✉️ Saņem šito visu e-pastā. Tā vietā, lai palaistu garām kaut ko no tā, ko es rakstu savā blogā, tagad vari pierakstīties un saņemt e-pastā visu, ko es te rakstu. Tas nav bieži.

← Uz sākumu

Nesēja atlīdzība

2008. gada 22. oktobrī, 34 komentāri

Paturpinot par tukšo datu nesēju atlīdzību, pēdējo dienu laikā veicu mazu pētījumu. Ja ir neprecizitātes, kaut kas piemirsts vai par traku sarakstīts, piedodiet. Es centīšos vairāk trenēties.

Pretēji populārajam viedoklim, ir ļoti daudz valstis, kurās eksistē šī tukšo datu nesēju atlīdzība (Autortiesību likuma 34. pants). Oficiāli to dēvē par private copying levy. Ar to apzīmē cilvēka tiesības savām vajadzībām kopēt un pavairot savā rīcībā esošo mūziku uz saviem datu nesējiem valstīs, kurās šāda kopēšana ir atļauta (Lielbritānijā, piemēram, tas ir aizliegts ar likumu). Tā nav kompensācija par piratēšanu. Ir gan viena valsts, kura ir izņēmums.

Datu nesēju atlīdzības apjoms variējas no valsts uz valsti. Dažviet tas ir cieti definēts (kā pie mums), citviet tas tiek aprēķināts par megabaitiem un/vai stundām, citur, savukārt, tas ir nelineārs. Arī piemērošanas kārtība ir atšķirīga. Vieno tas, ka teju vai visās valstīs, kur tāda nodeva eksistē, jebkurai personai ir tiesības pieprasīt samaksātās nodevas atmaksu. Tiesa, apstākļi ir dažādi. Pie mums tas attiecas tikai uz neizmantotajiem nesējiem. Kanādā - uz eksportējamajiem, kas neapliekas vispār. Vēl kaut kur (piemirsu, kur tas bija minēts, so - neticiet, ja negribat), ir iespēja saņemt samaksāto, pierādot, ka datu nesējs nesatur attiecīgo materiālu.

Interesanta ir Kanāda. 1998. gads. Beidzot pēc ilgām cīņām šī nodeva/atlīdzība (kas, starp citu, nav nodoklis) tiek ieviesta. Taču. Kā izrādās, likums atļauj kopēt uz datu nesēju, par kuru ir samaksāta nodeva, jebkuru mūziku. Tā lēma tiesa :) Tas nozīmē, ka, lai arī izplatīšana aizvien ir sods, jebkādas mūzikas atrašanās uz jūsu datora Kanādā vairs nav. Ja vien par to tur ir samaksāta šī atlīdzība. Kā arī, ja vien kopiju esat veicis jūs pats savām vajadzībām. Vienkārši sakot - tu nevari izvietot dziesmas internetā, bet tu vari tās no turienes kopēt uz saviem datu nesējiem bez satraukuma. Tiesa, attiecīgā autortiesību likuma daļa attiecas tikai uz mūzikas audio ierakstiem. Pateicoties tam, attiecīgās Kanādas organizācijas ir sākušas cīņu pret pašu ierosināto likumu :)

Pateicoties ASV tiesu sistēmai un 1998. gada precedentam, šai valstī MP3 atskaņotāji tiek dēvēti par datora perifērijas iekārtām un ar atlīdzību nesirgst. Vēl interesanti ir tas, ka ASV ir divi atsevišķi jēdzieni tukšajiem datu nesējiem - audio ierakstam paredzētie (ar atlīdzību sirgst) un datu ierakstam paredzētie (ar atlīdzību neapliekas).

Somijā šī nodeva attiecas arī uz MP3 atskaņotājiem, bet ar to neapliekas datori, mobilie tālruņi, utt.

Ja kāds vēlas samaksāt autoriem lielu naudu, tad par 40 gigabaitu MP3 atskaņotāju Spānijā noplēstu 80 EUR tikai nodevā. Tā kā mēs vēl zaļi dzīvojam.

