✉️ Saņem šito visu e-pastā. Tā vietā, lai palaistu garām kaut ko no tā, ko es rakstu savā blogā, tagad vari pierakstīties un saņemt e-pastā visu, ko es te rakstu. Tas nav bieži.

Sestdienas idille

2009. gada 2. maijā, 9 komentāri

Ejam ar Amandu no veikala. Jelgava netipiski izmirusi. Uz ielām retas mašīnas, uz trotuāriem un parkos, ja labi ieskatās, var atrast kādu vientuļu cilvēku. Šokējoši, bet RIMI pie kasēm nav rindu. Pa ceļam mājās baudam klusumu, priecājamies par silto un saulaino laiku.

Pēkšņi no visām pusēm atskan graujošs “jāāāāāāāāāāāāāāāāā”, kuru papildina sirdi stindzinoši “urrrrrrrrāāāāāāāāā”. Itin kā ar to vēl nebūtu gana - pēc īsa brīža piebiedrojas arī neredzamo mašīnu signāli.

Nepaiet ne piecas minūtes, kā Jelgava atkal klusa un mierīga. Uz trotuāriem un parkos, ja labi ieskatās, var atrast kādu vientuļu, bet nu jau mazliet samulsušu cilvēku...

Tu atbildi augstāk redzamajam komentāram. Atcelt

Kā vēlies sevi dēvēt? Šo ieraksti. Epasts. Nav obligāts. Citiem netiks rādīts. Komentārs. Saki visu, kas uz sirds, bet esi klājīgs. Formatēšanai vari izmantot markdown. Saņemt turpmākos šī raksta komentārus norādītajā epastā. Atcerēties vārdu un epastu no tava patreizējā pārlūka.

mobwar

2009. gada 2. maijā, plkst. 18:40

Nu pašlaik esmu Zviedrijā...te vispār ir kluss un mierīgs... Tikai mēs bļaujam kā nelabie. Patīkams pārsteigums bija pēc Latvijas - Zviedrijas spēles... visi mūs apsveica un brīnijās par tik izcilu izlases spēli...

↑Atbildēt

KAC

2009. gada 2. maijā, plkst. 19:07

Mums gadījās tieši tā pat, izgājām visi trīs ārā pastaigāties, viss tāds kluss un mierīgs... tikai vienā brīdī patraucēja sporta faniem raksturīgie bļāvieni

↑Atbildēt