Nodokļu atmaksa
Izlasīju, ka, redzieties, mūsu valsts rezidentiem, strādājot citās valstīs, kurās ienākumu nodokļu slogs ir mazāks, ir jāsamaksā Latvijai starpība. Visvairāk apskādētie esot tie, kuriem aldziņas maziņas, jo tiem tā starpība starp nodokļiem tur un nodokļiem te ir grandāka. Kā saprotu, vienkārša nemaksāšana ar laiku arī vairs neies cauri, jo mūsu VIDs, ja nespēs sazatikt vaininieku, paģērēs piedziņu fīrēt attiecīgās valsts VIDam.
Teorētiski, likums ir likums. Ja jāmaksā, tad jāmaksā. Ja negribi maksāt, nokārto visas formalitātes. Bet no cilvēciskā viedokļa - negribās jau. Tu maksā to pašu kredītu, uzturi savus vecākus un bērnus (kas būtu jādara kam?), ja tie vēl ir palikuši Latvijā, principā - pildi valsts funkcijas. It sevišķi, ja lielākā daļa cilvēku dzīvo pat ne vairs ar neizpratni, bet gan aizvainojumu pret savu valsti.
Un es te tā iedomājos, nezinot ne likumisko, ne ekonomisko pamatojumu. Latvijas rezidents aizļepato uz kādu ES valsti (visticamākais, ka ziemeļos), kurā nodokļi ir lielāki. Vai cilvēks var pieprasīt starpību no Latvijas vai darbadevējvalsts? Ja var, tad vai kāds to ir sekmīgi izdarījis? Varbūt kāds ir to dokumentējis? Ja pieprasa no ziemeļvalsts, vai tā pēc tam to pieprasa no Latvijas?
Vilx-
2011. gada 28. martā, plkst. 00:24
Neesmu grāmatvedis, bet man šķiet, ka tā ir tā pati Gada Ienākumu Deklarācija, ar kuru atgūst naudu par medicīnas čekiem un izglītību. Tā deklarācija tur var būt uz visām pusēm - tur ir sadaļas, kur pašnodarbinātie atzīstas par ienākumiem (un pēc tam samaksā nodoklīti); ir sadaļas par ārvalstu ienākumiem; u.t.t. Un kāda nu beigās tā summa sanāk - ar plusu vai mīnusu, tā arī maksā - vai nu Tu valstij, vai valsts Tev.
Pēteris Krišjānis
2011. gada 28. martā, plkst. 01:44
No cilvēciskā viedokļa nekad jau negribās. Neesmu redzējis nevienā vēstures posmā nevienu tautu, kas savās dziesmās apdziedātu nodokļu iekasētājus ar sajūsmu. Pat ASV viņus ienīst. Bet gribi vai nē, uz nodokļiem turās valsts - un par tām valsts funkcijām gan tā kā varētu padiskutēt. Kad maksāsim pusi no saviem ienākumiem (nevis kā 40% no mums veiksmīgi no tā izvairās pilnībā, maksājot nulli), tad varēsi prasīt lai jebkurā brīdī valsts uzņemas atbildību par taviem vecākiem un bērniem. Ja nemaldos, bērnu atbildība par vecākiem (un otrādi) ir ikvienas Eiropas valsts civillikumā.
Atmetot emocijas, neskatoties uz to ka esi citā valstī strādājošs, deklarācija ir jāaizpilda mūsu pašu VID. Ja nemaldos, elektroniski arī var. Tā kā ja pat tēlosi mēmo zivi, par deklarāciju neaizpildīšanu dabūsi sodu, un beigās tev brutāli atvilks no tava konta kādā ārzemju bankā.
Ganz
2011. gada 28. martā, plkst. 02:19
Likuma nekadas formalitates nav noteiktas, nerezidents sekojosi maksa rezidences valisti. Raksts specigi aiz ausim pavilkts.
Peeci, valsts jau sen neuznjemas atbildibu par vecakiem un berniem. Katram pasam jauznemas atbildiba par saviem vecakiem un berniem. Welcom to kapitalizm.
kao
2011. gada 28. martā, plkst. 02:23
Viss jau būtu labi, ja vien LV iestādes nedarītu visu caur d*rsu. Es dzīvoju ES valstī, esmu šeit reģistrējies kā rezidents, šeit man ir savs personas kods, šeit es maksāju nodokļus, vārdu sakot - visu daru kā cilvēks. Nezināmu iemeslu pēc LV ierēdņi nav spējīgi automātiski saņemt šo informāciju no šejienes Iedzīvotāju Reģistra un VIDa; tā vietā man būtu jādodas uz LV PMLP un VID iesniegt iesniegumus. Sods, ko man potenciāli varētu uzlikt, ir mazāks, nekā es samaksātu par lidmašīnas biļeti uz LV un atpakaļ. Uzmini, vai es došos uz LV iesniegt šo papīrus?
Atbildot uz jautājumu - atgūt pārmaksu no Latvijas VIDa nevar. Citējot VID: "Ņemot vērā likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 24.panta ceturtās daļas nosacījumus, ja Īrijā samaksātais ienākuma nodoklis pārsniedz nodokli, kas aprēķināts saskaņā ar likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" normām, nodokļa starpība netiek atmaksāta."
budzis
2011. gada 28. martā, plkst. 07:08
"uzturi savus vecākus un bērnus (kas būtu jādara kam?), ja tie vēl ir palikuši Latvijā, principā – pildi valsts funkcijas"
Nez, kur rakstits, ka valstij butu jauztur tie? Visur likumos ierakstits, ka VECAKIEM jauztur berni, pensionari pasi sev uzkraj pensiju utt. Tu jau laikam sapno par zidu kibucu sistemu, kad par visu rupejas kibucs, bet neaizmirsti, ka kibucs savac ari visu tavu nopelnitu, neskatoties uz to, cik tu nopelni un kur.
