← Uz sākumu

Kad esi viens (padomi brīvstrādniekam)

2011. gada 11. aprīlī, 27 komentāri

Es pats bieži vien esmu bijis slikts pasūtījuma izpildītājs. Termiņus neesmu ievērojis, darbu esmu padarījis nekvalitatīvi, galu galā - prasīto neesmu izdarījis vispār. Visādi man ir gājis. Ja sākumā es biju priecīgs, kad izdevās atkratīties no projekta, beigu beigās sapratu, ka tā nu tās lietas nebūs darāmas vis. Lēnā garā provēju saprast - kas ir problēmas cēloņi un tos risināt. Visā šai laikā ir izkristalizējušies vairāki punkti, kurus ievēroju vai cenšos ievērot. Vai arī vēl tikai cenšos censties ievērot :) Pati galvenā atziņa - jo labāk spēsi plānot, strukturēt un atbilstoši pildīt darbu, jo lielākā saskaņā dzīvosi ar klientu, ar sevi, ar savu brīvo laiku, ar aizņemto laiku un visu pārējo.

Līdz ar to, pilnībā saprotu tevi, kam brīdī, kad tiek panākta vienošanās par darbu, steigā tiek atvērts fotošops, koda redaktors un atiet programmēšana. Tā var darīt, bet pie laba gala tas nenovedīs. Daži varbūt ir ellīgi talantīgi un spēj to visu organizēt jau no bērna kājas, bet es, un, esmu pārliecināts, lielākā daļa citu tādi nav.

Pirms pasūtītājam teikt “jā”, tipiskā izstrādes projektā ir jāvienojas par nosacījumiem. Un nosacījumi nav tikai termiņš un saņemamā nauda. Vēl viena lieta, par ko parasti tiek aizmirsts, ir darba uzdevums. Ja ne klientam, tad sev dokumentē veicamā darba vēlamo rezultātu. Aizsūti to, kā redzu gala produktu, klientam. Vienalga - lasīs viņš, nelasīs, - par skādi nenāks. Ja tev nav skaidrs gala produkts, tiek riskēts uzrauties uz ļoti ilgu pēcpasūtījuma darbu par pliku velti. Un arī pašam - viena no galvenajām lietām ir zināt precīzu mērķi. Izmērāmu un ieraugāmu. Lai, līdz tam nonākot, ir skaidrs - darbs ir done, varam doties tālāk. Tātad - pirmais, kas ir jāizdara, ir pašam jāsazīmē gala produkts un veicamais darbs.

Svarīga lieta ir sava darāmā lielā darba sadalīšana mazākos. Ja runa ir par vienkāršu weblapu, tad tie varētu būt - nofenderēt tēmu, nomainīt krāsas, sagriezt HTML + CSS, ielikt tēmu wordpresā vai kur nu tu to visu liec, utt. Tiklīdz būs gatavs šāds vienkāršots un virspusējs plāns, tad pie tā vieglāk būs pieturēties. To nedari galvā, bet gan pieraksti.

Vēl viena lieta, nospraud katram no posmiem termiņus. Vienalga - imaginārus vai neimaginārus, bet nospraud. Un mēģini pieturēties. Ja ne šai projektā, tad nākamajā vai divdesmit astotajā tev tie jau sanāks reālistiskāki. Tos pieraksti.

Tālākais - ķeries pie darba. Ja neskaita pēkšņo pārsteigumu, ka parīt viss jānodod, tu savu darbu pavisam noteikti organizē sesijās. Sauksim tās tā. Atnāc no darba, paēd vakariņas, ieraugi lielo darāmo darbu čupiņu ar nosaukumu “HTML + CSS”, un atiet. Es ietektu tā nedarīt.

Jebkurš no iepriekšminētajiem posmiem loģiski dalās kaut kādās daļās. Ja tā ir dizaina padarīšana par HTML, tad tur var izdalīt lapas elementus, kas ir “jāsagriež” vai arī atsevišķas sagataves. Sadali pa posmiem. Jo sīkākiem un precīzāk definētiem, jo labāk. Vienalga, ka tas ir, iespējams, piecu minūšu darbiņš. Ja tas loģiski ir nodalāms no pārējā, tad lai būtu. Nesatraucies, ja kaut kas sadalīsies nepareizi. Pie divdesmit astotā darba viss aizies automātiski :) Šos posmus pieraksti.

