✉️ Saņem šito visu e-pastā. Tā vietā, lai palaistu garām kaut ko no tā, ko es rakstu savā blogā, tagad vari pierakstīties un saņemt e-pastā visu, ko es te rakstu. Tas nav bieži.

Nesēja atlīdzība

2008. gada 22. oktobrī, 34 komentāri

Paturpinot par tukšo datu nesēju atlīdzību, pēdējo dienu laikā veicu mazu pētījumu. Ja ir neprecizitātes, kaut kas piemirsts vai par traku sarakstīts, piedodiet. Es centīšos vairāk trenēties.

Pretēji populārajam viedoklim, ir ļoti daudz valstis, kurās eksistē šī tukšo datu nesēju atlīdzība (Autortiesību likuma 34. pants). Oficiāli to dēvē par private copying levy. Ar to apzīmē cilvēka tiesības savām vajadzībām kopēt un pavairot savā rīcībā esošo mūziku uz saviem datu nesējiem valstīs, kurās šāda kopēšana ir atļauta (Lielbritānijā, piemēram, tas ir aizliegts ar likumu). Tā nav kompensācija par piratēšanu. Ir gan viena valsts, kura ir izņēmums.

Datu nesēju atlīdzības apjoms variējas no valsts uz valsti. Dažviet tas ir cieti definēts (kā pie mums), citviet tas tiek aprēķināts par megabaitiem un/vai stundām, citur, savukārt, tas ir nelineārs. Arī piemērošanas kārtība ir atšķirīga. Vieno tas, ka teju vai visās valstīs, kur tāda nodeva eksistē, jebkurai personai ir tiesības pieprasīt samaksātās nodevas atmaksu. Tiesa, apstākļi ir dažādi. Pie mums tas attiecas tikai uz neizmantotajiem nesējiem. Kanādā - uz eksportējamajiem, kas neapliekas vispār. Vēl kaut kur (piemirsu, kur tas bija minēts, so - neticiet, ja negribat), ir iespēja saņemt samaksāto, pierādot, ka datu nesējs nesatur attiecīgo materiālu.

Interesanta ir Kanāda. 1998. gads. Beidzot pēc ilgām cīņām šī nodeva/atlīdzība (kas, starp citu, nav nodoklis) tiek ieviesta. Taču. Kā izrādās, likums atļauj kopēt uz datu nesēju, par kuru ir samaksāta nodeva, jebkuru mūziku. Tā lēma tiesa :) Tas nozīmē, ka, lai arī izplatīšana aizvien ir sods, jebkādas mūzikas atrašanās uz jūsu datora Kanādā vairs nav. Ja vien par to tur ir samaksāta šī atlīdzība. Kā arī, ja vien kopiju esat veicis jūs pats savām vajadzībām. Vienkārši sakot - tu nevari izvietot dziesmas internetā, bet tu vari tās no turienes kopēt uz saviem datu nesējiem bez satraukuma. Tiesa, attiecīgā autortiesību likuma daļa attiecas tikai uz mūzikas audio ierakstiem. Pateicoties tam, attiecīgās Kanādas organizācijas ir sākušas cīņu pret pašu ierosināto likumu :)

Pateicoties ASV tiesu sistēmai un 1998. gada precedentam, šai valstī MP3 atskaņotāji tiek dēvēti par datora perifērijas iekārtām un ar atlīdzību nesirgst. Vēl interesanti ir tas, ka ASV ir divi atsevišķi jēdzieni tukšajiem datu nesējiem - audio ierakstam paredzētie (ar atlīdzību sirgst) un datu ierakstam paredzētie (ar atlīdzību neapliekas).

Somijā šī nodeva attiecas arī uz MP3 atskaņotājiem, bet ar to neapliekas datori, mobilie tālruņi, utt.

Ja kāds vēlas samaksāt autoriem lielu naudu, tad par 40 gigabaitu MP3 atskaņotāju Spānijā noplēstu 80 EUR tikai nodevā. Tā kā mēs vēl zaļi dzīvojam.

Par līdzekļu sadali. Izskagās, ka visās valstīs politika ir daudz maz līdzīga. Iegūtā noeva tiek akumulēta un laiku pa laikam izdalīta neproporcionālās daļās autoriem, izpildītājiem un producentiem.