normunds
2011. gada 28. martā, plkst. 08:35
kao, būtu labi, ja tu lasot likumu izlasītu arī nākamo punktu:
[i]Kopējo Latvijā aprēķināto nodokli samazina par visu ārvalstī ieturēto nodokļa no uzkrājumu ienākuma summu. Valsts ieņēmumu dienests atmaksā uzkrājumu ienākuma faktiskajam īpašniekam summu, par kādu nodoklis no uzkrājumu ienākuma pārsniedz Latvijā aprēķināto nodokli, ja šā nodokļa summa ir lielāka par kopējo Latvijā aprēķināto nodokli. [/i]
laacz, imo lielākā problēma potenciālajiem nodokļa atpakaļprasītājiem ir tā, ka viņu ienākumi ir tik mazi, ka viņiem parasti tiek piemērotas vismazākās likmes, kas bieži vien ir mazākas nekā Latvijas IIeN.
Mārtiņš Štāls
2011. gada 28. martā, plkst. 09:19
IMHO: Tas ir normāli, ka ekonomiskās lejupslīdes apstākļos un degvielas un pārtikas precēm sadārdzinoties, cilvēki meklē veidus kā ietaupīt. Un lai arī viņi saprot, ka tieši viņu maksātie nodokļi ir tie, kas nodrošina valsts funkciju izpildi, tomēr šobrīd ir vēlme vairāk saņem nekā dot, bet priekš tam bija vajadzīgi uzkrājumi, kuru valstij nav. Lai pasargātu godīgos nodokļu maksātājus no tiem, kas fiktīvi nodarbina savus darbiniekus ofšoros vai citās vietās, kur zemāki algas nodokļi - tiek noteikts, ka šī starpība ir jākompensē. Līdz ar to nav nozīmes veikt šādu nodarbinātību, ja vien tiešām tu neesi citas valsts rezidents. Tas pats arī ir ar savstarpējiem norēķiniem ar ofšoriem - darījumi tiek aplikti ar nodokli, kā rezultātā nav izdevīgi veidot shēmas "nodokļu optimizēšanas" nolūkā. Protams, ofšoriem ir vēl citas priekšrocības, kas patīk "optimizētājiem". Kas attiecas uz budžeta izlietojuma efektivitāti, tad jāteic, ka pēdējos divos gados šajā ziņā ir notikuši daudzi uzlabojumi, bet darbs nedrīkst apstāties, lai arī liels fiskālais efekts tur vairs neslēpjas. Līdz ar to, ja mēs gribam, lai valsts vairāk atbalstītu ģimenes ar bērniem un pensionārus, tad mums ir četri varianti: atņemt kādam citam, apkarot ēnu ekonomiku (piemēram, ar tevis pieminēto principu), palielināt nodokļus vai audzēt ekonomiku (šeit gan ir vajadzīgas investīcijas, kas atkal ir tie paši nodokļi). Manā skatījumā IIN Latvijā vajadzētu samazināt un tā vietā palielināt tādus kā PVN, akcīzes un NĪ nodokļus, tad arī nebūtu jābaidās no valstīm, kurās cilvēki maksā mazākus ienākuma nodokļus, turklāt nodokļu sistēmas message būtu tāds: strādāt ir labi un vajadzīgi, bet daudz patērēt un dzīvot lepnā mājā jau nav obligāti.
kao
2011. gada 28. martā, plkst. 09:51
@Normunds: Tu jau atkal oponē oponēšanas pēc. Un, kā jau ierasts, ar greiziem "faktiem". Pirmkārt, es citēju VID skaidrojumu (http://www.vid.gov.lv/default.aspx?tabid=8&id=2391&hl=1) par to, kā nodokļu likums tiek piemērots praksē. Gadījumā, ja likuma punkti ir neskaidri, gan grāmatveži, gan VID ierēdņi vadās pēc oficiālajiem skaidrojumiem. Otrkārt, Tevis citētā 24.punkta 5.daļa attiecas tikai un vienīgi uz nodokli no uzkrājumu ienākuma (t.i. no bankas procentiem par depozītu, utt.).
Reinis
2011. gada 28. martā, plkst. 10:27
Valsts pienākums ir rūpēties par taviem bērniem? Vai par taviem vecākiem? Hallo? Kurš šeit nedraudzējas ar galvu?
Derētu atcerēties, kas īsti ir valsts. Valsts ir noteiktā teritorijā dzīvojošu cilvēku vienošanās par kārtību tajā. Valstij nauda ir tik, cik kāds samaksā nodokļos. Kurš domāja, ka Valsts ir kāda sieva, kas naudu piedzemdē??? Kuram ienāca prātā, ka, nevienam nemaksājot nodokļus, Valsts dziedās miega dziesmiņu taviem bērniem un pārvedīs tavus vecākus pāri ielai?
Hallo! Cik ir divreiz divi? Vai desmit?
normunds
2011. gada 28. martā, plkst. 10:33
kao, nu lābi, es neesmu grāmatvedis un ienīstu viņus :D tev taisnība, ja Īrijā cilvēks IIeN samaksā vairāk nekā LV likmi, tad atpakaļ viņam to neatmaksā.
