✉️ Saņem šito visu e-pastā. Tā vietā, lai palaistu garām kaut ko no tā, ko es rakstu savā blogā, tagad vari pierakstīties un saņemt e-pastā visu, ko es te rakstu. Tas nav bieži.

← Uz sākumu

Par mūziku

2009. gada 13. novembrī, 8 komentāri

Iespējams, ka tas ir kino industrijas ietekmējums, taču jāatzīst, ka no tiem dažiem klasiskās mūzikas skaņdarbiem, kurus es atpazīstu, vispatiesākās tirpas uzdzen prelūde J. S. Baha svītai Nr.1 Sol mažorā. To es atminos no mūzikas skolas. Netīšām, klīstot pa 3. mūzikas skolas diviem koridoriem, cenšoties pirmo reizi atrast solfedžo kabinetu, netālu no garderobēm es izdzirdēju ne pārāk stabilu, bet tomēr atpazīstamu šo skaņdarbu čellam.

Jā, ja nu kas, es mūzikas skolā provēju apgūt mežragu, jo ģitāras un klavierspēles klases bija pilnas. Kā jau ar manīm tas bieži ir noticis, es salecos ar reģionālo urlu bariņu un beigu beigās atteicos no izredzēm ceļā uz vai no mūzikas skolas dabūt pa tuņķi. Kur ir palicis mans mežrags, zinu. Tas tika aizņemts no mana pasniedzēja (tēva labs draugs). Pēcāk tika atdots atpakaļ.

Paprovēju nesen uzpūst trompeti. Ne sūda neatceros. Ne tikai to, kā ventiļus virināt, bet pat to, kā skaņu dabūt ārā...

Tu atbildi augstāk redzamajam komentāram. Atcelt

Gravatar HP

2009. gada 14. novembrī, plkst. 00:25

Skolā pūtu pionieru tauri.. bet sit tu mani nost- neko neatceros. :-) Vecums...

Gravatar M

2009. gada 14. novembrī, plkst. 07:07

Nu trompetē diez vai kaut ko prātīgu sanāktu iepūst arī ja no mežraga vēl mācētu kaut ko izspiest, es mūzikas skolā arī pūtu mežragu, bet cik tika mēgināts kaut kur citur iepūst, nekas labs uzreiz nesanāca, katram tam bleķa gabalam sava specifika.

Gravatar japets

2009. gada 14. novembrī, plkst. 07:16

>M Mežrags ir viens no grūtāk pūšamajiem, tādēļ, varot iepūst viņā, ir vieglāk iepūst citos, nekā otrādāk.

Gravatar Atis

2009. gada 15. novembrī, plkst. 20:21

Es bērnībā 4 gadus mācījos pūst klarnetē. Tagad ir pagājuši ~ 15 gadi, kopš neesmu turējis rokā, bet liekas, ka kādu prastu melodiju varētu dabūt ārā.

Gravatar Atecina

2009. gada 16. novembrī, plkst. 15:06

Astoņi nolāpīti gadi mūzikas skolas klavieru klasē un nemāku vairs pat klimpiņpolku nodrillēt uz taustiņiem! Cūku būšana!

Gravatar Zivtins

2009. gada 17. novembrī, plkst. 10:38

he he - es to instrumentu gan apguvu - 9 gadi mūzikas skolā ( :O ), tik pēc pabeigšanas, tā kā tas bija skolas - tad sev neko iepircis neesmu, varbūt kādreiz trompeti ieķeršu - kad mierīgāka dzīve būs..., bet tā par mūzikas skolas sūri grūti gūtajām zināšanām nevaru sūdzēties - noder šur un tur, lai gan pats neko nespēlēju un nekomponēju ne tuvu - ritma izjūtā ir spēks ;)

Gravatar Droom

2009. gada 17. novembrī, plkst. 12:51

njaa, redz ka divaini, citi astonjus gadus pa muzikas skolu mācijās un neko neatminas, bet citus izmet no kora ārā.. neatminu vai tāpēc, ka nav balss vai dzirdes, vai tāpēc ka traucēju citiem :). Fakts paliek fakts, pašmācības ceļā drilēju ģitāru tik ilgi kamēr apguvu AC/DC stilu. Klavieres? hmm, ar tam vispābā divaini, tagad gribu apgūt (vecums laikam nenak viens). Pie draugiem pabakstiju pa taustiņiem un kaut ka nemanot sanaca rock'n'roll.. Tagad patīk Jazz and blues, trakoti gribās apgūt. Ko ar to gribēju teikt? Laikam tikai to, ka skola pati par sevi maz ko nozīmē, svarigi vai pašam ir vēlme un gribēšana.

Gravatar Maruta

2009. gada 19. novembrī, plkst. 01:59

Visticamāk ir starpība, vai mācies pašiedvesmas ceļā, vai kāds piespiež.