← Uz sākumu

Pirmais darbs

2011. gada 2. augustā, 45 komentāri

Tviterotāji kārtejo reizi vienojušies vienotā haštegā #pirmaisdarbs, lai 140 zīmēs vai mazāk pavēstītu par savu pirmo algoto darbu.

Es arī sākumā gribēju teikt, kā Mežciemā ravēju, un ar lielu vilšanos mēneša beigās par smago un necilvēcīgo darbu saņēmu daždesmit rubuļus, taču tad atminējos, ka deviņdesmito gadu sākumā bija vēl viens darbs. Savā ziņā algots un savā ziņā darbs.

Uzreizi pēc neatkarības atgūšanas laiki nebija viegli. Mums kā daudzbērnu ģimenei, neskatoties uz specializēto veikalu daudzbērnu ģimenēm, kur noteiktās nedēļas dienās apmaiņā pret naudu un taloniem varēja iegūt dažnedažādas deficīta preces. Labi bija tas, ka mēs astoņdesmitajos rindas kārtībā tikām pie četristabu dzīvokļa jaunā mājā, un par parādiem tolaik ārā neviens nemeta. Tēvs kā muzikants neko sevišķi nepelnīja. Alga orķestrī “Rīga” bija niecīga, Latvijā uz ielas muzicējot neko dižu nopelnīt arī nevarēja. Ja nopelnīja, tad liela daļa no tā aizgāja plosta būvniecībā. Māte zaudēja šuvējas darbu firmā “Latvija”, strādāja par apkopēju, kazuāli šo to pašuva privātiem klientiem.

Laiki bija grūti, bet visu grūtumu notušēja tas, ka man bija knapi padsmit gadi. Abas māsas mazākas (-1 un -2), bračkam +7 gadi un bandītiskas saites. Šķiet, ka tas bija tas laiks, kad viņš pamanījās ar saviem pacaniem gandrīz nofenderēt ātrās palīdzības volgu.

Tajās vasarās vecāki mūs visus trīs (bračka neskaitījās, jo jau bija savā ziņā “prom”) mēģināja izdzīt ārpus pilsētas, lai pašiem vieglāk, un arī mēs pie vietas. Katru gadu līdz šim braucām pie vecāsmammas uz Iecavu. Taču, tā kā laiki arī tur nebija nekādi spožie, tad mani, kā nu jau gana lielu, nolēma sūtīt prom kaut kur citur. Iespēja radās, kad vecāki uzzināja, ka Centrāltirgū vasaras sākumā notiek tādu kā sezonas laukstrādnieku pirkšana.

Saimenieki sabrauc no visas Latvijas vienuviet, un meklē cilvēkus, kas par vēdera tiesu nāks pie viņiem vasaras darbus darīt. Aizdzina mani turp. Ja atmiņa neviļ, kaut kādā brīdī mani tur nointervēja arī “Dzīvīte, dzīvīte”. bet varbūt “Panorāma”. Vai kas cits.

Tur tad arī norāvu savu pirmo darbu, un aizfīrēja mani uz Madonas rajonu ganos. Uz visu vasaru.

Tas nebija viegli. Man kā Maskačkas rajona čalim, vienīgais, kas padevās, bija kaušanās, kad vajadzēja izkauties ar vietējiem, lai pierādītu, ka nekāds mīslis jau nu neesmu. Viss pārējais bija traki. Agrā celšanās, lopu valdīšana, visādi puišu darbi, kas saistīti ar rakšanu, cilāšanu, stumšanu, utt. Lielais kukaiņu daudzums. Televīzijas, grāmatu, brīvā laika neesamība.

Bet baroja ļoti labi - tik gardi un bez apjoma ierobežojuma ēdis nebiju ilgi. Pirmajās dienās dabūju iekšās, ka griežu plānu maizes šķēli, un smērēju plānu sviesta kārtu - sak, tā nu gan nevaid pieņemts - ja ēd, tad ēd.

Taču, kas loģiski, viens no spilgtākajiem tās vasaras iespaidiem man ir saistītas ar spiesto dalību govs dzemdībās. Fū, tas bija skērī šit. Bet jaunpiens bija gards pēc vella.

Rezumējot. Ja par algu var uzskatīt vēdera tiesu un jumtu virs galvas, tad mans pirmais darbs ikurāt bija šis. Un kurš bija Tavs pirmais darbs?