Tapinot šo ierakstu, es diezgan daudz vietās lasīju tēzi, kuru atbalstu ar visām četrām (piecām:). Autortiesību likumdošana ir atpalikusi no laika. 2006. gadā Eiropas Komisija konsultējās ar visām iesaistītajām pusēm - visām ES valstīm, elektronisko iekārtu ražotājiem un autortiesību aģentūrām, jo pēdējie bija pauduši vēlmi ieviest Eiropas mēroga likumdošanu šai jautājumā, jo ne visās valstīs tāda nodeva eksistē, bet vidējie (ražotāji) protestēja pret to, ka tarifi ir ļoti dažādi un to izlīdzināšanas vārdā viņi ir ar mieru maksāt šo nodevu visur. Tiesa, viņi vēlējās veikt pētījumu - cik tad daudz cilvēki patiesībā kopē, lai varētu rast argumentāciju tarifiem, kuri pašlaik ir izzīsti no pirksta.

Komisija beigu beigās lēma, ka ņefiga - ir problēmas, kuras vajadzētu atrisināt. Zemāk izvilkums no slēdziena. Viens no iemesliem, ja ticēt tā laika ziņām, bija Francijas premjers paziņojums un konstatācija, ka tā ir stulba doma, jo kaitēšot Eiropas kultūrai.

The Commission is concerned that copyright levies are being applied to digital equipment and media without due account being given to the impact on new technologies and equipment especially the availability and use of so called “digital rights management” technologies which can provide alternative ways of compensating right-holders.

Furthermore, there is a lack of transparency about the application, collection and distribution of the copyright levies to right-holders.

Unless this problem is addressed, it will hamper the move to a knowledge based economy and the fulfilment of the Lisbon Agenda goals.

Man sāk šķist, ka ES regula varētu būt pareizais virziens. Ja jau tāpat ir jāmaksā šī atlīdzība, tad varētu to vismaz visur vienādu. Jo pie mums tā esot vairākas reizes augstāka nekā citviet Eiropā (Spāniju neskaitam:). Tas gan, ja nemaldos, attiecas uz tukšajiem datu nesējiem, nevis elektroniku. Starp citu, šī gada sākumā papildus idejai autortiesību 70 gadu darbības termiņu pagarināt līdz 95, iekšējā tirgus komisārs Makkrīvijs (pareizi latviskoju?) ieminējās, ka būtu forši atkal sanākt kopā un pakonsultēties par šo tukšo datu nesēju atlīdzību. Interesanti, vai tāpēc AKKA/LAA tā steidzas ar nodevas palielināšanu, jo pēc dažiem gadiem tā var tikt samazināta līdz relatīvi smieklīgam līmenim?

Raksta tapšanā izmantotie ietver sevī Vikipēdiju (Private copying levy, utt), Gūgli (“levy reform europe”, “copyright levy”, utt), un Gūgles ziņas (“copyright levy spain”).

Tu atbildi augstāk redzamajam komentāram. Atcelt

Kā vēlies sevi dēvēt? Šo ieraksti. Epasts. Nav obligāts. Citiem netiks rādīts. Komentārs. Saki visu, kas uz sirds, bet esi klājīgs. Formatēšanai vari izmantot markdown. Saņemt turpmākos šī raksta komentārus norādītajā epastā. Atcerēties vārdu un epastu no tava patreizējā pārlūka.

Normunds

2008. gada 22. oktobrī, plkst. 11:49

Malacis, šis jau ir raksts, kas pretendē uz analīzi :)

Te var palasīt pēdējas rindkopas, nekas vēl nav pieņemts: http://www.financenet.lv/zinas/latvija/article.php?id=193504 un es vairs nevaru atrast atsauci uz to, ka visa šī jezga atliekas uz 2010. gadu, tas arī pavīdēja ziņās, ka 2009. gadā šo nodokli nevar ielikt pie iekasējamiem.

Starp citu, šī gada sākumā papildus idejai autortiesību 70 gadu darbības termiņu pagarināt līdz 95 šitas jau ir psec kaut kāds. Walt Disney sasodītajiem mantiniekiem nevar piešķirt autortiesības uz peli uz mūžīgiem laikiem un lai viņi beidz ik pa 10-20 gadiem lobēt autortiesību termiņa pagarināšanu?

Normunds

Normunds

bush

napalmEye

xc

CaptSolo

HP

Nils

fx

Sandis

AMB

M

Paraziits

fx

Paraziits

AMB

lolz

JustMe

zabijaka

chebureks

atis

edGars

Paraziits

kekeke

CaptSolo

noisex

Revolušionērs

Revolušionērs

kintu

mehdi

RM

Unabomberz

mehdi

Agris