Pilsoņi!
Apzinādamies savu atbildību tautas un vēstures priekšā, valdība atzinusi par nepieciešamu izsludināt izņēmuma stāvokli visā valstī un spert ārkārtējus soļus valsts iekšējās kārtības sargāšanai. Ar bažām visa tauta vēro jau ilgāku laiku iekšpolitiskā stāvokļa pieaugušo sasprindzinājumu, kas uztrauc mierīgos iedzīvotājus, radīdams, nedrošības sajūtu un draudēdams izvērsties nejaušās avantūrās un bruņotās sadursmēs, tā saukto leģionāru un citu neatbildīgu grupu vadībā. Pat no Saeimas katedras deputāti ir runājuši par bruņotu spēku sūtīšanu uz ielas. Tāds noskaņojums draudēja ar nepārredzamām jukām un postu.
Politisko partiju nemitīgās ķildas un visāda veida patvaļības laupīja tautai ne tikai uzticību pret saviem vēlētiem pārstāvjiem, bet pat ticību grūtību pārvarēšanai. Plašos slāņos iestājās bīstama vienaldzība pret valsts likteņiem, radās nedrošības sajūta par nākotni un pagurums darba priekā un darba gribā. Plašās aprindās un it sevišķi jaunatnē auga īgnums un sašutums pret tautas vēlēto Saeimu, pret politiskām partijām. Radās jau šaubas par valsts drošību un pastāvēšanu.
Pārspīlētie valsts un pašvaldību budžeti, izsīkušie valsts līdzekļi, sabrukušais eksports un niecīgas valūtas rezerves, katastrofāls sabrukums saimnieciskos apgrozījumos — visas šīs parādības ir labojamas tikai ar stipru, vienotu gribu un savstarpēju uzticību darbā. Bet tai vietā mēs esam liecinieki līdz šim nepiedzīvotai garīgai un politiskai nevienprātībai.
Jaunas cerības uzliesmoja sakarā ar priekšlikumu par satversmes grozīšanu, bet šai jautājumā tautas vēlēto pārstāvju lielākā daļa no jauna pierādīja, ka viņi nevēlas saprast visas tautas gribu — radīt jaunu pamatu valsts likumdošanai un pārvaldīšanai. Satversmes grozījumu projekts, kas bij ieturēts demokrātijas garā un saturēja tikai nepieciešamos nosacījumus valdības un likumdevējas iestādes sekmīgai darbībai, tādā mērā sakropļots, ka tautai no tā jānovēršas ar smagu vilšanās sajūtu. Tas vēl vairāk palielināja nemieru un radīja auglīgu zemi visādiem tumšiem nolūkiem.
Tādos apstākļos valdība, kas apzinās savu atbildību tautas priekšā, nevar vienaldzīgi noskatīties iekšpolitisko notikumu tālākā norisē līdzšinējā virzienā. Valdība uzskata par savu pienākumu spert nepieciešamos drošības soļus, pirms iekšējais saspīlējums ir izlauzies uz āru un pārvērties pilsoņu savstarpējās cīņās.
Valdību pamudināja uz viņas tagadējo rīcību arī apvērsumi, kas dibinās uz tagadējā starptautiskā stāvokļa novērtējumu.
Jau vairāk kā gadu visa Eiropa atrodas politisko pārgrozību virpulī, un nav ne mazāko šaubu par to, ka uztraukums un nedrošības sajūta tautās turpina augt.
Paceļoties jautājumam par Austrumeiropas miera nodrošināšanu uz stiprākiem ilgstošiem pamatiem, mums šai uzdevumā jādarbojas līdz ar vislielāko aukstasinību, un valdībai jāsajūt aiz sevis patriotismā un karstā ticībā vienota tauta, lai notikumi neizrādītos par liktenīgiem mūsu valsts neatkarībai.