Pirms sākt kārtējo darba sesiju, izdomā, cik veltīsi tai laika. Neskatoties uz to, ka tev ir viss vakars un visa nakts priekšā. Tik tiešām. Padomā - rīt ir uz darbu jāiet? Tad nafig visu nakti rauties un darbā būt kā izdirstai jāņogai? Atvēli šimvakaram, teiksim, četras stundas.

Stop.

Vēl ne. Tagad ir pats svarīgākais. Izdomā, ko tieši tu šovakar izdarīsi. Un tieši - izdarīsi, nevis sāksi darīt. Ja kāds darbs neizskatās izdarāms vienā sesijā, tas ir jāsadala sīkākos. Jo arī sesijai ir jābūt sākumam un ir jābūt beigām. Pretējā gadījumā tu vari nodirnēt veselu mūžību, domādams - paga, te vēl biku pieķibināšu, tad te, tad gan jau ka rīt pabeigšu. Paņem kādu no mazajiem posmiņiem un vienkārši izdari no A līz Ž. Paskaties uz sesijai atvēlēto laiku, paskaties uz savu pieredzi, izdomā, ko atvēlētajā laikā vari izdarīt un izdari. Atzīmē, ko esi izdarījis. Pieraksti arī to, cik ilgi esi darījis.

Maza atkāpe. Izmanto versiju kontroli. Pat, ja nevēlies neko mācīties, izmanto. Pirmām kārtām, būs rezerves kopija vecākām koda versijām. Bez baiļu varēsi dzēst uz vella paraušanu, jo nekas nekur nepazudīs. Otrām kārtām, būsi sācis lietot versiju kontroli, nevis atlicis tās lietotsākšanu uz citu dienu! Iesaku git, jo nav nepieciešams serveris, ir gan komandrindas rīki, gan lielisks GUI rīks. Ja sākotnēji versiju kontroli neizmantosi kā darba procesa sastāvdaļu, tad vismaz būsi ieviesis primitīvu rezerves kopiju veidošanas mehānismu. Pēc katra mazā padarītā darbiņa commit'o. Pie kam, komita aprakstā neraksti drazu. Raksti sakarīgi, ko esi izdarījis, lai pēc gada varētu izlasīt un saprast.

Atpakaļ. Sākumā bieži gadīsies, ka būsi pārvērtējis kāda darbiņa mazumu. Tad nekautrējies un nerukā, līdz darbiņš darīts. Sadali to sastāvdaļās. Un ķeries klāt pie vienas no tām.

Vēl viena darbiņu rašanās metode ir tipiskie "TODO" darbiņi. Ienāk prātā kāda ideja, kas varbūt neierakstās sesijai atvēlētajā gaitā vai loģiski neiet kopā ar darāmo darbu. Un to tad tu pieraksti sarakstā. Un, pavei, te jau sāk veidoties sistēma :)

Ja ienāk prātā kaut kas, ko esi piemirsis, neatliec pierakstīšanu uz labākiem laikiem. Tu aizmirsīsi. Vismaz rēķinies ar to, ka vari aizmirst. Un tad būs stulbā sajūta - fāāk... ko es gribēju... āīīī... aizmirsu... nu... baigi svarīgā fīča bija... emm...

Iespējams, ka tev smadzene ir kā skainetam. Taču, ieteiktu rēķināties ar to, ka nav vērts atstāt darbiņu pusratā. Nākamajā sesijā, kas, iespējams, nebūt nepienāks pēc dienas, tu reti kad varēsi tā vienkārši piesēsties un turpināt iesākto. Tāpēc labāk padari mazo darbiņu no A līdz Ž, un miers. Rīt ķersies klāt nākamajam darbiņam.

