Al Jazeera par Latvijas mežiem
Iespējams, ka mazliet pārspīlēti. Ļoti ceru. Citādi - no comments...
Labi, tomēr būs comments. Ja ne par saturu, tad par to, ka uzfilmēts un noskaņa ir radīta ļoti profesionāli. Tas tev nav nekāds degpunkta sižets. Uzdevums ir pasniegt visu depresīvi un apokaliptiski, kurš izpildīts ļoti augstā līmenī. Vēl aizvien nesaprotu - kur tad viņi ir izrāvuši un nofilmējuši lūsi. No otras puses - arī slikts PR ir labs PR, kā saka daži labi... Galu galā - Latvija ir parādīta kā teju vai unikālas mežu ekosistēmas īpašniece.
Parastajam skatītājam izskatās pēc Amazones mūžamežiem deminutīvā, es jums teikšu. Patika arī tas, ko jau nodomāju, kad parādījās ziņas, ka LVM zaudējuši FSC sertifikātu - profesionāli paskaidrots, ka FSC patiesībā ir buļļkaks :)
arnico
2011. gada 3. februārī, plkst. 21:27
Nu šitais PR būs spēcīgs! Al Jazeera pēdējās divas dienas vislaik LIVE seko līdzi Ēģiptes notikumiem, un reklāma par šito raidijumu (tika rādīts šorīt) bija viena no kopā četrām reklāmām kas vispār tika rādītas starplaikos starp grautiņiem ... grūti bij nepiefiksēt, tāka Latvijas vārdu(un to ka mēs galējam nost kokus) tagad zin visas arābu valstis (reklāma bija diezgan emocionāla)
Runājot par profesionalitāti, Al Jazeera tikai par pāris procentiem atpaliek no tādiem kanāliem kā CNN
usinss
2011. gada 3. februārī, plkst. 23:10
Emz, pa lielam pupu mizas. Pirmkārt- 70% koksnes dodas uz skandināviju, pārsvarā Zviedrija, tad tur tiek pārvērsts mēbelēs un tagad arī kurināmajā. Par to, ka ir dubultoti izciršanas limiti- tas notika 2010. gada sākumā. Viens mīnuss, šo visu uztic neis cilvēkiem (zāģereiem) bet traktortehnikai- paši Latvieši laupa saviem tautiešiem darbu. Un vēl, viņi aizmirsa pieminēt, ka šai biznesā ir tik pat augsts korupcijas līmenis kā valdībā, pat augstāks. Lai pamēģina cilvēks bez harvastera nopirkt kaileni, pārsolīt vietējos dūžus, pēc tam, biļeti pārdos citam, jo tiks smuki iebiedēts...
Izliecies
2011. gada 3. februārī, plkst. 23:15
Bet tur jau arī tika teikts, ka uz Angliju tikai 30%. :) Par to darbu - tu gribi teikt, ka kaut kur vēl izzāģē kokus bez tehnikas?
Lūsis smuks.
dfghjn
2011. gada 4. februārī, plkst. 09:14
Lūšu bandu pats redzeju Tīreļu Purva, Biķernieku/Šmerļu mezos bija stirnas manītas un vienreiz gandrīz nobraucu lapsu ar divriteni Biķernieku ielas meza daļā, stirnas ir visur un Garkalnē tika manītas arī zaļās vārnas.
usinss
2011. gada 4. februārī, plkst. 09:47
Nu bet protams ka arī vīri vēl zāģē. Kā Tu esi iedomājies harvasteru kopšanas cirsmā, kur piemēram pamežs jāizcērt un 2. stāvs jāparetina....
tiri-piri
2011. gada 4. februārī, plkst. 10:08
Kas tā par Rīga Universitāti, kuras pārstāvji izsakās?
