Mazliet atelpai no elektriskā nē, bet elektroniskā paraksta (tēma vēl nav izsmelta) vajadzētu ko mazliet pozitīvāku, šķiet.

Svētdien man bija iespēja piedalīties vienā pasākumā, kura ietvaros tiku iepazīstināts ar trim dažādiem braucamajiem, kas moderni tiek dēvēti par bezizmešu braucamajiem. Protams, ka nelaidu garām arī izdevību tos visus trīs aktīvi izbraucināt.

Pirmais bija elektriskais velosipēds (spāņu ražojums). Jā, tik tiešām. Divu riteņu un elektromotora kombinācija, kas maksā apstulbinošus piecus līdz sešus simtus latu :) Ideja vienkārša - sāc mīties un pēc brīža mīšanās procesam pieslēdzas elektromotors, atvieglojot šo tik ellīgi grūto nodarbošanos. Lai nu kā, elektromotors nodrošina maksimālo ātrumu divdesmit kaut kas tur, kas nozīmē, ka pārējais jāspiež pašam. Pie kam, atslēdzot motoru, jo tas bremzē. Visā visumā skaidrs, ka ideja ne pārāk man simpatizējoša. Ja ritenis, tad ritenis. Šis vairāk ir kā elektriskais motorizētais transportlīdzeklis, kuram ir elektrības izbeigšanās gadījumam kājminami pedāļi.

Otrais, protams, bija segvejs. Par to jau visi zin. Tāda jancīga divriteņu uzparikte, kas pati tur līdzsvaru. Tīri izklaides un intereses nolūkos ar tādu pabraukāties nav ne vainas, taču kā ikdienas transportlīdzekli es jamo neredzu. Ja nu vienīgi pa lielāku noliktavu pārvietoties. BTW, konkrētais visurgājējveidīgais X2 segvejs bija ar piekabi. Viens nu ir skaidrs - ar vestibulāro aparātu vismaz segveja kontekstā man problēmu nav ;)

Bet tas, par ko es vairāk gribēju pastāstīt, ir elektriskais motorollerītis ar smieklīgo jautājumu “Tante Paula”. Skūterītis. Whatever. Ja ticēt stāstniekam, tā cena varētu būt apmēram tāda pati kā elektriskajam velosipēdam. Barojas no trim 72V (laikam) akumulatorim. Jauda - 250W (likums ļauj tieši līdz tik vatiem braukt bez tiesībām). Maksimālais ātrums nezināms, vidēji nobraucamā distance ~40-50km.

It kā jamais skaitījās saliekams. Un man uzreizi ienāca prātā doma, ka šis būtu daudz kreatīvāks park'n'ride risinājums par park'n'sabiedriskais transports. Iestutē tādu uzparikti sev mašīnas bagāžniekā, aizbrauc līdz pierīgai, nomet savu dabas ienaidnieku kaut kādā placī un tālāk rollē uz nebēdu. Griezes moments ļauj pārvietoties ļoti žiperīgi, neskatoties uz mazajiem izmēriem un relatīvi smieklīgajiem jaudas parametriem. Salūzt tur nevar praktiski nekas, ja neskaita pašu elektromotoru. Ne tur filtri, ne tur sajūgi, ne tur kas.

Tiesa, visa tā saliekamība ir ne pārāk jēdzīha, jo pats aparāts sver ap saviem kilogramiem 50-60. Cilāšana sanāk ne pa jokam :)

Braucot no pasākuma mājās es tā utopiski pasapņoju par šādu opciju un beigu beigās sapratu, ka ir ļoti daudz dažādu "bet". Vairāk vai mazāk apsargātu vai ar barjerām norobežotu piepilsētu stāvvietu neesamība, uzlādes iespēju neesamība, ja nu elektriskajam rumakam izbeidzas auzas, kā arī pati satiksmes organizācija un kultūra, kas lielai daļai iedveš paniskas šausmas, iedomājoties, ka būtu TUR jāpārvietojas ar kaut ko tik mazu un trauslu.

Par uzlādes iespējām vien - lai pilnībā uzlādētu ripojošo brīnumu, tam var nākties pavadīt pieslēgtam pie lādunga vairākas stundas. Līdz ar ko, optimālākā vieta, kur to lādēt, ir pie darba. Kas, savukārt, ir vai nu pašvaldības kompetencē vai apsaimniekotāja. Kā jums šķiet, kurš būtu gatavs tādas uzpariktes pietiekamā daudzumā uzstellēt, neskatoties uz tās, kā runā, sālīto cenu?

Vēl viens variants varētu būt bezmaksas vai simboliskas maksas elektriskie sūdiņi un pilna Rīga ar to statīviem, pie kuriem tos var paņemt vai atdot, kā arī pie kuriem tie automātiski tiek lādēti. Bet mums jau tauta nav tik feina. Nospers, salauzīs, utt. Vai ne tā?