Riteņbraukšana Kopenhāgenā
Pie mums riteņbraucēja prieks ir kārtējais veloceliņš. Vai tā projekts. Paskatoties uz citām lielpilsētām, ir skaidrs, ka tā ir nesistemātiska naudas dāvināšana ieinteresētajām personām (celiņu projektētājiem un būvētājiem, piemēram). Ziniet, vēl viena smieklīga lieta ir tā, ka plānot velobraucēju padarīšanas dod cilvēkiem, kas ar velosipēdu ikdienā nemaz nebrauc. Protams, kāds sacīs, Rīgā neviens nekad nav paziņojis, ka prioritāte būs velobraukšanai. Tas arī daudz ko izskaidro. Tiesa, pasaulē ir viens izcils piemērs, kuram līdzināties vajadzētu provēt. Un to saku es - autobraucējs. Zinot to, ka Kopenhāgenā autobraucēji ir pēdējā vietā ceļu satiksmē. A, lūk, man ir vienalga.
Atminos savu šoku par Amsterdamā redzēto. Centrā jebkura vieta, kur var piesiet velosipēdu tika šim mērķim arī izmantota. Daudzstāvu velosipēdu stāvvietas. Miljons nē, bet tūkstošiem cilvēku, kas pāvietojas tieši šādā veidā.
Pats biju aktīvs velosipēdists līdz brīdim, kamēr man to nenospēra. Skumji, jo diezgan padārgs, lai arī nopelnīts kā samaksa par ZZK toreizējo lapu. Pašlaik, kā zināms, galvenais pārvietošanās veids ir automašīna. Dzīvotu Rīgā - būtu velosipēds.
Gluži nesen pa TV redzēju sižetu par Kopenhāgenu kā velosipēdistu paradīzi. Un vēlos pastāstīt tiem, kas par to neko nezin, kā tas tur notiek. Piebildīšu - pats tur neesmu bijis, to redzējis arī neesmu. Viss ir redzēts pa TV vai salasīts internetos.
Sāksim ar vienkāršiem cipariem. Pagājušā gadā tika aprēķināts, ka no Kopenhāgenas 1,2 miljoniem iedzīvotāju (statistiski vispārpieņemtais iedzīvotāju skaits) 36% ikdienā kā pārvietošanās veidu izvēlas velosipēdēšanu. Kopenhāgenas pārvalde ir izvēlējusies mērķi - katrus trīs gadus šo skaitli palielināt par 10%. Vai nav jauki ikdienā redzēt vairākus simtus tūkstošus velobraucēju?
Lai tiktu līdz centram, vilcienos ir atsevišķas velonovietnes. Arī pasažieru vagonos ir kur novietot savu rumaku. Šogad testa režīmā ir atcelta maksa par velosipēda pārvadāšanu vietējos vilcienos (ietver Kopenhāgenu un piepilsētas).
Nepietiek ar to, ka uz dažām no ielām, kurās ikdienā pārvietojas daudz velosipēdistu, luksofori ir sakonfigurēti tā, lai zaļie viļņi attiektos uz vidusmēra velobraucēju. Viņi ir ieviesuši arī tā dēvētos bike boxes. Tās ir apzīmētas zonas pirms regulējama krustojuma, kuras it kā paplašina riteņbraucēju joslu. Automašīnas tajā apstāties nedrīkst. Sanāk tur tādi velosipēdisti, mudž līdz zaļajam signālam un tad draudzīgi aizbrauc pa priekšu visām mašīnām.
Velobraucēju luksofori. Tie, tiesa, ir redzēti arī citviet pasaulē, bet visvairāk Skandināvijā un Ziemeļeiropā. Ideja tāda, ka velosipēdistiem atļautais signāls iedegas kādu brīdi pirms automašīnām domātā. Tas ļauj divriteņotājiem laicīgi uzsākt braukšanu un veikt, piemēram, kreiso pagriezienu, nebīstoties par iespējamo notriekšanu un netraucējot aiz viņa esošajām automašīnām.
Gluži nesen viņi pat pamanījās izvietot pie luksoforiem speciālas margas, pie kurām velosipēdistiem pieturēties ar roku un atbalstīties ar kāju, gaidot zaļo.
Tīri statistiskiem mērķiem Kopenhāgenā ir izvietoti speciāli velosipēdu skaitītāji. Tie palīdz mērīties (“Es šodien biju 2010.!”) un sekot līdzi tam, kā attīstās satiksme. Un, protams, tas ļauj arī visai pasaulei paziņot, ka 36% visu kopenhāgiešu pārvietojas ar velosipēdiet. Neticiet? Skaitiet paši.