mde
2011. gada 4. februārī, plkst. 10:54
Zaļi dzīvot ir skaisti. Būtu labi, ja kāds Latvijas žurnālists papētītu šo problēmu. Turēsim acis vaļā. Iespējams LVM ir ļaunie, bet iespējams tie otri arī nav svēti. Varbūt tas ir kādas konkurējošās koksnes eksportētājvalsts lobijs - noliek Latviju, lai angļi gribēdami labi izskatīties sabiedrības acīs, sāk pirkt koksni no citas valsts. Un ja tagad aptur koknes eksportu, pakaļa būs lielāka iekš LV, vai ne? Nesen krievi gribēja nopirkt Latvijas Finieri, kā runā, lai nolaistu uz grunti un paši varētu brīvāk izpausties. Nesanāca. Šis varbūt ir solis #2?
mp4
2011. gada 4. februārī, plkst. 11:16
Ir kontakti iekš LVM. Vairāku pēdējo gadu laikā Latvijas mežos koksnes apjoma pieaugums ir krietni lielāks par izcirstās koksnes apjomu.
normunds
2011. gada 4. februārī, plkst. 11:38
<i>Vairāku pēdējo gadu laikā Latvijas mežos koksnes apjoma pieaugums ir krietni lielāks par izcirstās koksnes apjomu.</i>
es arī atminos šo lasījis un dzirdējis ne reizi vien.
Maija
2011. gada 4. februārī, plkst. 11:39
04.02.2011 11:15
Bet,ko dara starpnieku kompānijas,kas te Latvijā kalpo ārzemju firmām?Vajag vien ielūkoties kaut vai Latvijas Avīzes sludinājumos - ik dienas tur "pērk" mežus.Piekam šie pakalpiņi ārzemniekiem gatavi iepirkt mežus par viszemāko cenu kāda vien iespējama.Un skaidrs,ka šiem ārzemju uzpircējiem vismazāk interesē mežu ataudzēšana un kopšana
laacz Autors
2011. gada 4. februārī, plkst. 11:40
mp4, normund: jā, bet jautājums - cik uzticama ir šī informācija. Aprēķina metodikas ir dažādas - kubatūra, platība, galu galā - stādu/koku skaits.
normunds
2011. gada 4. februārī, plkst. 12:12
laacz, nekā nezinu :) tā kā stāsts par to, ka koksnes apjoms mežos palielinās vairāk nekā tiek izcirsts tiek stāstīts vismaz gadus desmit, es tomēr sliecos nost no sazvērestību teorijas, ka mums tagad stāsta dumības lai tikai varētu cirst un cirst.
imo īstais stāsts ir par to, ka LVM recesijas laikā (no 2008 gada laikam) palielināja ciršanas apjomus, tādējādi ieliekot kloķi daudziem. nu tur vispār garš stāsts, LR Krustpunktos bija sižets, ka kokrūpniecība laikam bija vienīgā Latvijas nozare, kas nenogrima šitā gājiena rezultātā un neapmierināto ārzemēs bija ļoti daudz. pilnīgi iespējams vilnis ir sacelts šī iemesla dēļ :)
diskalimeris lai man neprasītu sīkumus - raidījums bija pasen, es detaļas vairs neatceros.
aksels
2011. gada 4. februārī, plkst. 12:40
#8 Tiešām koksnes pieaugums vai meža platību pieaugums ? Jo mežinieki savā statistikā par mežu sauc arī divus centimetrus garus, tikko iestādītus zaļus sūdiņus.
normunds
2011. gada 4. februārī, plkst. 13:17
Te būs tas raidījums http://lr1.latvijasradio.lv/zinas/mater/09684.mp3 jāklausās no ~27 minūtes.
es sev uzdodu jautājumu - kāpēc šāds raidījums ir radies? al jazeera primārais tirgus ir tuvie austrumi, kur nav mežu (tb mēs neesam konkurenti), viņi arī nav mūsu meža/koku pircēji un man pirmā dzirdēšana, ka al jazeera kaut kad būtu interesējies par vides aizsardzību. 25 minūšu filma tomēr maksā labu naudu. so - kāpēc?
aksels
2011. gada 4. februārī, plkst. 15:29
A kāpēc mēs negribam, lai izcērt Amazones mežus, arī itkā neesam konkurenti ? Lai tik gāž nost.