Tu atbildi augstāk redzamajam komentāram. Atcelt

Gravatar Girts

2011. gada 2. augustā, plkst. 09:43

Nu tik grūta jaunība gan man nebija, bet pirmais darbs (oficiāli apmaksātais) bija kurinātājs "Rīgas ziedā". 10 klase liekas bija? Kaut kādi 80 gadi ... Jāstrādā katru trešo nakti, jāpiemet ogles ik pa pāris stundām 6-8 milzīgās krāsnīs. Un jāšlago un jātīra cukas 5os no rīta. Tvans, Karstums pie krāsnīm komplektā ar ledainu caurvēju un rudenī ūdeni līdz potītēm. Toties pāri par 130 rubliem mēnesī. Pa sezonu sakrāju gandrīz 1000 rubļu :D:D:D Jutos kā miljonārs ...

Gravatar kt315b

2011. gada 2. augustā, plkst. 09:59

Kā tipisks padomjlaika produkts līdz 18 gadu vecumam par taustāmu atlīdzību (un pilnīgi oficiāli) esmu:

  • novācis aronijas, avenes, ābolus, burkānus, bietes, kartupeļus, kāpostus un tulpju sīpolus
  • ravējis bietes, frēzijas un mārtiņrozes
  • sijājis granti, maisījis un pienesis javu, asistējis apmetējam
  • cirtis ceļmalā augošus kārkla krūmus un alkšņa kokus Precīzus atalgojuma ciparus par katru no minētajiem darbiem nepateikšu, bet bija normāli, ja, pastrādājot vasarā kādu mēnesi pa 4h dienā, varēja atļauties jaunu velosipēdu vai mopēdu (100..200 SU RUB)

Gravatar vilx

2011. gada 2. augustā, plkst. 10:05

Teorētiski pirmais darbs bija pamatskolā, kad visu klasi dzina ravēt/lasīt ogas/raut bietes/kāpostus kolhoza laukos. Skaidrā naudā par to nemaksāja, bet varējām ar klasi aizbraukt uz Ļeņingradu. Pirmais apzināti izvēlētais darbs bija pašrocīgi lauku mājās salasīto ogu tirgošana centrāltirgū. Tur iemācījos, ka krieviski upenes ir "čornaja smaroģina", jāņogas ir "krasnaja smaroģina". Bez tā vēl tirgoju arī puķkāpostus, to nosaukumu slāviski gan esmu piemirsis.

Gravatar martinsoz

2011. gada 2. augustā, plkst. 10:11

labs. es arī kādos 12 gados +- vienu vasaru ganos nogāju. rociņas drusku izstiepās govīm ūdens spaiņus nesot, bet citādi - no veselības pārsprāgt pēc 2 mēnešiem svaigā gaisā katru dienu un fiziskās aktivitātēs ;)

Gravatar Normunds

2011. gada 2. augustā, plkst. 10:20

Manas darba gaitas sākās 13 vai 14 gadu vecumā Rīgas radiorūpnīcā. Nostrādāts tika mēnesis, norma izpildīta divās nedēļās un pēc tam bija visādi sīki palīgdarbi pie konveijera. Par vecumu bija jāmelo, ka ir 16 gadi, jo ari tajos laikos mazgadīgu bērnu nodarbināšana neskaitījās nekāds labais tonis. Alga bija ap 150 rubļiem, par kuriem tika nopirkts sen kārotais šosejas velosipēds Start Šosse ar kuru tika nobraukāti gadi pieci kamēr to nozaga no pagraba.

Gravatar Jānis

2011. gada 2. augustā, plkst. 10:25

Jāizsaka līdzjūtība par bērnību, līdzības ar daudzu citu šīs paaudzes latviešu bērnību tajā saskatīju gandrīz visa stāsta garumā. Jā, ja tu kaut ko saņem pretīm par savu darbu, tad tas ir algots darbs. Laukos viss pārsvarā bija vienkārši: Septembris pagāja kartupeļus lasot nevis sēžot skolas solā, vasaras sākums biešu vagās, dažam citam staigājot pakaļ govju pulciņam. Nāca gateru laiki, tad bija neliela iespēja dažādot nodarbes: mest skaidas, krāmēt dēļus.

Gravatar vimba_zlobnaja

2011. gada 2. augustā, plkst. 10:31

Pirmais oficiāli apmaksātais - Zivju fabrikā "Jūras līcis" operātors pie konveijera. Pārmaiņus staipīt kūpinātas renģītes vai svaigas :) Pēc tās vasaras likās ka nedabūšu to zivju smaku ārā vēl gadu. Vilcienā vienmēr bija brīvas vietas :) 10.klase.

Gravatar Nowanmai

2011. gada 2. augustā, plkst. 10:51

@Laacz - Traki laiki bijushi, man veel bumbaas karaajoties. :D

Mans pirmais oficiaalais - 16 gados, servisaa pie riepaam. Bija ok. Smagi, protams, saakumaa. Daudz iemaaciijos par auto. Pieljauju, ka vairaak, kaa jebkuraa skolaa buutu iemaaciijies. Kad redzi, kaa viss notiek "dziivajaa", tad ir daudz citaadaak, kaa jebkaadus maaciibu materiaalus skatoties vai lasot.