Atis
2011. gada 28. martā, plkst. 11:02
Uzsvaru var likt uz vārdu "rezidents", kas ir persona, kas Latvijā dzīvo ilgāk par 183 dienām gadā. Līdz ar to, ja pilsonis Latvijā uzturas mazāk par 183 dienām, tad rezidenta statusu var arī "zaudēt" (neesmu dikti pētījis šo lietu - tā "rezidentu" un "nerzidentu" lieta ir visai mistisiska), deklarējot savu dzīvesvietu ārpus LV. Deklarēt dzīvesvietu, starp citu, var (vismaz kādu laiku atpakaļ varēja) arī elektroniski izmantojot to pašu latvija.lv un nekur nav jābrauc.
crabis
2011. gada 28. martā, plkst. 11:21
@atis: latvija.lv portālā ārvalstīs deklarēt dzīvesvietu var tikai, ja tev ir LVRTC e-paraksts. Domāju tādu emigrantu ir 0 vai tuvu tam. Bet to var izdarīt arī vēstniecībā, iespējams pa pastu (neatceros), vai arī esot ciemos Latvijā pašam aizejot uz PMLP, vai arī pirms aizbraukšanas uztaisot pilnvaru kādam palicējam, kas vēlāk, kad skaidrs, ka aiz trejdeviņām jūriņām viss ir OK, arī "izdeklarē" tevi no LV.
ir dēvējums
2011. gada 28. martā, plkst. 11:30
Interesanti gan, ka kautkur tika minēts, ka ar 183 dienu uzturēšanos citā valstī un būt reģistrētam kā rezidentam - nepietiks lai nemaksātu šo starpību. Zināma divkosība... "ieforsēt" abpusēju datu apstrādi par nodokļu maksātājiem var, bet izdarīt to pašu ar "rezidenta statusu" nevar...
Idiotisms...
DimanC
2011. gada 28. martā, plkst. 11:36
2 #11. Atis šodien, plkst. 11:02 Pievienojos šim komentāram - jāliek uzsvars uz vārdu REZIDENTS. Likumi gan diezgan skaidri deklarē, kas ir rezidents un kas nerezidents. Tie, kas šajā visā jauc gaisu, ir VIDs.
Lieta tāda, ka pilsonim ir pienākums deklarēt savu dzīvesvietu PMLP. Ja Tu, aizbraucot uz ārzemēm, esi savu dzīvesvietu deklarējis ārzemēs (kā to paredz likums), tad Tu neesi nekāds rezidents vairs. Ja neesi, tad pats vainīgs - reizē paliec rezidents (un uz Tevi attiecas klapata par rezidenta ienākumiem ārzemēs), un vēl teorētiski vari atrauties sodu par dzīvesvietas nedeklarēšanu.
Par Latvija.lv dzīvesvietas deklarēšanu - deklarēt dzīvesvietu ārzemēs var internetā tikai tad, ja Tev ir elektroniskais paraksts ( https://www.latvija.lv/LV/LDV/EServiceDescription.aspx?catid=1DZIV_VIETA_NEKIP_BUV&srvid=URN%3aIVIS%3a100001%3aEP-EP26-v1-1 ). Nekāds i-bankas un citas autentifikācijas metodes neder. Daudziem ir tādi e-paraksti?
Par to, kas ir rezidents un nerezidents - par šo gan ir liels sviests. VID visos savos paziņojumos bāž, ka pilsoņiem esot pienākums VID'am rakstīt iesniegumu, kurā paziņo par to, ka viņi ir nerezidenti. WTF?
Likums, kur par to var palasīties: http://www.likumi.lv/doc.php?id=33946 - 14. pants, 2., 3. un 5. punkts.
Ja kādam ir jautājumi vai komentāri, lūdzu padalīties. Mani arī visa šī tufta daļēji skar, tāpēc esmu diezgan paurbies pa likumiem un ir arī diskusijas ar VID'u bijušas.
intams
2011. gada 28. martā, plkst. 11:45
Viss jau būtu labi, tikai kāpēc VID sevi ir deleģējis kā tiesīgu lemt par rezidences statusa maiņu? To vai cilvēks ir vai nav rezidents nosaka konkrēta likuma pants, plus tas, ka jābūt reģistrējušam savu adresi PMLP. BET, nez kāpēc visur runājot par šo aktuālo jautājumu parādās, ka cilvēkam, lai kļūtu par nerezidentu ir jāiesniedz VID iesniegums un VID izvērtē šo iesniegumu un lemj par rezidenta statusa maiņu. Nevaru atrast NEVIENU normatīvo aktu, kas VID nodrošina tiesisku pamatu uzlikt LV rezidentiem šādu prasību, lai kļūtu par nerezidentiem. Jau dažas nedēļas sarakstos epastos ar VID konsultantiem par šo jautājumu. Atbildes ir riņķi un apkārt, bet tā arī uz konkrēto jautājumu - kurš normatīvais akts paredz to, ka VID lemj par rezidences statusa maiņu - atbildes nav. Tad uz kāda pamata var tā maldināt potenciālos nodokļu starpības maksātājus?
ir dēvējums
2011. gada 28. martā, plkst. 12:12
Mani gan mazliet vairāk "uzjautrina" cita lieta...
Pieņemsim, ka varam nodeklarēt savu dzīvesvietu ārpus LV, portālā latvija.lv, bet tas tomēr izrādās nav nemaz tik vienkārši. Pareizāk sakot - neesot LV to NAV iespējams izdarīt. Vienīgā autentifikācija kas ir pieejama dzīvesvietas deklarēšanai ārpus LV ir e-me latvijas pasta elektroniskais paraksts! Nemaz nerunājot par to, ka šis pakalpojums ir maksas (lētākajā variantā nepilni 20Ls) to vienalga nevar pieteikt un saņemt neesot LV.
Absurdi... turklāt vai šeit neparādās lobēšanas un monopola iezīmes?
Fricis
2011. gada 28. martā, plkst. 12:53
Nu vismaz tik ilgi, kamēr cilvēki paši pieņem lēmumus kurp doties un ko darīt - par nodokļiem no ārpus robežām esošiem LV rezidentiem VIDs var pat nesapņot.
ir dēvējums
2011. gada 28. martā, plkst. 13:22
Aizrakstīju par šo visu "peripētiju" ar on-line dzīvesvietas deklarēšanas (ne)iespējām, Latvijas vēstniecībai. Tad jau redzēs kā un vai to var risināt.