Anonymous
2011. gada 4. februārī, plkst. 15:54
Ļoti profesionāls sižets.
Tapat
2011. gada 4. februārī, plkst. 16:01
Tur ir daudz visādu zemūdens akmeņu. Pirmkārt kā aprēķina tāmi cik daudz pieaug mežs un cik jāizcērt lai izmantošana būtu katru gadu vienmērīga visā meža augšanas ciklā. Visu to rēķina izmantojot meža inventerizācijas datus, cik tie precīzi arī liels jautājums. Pa lielam LVM liekas ka nupat laiž pa šerpo, sabūvē ceļus pa N naudiņām uz kuriem pēc tam aug zāle, tobiš ir šaubas vai ir ekonomiskais pamatojums to visu būvēt Par lietderīgo sortimentu iznākumu zāģējot ar hārvesteru arī liels ? jo apakšuzņēmējam ir po viņam interesē cik kubus viņš nozāģē vai tie baļķi vai papīrmalka tas nav vairs tik svarīgi, cik LVM to kontrolē nav ne jausmas Tas ka LVM nav izsoles bet ir apaļkoki tas domāju arī ir zem ? Varēja palikt izsoles un LVM apaļkoki lai arī sola un tad redzēs kurš var nopirkt to koku. Domāju ka LVM ne pārāk racionāli izstrādā cirsmas jo kolhozs viņiem tur liels. Vietējie pēc cirsmu izstrādes parasti vēl vairākas kravas ar malku salasa. Zaļie arī ir zaļi kamēr tas nav viņa mežs, bet ja stārķis iemetās viņu mežā un bērniem vajag naudu ko samaksāt par studijām un apģērbties tad domāju ka viņi paliek tik zaļi kā $ Pa lielam man liekas ka LVM nupat ir palicis par kārtīgu skudru pūzni kuru vajadzētu normāli papurināt, ne jau viss ir slikti, bet ko papurināt arī ir.
Jānis no Līksnas.
2011. gada 4. februārī, plkst. 19:14
Es par prozaiskākām lietām. Visi latgales meži pēc vasaras vētram un ziemas sniegiem pilni ar gāztiem un lauztiem kokiem,bet mafija ko sauc parLatvijas mežiem uzskruvējuši tādu cenu, ka pat malku laucinieks nevar nopirkt! Tāpēc lētāk laikam ievēst no arābiem kaltētus kamieļu mēslus! Latvijas valsts meži tāpat kā Latvenergo pamst no naudas ko nozog savai tautai padarot to vēl nabadzīgāku! Ja valsts uzņēmumi nodarbojas ar savas tautas aplaupišanu,tad palīdzēt var tikai Arābu scēnārijs!!
KasparsM
2011. gada 4. februārī, plkst. 20:17
>> Vairāku pēdējo gadu laikā Latvijas mežos koksnes apjoma pieaugums ir krietni lielāks par izcirstās koksnes apjomu.
Šo apgalvojumu es esmu dzirdējis jau vismaz kādus 6 gadus. Bet ņemot vērā, ka kopš 2008. gada izciršanas apjomi ir krietni pieauguši, domāju, ka tas vairs neatbilst patiesībai. Cik no šī video sapratu, LVM cenšas finansiāli glābt Latviju krīzē, bet 2 gadi pagājuši un papildu izciršana ir atkal pagarināta uz 3 gadiem.
Tas vēl nebūtu nekas, jo gan jau mežs atkal ataugs, bet lielākā problēma ir tā, ka kailcirtes tādā veidā, kā tās ir veiktas, ir diezgan postošas. Katrā ziņā tā satelīta karte izskaitījās diezgan raiba un šokējoša. It kā prasītos izciršanu veikt pārdomātāk. Ar kokmateriālu eksportu mūžīgi tāpat Latviju no krīzes neglābsi.