Saņemies. Nopietni. Saņemies. Apsēdies pie datora, atvāz atvāžamo un sāc strādāt. Jā, tur kaut kur ir visi interneti, kas pilni ar tvīteriem, feisbukiem, čoinām lapām, foršiem čatiem, krutiem seriāliem, aizraujošām spēlītēm, svaigākajām filmām un ņommīgiem pupiem. Saņemies. Ja palīdz, ieplāno sesiju uz divām stundām. Bet divas stundas saņemies un strādā. Pretējā gadījumā tu piekāsīsi ne tik klientu, cik sevi pašu. Katra atliktā sesija nozīmē, ka atlikušajā laikā līdz darba nodošanai tev tā kaut kur būs jāievieto. Katra atliktā sesija nozīmē to, ka alikušajā laikā tev būs jāizdara vairāk un rīt tvīteriem, feisbukiem, čoinām lapām, foršiem čatiem, krutiem seriāliem, aizraujošām spēlītēm, svaigākajām filmām un ņommīgiem pupiem laika var nepietikt vispār. Kā tev tādas izredzes?

Pēc katras sesijas sarakstam ir jāmainās. Es nesaku, ka tam ir jāsaīsinās, jo tu vari saskaldīt vienu lielāku uzdevumu vairākos mazākos, vai arī iedomāties ko jaunu uzdevumizējamu. Taču, pēc katras sesijas ir jābūt sausajam atlikumam izdarīto darbu un versiju kontroles komitu veidā. Priecājoties par to, ka pats sev esi saimnieks, tomēr padomā - ja nu būtu jāatskaitās par padarīto, ko tu teiktu?

Vairākas reizes esmu minējis sakrālo darbības vārdu “pieraksti”. Tik tiešām. Visu dokumentē. Darāmos darbus, darbiņus - dokumentē. Padarīto atzīmē. Ja izrunā kaut ko ar pasūtītāju mutiski, pieraksti, nosūti viņam konspektu. Jo viss mainās, tiek aizmirsts, nesaprasts vai pārprasts. Un tā tālāk.

Atrādi pasūtītājam darbu izstrādes laikā. Tādējādi izvairīsies no liekām problēmām, ka beigās kaut kas nebūs izdarīts tā, kā gribēja viņš. Ļoti daudz kam ir tendence pazust tulkojumā, jo viņš runā vienu valodu, dizaineris otru, bet tu trešo.

Atrādot darbu regulāri, tev nāks labojumi. Nekādā gadījumā necenties tos izdarīt uzreizi, atraujoties no tā, ko dari tagad. Ja tas ir kaut kas degošs, tad pabeidz tagad darāmo un uzreizi ķeries klāt labojumiem, pirms tam tos ieliekot savā maģiskajā sarakstā. Pretējā gadījumā sanāk baisā raustīšana un gala rezultātā zaudētājos paliek tava produktivitāte.

Kā jau teicu sākumā ir redzēt beigas. Nopietni. Būtiskākais jebkurā lielā projektā un mazā darbiņā ir skaidri zināt, kur tas beidzas. Zināt - kad tas būs padarīts. Nevis apsēsties pie datora un domāt - “tā, kas man ir jāizdara, lai es to padarīšanu varētu atdot”, bet gan apsēsties pie datora un zināt - “tagad šitais, tad tas un pēc tam viss - atdodu”.

Daļu no šeit uzskaitītā es pats vēl tikai apgūstu, tāpēc pastāv iespēja, ka kaut kur esmu kļūdījies, kaut kā nozīmi pārvērtējis vai kaut ko piemirsis. Es pats, tiesa, esmu bijis diezgan liels nestrādātājs. Ar šeit aprakstīto es cenšos kaut kādā veidā lauzt šo savu uzvedības modeli. Ja tā, tad komentāri, kā allaž, ir jūsu.

Ne tik sen komentāros bija viedoklis par to, ka mūsdienās strādāt gribētāju ir tik daudz, ka uz kvalitāti nevar cerēt. Un cilvēks mēģināja attaisnot savu konveijeru un no tā izrietošās lietas ar risku zaudēt pasūtītājus. Tev nekādā gadījumā nav jāsāk darīt viss uzreizi pareizi. Pietiek, ja tu sāc ieviest vienu lietu, pielāgo to sev (jo katram ir savas nianses), tad ņem nākamo. Un laika gaitā, ja piestrādāsi pie sava darba procesa, tas atmaksāsies. Tu varēsi darboties ne tikai pie maziem, bet arī pie lieliem darbiem tik pat efektīvi. Tas būs pluss jebkurā citā darbavietā. Kļūsi par labāku cilvēku :)

Varbūt vērts pieminēt, ka nevajag eksperimentēt ar jaunām lietām, ja termiņi spiež. Es saprotu, ka gribās izprovēt jauno saslavēto SuperMegaMVC 45.0.0 versiju. Pacieties. Ja eksperimentēsi, iegūsi diezgan daudz blakusproblēmu. No otras puses - ja tu kā izstrādātājs neseko līdzi jaunajam un to nemēģini, nekāda attīstība principā nenotiek. Taču, vajag izvēlēties laiku, kad to darīt. Ja tik tiešām vēlies kaut ko apgūt, paņem kādu vecāku darbu, un paprovē to sataisīt ar jaunām un svaigām idejām. Brīvajā laikā.