Gravatar asiic

2011. gada 2. augustā, plkst. 10:55

Oficiāli - kolhoza 'laukbrigādē' kaisīju sāli kolhoza šķūnī siena laikā. Darbs bija viegls, bet atbildīgs. Ar katru gadu gan slodze palielinājās, bet nopelnītā nauda bija tā vērta.

p.s. skatos laacz pats un bloga apmeklētāju vairākums viena gadagājuma.

Gravatar Kv

2011. gada 2. augustā, plkst. 11:43

Videnē 11 klasē gaterī. Pa vasaru nometu kādus desmit kg. Piecos uz darbu, atpakaļ pēcpusdienā/pievakarē. Pa dienu zāģē, šķiro un līmē - nu ko piespēlē, to dari. Gribējās pabaudīt vasaru, so gulēt vēlu vakarā. Bija interesanti. Otrreiz negribētu. Atcerēšos - koka smaržu, skaidu "garšu" un milzīgus plašumus ar baļķiem, ko rītausmā apspīd saules stari un apsmidzina laistītāji.

Gravatar ThA-B

2011. gada 2. augustā, plkst. 12:10

Pirmais patstāvīgais kāposts ienācās kādā 9.klasē uzbliežot pavadzīmju drukāšanas pasākumu iekš FoxPro uz msdos. Eh, bija laiki. Žēl ka vecākiem tas likās kā hobijs

Gravatar aamen

2011. gada 2. augustā, plkst. 12:34

bērnība līdzīga ;-)

1ais - kowbojs gados 9-11 (precīzi neatceros), palīdzēju pārdzīt govis no vienām ganībām uz citām. 3 rub. dažās stundās. darbs mani atrada netīšām, jo kā pilsētnieks laukos blandījos kur vajag un kur ne, tad kāds onka pasauca "ē, puika, nāc palīgā". pēc tam.. bietes, bietes, siltumnīcas, centrāltirgus (gaļas paviljons, bija jautri) un tā tālāk..

Gravatar sqsqs

2011. gada 2. augustā, plkst. 13:17

pirmais, pēc 9. klases, ~3 nedēļas ar trimeri pļāvu krūmus un tad tos dedzināju, saņēmu 30Ls toreiz līkās ļoti labi.

Gravatar NaN

2011. gada 2. augustā, plkst. 13:45

"Man kā Maskačkas rajona čalim, vienīgais, kas padevās, bija kaušanās, kad vajadzēja izkauties ar vietējiem, lai pierādītu, ka nekāds mīslis jau nu neesmu."

Šajā brīdī es sapratu, ka posts ir tīrs science-fiction un tajā nav ne kripatiņas patiesības. ^_^

Gravatar me

2011. gada 2. augustā, plkst. 15:20

interesanti palasīt Es visu bērnību īstos laukos pie vecmammām nodzīvoju. Ravēšana, kartupeļu lasīšana, siena laiks, siltumnīcu laistīšana, ābolu lasīšana, kartupeļu šķirošana, sēņošana, malkas kraušana, aitu cirpšana, sīkie darbi utt Par to gan vasaras beigās iedeva naudu skolas lietu iegādei. Varbūt to var skaitīt kā pirmo algoto darbu :)

Bet arī īstais pirmais bija līdzīgs - malkas kraušana

Gravatar Pet

2011. gada 2. augustā, plkst. 17:50

Man pirmais algotais darbs bija mazpadsmit gados vienā krāsainā metāla pārkausēšanas firmiņā tantēm -grāmatvedēm mācīt exceli lai tur viņas var ātrāk sarēķināt savas lietas. Grūtākais bija iemācīt apieties ar peli, jo uzbīdot kursoru uz vajadzīgās vietas, paceļot roku, un tad ar rādītājpirkstu spiežot pogu vienmēr pele nez kur projām aizbrauca un nospiedās ne tur kur vajag. Bet nu beigās viss viņām aizgāja, salikām arī pāris templeitus lai rēķinātu kādas metālu proporcijas sanāks pēc dažādu maisījumu sakausēšanas, un pa pāris nedēļām biju pleijeri nopelnījis :)

Gravatar tiri-piri

2011. gada 2. augustā, plkst. 17:58

Nu, laacz, ar tādu izejmateriālu var arī grāmatu uzrakstīt, ja ir rakstnieka skills. Man patika. :)