Bet tas, ka daži te meklē sazvērestības teorijas, gan ir smieklīgi. Nu padomā, kāpēc gan arābiem vajadzētu ieriebt Latvijai. Ja kas, tad drīzāk būtu jāpateicas, ka viņi ir uztaisījuši interesantu sižetu par Latviju. Tagad visa pasaule zinās, ka mums ir tik daudz foršu mežu. :)
N.R.
2011. gada 4. februārī, plkst. 21:10
Brūmelis un Strazds ir Latvijas mēroga top eksperti no LU, nav nekāda pamata apšaubīt kaut vienu vārdu ko viņi saka.
IvarioLV
2011. gada 5. februārī, plkst. 02:07
Nu jā, es jau aktīvi pacepos (tiesa, pēc iespējas inteliģentāk) AlJazeera lapā un YouTube komentos par vienpusējību. Tiesa, youtube labāk novērtētais klipa koments ir - "I want to go Latvia" :) Tā kā pareizi izteicās te par melno PR :)
weirdnotes
2011. gada 5. februārī, plkst. 06:14
Vispār tas sižets pa 95% ir pilnīga patiesība. Turklāt es nesaprotu šo bezjēdzību un vainas novelšanu uz privātajiem! 90 gados cirta dafiga un visādi, zaga, muhļījās, bet viss bija izlases ciršana. Pilns bija ar mazajām zāģētavām! Šobrīd tas pasākums ir mazas saujiņas alkatība. Man tik jautājums, kā pašiem patīk atrasties Latvijā un var ģimenei acīs skatīties pie savu vērtību sistēmas. Nu nedod darbu vairs tik daudziem cilvēkiem, kā pirms tam! Viena daļa tie kas vandās pa īrījām 3 maiņās zāģēja šķūnīšos. Meklējot tirgu izveidojām tagadējiem lielos alkatīgos. Pāris lielās kompānijas un daudz kas automatizēts. Jā baļķīši vairs nav dubļaini :P un cauru gadu močī nevis tikai ziemās. Mežu apsaimniekošana, teorija ir diezgan murgaina, jo palielam balstās uz vecu filozofiju - cilvēks radības kronis un nekad nevajag pateikt nē. Tas par to murgainību par 130 gadus veciem kokiem. Nogāzti koki ar ir vajadzīgi. Veci arī. Sēnes vispār ir trausls pasākums. Normatīvie akti ir papīrs, tas pacieš visu. Eiropa savu dabu izčakarēja un vienreiz jau saskārās ar koku trūkumu! Kas notika nekas, mazāk mazgājās un pasala :P Tiem kam nepatīk koki, mežos mītošie dzīvnieki. Lūgtums brauciet uz dienvidiem. Par bioloģisko daudzveidību LVM vispār varētu paklusēt, jo nu kailcirtēs tā tiek pačakarēta pilnībā. Viņiem vispār problēmu tik daudz. No sējas priedes, līdz 1 m garam kokam ir gadi padsmit un nevienmērīgi, ja vēl tā nolūzt. Cik daudz no stādiņiem nomirst ielikti pļavā, kailcirtē, turklāt kāpēc tas stādu audzēšanas bizness ir tik samocīts. Principā jautājums ir par to: vai vēlies lai mūsu bērni dzīvotu, koka mājās; kurinātu malku; varētu ražot lietas; sēņot, izbaudīt dabu. Vai ar gribam pārapdzīvotās Eiropas vērtības - patērēšanu, visa kā aizliegšanu [peldēties, sēņot un citi jaukumi], naudas pieprasīšanu par visu, dzīvot putoplasta pāris kvadrātmetru kārbā un izmisīgi šaj sistēma censties izdzīvot pelnot līdzekļus bankai :P P.S. LV vajag, lai mežs nevar piederēt ārzemniekiem pilnībā.