Par līdzekļu sadali. Izskagās, ka visās valstīs politika ir daudz maz līdzīga. Iegūtā noeva tiek akumulēta un laiku pa laikam izdalīta neproporcionālās daļās autoriem, izpildītājiem un producentiem.

Tapinot šo ierakstu, es diezgan daudz vietās lasīju tēzi, kuru atbalstu ar visām četrām (piecām:). Autortiesību likumdošana ir atpalikusi no laika. 2006. gadā Eiropas Komisija konsultējās ar visām iesaistītajām pusēm - visām ES valstīm, elektronisko iekārtu ražotājiem un autortiesību aģentūrām, jo pēdējie bija pauduši vēlmi ieviest Eiropas mēroga likumdošanu šai jautājumā, jo ne visās valstīs tāda nodeva eksistē, bet vidējie (ražotāji) protestēja pret to, ka tarifi ir ļoti dažādi un to izlīdzināšanas vārdā viņi ir ar mieru maksāt šo nodevu visur. Tiesa, viņi vēlējās veikt pētījumu - cik tad daudz cilvēki patiesībā kopē, lai varētu rast argumentāciju tarifiem, kuri pašlaik ir izzīsti no pirksta.

Komisija beigu beigās lēma, ka ņefiga - ir problēmas, kuras vajadzētu atrisināt. Zemāk izvilkums no slēdziena. Viens no iemesliem, ja ticēt tā laika ziņām, bija Francijas premjers paziņojums un konstatācija, ka tā ir stulba doma, jo kaitēšot Eiropas kultūrai.

The Commission is concerned that copyright levies are being applied to digital equipment and media without due account being given to the impact on new technologies and equipment especially the availability and use of so called “digital rights management” technologies which can provide alternative ways of compensating right-holders.

Furthermore, there is a lack of transparency about the application, collection and distribution of the copyright levies to right-holders.

Unless this problem is addressed, it will hamper the move to a knowledge based economy and the fulfilment of the Lisbon Agenda goals.

Man sāk šķist, ka ES regula varētu būt pareizais virziens. Ja jau tāpat ir jāmaksā šī atlīdzība, tad varētu to vismaz visur vienādu. Jo pie mums tā esot vairākas reizes augstāka nekā citviet Eiropā (Spāniju neskaitam:). Tas gan, ja nemaldos, attiecas uz tukšajiem datu nesējiem, nevis elektroniku. Starp citu, šī gada sākumā papildus idejai autortiesību 70 gadu darbības termiņu pagarināt līdz 95, iekšējā tirgus komisārs Makkrīvijs (pareizi latviskoju?) ieminējās, ka būtu forši atkal sanākt kopā un pakonsultēties par šo tukšo datu nesēju atlīdzību. Interesanti, vai tāpēc AKKA/LAA tā steidzas ar nodevas palielināšanu, jo pēc dažiem gadiem tā var tikt samazināta līdz relatīvi smieklīgam līmenim?

Raksta tapšanā izmantotie ietver sevī Vikipēdiju (Private copying levy, utt), Gūgli (“levy reform europe”, “copyright levy”, utt), un Gūgles ziņas (“copyright levy spain”).

Tu atbildi augstāk redzamajam komentāram. Atcelt

Gravatar Normunds

2008. gada 22. oktobrī, plkst. 11:49

Malacis, šis jau ir raksts, kas pretendē uz analīzi :)

Te var palasīt pēdējas rindkopas, nekas vēl nav pieņemts: http://www.financenet.lv/zinas/latvija/article.php?id=193504 un es vairs nevaru atrast atsauci uz to, ka visa šī jezga atliekas uz 2010. gadu, tas arī pavīdēja ziņās, ka 2009. gadā šo nodokli nevar ielikt pie iekasējamiem.

<i>Starp citu, šī gada sākumā papildus idejai autortiesību 70 gadu darbības termiņu pagarināt līdz 95</i> šitas jau ir psec kaut kāds. Walt Disney sasodītajiem mantiniekiem nevar piešķirt autortiesības uz peli uz mūžīgiem laikiem un lai viņi beidz ik pa 10-20 gadiem lobēt autortiesību termiņa pagarināšanu?