Gravatar Tricepss

2011. gada 2. augustā, plkst. 19:34

Atceros, ka uzreiz pēc neatkarības atgūšanas visos tajos juku laikos manu senču lauku saimniecībai tomēr izdevās kaut kā kārpīties un attīstīties, bija vairākas govis, kārtīgs kartupeļu lauks, tāpat arī cukurbietes u.c. kultūras. Lai arī valdīja liela neskaidrība, tomēr uzpircēji ražai/pienam/gaļai bija sarunāti jau labu laiku uz priekšu, tāpēc nācās meklēt papildus darba rokas. Vietējie visi bija vai nu aizņemti ar saviem darbiem, vai arī dzērāji, tāpēc sencis uzdeva man aizbraukt uz Rīgu un atrast palīgu uz vasaru. Biju dzirdējis, ka pie Centrāltirgus ir tāds kā laukstrādnieku placis, kā improvizēta darba birža. Tad nu sēdos pirmajā žigulītī, un braucu meklēt. Jāsaka, ka tas bija liels notikums, jo tiesības biju dabūjis pavisam nesen. Par laimi atradu vienu kārtīgu darbarūķi pavisam ātri un viegli. Lai arī puisis bija no slikta rajona Rīgā, pie mums lauku maizē ātri vien atplauka un ieguva vīrišķīgi platus plecus. Par šo braucienu tēvs man tad arī samaksāja pirmo algu.

Gravatar karlsons

2011. gada 2. augustā, plkst. 22:11

haha, laaczis arii izgaajis cauri mezciema staadaudzeetavai? :)

Gravatar Pēteris

2011. gada 2. augustā, plkst. 23:07

Pirmais darbs, šķiet, bija pionieru nometnē, kaut nebiju pionieris, bet tur visādus mazgadīgos ņēma, bija biešu retināšana. Par to saņēmu Goda rakstu un aploksni ar naudiņām (pieļauju ka kādi pārdesmit rubļi bija). Otrais darbs, ar kaunu jāatzīst, ka tur bija kaut kāds puika, kas teica, ka viņam to aploksni nevajag un demonstratīvi to noslēpa. Es padomāju, ka ja jau viņam nevajag, tad man vajag (tātad jauns amats - zaglis). Vecums ap to laiku bija kādi 8-9 gadi. Apmēram ap to pašu laiku, Līgo vakarā pie Ikšķiles estrādes ar brālēnu salasīju alus pudeles, mana doļa sanāca ap 100 rubļiem, arī sanāk algots darbs, un visai nesūdīgi algots, priekš tiem laikiem. Ap 12 gadu vecumu centrāltirgū tirgoju grāmatas, pārsvarā krievu valodā, tajā laikā iepazinu Džeimsu Hedliju Čeizu (ir tāds lētais jeņķu rakstnieks, letiņi pat nofilmēja "Mirāža" pēc viņa pasakas), par sapelnīto naudu, turpat centrāltirgū, nopirku daudz tukšas dzērienu bundžiņas (kolekcionēju tajā laikā, un lielākais lepnums bija Coca-Cola bundžas ar visu olimpisko pilsētu siluetiem) un Hi-Tec, vai kā līdzīgi dēvētu spēļu uzparikti, kuru Krievijas TV "Duck Tales" pārtraukumos reklamēja kā "Deņģi deņģi, vsje hoķat (ļjubjat?) deņģi". Tirgū zaga grāmatas, intelektuāļi, be, blakus atradās mazais treilerītis kurā varēja nopirkt LPSR atraugu izpratni par Hot-Dog un lētu izlejamu šņabi. Un tad jau aizgāja nežēlīgais kapitālims, ap 1994. gadu Purvciema tirgū apkalpoju saldējuma tirgoņus, kur reāli tika uzmests pasākuma īpašnieks. Shēma - Žurnālā ierakstam, ka uz točku aiznesti 20 saldējumi, aiznesam 30, kad tirgonim pusdienas un es sēžu viņa vietā, paņemu naudiņu par atšķirību, kopā 3 točkas. Labā dienā padsmit latus nopelnīju, kas tajā laikā bija gana daudz.

Sen nebiju tā pārdomājis savu bērnību un novērtējis pārmaiņas dzīves laikā. Paldies, laacz!

Gravatar Pēteris

2011. gada 2. augustā, plkst. 23:11

Labojums, Čeizs izrādās ir brits un 50 viņa romāni ir ekranizēti. Moš kādam ir saglabājušies kopotie raksti? Zinu ka ne pa tēmu, bet nostaļģija...