Sm
2011. gada 28. martā, plkst. 13:25
Hmm... 1) deklarēties ir samērā vienkārši 2) ja šī starpība ir būtiska summa, bet patiesi nesanāk ierasties latvijā pēc e-paraksta, vai kādas citas e-problēmas, ir taču pilnvaru mehānisms. 3) no morāles viedokļa, ļoti daudzi ārzemju braucēji ir dēles; viņi vēlas sociālos pakalpojumus mītnes un darba zemēs, nodokļus nemaksāt nevienā un vēl dirst virsū abām valstīm.
Gogis
2011. gada 28. martā, plkst. 13:30
No ārzemēm var deklarēties arī pa pastu ! Izdrukā iesniegumu aizpildi un pa pastu nosūti! http://www.pmlp.gov.lv/lv/pakalpojumi/dzivesvieta/dzivesvieta.html Itkā Zveidrijā strādājot izdevīgāk ir nodokļus maksāt Latvijā, jo tad tie patiešām esot mazāki. Darba devēji ar priecīgāki.
kristaps
2011. gada 28. martā, plkst. 14:48
Iedomājaties situāciju, kad students aizbrauc uz gadu mācīties Vācijā. Lai nodrošinātu iztiku, students piestrādā mini darbā, un saņem 400 eiro mēnesī uz rokas, kas netiek aplikts ar nodokli, jo ir pārāk maza summa. Lētākās kopmītnes maksā ap 150 eiro mēnesī, pāri paliek 250 eiro ēšanai un visam pārejam. Tā kā šis students ir Latvijas rezidents, viņam ir jāiesniedz IIN deklarācija gada beigās. Gada laikā students ir nopelnījis 12*400=4800 eiro. Neapliekamais mininums gadā Latvijā ir ap 770 eiro. Tātad atbraucot atpakaļ, studentam ir vēl valstij jāmaksā (4800-770)*25%=1007,25 eiro nodokļos. Rezultātā studentam ir vairs nevis 250 eiro par ko paēst un nopirkt mācībām nepieciešamo, bet gan tikai 166. Pasakiet, kurš grib braukt uz ārzemēm studēt (protams, ja nav bagāti vecāki)?
kao
2011. gada 28. martā, plkst. 15:03
@Sm: arī pilnvara ir jāapstiprina pie notāra Latvijā. Catch-22. @Gogis: un kā ir ar VID pašizgudroto dokumentu? ;) To pa (e-)pastu nokārtot nevar, vismaz es neatradu kur un kā.
atis
2011. gada 28. martā, plkst. 15:25
Ja es dzīvotu ārzemēs, nemaksātu, jo cik sapratu VID iegūst informāciju ar gada aizkavēšanos, un adminstratīvo pārkāpumu tad vairs nevar pešūt dēļ noilguma.
Bet krimināllikums saka:
218.pants. Izvairīšanās no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas
(1) Par izvairīšanos no nodokļu vai tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas vai par ienākumu, peļņas vai citu ar nodokli apliekamo objektu slēpšanu vai samazināšanu, ja šīs darbības izdarītas atkārtoti gada laikā, —
Tātad atkārtoti gada laikā arī nebūs,
un:
219.pants. Izvairīšanās no deklarācijas iesniegšanas
(1) Par likumā noteiktās ienākumu, īpašuma, darījumu vai citas mantiska rakstura deklarācijas neiesniegšanu pēc tās valsts institūcijas brīdinājuma, kura ir tiesīga pieprasīt šādas deklarācijas iesniegšanu, —
soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar naudas sodu līdz sešdesmit minimālajām mēnešalgām.
nu labi, ja VID atsūtītu brīdinājumu tad varētu domāt..
de-facto
2011. gada 28. martā, plkst. 16:01
No Mārtiņa (#7) rakstītā izriet, ka šāda nodokļu starpības apmaksa ir vērsta pret darbinieku fiktīvu nodarbināšanu "ofšoros". Tad jau pēc būtības cilvēkiem, kas reāli strādā ārvalstīs un maksā tur nodokļus, nebūtu jāprasa nodokļu starpības nomaksu, jo de-facto viņi ir nerezidenti un nav iesaistīti nodokļu samazināšanas shēmās.
Ir jau laikam savi iemesli kāpēc tai pašā Īrijā ir (no Latvijas viedokļa) augsts neapliekamais minimums un zemāki nodokļi cilvēkiem ar maziem ienākumiem. Dzīves dārdzība tomēr cita. Tagad dumji sanāk: cilvēks Īrijā saņem minimālo algu, kaut kā savelk galus kopā dzīvojot istabiņā "šārētā" mājā, bet Latvijā to uzskata par cilvēku ar mega-ienākumiem un sāk berzēt rokas par to, cik no viņa vēl varētu iekasēt.
dīvaini likumi
2011. gada 28. martā, plkst. 16:38
No Laacz citētā financenet raksta komentāriem:
Šeit vietā ir atgādināt, ka 2008. gadā Latvijas valdības dienas kārtībā bija likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” grozījumi, kas paredzēja, ka no 2009. gada 1. janvāra Eiropas Savienības (ES) valstīs gūtie ienākumi Latvijā ar nodokli netiks aplikti. Diemžēl, šie likuma grozījumi “iesprūda” valdības gaiteņos.