Ļoti izteikta velobraukšanas sastāvdaļa Kopenhāgenā ir velopiekabes un velouzkabes. Iekrāmējot tajās savus bērnus, tos ved tur, kur tie jāved. Var braukt arī uz lielveikalu un nav jāsatraucas - kā es tagad ar to RIMI maisiņu uz stūres tikšu mājās.
Vēl viena maza bet tomēr nozīmīga detaļa. Dažos krustojumos riteņbraucēju joslu no automašīnu pasaules atdalošajā daļā ir iebūvētas diodes. Kad krustojumam tuvojas riteņbraucējs, tās sāk mirgot. Līdz ar to - vadītājs, skatoties labajā spogulī to redz. Jā, starp citu, nogriežoties pa labi, ceļš ir jādod ir ne tikai kājāmgājējiem, bet arī velosipēdistiem. Kā tas izskatās, var redzēt šai video.
Rezultātā sanāk, ka velobraukšana ir ne tikai ekoloģiskākais un veselīgākais veids, kā pārvietoties pa pilsētu. Tas ir arī viens no ātrākajiem. Protams, šis ceļš ir tālu iets. Nepietiek tikai ar dažiem veloceliņiem. Ir nepieciešams cilvēkus radināt, ir nepieciešamas izmaiņas likumdošanā (CSN, APK, utt), ir nepieciešams ieviest infrastruktūru un, galu galā, atcerēties arī par nieciņiem (piemēram, minētais kājubalsts velosipēdistiem), kuri kopā rada vēlamo efektu.
Man šķiet, ka viens no Kopenhāgenas pašvaldības atbildīgajiem par velobraukšanas attīstību minēja: “pieradināt cilvēkus pie pārvietošanās ar divriteni var tikai un vienīgi padarot šo pārvietošanās veidu par maksimāli ērtu un patīkamu”. Turpmāk, lūdzu, ja jūs dzirdat par kādu kampaņu, kuras devīzē ir minēts kaut kas par nepieciešamību braukt ar velosipēdiem, ziniet - tā ir elementāra naudas kāšana no ES, no RD un citām iesaistītajām pusēm. Kamēr braukšana nebūs patīkama, daudzi pat neiedomāsies, ka varētu pārsēsties. Un tie daži veloceliņi arī neko nedos. Tur kāds tikai nopelnīs.
Un, galu galā, protams, ka riteņbraucēju joslas arī ir jātīra.
2010. gada 12. februārī, plkst. 19:46
Jā, riteņskati Kopenhāgenā iespaidīgi, pēdējā vieta, kur pabiju. Par tām kulbām un piekabēm (Kristiānijas devums) runājot - viņi tur droši pārvadā bērneļus, pie mums noteikti izdomātu, cik miljonus gadā varētu par to iekasēt sodanaudās.
2010. gada 12. februārī, plkst. 21:49
Jā mums parāda un izskatās, jau tur viss forši, tik pastaigājot pa pašu plsētu diemžēl vairs tā neliekas. Nu padomā pats, kāds tu izskatītos un galvenais justos minoties uzvalciņā pa Kopenhāgenas vecpilsētas mazajām un jāpiezīmē vietām stāvajām ieliņām uzvalkā. Vienu šādu redzēju - nu neizskatījās pēc laimīgā zviedra, par kuriem mums vislaik stāsta.
Un jā, pie mums ir salīdzinošo moderni velosipēdi, tur diemžēl (2 gadi atpakaļ) daudzi ir pielīdzināmi mums zināmajiem "SHKOLNIK" un "AIST". Tur nevis cilvēki ir izvēlējušies tādu dzīvesveidu, bet piespiesti to izvēlēlētes.
Vai tu to gribi?
2012. gada 8. septembrī, plkst. 03:25
"Tur nevis cilvēki ir izvēlējušies tādu dzīvesveidu, bet piespiesti to izvēlēlētes." izskatās, ka būs bijis otrādiņ:
2010. gada 12. februārī, plkst. 22:36
Tādā dīvainā portalā (it kā finansē RDSD) kā Velorīga uzsākta diskusija par to, kā jāuzlabo CSN:
http://veloriga.lv/?ct=diskusija&fu=read&id=370&start=
2010. gada 12. februārī, plkst. 22:38
mmtrue, Kopenhāgena ir Dānijā :)
Arī par uzvalkotajiem ir padomāts - darbavietās ir duša, kur nomazgāties un pārģērbties.