Gravatar Osis

2011. gada 2. augustā, plkst. 23:49

Starp 8. un 9.klasi biju palīgstrādnieks detaļu rūpnīcā (LMRU), pamatā griezu detaļās vītnes. Cik nopelnīju, neatceros, bet sajūta iet pie grāmatvedes, kura pret parakstu izsniedza skaidro naudu, bija debešķīga. :)

Gravatar acid|burn

2011. gada 3. augustā, plkst. 09:35

Man kolhozlaiks Talsu rajona Vandzenē, Kolhozs "Ļenins". Graudu uzglabāšanas un žāvēšanas angāri, jātīra renes, jāstumj graudi, jāasistē visādos darbos. Šie bija primārie, bet kā kuru dienu, tad siena talka, tad akmeņi no lauka jānoved. Nu, jebkurā gadījumā viss, kas bija saistīts ar kolhoza laukiem, lai varētu piebarot kolhoza lopus. :) Za to pa vasaras mēnešiem saņemtā algas lapiņa rādīja 600 rubeļus. Nice. Ko nopirku, neatminos, man liekas, ka aizgāzu kaut kādā ekskursijā.

Gravatar Vaards

2011. gada 3. augustā, plkst. 09:59

Izlasīju Laacz stāstu un nobirdināju asariņu. Nagabiņš!

Gravatar jansi

2011. gada 3. augustā, plkst. 10:29

Pirmais darbs - 7. klase - kūšu ģenerālais tīrītājs. Tas ir tāds, kas tīra kolhoza kūtīs līdz tās spīd un laistās. Pēc mums nāca sanetinspeckija, vai kā tas saucās, un laistīja visu ar hloru , dezinficēja utt.. Nobeidza to, ko nebijām nobeiguši mēs. Mūsu uzdevums bija izkasīt no kūts visus iespējamos sūdus. Tā mēs cītīgi, ar špaktēļlāpstiņām, un citiem lielākiem instrumentiem, kasījām nost katru mazāko sūdiņu - no sienām, no aizgaldiem, no silēm, no visa. Mēs bijām kādi 4-6 puikas, kas to visu darīja. Dienas krutākais džeks bija, tas kurš noplēsīs no grīdas vislielāko sūda gabalu kvadrātmeros vienā gabalā. Lielākais droši vien bija kādi 6 kvadrāti :). Sūdus stiepām ārā, visu mazgājām utt. Šobrīd pat grūti attecērties kā mēs smirdējām, bet pie smakas jau ātri aprod. Atceros vienmēr ar ūdeni piemirkušās tenisa čībiņas. To gan nevarētu īsti nosaukt par ūdeni - tas tecēja ārā no tām vietām kur mēs ar šļūteni kūtī kaut ko skalojām :) Droši vien arī darbadienas beigās skalojām kājas ar visām čībām un laidām uz vietējo baseinu peldēties. Likās ka esam tīri, uz rokām un sejas sūdu nebija, jo bija nomazgāti. Kad ielecām baseinā aiz mums palika tāda putaina vircas strēle :) Kopumā iztīrījām kād 4-5 kūtis. Pirmā alga 42 rubuļi. Gandrīz raudāt gribējās ... Padī laiks un matreāls. Bet tad nāca labāki laiki - tiku paaugstināts, un nakošos 2 vasaras mēnešis ganīju govis. Alga bija 186 rub. celšānās 4 no rīta un mājās ap 11.00 vakarā ... Darbs jau nebija grūts, bet aizņema daudz laika. Tai laikā izlasīju kādu kaudzi ar grāmatām, jo skatīties kā govs aplokā ēd zāli īpaši interesanti nebija. Līdz ar to kļūdas pēc saglabājās labs iespaids par govju ganīšanu un nākošajā gadā atkal uzkāpu uz šī grābekļa. Naudu saņēmu mazāk un no tā laika, attceros to kā pilnīgu murgu.

Gravatar Vaards

2011. gada 3. augustā, plkst. 10:34

CV: Mans pirmais algotais darbs bija ravēšana Lapmežciema dārzniecības burkānu laukā. Tas jau kādā otrajā vai trešajā klasē. Dikti apnicīgs darbs, ar grandiozi niecīgu samaksu. Mēnesi ravējām no 8:00 līdz pusdienas laikam, samaksā saņēmām 20 rubļus.

Trešajā vasarā jau bija darbs ar interesi - gabaldarbs, kur aktīvi strādājot varēja dzīt apjomus. Tas jau bija arī blatu darbs, ar bērnības draugu tikām siltumnīcās pie papīra tūtiņu gatavošanas. Bija jāsagriež lielās papīra loksnes aptuveni A5 lapiņās, no tām jāsagatavo tūtiņas, ko gerberām (ir tādas puķes) uzvelk uz galvām, lai tās nesagbružājas vedot uz tirgu un veikaliem. Šeit jau bija peļņa - mazie skolnieki varēja strādāt tikai dienas pirmo pusi, attiecīgi mēs darbu stiepām uz mājām un dzinām apjomu. Kādi 50 rubļi mēnesī. Divas vasaras.