Egils
2011. gada 28. martā, plkst. 16:43
....Tādējādi visiem ārzemēs strādājošiem Latvijas rezidentiem ir jāsniedz deklarācijas Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajā iestādē pēc deklarētās dzīvesvietas Latvijā.... ( tas no: Informācija ārvalstīs strādājošajiem Latvijas rezidentiem , VID lapā ) . Te tak skaidri norādīts >> pēc deklarētās dzīvesvietas Latvijā << no šī te izriet ,ka ja deklarētā dzīves vieta NAV Latvijā , tātad neesi rezidents , bet esi Latvijas nerezidents . Bet ir viena nianse : ja tev pieder nekustāmais īpašums Latvijā , VAI esi Latvijas iedzīvotājs un tātad vai ir jāiesniedz Iedzivotāju Ienākumu Deklarācija ? Man ir tieši šāda situācija ,jo lai varētu kārtot visas formalitātes ES valstī(darba vieta , nodokļi , obligātie sociālie maksājumi utt .) , bija jādeklarē dzīves vieta tur kur īreju mājokli . Bet ko darīt , ja meita vēl mācās vispārizglītojošās skolas pēdējās klasēs un īrē mājokli Latvijā ? Tātad viņai ir jāiesniedz IID vai man ? Redzat kādas nianses ir šajā no pirmā skatiena it kā vienkāršajā - iesniegt vai neiesniegt (?) , un kad "aizej " uz VID , tad ir tikai viena veida atbilde - ja tev ir Latvijas pase , tātad pilsonība , tu esi Latvijas iedzīvotājs un sāk " klārēt " kādas tik sankcijas neizmantos pret tevi ja " brīvprātīgi neatdosies " .Tāpēc ir izdevīgāk " nogulties uz grunts " un nogaidīt kas būs , citādi , ja esi parādījies VID redzeslokā , tā no tevis "nenokāps " kamēr nepanāks savu vai arī nerādies labāk Latvijā ...
Mārtiņš Štāls
2011. gada 28. martā, plkst. 16:46
#24-am: Nodarbināt darbiniekus Kiprā ir viens variants, bet dzīvot Latvijā un saņemt sūri grūti nopelnītos publiskos pakalpojumus, bet izmantot citas valsts nodokļu atlaides dod priekšrocības attiecībā pret mazo algu saņēmējiem šeit Latvijā. Respektīvi, varētu jau Latvijā palielināt algas un neapliekamo minimumu, diemžēl mēs kā valsts tik daudz nesaražojam un lauku rajoniem vispār vairs neatmaksāsies kaut ko [oficiāli] darīt. Tāpēc mēs iekasējam no brāļiem un māsām, kas strādā "Īrijā". Tā sanāk kā sava veida maksa par darbaspēka eksportu, kuru esam kā valsts sagatavojuši. Par nelaimi PVN, soc.nod., NĪ un visi citi nodokļi un IKP paliek citas valsts ekonomikai. Cilvēki meklē izdevīgākos ceļus, bet valsts pārvaldei ir jāredz aina kopumā. Ar nodokļu politiku var regulēt to kādu valsti mēs gribam - sociāli vienlīdzīgu, oligarhisku, izglītotu, aizbraucošu vtml. Tāpēc par nodokļiem es ieteiktu domāt šādā veidā - nevis, ka tas ir nepatīkams pienākums, bet ka tas ir priekš valsts un tieši tāpēc nodokļu maksātājiem ir tiesības vērsties pie politiķiem un amatpersonām ar savu viedokli par to kā pareizāk šo naudu būtu jāiekasē un jātērē. Un turklāt katram nodokļu maksātājam ir iemesls vērot citus vai tie neizmanto kādus neatļautus veidus kā izvairīties no nomaksājamām summām. Šobrīd svarīgi ir būt pozitīvi noskaņotiem, jo noskaņojuma analīze rāda, ka cilvēki nav gatavi tērēt, attīstīt vai uzsākt biznesus, jo baidās par rītdienu, bet šādas bailes tikai nāk par sliktu ekonomikai. Diemžēl 2012. gada plānotā budžeta konsolidācija neko nomierinošu nevar piedāvāt :(
ulzha
2011. gada 28. martā, plkst. 16:48
#22 IANAL bet ir kkāda apostilu štelle ar ko pilnvaras apstiprina ārzemēs. Droši vien ne lēta
MV
2011. gada 28. martā, plkst. 17:02
Brīžiem (pārsvarā) šīs valsts nodokļu politika nav saprotama jo mainās tik pat bieži, kā laika apstākļi...
Gogis
2011. gada 28. martā, plkst. 17:13
Mārtiņ Š. Jebkurš cilvēks vispirms domā par sevi savu ģimeni un pēctam tikai par valsti. Nevar cilvēkiem uzspiest vispirms domāt par nodokļu nomaksu un pēctam tikai par to kā pašam paēst un apģērbties. No ideāliem un solijumiem 2014. gadā ieviest Eiro neviens paēdis nekļūs. "maksa par darbaspēka eksportu" tu gribi teikt ka Latvijas valsts ir vergturis, kas savus iedzīvotājus pārdod pa naudu? Varbūt, ka šādi pavēršot šito normu jebkurā cilvēktiesību tiesā var apstrīdēt un palūgt vel kompensāciju atmaksāt par morālo un finansiālo kaitējumu?
ir dēvējums
2011. gada 28. martā, plkst. 18:07
Ok... tātad pa pastu piedeklarēt savu dzīvesvietu ārpus Latvijas var. Jautājums kas notiek ar "iepriekšējo" periodu? No otras puses pretēji rakstā minētajam, ja var pierādīt, ka es dzīvojis un ir ciešāka saite ar to "svešvalsti" tad nu neskaities Latvijas, bet "svešvalsts" rezidents. Piemēram pilna nodokļu apmaksa un dzīvokļa īrēšana sanāk pietiekošs pamats šim apgalvojumam.