Šo uzrakstīju arī tāpēc, ka man pašam spēja organizēt savu darbu ir bijusi baisais klupšanas akmens. Es esmu redzējis rīkus, bet nav bijis ne mazākās nojausmas - kā tos savietot ar savu darbu. Arī tgad šī nojausma vēl tikai veidojas, bet nu jau kādu brīdī ir aptuvena sajūta, ka virziens varētu būt pareizais.

P.S. Par versiju kontroles sistēmas un GUI rīku izvēli fleimosim citu reizi, lūdzu.

Tu atbildi augstāk redzamajam komentāram. Atcelt

Gravatar fest

2011. gada 11. aprīlī, plkst. 13:47

Lasot rakstu, lielākajā daļā piekrītoši māju ar galvu. Taču tortoisegit par lielisku rīku nosaukt gan nevar. Cygwin + git + gitk FTW.

Gravatar versatile

2011. gada 11. aprīlī, plkst. 14:10

baigi labs, paldies!

Gravatar Mārtiņš Štāls

2011. gada 11. aprīlī, plkst. 14:13

No svešām kļūdām jau nemācās, jeb projektu vadība tā jau tikai teorija. Par riskiem ir tā, ka klientiem nav priekšstata par to kas ir mazas un kas ir lielas izmaiņas, tādēļ bieži nākas viņus pārliecināt par citādāku risinājumu vai vispār kaut ko nedarīt. Līdzīgi kā ja meistaram pateiks: "jā smuks logs viss ir baigi forši, bet vai nevarētu par nieka 5 milimetriem augstāk to uztaisīt". Meistars uzreiz pateiks vai nu maksā vai nu viss paliks kā ir. Par nelaimi dali cik mazos darbiņos grib, bet dažkārt ir tik nepatīkami uzdevumi, ka vienīgais veids kā tos atrisināt ir iedzert energy drinku, ieslēgt intensīvu mūziku un nobļauties: "bring it on". Man viens tāds darbiņš ir, kuram es gaidīju kad uznāks iedvesma - nu jau iet otrais gads un iedvesma nav uznākusi.

Gravatar laacz Autors

2011. gada 11. aprīlī, plkst. 14:26

Mārtiņ, tā jau ir cita lieta. Tā ir projektu vadība, kas mazliet ir ārpus šī ieraksta rāmjiem. Pasūtītāja pārliecināšana ir pavisam citas jomas tēma.

Gravatar Endijs Lisovskis

2011. gada 11. aprīlī, plkst. 14:38

Dalīšana pa maziem soļiem ir ļoti laba pieeja. Otra varētu būt tāda, ko retais (vismaz LV) izmanto. XP ar visu no tā izrietošo. Paņemam TDD - viss būs nodokumentējies (lai uzrakstītu normālus testus vajag arī precīzi nomodelēt sistēmu), rakstot testus - kods būs iespējami minimālistisks, tā kā viena no XP lietām ir bieža atrādīšana/plānošana/vērtēšana, tad nebūs arī pasūtītājam pārsteigums. Bet pieļauju, ka daudziem XP nav īsti pieņemams, jo pilnībā kontrastē ar ierasto ūdenskritumu. Es tagad mēģinu pēc XP strādāt... redzu labumus ko tas dod, bet grūti pārslēgties. Jā - nederēs tas visur, jo nav jau brīnumzāles, bet daudzās vietās XP ir superīgs piegājiens.

