni, lai arī “Cold Shoulder” bija dzirdēta. Tāpat arī “Chasing Pavements”. Piespiežot domājamo aparatusu, atceros arī par kaut kādu meiteni, kura internetu tradīcijās varētu tikt dēvēta par Eimiju Vaithausu divi punkts nulle. Negribētos, lai viņai pirmais albums, kuram par pamatu ir iepriekšējās attiecības un to laikā piedzīvotās nebūšanas, būtu izzīdis visu radošo.