Pagājušajā gadā uz Ziemassvētku pasākumu mums kantorī bija uzdevums - priekšnesums par laimi. Koordinējoties savā starpā ar kolēģiem radījām, manuprāt, šedevrālu un inovatīvu skatījumu uz Pērkona dziedājumu. Rezultāts ir. Pat mūsdienu skatījumā brīnumaini datorgrafikas efekti, augstākā līmeņa aktierspēle, visu kinofestivālu cienīgs režisora un operatoru darbs. Tas viss komplektā ar nestandarta scenāriju, Džeksonu pārspējošiem deju soļiem un augstvērtīgu vokālo piedevu: “Dziesmiņa par laimi”.

Izrādot vēlmi filmēt vannas epizodi Reatonā, vaicājām pārdevējam, vai varētu izmantot kādu no vannām par rekvizītu. Uz ko šis atbildēja, ka, diemžēl, nejūtoties gana fotogēnisks, lai filmētos.

Savukārt, kad no rīta biju aizdevies pie Piena kombināta pafilmēt Dienvidu tiltu (kadri gala versijā ir no otras - Ķengaraga ielas puses), sanāca maza diskusija ar garāmbraucošu policijas ekipāžu. Izvēlējos filmēt no tilta vidus. Lai tur nokļūtu, bija jāpāriet pāri braucamajai daļai un jāizvietojas starp abām brauktuvēm. Tajā brīdī, kad tur atrados, piestāja policijas ekipāža, kura man aizrādīja, ka nu nedrīkstot tur atrasties - sods būšot jāmaksā. Es teicu - nu, bet, man tikai minūti vajag. Nofilmēšu un došos atpakaļ. Policists īsu brīdi padomāja un tad piedāvāja savu vīziju par gala iznākumu: "Labi, rakstam protokolu un variet filmēt." Lieki piebilst, ka es neparakstījos.

Starp citu, klipa tapšanas gaitā radās arīdzan iespēja iepazīties ar vienu no visīsākajām ielām Rīgā - Kaspara ielu. Īsākās ielas gods, tiesa, pienākas Atgriežu ielai Vecrīgā, Konventa sētā, kura esot 30 metrus gara.

Ak, un jā. Malka tika cirsta un ugunskurs kurināts īstā un strādājošā stacijā. Brīnos, kā mūs pie dziesmas nepaņēma.