Būs jāizdeklarējas no LV... tik kas notiek ar bankas kontiem kā "nerezidentam"? :)
kr
2011. gada 29. martā, plkst. 00:44
Kada maarrutka peec, man buutu jaauztraucas,par kaut kaadu Vidu un vinja nodokliem!?!
Mārtiņš Štāls
2011. gada 29. martā, plkst. 08:56
=>#30 Tad jau vari arī eksportu uzskatīt par verdzību, jo kāda valsts vai tās pilsoņi maksā, lai, piemēram, mūsu rūpnīcās cilvēki nīktu 12 stundas diennaktī un bendētu veselību. Tavuprāt, bagātās valstis paverdzina tās kurās ir zemākas sociālās garantijas? Domāju vari droši iesūdzēt pasauli tiesā. Protams, eksistē saistoši noteikumi, kas neļauj veikt saimniecisko darbību, ja tā kaitē videi vai pārkāpj cilvēktiesības, bet kā jau tu pats secināji cilvēks vispirms domā par sevi, savu ģimeni, sava uzņēmuma peļņu un pēc tam tikai par valsti, vidi vai cilvēci kopumā.
Kristīne
2011. gada 29. martā, plkst. 17:52
Esmu ļoti apmulsusi.
Man ir (gandrīz) tieši iepriekš aprakstītā situācija. Studēju un strādāju Nīderlandē, un mana alga tiešām ir tik maza, ka nodokļos par mani darba devējs maksā minimāli. Vai tas nozīmē, ka man tagad jāmaksā VIDam ceturtā daļa, no visa, ko nopelnu?
Un es nesaprotu par deklarāciju. Es esmu šeit reģistrējusies. Ar ko atšķiras reģistrācija (registration) no deklarēšanās? Vai tas ir viens un tas pats? Un, ja neesmu atreģistrējusies no Latvijas dzīvesvietas, joprojām esmu rezidents?
imis
2011. gada 29. martā, plkst. 22:26
Nu ko no UK pasutija LV gudrisus 3 majas talak ,lasiju prese un priecajos ,ka aiztav svesa zeme pret LV funktieru patvalu un tuvredzibu ,ko tad LV prese par to nerakstija ,godigi sakot es soka .Es domaju ,ko peksni tik daudz par UK rezidentiem pieteicas pedeja laika ,valsts zaudes savus iedzivotajus ,vel vairak ,mulku zeme bija un bus.
ghe
2011. gada 30. martā, plkst. 10:36
es pajautāju VIDam mājaslapā šādu(s) jautājumu(s) un saņēmu šādas atbildes, kuras atbild tikai uz 1 no 5 jautājumiem.
Jautājums:
Kurš normatīvais akts nosaka, ka man, lai pārtaptu no rezidenta par nerezidentu Latvijā, bez ārvalstu adreses deklarēšanai PMLP ir jāinformē arī VID? Vai un kādā veidā man VID ir jāinformē? Kāpēc nenotiek datu apmaiņa starp PMLP un VID informācijas sistēmām? Kāpēc VID darbinieki Rīgas Kurzemes nodaļā apgalvoja (2010.g. vasarā), ka pietiek ar deklarēšanos ārvalstīs PMLP, bet šeit, VID mājas lapā, iepriekšējās atbildēs un 2011. gada 27. marta LNT TOP 10 raidījumā tiek teikts kaut kas cits? Vai situācijā, kad ģimene un īpašums ir Latvijā, bet sociālos apdrošināšanas maksājumus veicu ārvalstīs, VID uzskatīs, ka man ciešākas saites ir ar ārvalstīm? (t.i., likumā par nodevām minētais vārds "vai" tiek tulkots pēc matemātiskās loģikas likumiem vai kā savādāk?)
Atbilde:
Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 24. panta otrā daļa nosaka, ka Latvijas Republikā pastāvīgi dzīvojošo personu ienākumi, kas gūti ārvalstīs, tiek aplikti ar nodokli Latvijas Republikā, izņemot gadījumus, kad saskaņā ar noslēgtajiem starpvalstu līgumiem noteikta citāda aplikšanas kārtība. Ja starpvalstu līgums, kura dalībvalsts ir Latvijas Republika, paredz ienākuma aplikšanas kārtību, kas atšķiras no šajā likumā noteiktās kārtības, piemērojamas starpvalstu līguma normas. Saskaņā ar šā likuma noteikumiem aprēķināto nodokli samazina par summu, kas ir vienāda ar ārvalstīs samaksāto nodokli, ja šī nodokļa samaksa ārvalstīs ir apliecināta ar ārvalstu nodokļu iekasēšanas institūcijas apstiprinātiem dokumentiem, kuros uzrādīts apliekamais ienākums un ārvalstīs samaksātā nodokļa summa. Minētais samazinājums nedrīkst būt lielāks par summu, kas atbilstu Latvijā aprēķinātajam nodoklim par ārvalstī gūto ienākumu. Tātad par ārvalstī gūtajiem ienākumiem, fiziskai personai jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Klientu apkalpošanas centrā gada ienākumu deklarācija un šie ienākumi ir apliekami ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, bet ja nodoklis ārzemēs tiek samaksāts, tad klāt jāpievieno nodokļu administrācijas apliecinājums par ārvalstīs samaksāto nodokli.