Pirms 16 gadiem mēs iekarojām Latvijas valsti gandrīz tukšām rokām, iedami cīņās ar degošu ticību un nesalaužamu paļāvību: mēs bijām vienoti Tīreļpurvā, pie Ventas krastiem, Cēsu kaujās. Ar liesmojošu sirdi un sarkanbaltsarkanu karogu rokās. Tagad mums uzlikts vēl lielāks uzdevums sargāt toreiz iegūto brīvību un neatkarību un pierādīt visai pasaulei, ka tas mums pieder ar pilnām tiesībām kā vienotai, dzīves spējīgai, brīvības cienīgai tautai. Mēs nedrīkstam turpināt savas valsts veidošanu, ļaujot partiju ķildām vēl vairāk sašķelt un vājināt tautu, mums jābūt stipriem — mums iābūt vienotiem.
Šī pārliecība ir mūs vadījusi, kad mēs šai brīdī uzņemamies atbildību, kuras smagumu mēs pilnīgi apzināmies, bet ari stiprinājusi mūsu cerību, ka šo soli sapratīs un atzīs visi, kam dārga Latvija un viņas liktenis.
Mūsu rīcība nav vērsta pret Latvijas demokrātiju, viņa grib panākt, lai partiju cīņas nenomāktu tautas veselīgo garu un tautas gribu. Valdība vienīgi vēlas iespējami drīz radīt apstākļus, kuros šis gars un šī griba var brīvi izpausties un ļaut atdzimt vienprātībai un nacionālai apziņai, kas bez kļūdīšanās mūs atkal atgriezīs uz pareiza ceļa un atkal dos mums vienotu, stipru un laimīgu Latviju; dos mums Latvijas sauli, kas neatkarības cīņās un uzvarās mirdzēja mūsu dēlu un brāļu pierēs, kas dedza viņu sirdīs; Latviju, kur pacelsies vispārēja labklājība un uzziedēs mūsu nacionālā, patstāvīgā, latviskā kultūra; Latviju, kur uzgavilēs latviskais un zudis būs svešais.
Dos mums Latviju, kurā nebūs vietas ne šķiru, ne naida politikai, kur vienādi būs visi Latvijas darbigie tautas dēli — zemnieks un pilsētnieks, strādnieks un ierēdnis; kur nebūs plaisu starp pašu tautu un viņas izaudzēto intelliģenci, zemnieku un strādnieku dēliem; Latviju, kur beidzot būs radīti droši pamati īstai tautvaldībai; Latviju, kur kopšanu un aizsardzību baudīs visas dzīves spējīgās saimnieciskās nozares, bet kur peļņas kāri nogrupējumi nevarēs nepielaižamā kārtā izmantot savu saimniecisko varu uz iedzīvotāju plašo slāņu rēķinu; Latviju, kurā apvienosies krietnam un godīgam darbam visi tautas slāņi un visi zemes novadi stingras bezpartejiskās valdības- vadībā.
Dos mums Latviju, kuru katrs viņas pilsonis varēs cienīt un mīlēt, jo beidzot reiz piepildīsies tautas prasība pēc Latvijas — stiprās un latviskās. Mums priekšā grūts darbs un pielikt savu palīdzīgu roku ir aicināti visi, kam Latvija patiesi dārga, bet sevišķi mūsu nākotnes nesēja — jaunatne. Lai stipra paliek tautas griba, tautas ticība un paļāvība Latvijas nākotnei.
Rīgā, 1934. g. 16. maijā.
Ministru prezidents K. Ulmanis
Kara ministrs ģen. J. Balodis
Tai pašā datumā tika izsludināts kara stāvoklis uz sešiem mēnešiem, tika noliegts tirgot šmigu (traktieros pēc 23:00, bodēs pēc deviņiem), tika apturēta jebkuru politisko partiju darbība, tika noliegtas sapulces un gājieni. Tai dienā Amerikas dollars pēc biržas kursa tika tirgots par 3,17 latiem, bet pirkts par 3,04.