Gravatar Normunds

2008. gada 22. oktobrī, plkst. 12:13

<i>Man sāk šķist, ka ES regula varētu būt pareizais virziens.</i>

Redz, tur ir izteikts atbalsts DRM'am, sakot, ka <i>use of so called “digital rights management” technologies which can provide alternative ways of compensating right-holders.</i>

Nez vai tas ir tas ko tu gribētu akceptēt.

Gravatar bush

2008. gada 22. oktobrī, plkst. 13:04

smuki sarakstīts.

BET. man tik un tā šāds nodoklis liekas netaisnīgs. vai kaut kur nevar izlasīt kādu interviju ar mākslinieku, kurš stāsta, kāpēc viņam tāds nodoklis patīk?

Gravatar napalmEye

2008. gada 22. oktobrī, plkst. 14:04

Ha! Tad jau drīzāk pameklētu interviju, kur kāds stāsta, ka viņam nepatīk papildus ienākumi.

Gravatar xc

2008. gada 22. oktobrī, plkst. 14:13

sarakstīts interesanti... un kopumā secinājums tāda kā padošanās un kā piespiests sanāk (nepārsteidz - kopējais bloga autora piegājiens tam atbilst) manuprāt visa šī čakarēšanās neatmaksājas nevienam - ne lietotājiem, ne ražotājiem, ne autoriem (bet turpināsies diemžēl) domāju (precīzāk sapņoju, jo nekad tas nepiepildīsies), ka ideāli būtu vienkāršais variants - ja kāds no autoru radītā labuma izmantošanas gūst ienākumu un/vai pat peļņu, tad tas no ieguvuma un/vai peļņas maksā autoram kādu daļiņu un punkts - elementāri radio atskaņo kautko, gūst ienākumus no reklāmas parasti (cilvēki klausās jo šeit interesanti), hops radio padalās ar daļu no ieguvuma tirgotājs pārdod kautko no autoru radītā, hops daļa aiziet autoram utt utml to visu var uzskaitīt, to visu var salikt pa plauktiņiem bet tas neīstenosies, jo traucēs negausība - vienalga kā no vienalga kā ieraut kautko

Gravatar CaptSolo

2008. gada 22. oktobrī, plkst. 14:34

Laacz: Pieņemot ES regulu pastāv risks, ka Latvijā šī nodeva pieaug. Vai mums to vajag?

Ja runājam par autortiesību likumu neatbilstību laika garam, tad pats pieņēmums ka, nopērkot muziku CD Tu to nedrīksti klausīties uz MP3 playera, ir nepareizs. Būtu nevis jāievieš jaunas nodevas vai jāreformē esošās, bet gan jāmaina likumdošana nosakot ka "format shifting" personīgām vajadzībām ir pašsaprotamas patērētāja tiesības.

P.S. Pēc analoģijas varētu ieviest baltā papīra nodevu, jo ļoti iespējams, ka uz šī papīra cilvēki pārraksta vai drukā personīgām vajadzībām ar autortiesībām aizsargātu informāciju (kas pēc noklusēšanas ir arī jebkura WWW lapa, ja vien tur nav īpaši atrunāta saturam piemērotā license).

Gravatar HP

2008. gada 22. oktobrī, plkst. 15:34

Man patīk ideja par baltā papīra nodevu!!!!!!!!!!

Gravatar Nils

2008. gada 22. oktobrī, plkst. 15:40

Iesaku ieviest viena gada cietumsodu pēc ieroča nēsāšanas atļaujas saņemšanas. Ar ieroci var kādu nošaut.

Pēc vadītāja tiesību saņemšanas pietiktu pasēdēt divus mēnešus.

Gravatar fx

2008. gada 22. oktobrī, plkst. 16:41

man nav skaidrs tikai viens: ja autori tik ļoti grib iekasēt par savu darbu iespējamo kopēšanu, kādēļ to nodevu nevar pieskaitīt sākotnējai ieraksta cenai? kādēļ jāmokās ar nesējiem un ierīcēm? ja jau nodeva paredzēta par iespēju vienreiz legāli nokopēt jau nopirkto, nu lūdzu, pievienojiet šo nodevu sākotnējai cenai! bet lieciet mierā nesējus, kurus es pērku pavisam citiem mērķiem, nevis lai kopētu kaut kādu mūziku!

