✉️ Saņem šito visu e-pastā. Tā vietā, lai palaistu garām kaut ko no tā, ko es rakstu savā blogā, tagad vari pierakstīties un saņemt e-pastā visu, ko es te rakstu. Tas nav bieži.

← Uz sākumu

Īsumi

2009. gada 22. decembrī, 13 komentāri

Var jau būt, ka tviteris ir Ļaunums personīgo blogu kontekstā, bet tas man ir radījis vienu ieradumu. Ieradums ir vienkāršs kā miets - mēģināt šadas tādas lietas nodefinēt īsi un kodolīgi. Tas pat nav tikai tad, ja es kaut ko tai ellišķīgajā padarīšanā provēju ietvītot. Tas nu jau notiek ikdienā. Nevajag, tiesa, pārspīlēt - es neesmu savas domas sācis formulēt 140 simbolos un izmantot ikdienas komunikācijā terminus “RT Ušakovs” vai “RT this”.

Pārmetums pašam sev - tviteris ir atņēmis šo to blogam. Pluss - tviteris ir ieradinājis neatlikt izteikšanos uz brīdi, kad par to tiks aizmirsts.

Starp citu, vakar no rīta bija galvu reibinošs brauciens uz darbu. Kāds pa nakti bija uzstellējis Hondas vējstiklam skrīnseiveri. Starfield FTW.

Kā arī, šorīt, lasot vienā ēveikalā produkta nosaukumu “pen (large)”, trīs reizes pēc kārtas pārlasījos: “penis (large)”. Spams (lai arī es to saņemu neiespējami reti) gūst virsroku pār manu prātu.

Tu atbildi augstāk redzamajam komentāram. Atcelt

Gravatar dadzis

2009. gada 22. decembrī, plkst. 11:48

vainu spams gūst virsroku (large) vai arī tumšākās apslēptās domas zemapziņas domas :D

Gravatar martinsb

2009. gada 22. decembrī, plkst. 12:25

Twitteris ir ļaunums jebkādā kontekstā. Tas deģenerē cilvēku spēju izteikties arī saliktos paplašinātos teikumos, arī skaidri un viennozīmīgi, nelietojot nekādas abreviatūras vai akronīmus.

Ja kaut kas ir aizmirsts un nepateikts, tad varbūt tas nemaz nav tik svarīgs, lai to pateiktu?

Gravatar laacz Autors

2009. gada 22. decembrī, plkst. 12:35

Glupais, neatmini uz Win senos labos laikos bija skrīnseiveris defaultais "Starfield simulation"? http://vimeo.com/6133881 Un kas autobraucējiem rada līdzīgu efektu? :)

Gravatar sivns

2009. gada 22. decembrī, plkst. 12:47

Pāris mēnešus palietoju to twitteri un atmetu, kad sapratu, ka twittera ietekmē pārstāju spēt izteikties <i>gari un kodolīgi</i>. Īsi un kodolīgi izteikties iemācīties var ātri... izteikties gari un kodolīgi jāmācās gadiem.

Savā ziņā, ļaunums jau ir twittera lasīšana vien, jo "trennē" spēju lasīt tikai īsus tekstus un 10 paragrāfi teksta jau sāk izskatīties pēc Raiņa kopotajiem rakstiem. Sev par pārsteigumu pāris dienas atpakaļ, piemēram, atklāju ka 1986. gadā kosmosa kuģis "Challenger" nemaz neeksplodēja (kā varētu padomāt iztiekot vien ar bildīšu un video apskatīšanu, bet nelasot detalizētākus avārijas aprakstus) un ka "Challenger" komanda, visticamāk, nemaz negāja bojā šai "eksplozijā", bet gan nositās, iekrītot Atlantijas okeānā (arī fakts, kura uzzināšanai ir jāpalasa garāki teksta gabali).

Gravatar HP

2009. gada 22. decembrī, plkst. 13:40

Varbūt twitera burvīgums man vēl jāatklāj. Pagaidām ekspluatēju telefonu un izmantoju tā sniegtās iespējas visā pilnībā. Ja velos ko teikt pierakstu. Un tad pārlasu un tikai tad publicēju kaut ko. Ne vienmēr īss teksts var būt paskaidrojoši izsmeļošs, šajā piekrītu sivns teiktajam.

Gravatar jānis

2009. gada 22. decembrī, plkst. 13:41

sivns Tviteris ir vēl viens informācijas iegūšanas kanāls. Un ja to lieto informācijas iegūšanai (t.i. lasot, ko raksta citi) nevis izplatīšanai (rakstīt pašam), tad tas darbojas ļoti ok. Par pretējo nezinu, pats uz savas ādas smadzeņu atrofēšanos vēl neesmu novērojis. Piemēram, šorīt uzzināju, ka nenormālais ar autismu slimojošo bērnu skaits ASV (17x pieaugums sākot no 1980 gada) ir pateicoties vienai sastāvdaļai, kas līdz par dažu gadu pagātnei bija atrodama daudzās populārās bērnu vakcīnās. Lai arī pati ziņa ir īsa koncentrēta (lai piesaistītu interesējošos un negarlaikotu pārlējos), tajā bija saite uz labi garu analītisku rakstu.

martisb Pirms dažiem gadiem bija populāri apgalvot, ka internets degradē cilvēku spēju izteikties. Manuprāt, nedegradē. Arī tviteris ne. Tas dod iespēju izteikties arī tiem cilvēkiem, kas pirms tam to vispār nav spējuši :). Viņu nav kļuvis vairāk, viņi ir kļuvuši pamanāmāki.