Gravatar Mārtiņš Štāls

2011. gada 11. aprīlī, plkst. 14:49

Skaidrs, ka projektu vadības tipiskie uzdevumi būtu šaušana ar lielgabalu uz zvirbuļiem, bet galvenā doma, ka ir nepieciešama plānošana, paliek. Tavs aprakstītais ir tāds kā best practice, bet uz to tieši attiecas teiciens, ka no svešām kļūdām nemācās. Pasūtītāja pārliecināšana ir vitāli svarīga, jo tā ietekmē pilnīgi visu. Tādēļ nedrīkst atstāt kaut kādas lietas neizrunātas vai nenoprecizētas, jo beigās tās tik un tā vajadzēs. Paliek tikai jautājums, kurš par to (ne)maksās. Tāpēc var dalīt darbu ne tikai priekš sevis, bet arī ar klientu - respektīvi, vispirms uztaisam ritošo daļu, tad parakstam papīrus un tad virzamies tālāk pie virsbūves. Šeit gan tas risks nonāk klienta pusē, ka viņš var palikt tikai ar ritošo daļu, bet no otras puses, ja viņam ir visi nodevumi, tad viņam pastāv iespēja turpināt ar citu izpildītāju.

Gravatar Rolands

2011. gada 11. aprīlī, plkst. 16:02

ļoti labs! Lielāko daļu no tā apguvu ar savu pirmo klientu, tādēļ tagad daudzas lietas iet ļoti raiti. Savukārt projektu vadība patiešām jau ir cits stāsts...

Gravatar Mārtiņš

2011. gada 11. aprīlī, plkst. 16:43

Nez, man galvenais - nedari to, kas galīgi nepatīk. Nepatīk man css-oties, līdz ar to no tādiem darbiņiem izvairos (bet citu jau ir maz :( ).

Gravatar laacz Autors

2011. gada 11. aprīlī, plkst. 16:47

Mārtiņ, tad atrodi kādu, kuram patīk, un subkontraktē uz to darba daļu:) Win-win.

Gravatar acid|burn

2011. gada 11. aprīlī, plkst. 16:51

Pamatā jau tā pati projektu vadība vien ir. Plānot, plānot, plānot, darīt, dokumentēt, darīt, darīt, sasniegt rezultātu, izmērīt to visu. Failing to plan is planning to fail.

Gravatar laacz Autors

2011. gada 11. aprīlī, plkst. 16:52

acid, muļķības. Projekta vadība vairāk ir spēja organizēt VISU iesaistīto pušu darbu + psiholoģija + harizma + diplomātija.

Gravatar archaic

2011. gada 11. aprīlī, plkst. 18:24

Nu ja kādi 5+ gadi ir tīri programmatūras izstrādes industrijā pavadīti, tad jau viss process ir vairāk vai mazāk zināms, labā prakse apgūta, un var strādāt kā konvejers rūpnīcā. Klasiskie grābekļi:

  • klients tiek paņemts arī tad, ja jau sākumā ir skaidrs, ka tur nekas nesanāks (klienta vēlmes pārsniedz iespējas, izpildītājam nav zināšanas par konkrētajām tehnoloģijām, utml.). Daudz labāk ir laicīgi pārtraukt sadarbību, nekā par varītēm censties ielikt kāju durvīs. Praksē 80% atbirst jau pirmajā sarunu raundā un tas ir ok.
  • nepietiekamas rezerves. Lai cik labi visu izrunātu, vienalga paliks kaut kas, kas izlīdīs jau izstrādes laikā. Ja klients ir knīpstanga, tad nāksies ciest zaudējumus. Tādēļ rezervi vajag ieplānot. Cik lielu? Spēja noteikt pareizu rezervi jau arī nosaka to, kurš tirgū būs veiksmīgs, un kurš nē. Ir projekti, kur 5% ir daudz, un ir projekti, kur pī (314%) ir maz.
  • efektīvais darba laiks nav 100%. 60% ir gana ok. Ja Tev ir darbinieks, tad rēķini, ka viņš reāli strādās apmēram pusi sava darba laika. Pārējā laikā būs atvaļinājumā, slimos, mācīsies.

P.S. Cik saprotu, laacz tagad ir frīlanceris? Jeb tomēr uzņēmējs?

Gravatar laacz Autors

2011. gada 11. aprīlī, plkst. 19:32

Archaic, laacz nav frīlanseris. Un nav arī uzņēmējs. laacz dalās savā pieredzē, un viss.

