Электроника МК-52 un mūsdienas
Es saprotu, ka liela daļa mnas un vecākās paaudzes talantu ir uzauguši ar spektrumiem, bekām, kristīnēm un citām vairāk vai mazāk lielizmēra ESM.
Es, savukārt, savas praktiskās programmēšanas gaitas sāku ikurāt ar padomju laika programmējamo kalkulatoru Электроника МК-52 (iepriekš) (hence mīlestība pret stekveidīgām struktūrām un RPN). Tieši tāpēc liels man šodien bija pārsteigums, ka 2007. gadā tika sākta Электроника МК-152 ražošana.
Lieki piebilst, ka vēl lielāku pārsteigumu radīja fakts, ka 2009. gadā tika laists klajā sīkvels: Электроника МК-161. Ražotāja lapa ir tieši tāda, kādu to biju iedomājies esam: НПП СЕМИКО. Noņemu cepuri viņu uzdrīkstēšanās priekšā.
Nav jau tā, ka man nav skaidrs pamatojums. Galu galā, gan jau ka plašajā krievzemē ir desmitiem tūkstošu grāmatvežu un pārdevēju, kuru galvenais ierocis cīņā ar aritmētiku ir skaitīkļi. Tieši tāpat es varu iedomāties šīs un dažu citu profesiju pārstāvjus, kuriem deviņdesmitajos ir uzstādīti šādi skaitļotājiņi ar ārējo atmiņas bloku un dažām programmiņām, pie kurām viņi ir pieraduši. Ja godīgi, es pat redzu šādu kalkulatoru (ņemot vērā, ka viņam ir arī ārējie interfeisi) kā kases aparātu vai pat POS termināli :)
Jāpiebilst, ka oriģinālā cena tālajā 2007. gadā bija diezgan neadekvāta - 100 latu par MK-152 (kas pēc protestiem tika nolaista līdz ~50).
Galvenās "fīčas", ja tā var izteikties par antīkām lietām, ir stipri palielināta atmiņa - 105 baitu vietā nu ir pieejama10000 baitu atmiņa, savukārt atmiņas reģistru skaits ir palielināts no 15 uz 1000. Kā arī no programmēšanas viedokļa ir parādījusies iespēja vērsties pie perifērijas ierīcēm un papildus pieejamās funkcionalitātes.
Diemžēl, ir salabota kaudze ar kļūdām, kuras nereti programmās kalkulatoriem tika izmantotas savās interesēs.
Kopumā izmaiņas ir diezgan daudz un gana būtiskas, lai ļautu padomāt par inženieru veselo saprātu, to visu realizējot mūsdienās biznesa vārdā, nevis sporta pēc :)
Nostaļģiski pareflektēju un pietiks. Ja kādam ir vēlme pamakarēties un paprogrammēt, var novilkt padomku laika kalkulatoru emulatoru. Izskatās, ka emulācijas līmenis ir augsts, jo tur pat ir tā pati kļūda, kas uz MK-52 (max(0,x) = 0).
Pilnīgi vai skumji, ka neviens vairs nezin, kas ir vecais labais logaritmiskais lineāls :)
2010. gada 23. septembrī, plkst. 19:32
Ienāca prātā - pie mums ir gana daudz dīvainīsu, kas uzskata krieviju par IT sfēras pirmrindnieci. Šie advancētie skaitīkļi varētu kalpot kā ideāls pieradījums šīs valsts vadošajai lomai IT biznesā :)
2010. gada 23. septembrī, plkst. 19:40
Man vienīgajam liekas, ka ir nevis Laacz style, bet google.translate style teksts... kaut kāds haotisks. :)
2010. gada 23. septembrī, plkst. 19:41
Normund, ne jau iekārtu ražotāji indicē pirmrindniecību. Bieži vien oriģinālais piegājiens problēmu risināšanai komplektā ar kaut kādu neizprotamu mistiku rezultējas tik tiešām augsta līmeņa koderos. Bet, ja nemaldos, tur tā pirmā rinda arī paliek. Viss pārējais, kas nāk virs koderiem (menedžments, projektu vadība, utt) ir sevišķi neizlecoši no citu valstu līmeņa.
