✉️ Saņem šito visu e-pastā. Tā vietā, lai palaistu garām kaut ko no tā, ko es rakstu savā blogā, tagad vari pierakstīties un saņemt e-pastā visu, ko es te rakstu. Tas nav bieži.

← Uz sākumu

Cīņa par zaļāku pasauli

2010. gada 24. septembrī, 2 komentāri

NASA - New Map Offers a Global View of Health-Sapping Air Pollution

Man kā nespeciālistam šī mikrodaļiņu piesārņojuma (?) karte liek aizdomāties par to, ka attīstīto valstu virzīšanās uz zaļāku dzīvi nekompensē to, kas notiek Ziemeļāfrikā un Āzijā. Ja pareizi sapratu, tad šis pētījums ir par konkrētu piesārņojuma veidu - to, kurš ir viskaitīgākais cilvēka organismam. Iespējams ka kļūdos, taču manuprāt var pieņemt, ka arī pārējais piesārņojums varētu izskatīties tāpat, lai arī eksistē vēl vairāki tā veidi, kas ietver sevī arī ķīmisko un vēl visādu whatnot.

Palasot dažādus rakstiņus (piemēram, šo iz BBC ziņām), izskatās, ka vistrakāk ar piesārņojumu veicas Krievijā, bijušās PSRS industriālajos reģionos , Ķīnā, un Indijā. Un tas diezgan labi korelē ar šo mikrodaļiņu piesārņojuma karti.

Tu atbildi augstāk redzamajam komentāram. Atcelt

Gravatar marisn

2010. gada 24. septembrī, plkst. 12:31

Piebilde par nespeciālistu ir vietā. Protams, ja skolas laikā ģeogrāfijas stundās negulēji, varbūt pamanīji, ka liela Āfrikas kontinenta ziemeļu daļa ir diezgan sausa un smilšaina. Piemetam klāt vēju un iegūstam ko līdzīgu tam, kas pavasaros notiek Rīgas ielās - smiltis (smilts/aleirīti) iet pa gaisu, salien visās šķirbās un caurumos, čirkst starp zobiem un, protams, izsēžas elpceļos. Nekāda piesārņojuma samazināšanas politika nevar novērst piesārņojumu, kas nāk no dabīgajiem avotiem (arī slavenā Ejakula vulkāna Īslandē).