Gravatar Aivarzs

2011. gada 11. aprīlī, plkst. 22:48

Man ar slinkumu un blakuslietām palīdz cīnīties divas metodes:

  1. Neatlieku nepatīkamāko, garlaicīgāko darba daļu, bet gan padaru to pirmo. Tālāk jau iet raitāk.
  2. Ja nevaru koncentrēties darbam, ķeros pie pomodoro tehnikas http://www.pomodorotechnique.com/ Zinu, ka vajag, un piespiedīšu sevi lietot pierakstus un versiju kontroles sistēmu. Sāku jau par Git interesēties.

Ļoti noderīgs raksts. Atgriezīšos palasīt komentārus.

Gravatar Mārtiņš Štāls

2011. gada 12. aprīlī, plkst. 05:43

Piecēlos piecos lai pastrādātu, jo tad sīkais guļ un man pirmajam ir tiesības tikti pie klaviatūras, bet sāku lasīt par pamidōrō tehniku - vispār jau baigais sviests, kas varētu arī nostrādāt. Domāju, tas zvanošais tomāts uzdzen pamatīgu stresu un bailes, kas izstrādā adrenalīnu, kas savukārt atbrīvo spējas, bet šāds veids var darboties īstermiņā. Zinu savu lielāko problēmu, kad kopējas dati, nobremzē dators vai nevaru kko izgudrot - paņemu pauzīti, bet ja šajā laikā uzšķiru savu garo RSS sarakstu, tad varu arī tur iegrimt uz pāris desmitiem minūšu. Kas attiecas uz radošu risinājumu izgudrošanu, manā gadījumā tas pilnīgi atbilst teicienam: "rīts gudrāks par vakaru", respektīvi, to ko es vairākas stundas pēcpusdienā nevarēju izgudrot, to nākamajā rītā pāris desmit minūšu laikā jau realizēju. Un ja vien nepieņem, ka smadzenes pa nakti šo risinājumu ir radījušas, tad var secināt, ka radošus darbus labāk darīt rīta pusē un vairāk mehāniskus atlikt uz vakaru.

Gravatar j

2011. gada 12. aprīlī, plkst. 09:22

ir tāda metode, kas saucas Pomodoro. sīkumos neizplūdīšu, jo par to var izlasīt wikipedia, bet ideja ir sadalīt visu dienu 25 minūšu intervālos, kuros ir skaidri zināms uzdevums, kas jādara. lieliski palīdz pret ņommīgiem pupiem :) ā, skatos, citi arī raksta par pomodoro, tikai atslēgvārdi sakropļoti :)

sadaļu par git rīkiem izdzēsu, ievērosim P.S. :)

bet par super duper mvc - tikai daļēji taisnība. ir cilvēki, kuri darbus ņem tikai intereses pēc, jo ikdienišķajiem nav motivācijas (ja, piemēram, "parastajā" darbā maksā pietiekoši)..

Gravatar deni2s

2011. gada 12. aprīlī, plkst. 10:03

Labs - "Projekta vadība vairāk ir spēja organizēt VISU iesaistīto pušu darbu + psiholoģija + harizma + diplomātija."

Dzirdēju vēl tādu labu definējumu, ka vadītāja uzdevums ir pēc iespējas novērst šķēršļus pārējiem projekta darbiniekiem paveikt savu darbu.

Gravatar Valters

2011. gada 12. aprīlī, plkst. 10:09

Teicams raksts, likās daudz kas zināms. Tomēr nekur vienā vietā nav viss tik sīki uzrakstīts, kā te, lieliski.

Gravatar Vilx-

2011. gada 13. aprīlī, plkst. 11:18

+1 par versiju kontroli. Es gan izmantoju SVN ar repozitoriju uz sava serverīša, bet tas jau ir gaumes jautājums. Taču, kad kaut ko nopietni daru, nespēju bez tā iztikt vairāk. Vienkārši sajūta, ka Tu kodē uz plāna ledus - viens šķībs solis, viens nepareizi izdzēsts fails, un Tu jau esi nogrimis. Tā drošība, ko sniedz versiju kontrole ir neaizvietojama. Un, jā, tekstus pie komitiem arī vajag rakstīt izsmeļošus, jo regulāri nākas skatīties - "wtf, no kurienes un kādā sakarā šitais sūds tika uzrakstīts?!" :D

Par to laika kontroli un pierakstīšanu arī būs jāpiekrīt. Man gan vēl tam būs jāsaņemas. :P

Gravatar Mr.Key

2011. gada 13. aprīlī, plkst. 21:12

Vīri autoservisos ar darbiem tiek galā labi, pelna labi un par dzīvi nesūdzas. Der pamācīties no viņiem.