weirdnotes
2011. gada 5. februārī, plkst. 06:33
Mēs esam jauna valsts, kaudze ar problēmām, tomēr bija iespēja sāk no nulles. Tā ar nesaprotu, kāpēc nevēlamies veidot to tā, kā pašiem patiktu te dzīvot. bez meža, tā ainaviskuma nav Latvijas. Piemēram. Jā vajag bļaut, nebūs eksporta nebūs pensijas. Pensiju nav tāpat :P Dažiem muhļītajiem tik lielās. Turklāt cenšamies izveidot jauno pensijas sistēmu, kas balstīta uz mūžīgo pieaugumu, banku mākslīgās vērtības palielināšanu. Vai tas ir pareizais ceļš? Manis pēc, ja latvietim nevajag maksimāli lēti kurināt, būvēt ko no koka, veidot ko koka LVM vispār var kokus minimāli cirst [un ne tā kā tagad] sētajās vietās un iegūto naudu palielināt platības, nevis ieskaitīt budžetā, kuru pārvalda cipariņu ampļi notrallinot tos.
weirdnotes
2011. gada 5. februārī, plkst. 06:40
ciršanas kvotu daudzumam jābūt padomju laika līmenī, jo tad tāds bardaks toč nebija redzams! Nu labi 50 gados Lv pārveidoja nosusinot zemi un laukus veidojot. Labprāt uzzinātu kādas ir skaitļu atšķirības kvotām pirms 30 gadiem, 90 gados un tagad. Pamatojumu.
usinss
2011. gada 5. februārī, plkst. 12:47
Nu bet lai poērk mežus, tik un tā valstij, lai kā jābrīnās, ir plāns, kā izcirst mežus jau gadus 3-4 uz priekšu. Tapēc daudzi meži labākajā gadījumā dabū sanitārās cirsmas, kur izcērt pamežus un 2 stāvu, reti kad 3. Tapēc nevajag stresot, un Latvijā vēlākais pēc gada atstāda atpakaļ izcirtumos. Un aug samērā normāli, jo tos kokus ko atstāda atpakaļ ir nedaudz apstrādājuši, un tie aug ātrāk, jo bērnībā mazāk slimoja...
versatile
2011. gada 5. februārī, plkst. 15:21
Luushi pedejos gados savairojushies ne pa jokam un tos ir ari atljauts mediit.
juris
2011. gada 5. februārī, plkst. 17:21
Mežš nav tikai koki, baļķi un steri. Tas ir arī visa dzīvā daba, kas tajos mīt. Un tiem nav vienalga, ka mežu nolaiž kailcirtē un vietā sastāda jaunu. Koki ataugs, bet dabas daudzveidība neatjaunosies.
Osis
2011. gada 5. februārī, plkst. 17:41
Vēl jāatceras, ka ātrāk par izcirsto atjaunojas tikai biomasa, nevis lietaskoki - biomasa ir visādi krūmi un rokas diametra bērzeļi, bet lietaskokiem ir jāaug 100 gadus.
Osis
2011. gada 5. februārī, plkst. 17:45
PS Vēl ir moments, ka zaudējot mūsu mežus, mēs zaudēsim mūsu mentalitāti, kas izveidojās tiešā vācu iespaidā - ka mežs un koki ir skaisti un saglabājami. Braucot pa Lietuvu, var redzēt, ko mūsu "brāļu" tauta ir izdarījusi ar saviem mežiem.
Lalala
2011. gada 5. februārī, plkst. 18:40
Manuprāt, ja ne pilnīga buļļakaka, tad pārspīlēts un nospēlēts un neizglītotu skatītāju emocijām jau nu gan. Ja es nedzīvotu Latvijā un nenāktu no ģimenes, kur gan tēvs, gan vectēvs ir strādājuši sastībā ar meža ciršanu/aizsardzību, tad pēc šī sižeta laikam domātu "ārprāts, ārprāts, mēs visi mirsim"...