Gravatar Sandis

2008. gada 22. oktobrī, plkst. 17:04

Būšu kašķīgs. Citēju: "Tas nozīmē, ka, lai arī izplatīšana aizvien ir sods, jebkādas mūzikas atrašanās uz jūsu datora Kanādā vairs nav."

Vai cien. Laacz sirgst ar vecuma marasmu? Teikums ir uzrakstīts sasteigts, ar nepareizām galotnēm un vārdiem nevietā. Turklāt tas nav vienīgais tāds teikums. Izskatās kā tikko no Google translator vai vēl sliktāk :( Grūti tādu tekstu lasīt :(

Izplatīšana varētu būt vēl arvien sod<i>āma</i>, jo mūzikas atrašanās datorā nav sods!

Gravatar AMB

2008. gada 22. oktobrī, plkst. 17:16

Kā minimums jāharmonizē datu nesēju nodevas ES iekšienē (uz mazāko pusi protams :). Bet normāli būtu, ja to vispār nebūtu vai arī varētu jebkurš saņemt naudu atpakaļ par datu nesējiem, kuros nav nekādu aizsargāto darbu kopijas.

Gravatar M

2008. gada 22. oktobrī, plkst. 18:33

Ja mēs šādu nodokli jau sen maksājam, pie tam vienu no lielākajiem Eiropā, tad pēc loģikas vajadzētu būt, ka jebkādu mūziku varam pilnīgi legāli savām vajadzībām kopēt cik gribam, jor par to jau ir samaksāts. Tādā gadījumā OK, lai ir tas nodoklis, bet šobrīd sanāk, ka es jau esmu samaksājis par to, ka kopēšu mūziku, bet vienalga to nedrīkstu darīt, ne tā?

Gravatar Paraziits

2008. gada 22. oktobrī, plkst. 18:47

to fx: gribi teikt, lai godīgam pircējam liek maksāt vēl vairāk?

Gravatar fx

2008. gada 22. oktobrī, plkst. 18:51

Paraziits: jā, tieši to es gribu teikt. Labāk lai samaksā mazliet vairāk godīgais pircējs, un pēc tam tīru sirdsapziņu kopē kur un kā grib, nekā viņa vietā maksā un pārmaksā neskaitāmas reizes neskaitāmi citi, kas neko nekur kopēt i netaisās.

Gravatar Paraziits

2008. gada 22. oktobrī, plkst. 20:01

tas nu gan ir pilnīgs murgs. ja jau es esmu samaksājis autora noteikto summu par viņa garadarbu, kāda velna pēc man ir jāmaksā par kaut kādu kompensējumu mazu, pretīgu zaglēnu dēļ?

Gravatar AMB

2008. gada 22. oktobrī, plkst. 20:56

Paraziits - datu nesēju nodoklis vismaz oficiāli netiek formulēts kā "kompensācija dēļ pretīgiem zaglēniem", bet gan "nodeva par legālo ierakstu kopēšanu privātām vajadzībām". Jūti atšķirību? :) Tā kā pareizi būtu legālajiem ierakstiem piemest nedaudz klāt, lai visiem nebūtu jāmaksā par to, ko tie neizmanto :)

Gravatar lolz

2008. gada 22. oktobrī, plkst. 22:52

lol akka lakka kakkai šitas ir pie kreisajiem sāniem :D galvenais ka piķītis nāk

Gravatar JustMe

2008. gada 22. oktobrī, plkst. 23:03

nu cik var vārīties? kamēr būs pietiekami daudz cilvju, kas būs ar mieru maxāt 'dajebko', lai varētu pateikt: - 'a nafik man tik daudz jāmaxā!?! :O', tikmēr visādi fīrmaņi varēs, kules kasīdami, iekasēt pa pāris santīmiem no katra tāda pirkuma... es CD/DVD pēdējoreiz pirku tā paša (laikam 2005) gad 5. jūlijā vēl par 'pirmsnodokļa cenu'... ja kādam baigi deg - varu pāris CD matricas uzdāvināt :P

...bet lācēna raxc šoreiz labāx par komentiem ;)

Gravatar zabijaka

2008. gada 23. oktobrī, plkst. 00:08

klau,bet ja mēs savāktu 100 iPodus uz ielas, tad 99% no visa būtu nelegāls stafs, tātad kaut kas tajā visā ir regulējams?