2010. gada 12. februārī, plkst. 22:38
piekriitu riiga nav eerta velobrauceejm, tachu tai pashaa skandinaavijaa ir isplatiti velocelonji un bez tiem velosipeedu izmantot ir neerti, ar kaut ko ir jaasaak un nepiekriitu ka velocelinji ir nevajadziiga lieta, tos vajag un nevis taa ka dazus tikai bet gar visaam lielaakajaam ielaam + vietas kur var droshi nogriesties pa kreisi, skeersot mashiinu celjus, utt. tachu pie mums dominee logika ka vajag pilseetu draudziigaaku auto nevis sabiedriskajam vai velo (peedeejaa laikaa man ir prieks par papildus joslaam sabiedriskajam, izpildiijums gan vareeja buut labaaks)
2010. gada 12. februārī, plkst. 23:23
mmtrue - nu kas tā par tādu aprobežotu domāšanu - kā tas izskatīsies?! Kaut kāds baigais apkaunojums, uzvalciņā braukt ar divriteni? (tipa - obligātais komplekts: uzvalks + jauns auto) Un par to pašu velosipēdu 'stilīgumu' - ak tu mūžs! Pirms +/- 20 gadiem beidzot ieraudzījis kaut ko vairāk par 'škoļņik' un 'aist' un tad tev tagad viss, kas nav jauns un ūberstilīgs ir fuj un atpalicības rādītājs? Attopies! (Vēl viena lieta - kur Kopenē ir kāda stāva iela, to nu gan es gribētu redzēt. Bet tas nu tā.)
Dānijā riteņbraukšanas kultūra ir ar senām tradīcijām un tā ir norma. Ar velo ne tikai Kopenē, bet, atļaušos piezīmēt, visā Dānijā brauc visi - gan studenti, gan pensionāri, gan deputāti. Brauc gan uz darbu, gan uz veikalu, gan uz teātri. Brauc vai vasara, vai ziema; vai sniegs, vai lietus. Un tas nav nekāds statusa rādītājs, kā te dažiem varētu šķist. Mums te tikai kaut kā ir iegājies, ka tikai jaunieši, pārsvarā studenti, riteņo.
Runājot par Rīgu - diemžēl, pat ja gribētu - kaut tanī pašā centrā - nu iedomājieties ielu platumus - tīri fiziski nav iespējams tur ierīkot veloceliņus, nu nav. Un, kā jau te Lācz minēja par vilcieniem un tamlīdzīgiem transportlīdzekļiem - arī šajā jomā mums ir tīri tehniskas problēmas - ja vilcienu 'iekāptuves' Skandināvijā un daudzās citās valstīs ir puslīdz vienā līmenī ar ielu vai peronu, kas ļauj riteni iestumt iekšā, tad Latvijā ir jābūt kultūristam, lai ieceltu divriteni vilcienā... Ja šīs iepriekšminētās lietas Latvijā būtu draudzīgākas riteņbraucējiem, varbūt arī mums būtu vairāk riteņbraucēju, bet nu, ir tā, kā nu ir...
Hau! I have spoken!
2010. gada 12. februārī, plkst. 23:59
Es labprāt ripinātos ar savu riteni pa Rīgu (siltā laikā gan), bet mani attur tas, ka nav kur novietot (lasi droši novietot) savu rumaku. Zinu, ka tikko to izlaidīšu no redzesloka tas pazudīs. Jāpadomā par rumaku drošību, jo nav jēgas no super infrastruktūras, ja riteņus vienkārši zog.
2010. gada 13. februārī, plkst. 02:25
Nu jā, Kaspar, tai ziņā varu piekrist - nekas nav mūžīgs. Lai arī, cik dārgu vellapēdu nepirktu, vienalga pamanīsies kāds aizstiept nezināmā virzienā. Tāpēc varbūt pats esmu dikti piesardzīgs dārgu pirkumu iegādē.
Kas attiecas uz tām pilsētām, kurās ir velo celiņi, tad prātā nāk Stokholma, Helsinki, tā pati tevis pieminētā Amsterdama, nedaudz Berlīne.
Taisni vai apskaust gribētos, kāpēc pie mums tā nav. Ja labi divi garie veloceliņi, kad jau visi domē čīkst un īd, cik nu dārgi tie izmaksājuši... taisni vai dusma. Būtu labāk šoreiz padomājuši par veselīgu dzīvesveidu, nevis kaut kādu bezjēdzīgu tiltu un tuneļu celtniecību. Ai, sorry, piespamoju tev te.