Nākamajā dienā “Valdības Vēstnesī” vairs nekas neliecināja par notikušo. Tika publicēts kārtējais (56.) saraksts ar literātūru, kura ir kaitīga jaunatnei (kuras starpā ir arī “Reiz dzīvoja laupītājs "Lips Tulians"”), tika publicēts saraksts ar papildvilcieniem vasarsvētku sakarā, tika precizēts narkotisko vielu saraksts, kā arī tika izsludināti grozījumi valsts dzelzceļu preču tarifos. Arī šajā dienā Amerikas dollara kurss palika nemainīgs.
Ak, jā. Ko es ar to gribēju pateikt? Da neko :)
2009. gada 23. oktobrī, plkst. 22:18
nu ble šoreiz reāli iekačāji... laacz rulz
2009. gada 23. oktobrī, plkst. 23:37
Atvaino taču Zatleram ar Ulmani nav ne mazākās līdzības. Ja jau vajag dot vairāk varas prezidentam, tad tam cilvēkam jābūt tādam kas var rīkoties uz savu roku. Ulmanis izveica varas pārņemšanu (ar armijas nepārprotamu parakstu), augstāk minētais ir tikai pavadraksts lai izskaidrotu notiekošo, adresēts tautai. Papriekšu ir jābūt ar savu gribu apveltītam cilvēkam, tagad ir tikai papildvaras pieprasīšana marionetei.
P.S. man vienalga patīk atsauksme uz līdzībām fona notikumos :)
2009. gada 24. oktobrī, plkst. 00:06
bļa, tu mani nobiedēji ka tev aizbraucis jumts ;]
2009. gada 24. oktobrī, plkst. 00:21
Those who do not understand history are doomed to repeat it.
Ko es ar to gribēju pateikt - da neko :)
2009. gada 24. oktobrī, plkst. 00:27
Nu sākums točna nelikās īpaši sen sacerēts. Labais :) Bet vai mums šobrīd ir kāds tāds, kas visu to jezgu varētu likvidēt - nezinu.
2009. gada 24. oktobrī, plkst. 00:36
Tas jau izskatās kā galīgs izmisums -- gaidīt, kad bruņinieks baltā zirgā atjās un viss salabosies. Pietiks blogot, atpakaļ vagās :D
2009. gada 24. oktobrī, plkst. 00:51
Pietiks vagot, atpakaļ blogos, bet jau ar ziņu "LNT jaunais šovs: Latvijas Vadonis. Pieteikšanās tur un tur."
2009. gada 24. oktobrī, plkst. 01:04
Precizēju: Zatleram ar šo būtu visai mazs sakars, jo Ulmanis bija ministru prezidents nevis valsts prezidents, kad veica valsts apvērsumu. Tātad, analoģija mūsdienās būtu, ja līdzīgu joku nostrādātu Dombrovskis, un tur nu vairs nebūtu runa par nesaturīgumu, marionetēm utt. Šāds scenārijs būtu interesants un pat diezgan cerīgs - noteikti cerīgāks nekā kārtējās Saeimas vēlēšanās iebalsoti oligarhi.
2009. gada 24. oktobrī, plkst. 07:59
Cik labi, ka mums ir tādi tirliņi, kas no politikas nesajēdz ne plika graša, bet publicē šādus tekstus, paziņojot, ka neko ar to negrib pateikt. Piedodiet par toni.
2009. gada 24. oktobrī, plkst. 10:46
laacz es jau domāju, ka tu esi sviestā sagājis :)
2009. gada 24. oktobrī, plkst. 11:48
Nu ko. Pagājušo reizi Latvija noturējās 16 gadus. Cik diez būs šoreiz? 19 jau it kā turās.
2009. gada 24. oktobrī, plkst. 12:13
Pirmajā brīdī nesapratu, kas grasās rīkot kārtējos nemierus un aicina uz agresiju. Tādēļ tālāk nelasot tinu līdz beigām un sapratu, ka tā ir liriska atkāpe vēsturē.