2010. gada 23. septembrī, plkst. 19:41
kk, a es vienmēr iraid bijis haotisks :)
2010. gada 23. septembrī, plkst. 20:08
Kā nezina! Man pat pāris logaritmiskie lineāli pažobelē mētājas, viens normāla izmēra, otra kaut kāda kompaktā versija. Ja labi pakasītu pauri, varbūt pat kaut ko varētu sareizināt :D
2010. gada 23. septembrī, plkst. 20:18
ni, ni Laacz. Tu vienmēr esi pratis izteikties un noformulēt skaidru domas plūdumu... te liekas tāds haotisks tulkojums. :)
2010. gada 23. septembrī, plkst. 21:06
Man logaritmiskais lineāls goda vietā uz plaukta novietots. Lielisks demonstrācijas līdzeklis, kad ciemos atnāk kāds par pāris gadiem jaunāks par mani. :) Ukrainas ciematos vēl šogad redzēju lietojam skaitīkļus - veikalā, kases aparāta vietā. Līdz turienei vēl "civilizācija" nav nonākusi. Un labi, ka tā - prieks skatīties, kā ar tik vienkāršām lietām cilvēki tik daudz ko spēj izdarīt.
2010. gada 23. septembrī, plkst. 22:05
Brrr... Ka sodien atceros, ka lidzigu tehnikas brinumu skola macija informatiku :) Un velak fizikas laboratorijas darbos, kur shitos brinumus deva ka kalkulatorus, izmantojam, lai no teorijas sarekinatu eksperimentam nepieciesamos rezultatus (neies tak veselu stundu mocities un eksperimentet ar visadiem stendiem :))
Ja godigi, sodien sitam plasa pielietojuma nav. Ja nu vienigi ka procesoru kadam automatam. Bet cena neadekvata - pa to pasu cenu var nemt Android tableti 7" in izdarit krietni vien vairak
2010. gada 24. septembrī, plkst. 01:17
man te skatot rakstu + diskusiju, tad nu ienāca doma prātā - varbūt šie viedie prāti varētu saspiest pa pogām, un uztaisīt pāris aplikācijas priekš iPad`a: 1. Skaitīkļus (nu tos - klasiskos, ar koka ripiņām), 2.Logoritsmisko lineālu. A ko - nostaļģija, sirdsmiers...
2010. gada 24. septembrī, plkst. 11:34
nezinu, vai tas tā joprojām ir, bet ilgu laiku IBM HQ vestibilā pie sienas skapītī ar stikla durtiņām stāvēja vecie labie koka skaitīkļi, un liels sarkans uzraksts apakšā "On emergency break the glass"...
2010. gada 25. septembrī, plkst. 06:32
Mlya, padomju tehnoloģijas ar firmwares upgrade iespējām labākajās padomju cilvēka "smikalkas" tradīcijās - http://mk.semico.ru/d04-08.htm AR LODĀMURU! Mļin, un pat ražotāja instrukcijas kur ko pielodēt.... Vot bi Intel saviem pročiem dotu līdzi instrukciju kur ko pielodēt lai vēl kādu kori dabūtu klāt. :D
Starpcitu man vēl kaut kur jāmētājas MK52... unšķiet ka MK51 arī kaut kad bija. Tiem, kas tā īsti neatceras kādi viņi izskatījās var ielūkoties šeit - http://63.164.201.182/javier/calculators/calculators.htm Autora komentāri sasmaidīja, it sevišķi par skotču ar kuru pielīmēts MK51 stikliņš lai nenokrīt... :D
2010. gada 25. septembrī, plkst. 06:46
Tie tēli kaut ko labu pīpē. Reku modinātāja instrukcija... http://mk.semico.ru/dr_info22.htm Karoče šausmīgi gudrs modinātājs, kuram nav iespējams prognozēt kad viņš zvanīs. Noteikti kūla fīča, tik jāizdomā kur tādu pielietot.
2010. gada 6. oktobrī, plkst. 11:37
Jā, nostaļģija. Vēl tagad skapī mētājas MK-61 ar kuru viss arī sākās..
2010. gada 24. oktobrī, plkst. 02:21
Kā tad nezin logaritmisko lineālu? Es zin un atcerās. Pamatskolā bij labs pielotjums, kad kādam jāiedod pa alvu. Vecums pieņemās sparā un Log aizmirsās. Tagad strādāju pie lodāmura un ko domājies... Mans kolēģis vēl jo projām elektroniskos aprēķinus taisa ar šī maģiskā instrumenta palīdzību. Pie tam 5x ātrāk ne kā es ar calc.exe vai EXCEL palīdzību. Pr tādu varenību e viņam speciāli no laukiem atvedu savu lineālu no skolas laikiem. Esmu lepns ka māk izvilkt kvadrātsakni no Pi un sareizināt 2.5 ar 3.2 ar lineāla palīdzību. Pārējo jāmācās. IMHO logaritmisko lineālo neaizstās ne kādi tur četrkodolu procesori vai Dōbsa izgudrojumi. Lineāla GUI nav domāts iesācējiem. Tie, kas māk lietot lineālu, tiem ātri iet. Gluži kā linux guru, kas sēž pie savas komandrindas nevis WinDisti un AMCIti klikšķinot ar peli uz darba virsmas. :-D