Gravatar z

2011. gada 13. aprīlī, plkst. 21:30

esmu students un nekādus html+css brīnumus netaisu, bet šis raksts noderēja tik un tā. jāiebookmarko!

paldies

Gravatar Murmulis

2011. gada 13. aprīlī, plkst. 21:54

Laikam jāpievieno komentārs no savas puses.. Ne es saistīts ar programmēšanu, ne datorlietām.. Šobrīd nodarbojos ar apzaļumošanu.. tomēr pieminētos pamatprincipus brīvprātīgi, piespiedu kārtā pielietoju ikdienā. Kāpēc brīvprātīgi, piespiedu kārtā, tāpēc ka ne pirmo gadu strādājot ar dažādiem klientiem, uz sava kakla izbaudot, gana dārgas mācības, esmu nonācis pie šāda Laacz pieminētā modeļa. Principā man klientam sūtītā tāme, jau ir diezgan smalks darbu sadalījums.. Kas ne tik daudz ko izsaka klientam, jo viņu interesē gala rezultāts, bet man ļauj plānot laiku, izdevumus, attiecīgi varu likt galā summu.. Problēma ir citā.. gribasspēkā.. cilvēki ir dažādi, citiem ir viegli saņemties un sākt pildīt savus plāna punktus, bet arī es izteikti esmu no tiem "rīts gudrāks par vakaru" cilvēkiem.. esi izgulējies, mierīgs, ir iedvesma - kalnus sagāzīšu.. tas ir plānošanā un papīra darbos, bet darbam laukā iedvesma ir mazāk vajadzīga, tur ir vajadzīgs iepriekš sagatavots plāns un sagādāti materiāli. Attiecīgi, labi visu saprotot iegāžos tieši plānošanas procesā, ehh.. nekas man vēl ir nedaudz laika saņemties līdz 12'jam gadam, kad viss uzsprāgs..

Gravatar Dindālis

2011. gada 14. aprīlī, plkst. 15:18

Paldies! Labs raksts. Jāpiemin ka arī bez interneta un tur atrodamiem "ņommīgiem pupiem" cilvēki pārsvarā nav vieni. Apkārt ir citi cilvēki. Kāds grib skaļi skatīties TV, cits grib lai viņam -ai pievērš uzmanību, mājdzīvnieki arī nav roboti, ne vienmēr ir atsevišķa darbistaba, uc.

Gravatar djhurio

2011. gada 14. aprīlī, plkst. 23:41

Raksta vidū pieķēru sevi pie domas, ka man šajā laikā vajadzēja darīt savu darbu, nevis te lasīt laacza domas :) Bet raksts tiešām labs. Paldies arī, ka atgādināji par GIT!

Gravatar HIGH-Zen

2011. gada 16. aprīlī, plkst. 20:26

Šitā tēma lika atcerēties GTD (David Allen, Getting Things Done), kas ir izrādījusies neaizstājama metode, īpaši tad, kad "deg pakaļa" un jāpaspēj tas, kam bija jābūt kārtībā jau vakar vai pat nedēļu iepriekš. Ir vēl kāda lieta - viss ir vienkārši, ja esi "uz viļņa", darbi lido un motivācija tikai aug. Ar to ir problēmas tad, ja darba vietā to nesaprot un nonstop atrauj no darba - ieskaitot pļāpīgus kolēģus, telefonu zvanīšanu utml. Par to ir interesanti viedokļi http://habrahabr.ru/blogs/gtd/103572/ http://alexthunder.livejournal.com/290612.html Tādēļ vien personīgi dodu priekšroku darbam mājās. "Rabota doma" + un - ir parādīti te http://fishki.net/commentall.php?id=74862 neko pielikt ne atņemt, viss tā arī ir. :D

Gravatar SISE

2011. gada 1. novembrī, plkst. 20:25

Man uz Desktop ir piezīmju lapiņa visu rakstu iekšā.. kurš darbs padarīts tad atzīmēju..