Gravatar chebureks

2008. gada 23. oktobrī, plkst. 00:35

Nejaukt atliidziibu par hipotetisku kopeeshanu (kas pati ir mazliet absurda - maksaa par backup kopijaam) ar autoru darbu zagshanu. Uvi dziivee ne viss ir logjisks un labs biznesa plaans gandriiz vienmeer balstiisies uz mulkju chakareeshanu.

Gravatar atis

2008. gada 23. oktobrī, plkst. 12:13

fx: atbalstāma doma. no vienas puses jau legālo tirgu tā papildus nodeva neveicinās, bet ja tā būs saprātīga - arī īpaši nebremzēs.

galu galā labāk nekā likt maksāt katram kurš nopērk kautko elektronisku.

p.s. es vēljoprojām neesmu iebraucis kāpēc tajā idejā tika izslēgtas xD kartes, bet netika CF.

p.p.s. ar nodokļa atmaksu būtu grūti - ej nu pierādi ka savu flashu vairāk nelietosi mūzikas kopēšanai.

Gravatar edGars

2008. gada 23. oktobrī, plkst. 13:12

ak sāpe, būt man vaļa... atceltu! aci pamirkšķinātu, bet atceltu šo nodevu. ak otrā sāpe - eps (elektroniskais paraksts), nah to maksas, pat bez izņēmumiem. ak trešā sāpe - reģistrēšanās katram servisam, katram savu paroli

ak eju ātri ārā no tīkla.

p.s. Tev laba valoda, (aizstāj vēl "so" ar "tāpēc" un tad jau būs zjbiss)

Gravatar Paraziits

2008. gada 23. oktobrī, plkst. 14:22

AMB - tas, ka tiek saukts citiem vārdiem nenozīmē, ka ar to tas nav domāts.

Gravatar kekeke

2008. gada 23. oktobrī, plkst. 17:11

Drīz jums visiem provaideris pacels trubas pieslēguma maksu par ls3, jo tā būs nodeva AKKA_LAKKAKAKAI :D

Gravatar CaptSolo

2008. gada 23. oktobrī, plkst. 20:34

atis: tas noteikti tāpēc ka xD kartes ir labas (maziņas), bet CF - sliktas (lielas) un muzikas kopēšanai īpaši piemērotas.

Vispār patika ASV pieeja, kur ar nodevu tiek apliktas tās tikai tās matricas, kas ir speciāli paredzētas audio ierakstiem. Vismaz ir skaidrs, ka tās cilvēki arī izmanto muzikas ierakstiem (kas ir šīs nodevas subjekts).

Savukārt citās matricās cilvēki var glabāt 100 un 1 dažādu lietu, kurai var nebūt nekāda sakara ar muziku. Fotogrāfijas, grāmatas (varētu daļu nodevas arī grāmatu autoriem sadalīt, vismaz tā būtu laba doma), datu rezerves kopijas, programmatūras instalācijas, ...

Iespēja šo nodevu saņemt atpakaļ ir vienkārši ņirgāšanās par cilvēkiem. Neviens neskries uzrādīt kaudzi CD ar fotogrāfiju backupiem dažu latu dēļ (pazemojoši, ka vispār ir kādam kas jāpierāda). Tā nu no katra pa latam un kopā jau sanāks pāris miljoni.

Gravatar noisex

2008. gada 23. oktobrī, plkst. 20:53

labs raxsts, tadus vairak ;)

Gravatar Revolušionērs

2008. gada 23. oktobrī, plkst. 22:33

Tad nu tā. Plāns. Visiem iedzīvotājiem ir jāmaksā nodeva. Par iespējamu kopēšanu, piratēšanu un tamlīdzīgām izdarībā. Pilnīgi visiem! Tālāk. Visi, kas jūtas radījuši kaut ko autortiesību aizstāvības cienīgu, kas turklāt ir kopējams - piesakās un saņem atlīdzību. sadala visiem vienādi (izņemot radio un TV un citas vietas, kur ir uzskaite, un tie arī konkrēti maksā tiešām konkrētiem autoriem).