2009. gada 24. oktobrī, plkst. 14:08
es pateikšu kaut ko drausmīgu un prātam neaptveramu - tas viss notika ap 70 gadiem tālā pagātnē un tiek kanonizēts kā kaut kas prātam neaptverams un super labs. Bet kā bija īstenībā? kas no tā, ko mēs uzskatam un pieņemam par patiesību ir patiesība par to laiku? viss jau tā feini, uztaisīja apvērsumu, visi palika laimīgi un neviens neko nesprēgāja - vai tad tā notiek? Es negribu pateikt, ka K.Ulmanis bijis slikts cilvēks, bet es gribētu uzsvērt to, ka laikam ejot pēc gadiem 50-100 šādā virzienā, skolā jau mācīs, kā Ulmanis 1905. gadā ar priedes stumbru slaktēja revolucionārus un brokastīs ēda lāčus, pēčāk apvērsuma rezultātā arī pusdienās nesmādēja kādu ministru.
Vēsture ir tāda baigā štelle, ka reāli to var baigi smuki pielabot un pārstāstīt citādi un ar laiku to sāks pieņemt kā faktu. Pie tam, katrai lietai var pieiet no dažādiem skatpunktiem, kaut vai tie paši allaž aktuālie krievi (tikai nesākam nekādus flame wars plz, tas ir piemērs) - priekš viņiem nebija okupācijas, viņi mūs izglāba bet mēs spļaujam viņu dvēselēs - tās ir 2 vēstures un 2 skatpunkti un katram ir taisnība, jo cilvēks (mirstīgais parastus) visu notiekošo pārsvarā uztver kā pareizu, ja ir patriotisma virzīts. Kas īsti notika Gruzijā pagājšgad? Kāda ir patiesā situācija Gazā un kurš tur kur ir vainīgs un kas ir īstie varoņi? galu galā, kāpēc tika nogalināti desmiti ja ne simti tūkstoši no Tutsi cilts?
Ko es ar to visu gribēju pateikt? da neko. Mazliet liekas liekulīgi kanonizēt cilvēku, kuru mēs nepazinām un nezinam visu patiesību par apvērsuma apstākļiem, faktiem un norunām. Kas zin, varbūt pēc gadiem 100 Zatlers būs ubermens kas jau no pirmajām dienām tiks attēlots kā alfa līderis, lai gan mēs visi zinām kā tagad te lietas notiek.
Bet nu, notraušam pseido asaru par to, kā iespējams bija, kad mūsu nebija un mēģinam izrāpties no bedres, bet šoreiz no sirds mēģinot palīdzēt visiem līdzcilvēkiem kas to ir pelnījuši. Tagad ir labs laiks lai beidzot tiem, kas to vēl nesaprata, pielektu, ka ne tikai naudā ir laime, bet tajā, kāds tu esi cilvēks, un ja mēs spēsim būt labi un optimistiski, tad gan jau mēs no šitiem sūdiem izlīdīsim arī bez valdības vai varoņu palīdzības. Katrs mēs esam savu likteņu noteicēji
2009. gada 24. oktobrī, plkst. 20:25
-> aaa. es gribu apgalvot, ka ir nepieciešams izvēlēties savus varoņus vai labus vai ne tik labus, bet izvēlēties savus un cerēt, ka mēs varam līdzināties viņu izlēmībai un darbam un darīt labāk, kā to darījuši viņi.
Kāpēc es tā domāju? Esmu no laukiem un nesen esot rīgā sapratu, ka, ja noņemtu izkārtnes latviešu valodā, tad rīga būtu jauka piemaskavas priekšpilsēta. Ne tikai sarunvalodas lietojumā, bet kas rīgā ir tāds ar ko varam asociēt Latviju? Brīvības piemineklis? Īpaša arhitektūra? Pieminekļi?