Pēc tam vasarās jau strādāju BAMā (Lapmežciema konservu cehs, kur ražoja Šprotes u.c. konservus PSRS armijas vajadzsībām. Tas ir, fūres pa taisno brauca uz Krieviju, latvijā nekas nepalikās). Šeit sanāca pirmo vasaru strādāt pie konveijera - Stavridu līnija (līdzīgas zivis skumbrijām ko Maximā kūpinātu un treknu var nopirkt, tikai ar kaulveida zvīņu uz sāniem) griež šo zivju rumpīšiem no sāniem kaulveida zvīņas, bet automāts ne vienmēr nostrādā, attiecīgi konveijera līnijas malās sēž cilvēki 30 un pāršķiro šīs zivis, nogriežot ar rokām to zvīņu - ja automāts nav trāpījis precīzi. Pirmās dienas dzinām apjomus (bija sava veida uzskaite kur sabirst no katra cilvēka nākušās zivis tādās kā tvertnēs), mums neticēja, ka mēs tik čakli esam strādājuši. Attiecīgi čaklums nokritās četrkārtīgi un pārējais laiks tika izmantots kaitniecībai. Piemēram, jaut tad "zinājām" ka "Krievi ir sliktie" un maizīti par hļebu sauc... Taisījām diversijas uzbrukumus jau sagatavotajām stavridu bundžām - ieslēpām vēl neaizvākotājās bundžās naglas, koku dēlīšus un citas draņķības. Par laimi līdz ķimikāliju iebēršanai neaizdomājamies, vairāk kā vēlme pārsteigt krievus ar bundžās ieliktu vēstījumu. Jā, kopš tiem laikiem nekādas stavridas, skumbrijas konservos u.c. tomātu mērcē neesmu ēdis, kaut kā psiholoģiski nevaru dabūt iekšā ;) Darbs bija neproduktīvs - 30 rubļi nopelnījās mēnesī.

Nākamājā vasarā jau daļēja blata rezultātā tikām mazāk slapjā, mazāk smirdīgā darbā (pie konveijera līnijas bija nenormāli smirdīgs un netīrs zivju darbs) - BAMa noliktavā šķirojām produkciju. Izgatavotā produkcija (šprotes, šp.pastēte) tika sakrautas kartona kastēs un mēnesi nostāvējās. Mūsu uzdevums bija pirms prom sūtīšanas tās kastes pārkrāmēt - ja konservs nav nosterilizējies, tajā ir kādi netīrumi u.c. tas šī mēneša laikā uzpūšās visai apaļš. Attiecīgi katrā kastē bija kādas trīs bojātas bundžas, tā mēs ar čomu katrs dienā spējām pārkrāmēt 5-7 padonus (paletes). Darba pozitīvā fīča - šeit mēs fenderējām importa plato izolācijas lenti (parasts platais brūnais skočš) ko padomju laikos neviens nebija redzējis. Šprotes nefenderējām - tās mums nebija vajadzīgas. Divas vasaras, divarpus mēnešus katrā. Nopelnīju kādus tuvu pie 70 vai simts rubļiem mēnesī.

Pēctam trīs gadus strādāju (arī pa blatam) Lamežciema celtniecības brigādē - vasarās bija jākrāso tos pašus Lapmežciema trīs konservu cehus. Tas bija darbs, kur tādi šmurguļi bija veselas vairākās brigādes, maksāja ļoti labi, darba lietderība bija neliela. Piemēram, mēs ar čomu pusdienlaikā rīkojām gonkas ar kariņiem cauri ražošanas ceha telpām, čoms neizņēma līkumu un ar kariņu iedūrās lielā ledusskapja sānos. Prāts pietika ar to pašu kāru pacelt poddonu ar uzrakstu "atkritumi" un pievest klāt pie ledusskpaja sāna, lai neredzās terorakts. Pārkāpumu atklāja tad, kad mēs savus nedēļu ilgos krāsošanas darbus attiecīgajā cehā bijām beiguši. Protams, tika izlaisti arī visi ugunsdzēšamie aparāti, kas gadījās pa ķērienam un citādi visādi kaitnieciski tie skolnieki izrīkojās. Trīs vasaras. Pēdējā vasarā bijām ar čomu "ielipuši" krāsot svaigi izgatavotos logu rāmjus galdniecībā. Nekāda izklaide, darbs darbs darbs. Visu vasaru nostrādājām monotoni krāsojot rāmjus. Augusta vidū vairs uz darabu neatnācām, jo bijām abi divi saindējušies ar krāsas izgarojumiem un bišķi pavēmām kādu dieniņu. Tālāk jau vētrainie 90-tie, studijas augstskolā, spekulanta gaitas un pārtraukums algotajā darbā. Līdz 90-to vidū veicu Inženierdarbu ar simboliskas samaksas izeīmēm - apsekoju Rīgas lielās rūpnīcas un pētīju to iespējas pielāgoties ES prasībām, izveidot neatkarīgas testēšanas institūcijas no to laboratorijām un tamlīdzīgi. Tā arī tālāk sāku tālāk strādāt ar biznesa un procesku konsultācijām industriālajā pasaulē.

