JRT - Vectēvs
Vakar vakarā negaidīti aizdevos uz Jaunā Rīgas Teijātera izrādi “Vectēvs”. Sen nebiju tik foršu izrādi redzējis. Ļoti, ļoti, ļoti patika. Pat nezinu, ko lai piebilst.
Tā ir viena cilvēka izrāde, kuras laika Vilis Daudziņš iejūtās vairākās lomās - pats savā, un trijos Savickos - Sarkanarmijas pusē partizānos karojuša un pārliecināta padomju varas piekritēja, vāciešu pusē karojuša pārliecināta nacista (negatīvākais un savā ziņā arī šokējošākais tēls), kā arī vēl viena - gan vāciešu, gan krievu pusē karojuša. Pēdējais sanāca tāds kā latviešu Šveika variants.
Stāstījums (jā - tieši stāstījums, kas ir arī izrādes formāts) bija pārliecinošs. Skatījums uz karu tika uzburts tik dzīvs no visām pusēm, ka es ne tikai sajutos kā stāstu savām acīm dzīvē redzošs, bet arī paši tēli man tajā brīdī bija acu priekšā, ieskaitot arī sapratni par to, kā viņu attieksme pret visu ir radusies un formējusies.
Mani brīžiem mulsina tas, ka ne pēc apraksta, ne pēc recenzijām, ne pēc skatītāju komentāriem nav iespējams noteikt to - vai ir vērts apmeklēt konkrēto izrādi, vai nav. Tā tu arī pavadi pusi dienas pirms sezonas biļešu tirdzniecības sākuma teātru mājaslapās ne pie kāda rezultāta nenonākdams. Ar šo, varētu teikt, nežēlīgi noveicās :)
2009. gada 1. oktobrī, plkst. 12:31
Jā, šī bija lieliska izrāde, hai faiv!
2009. gada 1. oktobrī, plkst. 14:53
kā dabuji biļetes?
2009. gada 1. oktobrī, plkst. 14:57
Pofig, paziņas un draugi.
2009. gada 1. oktobrī, plkst. 15:09
"Nu tad tie tik tais' to šīber' vaļā, a mēs tos klapē nost!" :)
2009. gada 1. oktobrī, plkst. 15:14
Snifs :D
2009. gada 1. oktobrī, plkst. 15:18
Super izrāde.. es neesmu nekāds teātra mīļotājs, bet šis tiešām bija labs... smiekli un aizkustinājuma asaras bez maz vai mijās ik brīdi ...
2009. gada 2. oktobrī, plkst. 09:19
aizstaigā uz Karalisko Improvizācijas Teātri, ja neesi bijis vēl.
2009. gada 2. oktobrī, plkst. 12:14
Piederu pie tiem, kam JRT izrādes liekas tik ļoti savējās, ka citos teātros mulstu un starpbrīzōs ņemu viskijkolu, lai vieglāk pārlaistu izrādi :) Tomēr arī es esmu pāris reizes savīlusies un uzdevusi jautājumu - "kā lai zina, kas ir labs?". Tad nu tā... Jāatzīst, ka izrādes, par kuru biļetēm kaujas, lielākoties tomēr ir tā vērtas ("Soņa", "Garā dzīve"), ir vērts pievērst uzmanību, kas ir režisors (Hermanis ir labs, bet pēc pilnīgas sajūsmas par "Latviešu stāstiem", "Latviešu mīlestību" jaunā izrāde "Zilākalna Marta" jau ir too much). Kritiķu viedokli der izlasīt, gadījumos, ja tas sakrīt ar vienkāršās tautas vērtējumu komentāros - būs viss ok! Vēl der ieklausīties, kuras izrādes guvušas starptautiskus panākumus (piemēram, atceroties "Ledu" man skudriņas skrien vēljoprojām), vai arī tiek rādītas ilgi, jo ilgi "Mēnesis uz laukiem", "Mans nabaga Marats", "Revidents" - tās skatītāji mīl.
2009. gada 2. oktobrī, plkst. 13:26
Liene, paldies par komentāru. Ņemšu vērā :)
2009. gada 5. oktobrī, plkst. 15:25
Par "Vectēvu" pilnībā piekrītu - absolūti labākā pēdējā laika izrāde. Recenzijas lasot gan to varēja nojaust (tāpēc nepiekrītu par informācijas trūkumu). Vēl man ļoti patika "Sala" - kolosāla noskaņu izrāde (JRT/M.Ķimeles režijā) par kuru gan informācijas pirms noskatīšanās nebija nemaz (un, varbūt, labi, ka tā).
2009. gada 11. oktobrī, plkst. 10:41
Vakar biju uz JRT Zilākalna Marta. Pēc Latviešu stāstiem, Latviešu mīlestības un Vectēva biju sajūsmā 3 dienas, tad šī izrāde jau bija so so... laikam Hermanis ar savu stāstu stāstīšanu ir sevi izsmēlis.
2009. gada 26. oktobrī, plkst. 15:01
man Vectēvs likās OK, bet ir arī JRT labākas izrādes. Piemēram, Garā dzīve vai pasaules slavenās Klusuma skaņas.