Gravatar Revolušionērs

2008. gada 23. oktobrī, plkst. 22:34

Nu, tātad attiecīgi kopēšana un piratēšan kļūst apmaksāta un likumīga rīcība, visi priecājas. apmērām tā kā abonēšanas maksa uz pasaulē pieejamiem autortiesību aizsargātiem resursiem.

Gravatar kintu

2008. gada 24. oktobrī, plkst. 15:27

Varbūt vienkārši neņemties ar visām šīm atlīdzību iemaksām un administrēšanu, bet uzreiz iekasēt vienādus nodokļus no katra cilvēka un izmaksāt katram māksliniekam atbilstošu summu, kas atbilst viņa popularitātei. Tad problēma ar kopēšanu, autortiesībām utt. vispār atkristu, jo mākslinieki paši bāztos virsū, lai klausītos vai skatītos viņu darbus visos iespējamos veidos, jo no tā būs atkarīga viņu popularitāte un attiecīgi arī ienākumi.

Otra galējība – uztaisīt visaptverošu DRM sistēmu un iekasēt par katru klausīšanās reizi vai pat par minūti. Tas gan vēl nav praktiski realizējams, bet jebkurš no šiem diviem variantiem man šķiet sakarīgāks par pašreizējo murgu ar datu nesēju autoratlīdzības nodokļiem.

Gravatar mehdi

2008. gada 24. oktobrī, plkst. 15:30

Ideālākā atmazgāšanās par tēmu "autortiesības". Polifoniskajiem zvanu signāliem mākslinieku vārdi tiek nosaukti tikai tādēļ, lai klienti varētu atpazīt vajadzīgo dziesmu, un tas nenozīmē, ka zvana signālu būtu sacerējis vai izpildījis konkrētais mākslinieks.

Oriģināls no http://www.freetonesforyourmobile.com/ws/acp?sp=371012&amp;t=62005

Gravatar RM

2008. gada 24. oktobrī, plkst. 17:20

Nu man vispār patika tā ideja, ka ISP reģistrē savos tīklos notiekošo failu apmaiņu, iekasē no lietotājiem nelielu papildus naudiņu un sadala to māksliniekiem atbilstoši apmainīto failu biežumam.. tb, jo populārāks esi, jo vairāk saņem

Gravatar Unabomberz

2008. gada 24. oktobrī, plkst. 23:27

mehdim

A tu nezināji šito fīču ar polifoniskajiem un real melodijām?

To meldiņu pārdevējam taču jāmaksā autoratlīdzība par pārdotajiem meldiņiem. Šie to ar dara.

Bet, telefoni atīstāts un ja pārdod meldiņu mp3 (vai kādā tur formātā) kur to ir iedziedājis konkrēts mākslinieks pārdevējam vajadzētu ieskapēt vēl naudiņu šim dziedātājam. Pārdevēju žaba dušit un viņš noalgo par 100$ savus keksus lai šie iedzied. Un lielajām ierakstu kompānijām rāda pigu.

Ja nemaldos Mīlgrāve no Mikrafona ierakstiem cepās, ka tā esot patērētāju maldināšana, sak, džeki tirgo tipa Madonnas iedziedātu dziesmu, izmanto Madonnas vārdu, bet patiesībā madonna nedzied un viņai no vārda valkāšanas piecas kapeikas neatlec.

Gravatar mehdi

2008. gada 24. oktobrī, plkst. 23:39

/žargons ON/ Svodki na segodnja - iznjemti 5 diski ar prāta vētrai līdzīgu saturu. Nosūtīti uz expertīzi... /OFF/

Gravatar Agris

2008. gada 27. oktobrī, plkst. 08:13

Bet vai valsts iestādes jau tāpat labprātīgi nemaksā zināmu % par katru uz iestādes kopiera un printera izprintētu lapu?