Meži tiek cirsti, to vietā tiek stādīti jauni, tas ir pilnīgi normāli.
weirdnotes
2011. gada 5. februārī, plkst. 20:12
to Lalala: mans vectēvs bija galdnieks, mans tēvs bija galdnieks, kuram piederēja mazā zāģētava un mums ir mežs, kur izlases ciršana notiek. Pagašgad tēvs iestādija simtiem kociņu. Tā augšana ir pārāk optimistiska realitātē, jo tie iznīkst, tos nomāc. Starpcitu kādreiz nevisur kociņus stādija ir vietas, kur ir sēts ar mašīnu un tad retināts pēc 20 gadiem, kad rokas resnuma priedes izstīdzēja. Tā kā galīgi tev nepiekrītu. Video spēlē uz jūtām [pārspīlēti vietām], bet nu ir tā apsaimniekošan grāvī! Vispār celulozei, biomasai pēdējie pētījumi rāda, kaņepe ir izdevīga ne kārkli ;)
pile
2011. gada 6. februārī, plkst. 02:48
Pirmkārt, par zāģeru darbavietām- Harvesters tev pēc algas nākamajā dienā joprojām zāģēs, turpretim zāģeru brigāde mirks ar smaidu uz lūpām zem grādiem (protams, ka ne visi, bet tas skaits ir neprognozējams). Viens Harvesters 30 zāģus, kā minēts video neatsver, atkarīgs no cirsmas tas ir ~10-20 zāģi (zāģa vīrs + zarinieks). Piekrītu viedoklim, ka tas ir pasūtījuma sižets ar mārķi nomelnot Latvijā iegūto koksni. Nesaku, ka LVM un privātais sektors ir mazs un pūkains, bet nav tik skumji, ka šajā sižetā. Runājot par koksnes apjoma pieaugumu, ja godīgi, tad kubu pieaugums ir uz krūmiem un zemas vērtības koksni, baļķi, sīkbaļķi un taras kluči īsti vairs netiek uzstādīts kā mērķis. Ja runājam par mistiskajiem 100 gadiem, kas tik apspriesti video, tad priedei vajag 101 gadu lai sasniegtu cirtmetu, egle likumīgi ir cērtama pēc 81 gada, bērzs 71 utt... 90. gadu sākumā kad Latvieši sāka zāģēt mežus, visi runāja, ka nepaliks neviens mežs, pirms treknajiem gadiem, kad visi zāģēja mežus atkal runāja, ka meži nebūs, tagad atkal atsāk zāģēt un atkal stāsta, ka meži nebūs, bet tad jau sen vairs nebūtu to mežu. Nesen biju pa Latgali izmest loku, 350km laikā redzēju tikai divas krautuves. Atbildot par to ka LVM uzskrūvējis cenu malkai- LVM nenosaka malkas cenu, to pa lielam nosaka skandināvija, par cik viņi ir gatavi iepirkt, par tik arī visi pārdod, kapēc lai LVM pārdotu kaut ko zem tirgus cenas? Tā jau tad skaitītos mantas izšķērdēšana. Un vel runājot par ciršanas apjoma kvotām, šogad LVM izteikti samazināja izcērtamo apjomu salīdzinot ar iepriekšējo gadu un nākamgad atkal samazinās, līdz ar to mazāk firmas varēja iegūt pasūtījumu LVM par cirsmu izstrādi un tagad daudzas paliekot LVM aiz borta gaida savu maksātnespēju(ne uz sitienu, jo inrecei jau liels spēks, bet šogad točna)
krz
2011. gada 6. februārī, plkst. 10:59
Lūšu ziemeļlatvijā ir gana daudz, ir redzēts braucot ar auto, vairākas reizes, ka lūsis šķērso ceļu. Ceļš gan viens un tas pats, kur konkrēti es redzēju, bet vietas par vairākiem kilometriem atšķīrās, grūti pateikt vai tas tas pats lūsis vai cits, jo pēc sejas neatpazinu :D
Bet par kopējo tēmu varu teikt tā, ka ja mežs ir tik vecs ka jācērt, tad ir jācērt, jo velkot laiku tā koksne neizbēgami sāk bojāties, un līdz ar to tādas koksnes pieprasījumus, cena ir mazāka. Kā arī kopējā meža veselība ir labāka ja koki ir relatīvi jauni nevis veci.