Neesam izkopuši neko (varbūt pastāstiet man lauciniekam, ja maldos) sevi raksturojošu, neko par ko būtu sevi atcerēties. Vismaz paši savus cilvēkus, kas iestājušies par savējiem neaizmirsīsim!
2009. gada 25. oktobrī, plkst. 01:19
Cerams, ka tu šo ieliki kā biedinājumu, šausminoties par tās tautas daļas prāta mazspēju, kurai arī mūsdienās nepieciešams "vadonis". Ar domu, ka, paldies Dievam, tagad ir citi laiki un vēsture neatkārtosies.
2009. gada 25. oktobrī, plkst. 01:54
Vai nav mazliet jocīgi, ka šis teksts ir 1:1 pielietojams arī mūsdienās?
2009. gada 25. oktobrī, plkst. 09:19
Hah, daži te pin iekšā zatleru :D tikai, zatlers jau nav tas varonis baltā zirgā, ko afišētu - tas ir "Slice n' dice" Mr Slice/šķēle :D Tas gan panāks, ka latviju izolēs no citām valstīm, jo ārzemju politiķi nespēs pieņemt, ka par latvijas premjeru (vai par ko nu vins taisās) būs, kā angļi rakstīja - "the baron".
2009. gada 25. oktobrī, plkst. 10:50
Laikam vainīgs mans aklums, bet es neredzu nevienu, kurš būtu spējīgs/tiesīgs mūsdienās aizpildīt tās pēdējās divas rindiņas šādā vēstījumā...
2009. gada 26. oktobrī, plkst. 10:08
Šķiet Umanis solījis uzcelt komunismu: " kur nebūs plaisu starp pašu tautu un viņas izaudzēto intelliģenci.... kur peļņas kāri nogrupējumi nevarēs nepielaižamā kārtā izmantot savu saimniecisko varu uz iedzīvotāju plašo slāņu rēķinu".
Kamēr vieniem liksies, ka joprojām viņiem ir par maz un vajag raust vairāk jebkuriem līdzekļiem, bet otriem, ka visi izņemot viņu saņem par daudz, un ka vispār viņi tiek nepārtraukti abižoti, tamēr tas nav reāli. Vienmēr būs abižotāji un abižotie. Visa problēma galvās.
2009. gada 26. oktobrī, plkst. 10:25
Mjā.
Izlasīju līdz pusei, kamēr sapratu, ka tas jau ir no vēstures ... Bet tagad jau ir līdzīga situācija.
Jā piekrīui, tās pēdējās 2 rindiņās ir nepiepildāma vēlme, bet ja ņem vērā, ka šo vēstuli rakstījis līderis, tad tās nobeigums ir sakarīgs. Tas būtu līderis ideālists, bet mūsu dienās šādi vairs nav sastopami, nu var būt ir ...
2009. gada 26. oktobrī, plkst. 13:39
Kad es neko negribu pateikt, es neko nesaku.
2009. gada 28. oktobrī, plkst. 20:22
pusceļa lēkātājs. 'Ak, jā. Ko es ar to gribēju pateikt? Da neko :)' vairāk šitādus lāčus...
2009. gada 1. novembrī, plkst. 09:47
Sākums 1:1 atbilst šodienas situācijai.Ja izņemtu ārā nacionālās notis,un marsieši atvizinātu kādu,kurš to būtu spējīgs realizēt,tad būtu tīri labs rīcības plāns.Bet pasapņot jau nevienam man liegts..
2009. gada 3. decembrī, plkst. 19:31
totalitārisms uzpērk ar drošības solījumiem. nu ja jaunie nesaprot, noskatās vismaz Star Wars 3 - tur ir mūsdienu valodā ar vēsturiskām frāzēm tas viss pasniegts norīšanai
2010. gada 25. oktobrī, plkst. 18:01
jautājums: kas pēc tā(, kas augstāk minēts) notika Latvijā, kā tas to ietekmēja? :)