Fiziskā persona, kurai mainās rezidences statuss, VID Klientu apkalpošanas centrā sniedz informāciju un nepieciešamības gadījumā nodrošina dokumentāru apliecinājumu rezidences statusa maiņai. VID, izvērtējot fiziskās personas rezidences statusu, ņem vērā visu tās rīcībā esošo informāciju par konkrēto fizisko personu. Nosakot, vai fiziskās personas pastāvīgā dzīvesvieta atrodas Latvijas Republikā, ņem vērā Civillikuma Ievada 7.punkta normas, kas paredz, ka pagaidu uzturēšanās nerada dzīvesvietas tiesiskās sekas un ir apspriežama ne pēc tās ilguma, bet pēc nodoma.
djhurio
2011. gada 30. martā, plkst. 15:18
Dīvaini ar to https://www.latvija.lv/. Dzīves vietu Latvijā var deklarēt, autentificējoties ar i-banku autentifikāciju, bet dzīves vietu ārpus Latvijas var deklarēt tikai ar e-paraksta palīdzību. Nez kāpēc tā?
Bet labs jautājums. Es 14 mēnešus nostrādāju UK. Šajā laikā biju deklarējies UK, bet tā arī joprojām neesmu noskaidrojis, vai man par šo laiku ir kādi nodokļi Latvijā jāmaksā vai nav. UK IIN bija zemāks nekā LV.
Puika
2011. gada 31. martā, plkst. 19:22
Shitais viss ir tikai un vieniigi prieksh LV rezidentiem, kas iislaiciigi ir straadaajushi aarzemees vaisavaadaak guvushi peljnju aarpus LV. Iirijas, UK, Zviedrijas vai citas valsts rezidentiem nav jaamaksaa IIN starpiiba Latvijai. Tas, ka kaads ir piedzimis vai dziivojis kaadu laiku Latvijaa un tagad dziivo citur, nenoziimee ka tagad tas cilveeks buutu piesiets uz muuzhu LV VIDam.
Pastaaviigie iedziivotaaji aarzemees var elpot mieriigi, LV VIDs jums neko nevar izdariit, pat tad ja nav taa dziivesvietas deklaraacija aizpildiita (taadaa gadiijumaa gan var par pirmajaam 183 deinaam paprasiit nodoklju starpiibu, bet tikai ar tiesas procesa paliidziibu). Visos starpvalstu nodoklju likumos pirmais punkts ir par taam 183 dienaam, ja ir vairaak, znachit skaities attieciigaas valsts rezidents, ja mazaak, tad jau jaasaak peetiit citi faktori.
sanddra
2011. gada 2. aprīlī, plkst. 00:45
Iesim visi milie tautiesi sedet cietumaa uz 2 gadiem:))
ljonja
2011. gada 2. aprīlī, plkst. 00:45
Varbut visiem vajadzetu izbraukt uz arzemem,tad valdibai vieniga problema butu piedzi 5% starpibu un dzivotu zalji!Tai vieta, lai raditu darba vietas ,vinji sak dalit to ,ko nav pelnijushi.Tas jau ozj pec tada pasha sarkanaa terora,kas bija Krievijaa pec 1917 gada.kad daudzi pameta savu valsti.Vai tad latvijas iedzivotajus jau tresho reizi (1917.1940,2011g)piemekles liktenis,ka japamet dzimtene? Domaju ,ka valdiba zaudes,jo lidz shim vinji no mana nopelnitaa dabuja 18% PVN no naudas ,ko tere mana gjimene Latvija ,ja atteikshos no pilsonibas un savakshu vinjus uz Iriju,kur pilsonibu dabut nav tik problematiski,ka Latvija ,tad rezultata piga vinjiem vien bus,gan uz tim 5%,gan uz 18% PVN.
Dace
2011. gada 2. aprīlī, plkst. 10:51
Sveiki! Dzīvoju ļoti mazā lauku ciematiņā, alga- Ls 170..."Treknajos gados " iegādājāmies līzingā mašīnu(100 lati mēnesī), ne jau kruto, bet vajadzīgu, jo autobusi šeit praktiski nekursē. Tad vēl internets, telefons, elektrība, īre un kurināmais...tur tie 170 arī paliek...Vīrs pagājušajā gadā aizbrauca strādāt uz Angliju, pēc ilgajiem darba meklējumiem un visu parādu atmaksas, beidzot viņš var atsūtīt uz māju kādus 200 latus, lai arī pats varētu daudz maz iztikt... Man pietiek, lai savilktu galus sev un bērnam, bet vakar vīram iedeva papīrus par nodokļiem, ko pieprasa LV (nemācēšu tik skaisti izteikties, kā pārējie komentāru sūtītāji). Tas nozīmē, ka vairs arī atsūtīt neko vairs noteikti nevarēs un ko tad? Ja neliktu cietumā, varētu arī kādu tajā valdībā nožņaugt!
Misu
2011. gada 2. aprīlī, plkst. 21:16
Es aizdomājos par to pašu, vai atmaksā Latvija, ja esmu pārmaksājusi nodokļus ārvalstīs? Kā saprotu, neatmaksā, lūk, tas ir negodīgi! Valsts tikai grib grābt, bet man nedomā palīdzēt!! Šovasar būšu Latvijā, tad arī izrakstīšos no turienes un tiklīdz būšu sasniegusi "stāžu" pilsonības iegūšanai manā mītnes valstī, kārtošu to.
P.S. Varbūt es nemaz nevaru kļūt par nerezidentu Latvijā, jo neesmu precējusies šeit, bet Latvijā ir mamma, īpašumu gan nav. Kā būs?
zigis
2011. gada 11. aprīlī, plkst. 21:33
aprili taisamies ar sievu un bernu braukt uz uk man lv pieder dzivoklis kura visi tris esam deklareti pasakiet kas jadara lai izdeklaretos un klutu par nerezidentiem un vai tas vispar ir iespejams?