Smic_
2011. gada 6. februārī, plkst. 18:16
Kā viens zinātājs izteicās - "sakarā ar nemieriem Ziemeļāfrikā samazinājies būvkoksnes pieprasījums.Līdz ar to krieviem, poļiem, skandināviem rodas problēmas ar pārprodukciju un sākas ecēšanās par vietējiem Eiropas tirgiem.Vopšem PR-ešņiku rakstelis tupajai angļu publikai "
raimgr
2011. gada 6. februārī, plkst. 18:23
pilnīgi garām sižets, mežsaimniecībā nekad nav bijis "gāzi grīdā" princips, un papildus ciršanas apjoms tika noteikts uz 2 gadiem, un sākot ar šo gadu ciršanas apjomi valts mežos pakāpeniski samazināsies, un tam nav nekāda sakara ar to ka meži beigtos. mežsaimniecība vispār ir viena no kontrolētākajām nozarēm latvijā, un ari nozare par kuru sabiedrība nesaprot ne tik cik melns aiz naga. piem. reti kurš cilvēks spēj atšķirt krūmus no jaunaudzes, īpaši ja lapu koku jaunaudze.
aksels
2011. gada 6. februārī, plkst. 23:06
Visi tik par koksni un naudu. Kurš par putniņiem padomās ?
niknaiszemnieks
2011. gada 7. februārī, plkst. 11:48
un patiesi.. skatoties uz LV caur to Google Earth mežu caurumi ir nesamērīgi daudz!! it īpaši Kurzemē, ap Ventspili u.c. nemaz nerunājot.
Farons
2011. gada 11. februārī, plkst. 22:03
Tieši šobrīd ir situācija gāzi grīdā un īpaši no valsts puses, jo visa nauda iet budžetā. Meža pieaugums pie mums skaitās pat tad kad ir iesētas sēklas, no kurām izdīgst labi ja 40%, bet skaita pilnā apmēra klāt un jau kā pilnvērtīgu mežu. Situācija ir dramatiska. Tas pats ir ar elektrību, paskatieties cik citur maksā elektrība? Valsts sadeles tīklu 100% kontrolē valsts un visa naudiņa iet budžetā, iepirktā elektrība labi ja maksā 4 santīmus, bet mēs šobrīd maksājam 8 un turpmāk 11 laikam. Piem francijā elektrība maksā 0.05 eiro, vācijā līdzīgi, atkarīgs no elektrības tīkla. Saprotiet valstij vajag naudu un vienalga uz kā rēķina.
bulbazaurs
2011. gada 12. februārī, plkst. 16:59
Par to, ka "aizaugšana ir lielāka par izciršanu" ir arī tā, ka mežus kartē no satelīta un mežu teritorijām piesaista arī krūmu teritorijas un, kā jau iepriekš minēts, arī pavisam nesen iestādītus/atjaunotus mežus, tas apgalvojums ir tikai daļēji pareizs. Vēl ir diezgan nenoliedzams fakts, ka koksnes kvalitāte samazinās - izcirtumos priežu un egļu vietā sāk dominēt bērzi un citi mazvērtīgāki koki.
ansis
2011. gada 14. februārī, plkst. 09:04
Tauta!!! Vai financenet.lv būtu kādam dikti paklausīgs ?! Vēl vakar vakarā pamanīju rakstu, kas analizē augstāk minēto videosižetu, bet bija slinkums lasīt. Mēģinu šorīt - nekā...
http://www.google.lv/url?sa=t&source=web&cd=1&ved=0CBUQFjAA&url=http%3A%2F%2Fwww.financenet.lv%2Fnozares%2F365849-kapec_arabu_mediju_al_jazeera_interese_latvijas_mezi&ei=iNJYTf3lHI2SOpT6sfoE&usg=AFQjCNEc4I0mx4vynnYgDeDt5Qur5MTEbA