Turpmāk labošos :)
2010. gada 13. februārī, plkst. 12:43
mmtrue: lielākā daļa izvēlas “SHKOLNIK” un “AIST” tādēļ, ka tie velosipēdi nemaksā dārgi un tie nav pievilcīgi kumosi zagļiem. Vari būt drošs, ka ja no rīta piesiesi to riteni pie staba, tad arī vakarā tas vēl tur stāvēs. Tajā pašā Vācijā, daudziem ir divi velosipēdi. Viens labs, kuru tu neatstāsi uz ilgu laiku neuzmanītu, un otrs - Aist vai līdzīgas kategorijas, kuru var droši atstāt un nesatraukties ka kāds to nozags. Latvijā ir tā problēma, ka visi grib izrādīties (vēl nav pārdzīvojuši to kas bija pirms 20 gadiem un senāk), un uz 100m attālo veikalu brauks ar mašīnu.
2010. gada 13. februārī, plkst. 13:27
Fantastisks raksts. Es jau 4us gadus katru dienu pārvietojos ar velo pa Rīgu, neskatoties uz gadalaiku un laikapstākļiem. Nav tik traģiski. Katru gadu velobraucēju arī Rīgā paliek vairāk - tas ārkārtīgi priecē. Sāk pamazām arī mūsu domāšana paliek sakarīgāka.
Kupenas Rīgas ielās ir ļoti uzskatāms piemērs cik daudz ir brīvas vietas uz ietvēm priekš veloceliņiem vasarā!
2010. gada 13. februārī, plkst. 14:10
Amen, laacz! Vasarā braucu pa Rīgu daudz - diezgan bīstama nodarbe. Sevišķi ielu šķersošana. Auto tiešām ir jābūt pēdējā vietā - un es ESMU regulārs auto braucējs, ja kas!
2010. gada 13. februārī, plkst. 18:42
Arī regulāri pārvietojos ar veļiku pa Rīgu, gadā vismaz 1k mk nobraucu - tad nu zinu ko runāju. Jāsaka ka vienīgai patiesi labais veloceliņš ir no padomju laikiem - tā sauktais Rubika celiņš. Pamēģiniet pabraukāt pa tā saukto veloceliņu no centra - Skanstes iela - Vecmīlgrāvis :) Bezjēgā notriekta nauda - parastais gājēju trotuārs noziests ar sarkanu krāsu (kas slapjumā slīd), pie katras ielas krustojuma apstājies un tramīgi lūri apkārt, ka tik kads bembists nenotriec. Istenībā jau ir tā - darba vietām būtu jāpadomā par velonojumēm pie darba, kur velo nenozags tulīt pēc atstašanas, kur lietus netiek virsū. + reklāma - ibio - valsts galvenais kardiologs (dr. Ergis) stāsta pa TV brīnuma lietas par holesterīna skaitli un nez ko, būtu labāk iegrūduši šo naudu velo progogandā. Bet nu zāļu firmas velosipēdus nerada, fakts. Otrs - centra vienkārši uzlabojot apmales - lai var normāli uzbraut/nobraukt un atdalīt kauč ar svītrām velobraucamo daļu. Šie uzlabojumi vien jau dotu kādu labumu - protams nevaram cerēt ka pilsētas vidi piemēros velo - ka tas ir piemēram Stoholmā - kur vari izbraukt 20 km - nekur neapstājoties - veloceļš autoceļu krusto vai nu pa tuneli vai tiltu. Protams ziemā LV nav braucama - vajag speciālas riepas lai brauciens nebeigtos Traumu slimnīcā. Pietam to pašu Rubika celiņu ziemā tīra tikai daļēji - tur brauc tikai ekstrēmisti :)
2010. gada 14. februārī, plkst. 07:20
Kopenhāgenā visātrākais transports ir velosipēds. Brīdi atpakaļ ikrītu braucu tur aptuveni piecus kilometrus cauri centram. Ar velosipēdu 15 minūtēs, sabiedriskais 20 minūtes, auto 25 minūtes. Un bieži no rīta uz velosipēda redzēju ekonomikas ministru, ministru prezidentu. Un nejau uz kaut kādiem jaunākajiem superduper spīdīgiem rumakiem, bet parastiem ikdienas velosipēdiem, kuri jau kalpojuši gadus desmit kā minimums.