RigaConnect
2011. gada 26. septembrī, plkst. 11:56
Ja ārzemēs samaksāti lielāki nodokļi, tad Latvijas valsts atpakaļ neatmaksās. Lai būtu mazāk problēmu ar VID, labāk jau paziņot viņiem. Bet ja skatās pēc tiesību normām, tad VIDam nebūtu pamata prasīt ziņot par rezidenta statusa maiņu. Vēl ir jāskatās vai starp Latviju un pašreizējo dzīvesvietas valsti ir noslēgts t.s. ''nodokļu līgums'' http://www.vid.gov.lv/default.aspx?tabid=10&id=659&hl=1 . Ja tāds līgums ir, tad jāvadās pēc tā...
nodokļu atmaksa
2011. gada 7. novembrī, plkst. 11:20
Gadu strādāju Islandē, gadu pēc atgriešanās Latvijā pienāca ziņojums no VID, kad jāiesniedz IIN deklarācija par ārvalstīs gūtajiem ienākumiem (deklarācija tika iesniegta, bet nav saņemta atbilde). Nodokļu likme Islandē ir lielāka kā Latvijā, vai ir iespējams atgūt pārmaksātos nodokļus.
Ops
2012. gada 3. janvārī, plkst. 00:11
Latvia Convention between the Government of Ireland and the Government of the Republic of Latvia for the avoidance of double taxation and the prevention of fiscal evasion with respect to taxes on income and capital gains
The Government of Ireland and the Government of the Republic of Latvia, desiring to conclude a Convention for the avoidance of double taxation and the prevention of fiscal evasion with respect to taxes on income and capital gains, have agreed as follows: Article 1 Personal Scope
This Convention shall apply to persons who are residents of one or both of the Contracting States. Article 2 Taxes Covered
Article 3 General Definitions
Article 4 Resident
Article 5 Permanent Establishment
Article 6 Income from Immovable Property
Article 7 Business Profits
Article 8 Shipping and Air Transport
Article 9 Associated Enterprises
Article 10 Dividends
Article 11 Interest
Article 12 Royalties
Article 13 Capital Gains
Article 14 Independent Personal Services
Article 15 Dependent Personal Services
Article 16 Directors' Fees
Directors' fees and other similar payments derived by a resident of a Contracting State in his capacity as a member of the board of directors or any other similar organ of a company which is a resident of the other Contracting State may be taxed in that other State. Article 17 Artistes and Sportsmen
Article 18 Pensions and Annuities
Article 19 Government Service
Article 20 Students
Payments which a student, an apprentice or a trainee who is or was immediately before visiting a Contracting State a resident of the other Contracting State and who is present in the first-mentioned State solely for the purpose of his education or training receives for the purpose of his maintenance, education or training shall not be taxed in that State, provided that such payments arise from sources outside that State. Article 21 Other Income
Article 22 Miscellaneous Rules Applicable to Certain Offshore Activities
Article 23 Elimination of Double Taxation
Article 24 Non-Discrimination
Article 25 Mutual Agreement Procedure
Article 26 Exchange of Information
Article 27 Members of Diplomatic Missions and Consular Posts
Nothing in this Convention shall affect the fiscal privileges of members of diplomatic missions or consular posts under the general rules of international law or under the provisions of special agreements. Article 28 Entry into Force
Article 29 Termination
This Convention shall remain in force until terminated by a Contracting State. Either Contracting State may terminate the Convention, through diplomatic channels, by giving written notice of termination at least six months before the end of any calendar year. In such event, this Convention shall cease to have effect:
In witness whereof, the undersigned, duly authorised thereto, have signed this Convention.
Done in duplicate at Riga this 13th day of November, 1997, in the English and Latvian languages, both texts being equally authentic. In the case of a divergence of interpretation or of any inconsistency the English text shall prevail.
Patrick McCabe For the Government of Ireland
Valdis Birkavs For the Government of the Republic of Latvia Protocol
At the signing today of the Convention between the Government of Ireland and the Government of the Republic of Latvia for the avoidance of double taxation and the prevention of fiscal evasion with respect to taxes on income and capital gains, the undersigned have agreed the following provisions, which shall form an integral part of the Convention:
In witness whereof, the undersigned, duly authorised thereto, have signed this Protocol.
Done in duplicate at Riga this 13th day of November, 1997, in the English and Latvian languages, both texts being equally authentic. In the case of a divergence of interpretation or of any inconsistency the English text shall prevail.
Patrick McCabe For the Government of Ireland
Valdis Birkavs For the Government of the Republic of Latvia
Back to Top
Print this page
Ops
2012. gada 3. janvārī, plkst. 00:18
Nu skaidrs? Ja esi rezidents, tas ir 183 diena valstii un maksaa nodoklus Social Contributions, tur arii esi rezidents un nekaa savaadaak. Valdis Birkavs tak parakstiija! Taa ka viss, ko jums VID kaa LR nerezidentiem meeginaas pieshuut aarpus LR nopelniitajamir totaali 100% nelikumiiga afeera, ko attieciigi varees likt risinaat Iirijas tiesaam. Cita lieta, ja juus esat Iirijaa un jums papildus ienaakumi citaas valstiis, par ko juus nezinojat Iirijai. Taa jau bus afeera no juusu puses. Taa ka dziivosim godiigi. Nevajag meeginaat aazeet cilveekus, kas prot lasiit.
Asprātis
2012. gada 20. februārī, plkst. 22:15
Ops tu gan esi "ģēnijs" ja gribi taadus tekstus likt sarunās (jautājumos/atbildēs), ieliec saitu uz to lapu no kuras nokopeeji nevis piemēslo lapu
huh
2012. gada 8. aprīlī, plkst. 05:11
It is over: http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=327753:rvalsts-strdjoajiem-iedzvotjiem-nebs-jmaks-nodoku-starpba&catid=85&Itemid=108
Vairs NAV jāmaksā nodokļu starpība :)
janis r
2014. gada 4. martā, plkst. 09:43
Vai kāds zin kaadu uzņemumu Latvijā kas var palīdzēt atgriest nodokļus no Zviedrijas?