Привіт! Visi, kas ceturtdien ievēlās AirBaltic reisā uz Kijevu ir veiksmīgi atgriezušies mājās. Daži secinājumi par pašu Kijevu, jo par blogkempu man vēl ir jāpaštuko.

Ir skaidrs, kā varētu aizvākt mūsu daiļavas puļķēt gribošos britu tūristus no Rīgas. Vajadzētu sarunāt ar kādu no lētajām aviokompānijām, lai atver reisu uz Kijevu. Cenas tur ir tādas pašas, kā pie mums, bet skaistas meitenes tur irteju vai visas. Attiecīgi, ar zināmām investīcijām reklāmā Latvija varētu tapt brīva no tiem jākļiem.

Pirmajā vakarā nolēmām, ka katrs krievu valodā izrunāts lamuvārds tā teicējam izmaksās 5 grivnas (50 santīmus). Šodien savilktajos galos, pirmās divas vietas aizņem 120 un 100 grivnu autori. Kopā savācās 345 grivnas, kas ir aptuveni 35 mūsu vietējo naudiņu. Es lepni gozējos trešajā vietā ar 50 grivnām. Mana rekomendācija bija katram noziedot šo naudu labdarībai sev tīkamā formātā un vietā.

Ceļu satiksmes noteikumi Kijevā neeksistē. Ja ir iespējams, visi brauc pie sarkanā, nespringstot pārvietojas pa vienvirziena ielām pretējā virzienā, par ātruma ierobežojumiem vispār nerunājot. Apstādinot taksi vai poputku ij neceri, ka tā piebrauks pie malas. Ja ielai vienā virzienā ir trīs joslas, tad tieši trešajā (pa vidu) tas arī pieturēs, to neatstājot arī kaulēšanās un vajadzīgās ielas meklēšanas kartē procesā. Ja esi pie ielas, audiovizuālais noformējums garantēti saturēs nepārtrauktu pīpināšanu. Tiesa, pie gājēju pārejām viņi stājas biežāk, nekā varētu būt domājis. Ar visu šo viņi sestdienās un svētdienās savu lielāko ielu centrā aizver motorizētajiem transportlīdzekļiem un gājēji pa to var vazāties krustu šķērsu. Tas bija feini.

Cenas, kā jau minēju, ir teju vai identiskas mūsējām. Ar dažiem plusmīnus. Tiesa, vēriens ir cits. Piemēram, mazās maksimas tipa veikalā alkohola nodaļā ir skapītis, kurā iegādei ir izlikti dzērieni, kuru cena ir piecdesmit un sešdesmit tūkstoši grivnu (5 un 6 tūkstoši latu) par pudeli.

Cilvēki uz ielām un visur citur ir ļoti atsaucīgi, draudzīgi, lai arī ne vienmēr smaidīgi. Nav starpības, vai Tu ceļu uz kaut kurieni prasi trīspadsmitgadīgam tīnim, tikko no S klases mersedesa izkāpušam uzvalkotam onkulim, trīs strīpas uz savām treniņbuiksēm ieguvušam īsmatainam puisim vai milicim. Visi padomās, pastāstīs un nereti arī paiesies līdz ielas stūrim, lai parādītu virzienu.

Ukraiņu valoda ir dikti smieklīga. Saprotamība variējas no runātāja un tēmas, bet aptuveni ir 30% līmenī. Vēl smieklīgāk ir, kad Azerbaidžānas pārstāvim liek lasīt skaļā balsī to, kas rakstīts mūsu pasē par tās piederību. Latviski.

Viņiem ir iestāde, kurā turpat brūvētu alu var dzert ne tikai no 0.33L, 0.5L vai 1L kausiem, bet pat no 1.5L. Un alus nebūt nebija smādējams.

Viens no ekonomiskās krīzes ierobežošanas veidiem ir depozītu iesaldēšana, ļaujot izņemt tikai uzkrātos procentus. Vietējais lidiņš ir tāds pats, kā pie mums, tikai virtuve ir vietējā un vietas ir vēl mazāk. Metro ar savām piecdesmit kapeikām par reizi ir lēts, ērts, bet diezgan pilns veids kā pārvietoties. Vietējā upe Dņepra ir milzīga. Viņi aktīvi būvējas (jauc mājas, ceļ mājas, ceļ tiltus, remontē un būvē ceļus, utt), gatavojoties UEFA EURO 2012.

Kijeva ir ļoti skaista un grandioza pilsēta. Uz to ir vērts aizbraukt atsevišķā tūrisma tūrē.