Esmu pārliecināts, ka šovakar visi sēž pie datora, lasa šo ierakstu, un domā - ko lai tādu pasāk? Ar ko lai rīt nosit darbalaiku? Lieku ķīlā savu ljkanriuwehuiws, ka viss internets ir izlasīts, visi draugu albumiņi ir apskatīti, e-pasti izlasīti, tvīterī papļerkstēts - ko nu?

Eku šeku, ko nu. Vienā brīdī es sapratu, ka no loģikas esmu nokļuvis aptuvenas redzes atmiņas un pilnās pārlases stadijā.

Nepagāja ij ne piecas minūtes, kā visi līmeņi izieti, var atlicināt laiku kafijas pauze, varbūt kādam ļuļķim. Un tad atpakaļ pie virpas - pastumdīt nevilcienīgus vilcieniņus.

Kad visi vilcieni vilcienojas savos galapunktos, konduktora fraķi nost, un aiziet par stratēgu. Šī spēle nav vienīgā savā žanrā, taču ir pēdējā, kas iekritusi manā acī.

Pēc kopumā desmit minūtēm nogurdinošas smadzeņu kustināšanas katram cilvēkam dzīvē pienāk brīdis, kad rodas nepieciešamība uzraut vienkāršu, bet simpātisku vertikālo skrolleri. Fīču nav daudz, taču galvenie atribūti ir: skrolls, šaušana un powerupi.