Gravatar martinsb

2009. gada 22. decembrī, plkst. 15:28

Jāni, paldies par atbildi. Es neesmu bijis liecinieks Tevis aprakstītajiem apgalvojumiem par internetu vai arī esmu jau paspējis to aizmirst :). Es uzskatu, ka Twitteris ir tomēr ir kaut kas ļaunāks. Redzi, līdz šim jebkuras domas izteikšanai forumā vai bloga ierakstā cilvēkam ir bijis tikai kāds teorētisks ierobežojums - diska vieta, datu pārraides ātrums u.tml. Taču Twittera gadījumā tas ierobežojums ir skarbi reāls - 140 zīmes. Manuprāt, tas neko neuzlabo. Ja cilvēki varētu mācīties veidot sakarīgus teikumus un rakstīt, piemēram, bloga ierakstus, tad viņi tagad to nedarīs. Gluži otrādi, mēs novērojam to, kā cilvēks, piemēram, šīs lapas īpašnieks, no pietiekami sakarīgiem un relatīvi biežiem bloga ierakstiem ir pārgājis uz Twittera "čivām", tādejādi pieskaņojoties vidējam līmenim. Un tas ir mazliet skumji.

Laacz, no offence :)

Gravatar laacz Autors

2009. gada 22. decembrī, plkst. 15:50

martinsb, no offence taken.

Par tviteri runājot - es nedomāju, ka ļaunums ir viennozīmīgs (manā ierakstā figurē pārspīlējums). Tik pat labi varētu teikt, ka īsziņas dara tieši to pašu. Un tās ir pieejamas lielākam vairumam cilvēku, savukārt izmanto tās pamatā bērni, kas daudzos īsziņu dialektus, kuros dominē saīsināšana un optimizācija, ir arī radījuši.

Domāju, ka tviteris no otras puses tomēr palīdz cilvēkam iemācīties (pie nosacījuma, ka viņš vēlas un cenšas mācīties) skaidri un lakoniski nodefinēt savu domu, kas mūsdienās, atļaušos piebilst, ir ļoti liela problēma.

Es nereti skatos uz piecvārdīgu e-pastu un neko nesaprotu. Atbilde uz lūgumu paskaidrot sīkāk, savukārt, ietver sevī veselu palagu, kuru pat pārlasot piecas reizes, izprast nav iespējams.

Man šķiet, ka kā tviteris tā jebkurš garāku tekstu publicēšanas rīks (ieskaitot komentārus interneta sakarīgajās vietās) dod savu labumu. Vai ļaunumu? Tik pat labi var pateikt, ka margarīns nogalina piensaimniecību. Nav jau viennozīmīgi ļaunas vai labas lietas - patiesība ir kaut kur pa vidu.

Gravatar Dis

2009. gada 22. decembrī, plkst. 15:55

Man šķiet, no vienas puses labi, no otras slikti. Kā tur Remarks rakstīja, visa dzīve ir sausi fakti, un tikai mūsu fantāzija tos atdzīvina? Man šķiet, kvalitatīva informācija ar to arī ir kvalitatīva, ka ir precīza, patiesa un tajā nav nekā lieka. Visam savs laiks un vieta, arī autora sajūtu gleznām.

Gravatar jānis

2009. gada 22. decembrī, plkst. 21:31

martinsb Tviteris ir tikai medijs. Tāpat kā internets. Tas pats par sevi nav labs vai ļauns. Šo mediju lieto cilvēki. Un ja lielākais vairums tviterī publicēto ziņu ir glupības, tad tas visticamāk ir tupu cilvēku nevis tupa medija nopelns. Arī 140 zīmju ierobežojums nav ļauns. Vai labs. Tas vienkārši ir. Un no katra paša ir atkarīgs, kā tas iespaidu tavu tekstu - vai nu uzlabo, vai bojā.

Varam aplūkot piemēru ar japāņu haikām ("haiku"). Strikta struktūra, ļoti ierobežots apmērs, bet nez kādēļ neviens tās nesauc par "cilvēci degradējošu izgudrojumu".

Nedaudz atkāpe no tēmas. Lai arī cilvēkiem patīk skandināt, ka "jaunā paaudze ir deģenerāti" un "cilvēce degradējas", tā gluži vienkārši nav patiesība. 100 gadus atpakaļ reti kurš prata lasīt. 150 gadus atpakaļ urinēt jebkurā vietā uz ielas, pirst un urbināt degunu bija praktiski jebkura pieauguša cilvēka normāla uzvedība. Ņemsim vērā, ka mums parasti patīk skatīties vēsturē uz ārkārtīgi nelielu sabiedrības visvisgudrāko cilvēku kārtu. Nevis uz ierindas pilsoni. Fakts, ka pašlaik jebkuram 3 gadīgam bērnam ir labākas manieres par 99% cilvēku pirms 150 gadiem, manuprāt, tomēr liecina par ārkārtīgi strauju attīstību ļoti nelielā cilvēces posmā.

Gravatar Jancis

2010. gada 2. janvārī, plkst. 18:04

twiteris sūkā dirsu, tas ir visu nelaimju cēlonis un to ir izdomājis sātans.