Gravatar Vaards

2011. gada 3. augustā, plkst. 10:47

Ak jā, es biju fantastiski centīgs krājējs - visu to augstāk aprakstīto un sapelnīto naudu biju sakrājis bundžiņā (no sākuma krāju Mini Mokikam, tad Deltai - 270 rubļi kādos 12 gados biju sakrājis, bet māte attiecās man tādu pirkt savu drošības iedomāto apsvērumu dēļ. Tad drīzumā bioju sakrājis divām Deltām, vēl nodarbojos ar spekulācijām Skolā, biju sakrājis JAWAI... Bet beigu beigās inflācija manus iekrājumus apēda.

Gravatar gāts

2011. gada 3. augustā, plkst. 12:35

biešu ravēšana kolhozā blakus mūsu lauku mājām. minūtes gājiens līdz darbam :) alga 320 rubļu/ha par cukurbietēm, 280 rubļu par lopubietēm. 1 hektāru katru vasaru ņēmām. tiesa, sākumā vecāki nāca palīgā, bet nauda visa tika man. beigās vienu vasaru viens pats visu nokaplēju. un tad kolhozs izbeidzās.

kapitālisma ērā bija cūkas, govis, zemenes, avenes Ziemeļvalstīs. vasaras peļņa pietika dzīvei un izglītībai visu ziemu Latvijā.

Gravatar kt315b

2011. gada 3. augustā, plkst. 14:53

Ojāā, JAWA (http://pctrs.network.hu/clubpicture/3/1/_/jawa_350638as_motorom_31970_852179.jpg) ietilpa arī manos plānos. Tobrīd gan tās cena no 6xx,- SU RUB bija pakāpusies līdz 1200,- SU RUB - tas nekas, jo nauda Krājkasē ir un tās vērtība ar katru dienu samazinās. Diemžēl 16ajā Dzimšanas Dienā pasniegt sev kāroto dāvanu neizdevās - veikalā pie sarkanā mocīša jau greznojās skaitlis 2000,-

Nav ļaunuma bez labuma - motocikla vietā tiku pie pirmās personālās skaitļošanas tehnikas, kas zināmā mērā arī noteica ievirzi turpmākajā dzīvē.

P.S. Plāns kādreiz kāpt seglos savam motociklam nav atcelts, tikai nokļuvus kategorijā "Kaut Kad..."

Gravatar Vaarna

2011. gada 3. augustā, plkst. 15:16

Vaards izlasīju Tavu bēdu stāstu par Deltām un inflāciju. arī nagabiņš :D

Gravatar Vaards

2011. gada 3. augustā, plkst. 16:13

kt315b,

No 80-to vidus jau ražoja 638 modeli: http://motopunkt.ru/moto/jawa_350-638ts.php Es par šo sapņoju, līdz inflācija manu krāšanas spēju norakstīja vēsturē ;-)

Vaarna, Ek, katram cibiņam ir kāda sāpe dvēselē.

Gravatar kt315b

2011. gada 3. augustā, plkst. 16:17

Vaards,

638ais manā sādžā bija tikai dažiem zelta jaunatnes pārstāvjiem. Daļa no tiem visai drīz tika aptīta ap ceļmalas kokiem...

Gravatar Signis

2011. gada 4. augustā, plkst. 08:33

Varbūt ne pirmais un varbūt ne tik žēli, bet man viens no pirmajiem darbiem bija tieši tāds pats. Pie jaunsaimnieka. No sākuma pļava, kūts un cirsma, bet tad atklāja manu "talantu" tikt galā ar maziem bērniem un kļuvu par mājsaimnieci. Toties gluži kā tev, pirmpienu šajā vasarā dzēru, cepu un vienīgo reizi dzīvē.

Gravatar Unabomberz

2011. gada 4. augustā, plkst. 13:59

Visi tik daudz strādājuši fiziskus darbus, taisni kauns par sevi ko bilst. Padomju 80.gadus izšļūcu bez oficiāliem darbiem. Pirmais oficiālais - videnēes laikā 1996.gadā, avīzē par maketētāju. Nākamajā vasarā paralēli arī par krāvēju. Pirmā alga - ritenis protams.