2010. gada 14. februārī, plkst. 10:38
mmtrue: Jā, es gribu! Neesmu bijis Kopenhāgenā, bet 3 gadus nodzīvoju Čikāgā. ASV nav tā ideālā kā vieta, jo stereotipiskais amerikānis kā personisko pārvietošanās līdzekli atzīst tikai mašīnu. :) Bet pašā pilsētā par velosipēdistiem arī diezgan daudz padomāts: ir gan daudz atpūtas veloceliņu, gan "bike lines", gan vietas, kur pieslēgt pie metro stacijām vai autobusu pieturām. Attiecīgi ar velosipēdiem pārvietojas ne mazums ļaužu. Gan iespēja vest bez maksas velosipēdu piepilsētas vilcienos, metro un autobusos (uz īpaša rāmja autobusa priekšā). Izņēmumi ir pīķa stundas, kad velosipēdu vienkārši nebūtu iespējams ienest vilcienā.
Jāpiekrīt, ka Rīgā infrastruktūra neļauj īpaši izvērsties. Tomēr kompromisa risinājumu vienmēr var izdomāt. Tagad spriež par to, ka vajadzētu atstāt Tērbatas ielu tikai kājāmgājējiem. Kāpēc gan ne kājāmgājējiem + velosipēdistiem? Protams, velosipēdistu josla būtu fiziski jānodala. Man patika tas risinājums ar diodēm joslu malās.
2010. gada 14. februārī, plkst. 11:22
>> Tur nevis cilvēki ir izvēlējušies tādu dzīvesveidu, bet piespiesti to izvēlēlētes.
Kādā ziņā PIESPIESTI? Lai gan velosipēdisti, atsakoties no automašīnas lietošanas, varētu gadā ietaupīt veselu žūksnīti naudas, nedomāju, ka tas ir galvenais iemesls, kāpēc 36% tur izvēlas velosipēdus. Tur varētu būt arī citi iemesli:
Ātrums un ērtības: Mājsaimniecei aizbraukt uz 2 km attālo veikalu ar velosipēdu būs daudz ātrāk un ērtāk nekā ar mašīnu.
Fiziskās aktivitātes. Ja esi visu dienu nosēdējis pie datora, tad ir vajadzīga neliela fiziska slodze, piemēram, nobraukt 10 km ar velosipēdu. Var iet uz fitnesa zāli, bet kāpēc gan neapvienot patīkamo ar lietderīgo?
2010. gada 15. februārī, plkst. 11:03
Lūk, links uz "to jocīgo lapu" ar diskusiju par CSN pilnveidošanu: http://www.veloriga.lv/?ct=diskusija&fu=read&id=370&start=
Ja ir idejas CSN velosadaļas pilnveidošanai, sūtiet ziņu uz CSNidejas@gmail.com. Apkoposim, pilnveidosim un iesniegsim CSDD.
2010. gada 17. februārī, plkst. 12:41
Tiešām liela problēma ir tas, ka pie mums nav kur droši novietot riteni, visur un visādi pieslēgtu nozags. Tāpēc nekad nekur neatstāju, pat ne uz 5 minūtēm lai ieskrietu veikalā. Parasti tad braucam divatā un viens vai otrs paliek sargāt riteņus. Braukāju diezgan daudz, var teikt katru ne lietaino dienu no aprīļa līdz novembri/decembrim.
2010. gada 21. februārī, plkst. 13:06
Latvijā ietves un ceļus nevīžo notīrīt, un tu gribi lai tos 5 veloceliņus vē tīrītu?!?:)
tad kad tas notiks, tad būsim pasaules attīstītāko valstu top 10-niekā, un ne ātrāk, bet kad tas notiks jau visiem tā pat ir skaidrs...
2010. gada 27. martā, plkst. 08:27
Pabiju Kopenhāgenā un varu teikt, ka tā velosipēdu pārpilnība paver arī dažādus vizuālus ekstrīmus. Pamestais velo - http://www.flickr.com/photos/narciss/3543547214/ Un velo čupa - http://www.flickr.com/photos/narciss/3542726173/
2010. gada 31. martā, plkst. 14:25
kopenhāgenā tiešām ir milzīgs skaits velosipēdu, dažbrīd šķita, ka tā ir velo šrota pilsēta - velo gan stāvēja piesieti un nepiesieti, gan mētājās uz ielas. un jā - visi kā viens ir veci lūžņi, kurus tik uz metalalomu varētu iedomāties nodot. bet ko es redzēju tur pat blakus zviedrijā - maksas stāvvietas priekš velo, kur ir gan žogs, gan uzraugs, bet nu - plači vienkārši nenormālā lielumā. pēc tādu valstu apmeklējuma tiešām liekas, ka Rīgā nav velosipēdistu kā tādu :)))