Gravatar jib

2011. gada 5. augustā, plkst. 00:45

No skolas, laikam jau no 6. klases sutija uz kolhozu uz darbiem - pavasari akmenus lasit, "burakus" ravet, rudeni kartupelus un bietes novakt utml. Alga bija apmeram rbulpiecdesmit par pusdienu 4h.

Pirmais darbs, kā darbs uz kuru jāiet pašam - celtniecība "raznorabočij", 80 rub/mēn. Hmm, bet varbūt ka 120?

Gravatar Maix

2011. gada 5. augustā, plkst. 14:23

80-tajos gados 6-8 klasē gāju sovhozā šķūrēt graudus kaltē. Pirms sezonas sākuma nācās tīrīt transportieru šahtas no veciem sapuvušiem graudiem, kuros pilns bija sadalījušās žurkas. Par algu neatceros, bet biju lepns bez maksas iet kopā ar īstajiem vīriem uz ēdnīcu pusdienās.

Gravatar Brutto

2011. gada 8. augustā, plkst. 21:15

Kaut kad 80-o gadu sākumā ar draugu pastrādājām pie Kolorado vaboļu lasīšanas Zirņos (Saldus raj.) kartupeļu laukos. Draugam tēvs sarunāja ar kaimiņu, kurš ar savu "bišu skapīti" brauca tajā virzienā un tā mēs no rītiem abi kratījāmies tai tumšajā "bundžā" prom. Cik mums gadi toreiz bija..sazin, ap 10 +/-. Nostrādājām, laikam, dažas dienas, bet likās, ka nedēļas. Sīkam tā laika izpratne nedaudz savādāka:) It kā jau nekāda vaina darbam - iet pa kartupeļu vagām un skatīties zem lapām kur tās vaboles un lasīt burciņā vai Liepājas kafijas bundžā. Dienas beigās bundžas saturs tika atrādīts un vaboļu skaits nosaukts. Protams, parasti jau piesummējām nedaudz vairāk nekā patiesībā salasīts. Ne viens jau nepārskaitīja. Pēc tam vaboles tika izbērtas zemē un darba pieņēmējs samīņāja. Neatceros vairs kāda un vai bija maksa par vaboli, vai par nostrādātām dienām... Beigās kaut kādi daži rublīši sanāca.

Nākamais darbs jau bija nopietnāks - 1984. gada vasaras darba nometnē Lotos. Toreiz ar draugu no savas klases laikam bijām vienīgie zēni kas piedalījās (meitenes krietni vairāk). Savukārt no paralēlklases gan bija daudz - gan meitenes, gan zēni. Katram nometniekam bija sava darba dorma (kura vēl ilgi kalpoja kā laba darba jaka, kamēr izaugu no tās) un zaļas krāsas, plastmasas, nozīmīte ar uzrakstu LOTOS (to man vēlāk viens atņēma). Dzīvojām mēs vecā 2 stāvu (jeb drīzāk pusotr-stāvīgā), vairākdzīvokļu ēkā. Pirmajā stāvā divas istabas - liela, kurā bija izvietotas nez cik padsmit gultas un otra mazāka istaba, kuru mēs ar draugu un vēl vienu no paralēlklases paspējām okupēt. Meitenes gan bija krietni tālāk, citās mājās izvietotas, krietni modernākos apstākļos kā mēs. No rīta cēlāmies, gājām uz ciema ēdnīcu brokastīs, tad sagaidījām mašīnu kura mūs nogādāja uz kartupeļu vai biešu laukiem kaplēt nezāles. Pēc tam atkal atpakaļ uz pusdienām un laikam atkal uz lauka, bet neatceros tik smalki. Vakarā gan neko darīt īsti nav, ja neskaita novusa spēlēšanu un iešanu uz kūti apciemot sivēnu un bulli:) Vienreiz no ēdnīcas bijām atstiepuši baigo gabalu siera, kuru jau nu nevarējām pa visiem apēst, tad nu aiznesām kādu gabalu turpat uz kūti un iebarojām tam cūķim. Saimniece, kas dzīvoja virs mums un kurai piederēja tie lopiņi kūtī, pēc tam mūs dikti lamāja, ka dot sieru mazam sivēnam...! Mums jau likās, ka dikti liela tā cūka:). Vēl jau šādus tādus nedarbus sastrādājām. Bija arī izklaides pasākumi, gan vietējā estrādītē, gan braucām uz Nīgrandi uz kaut kādu lielo LOTOSnieku salidojumu. Nedēļas beigās ar autobusu atkal uz Saldu, uz mājām. Tā laikam kādas 3...4 nedēļas. Naudiņa, neatceros vai kādi 40 rubļi sanāca. Vienu reiz, kāds no paralēlklases, bija atvedis kasešu magnetofonu un diendienā skandināja vienu vai divas audio kasetes. Kopš tiem laikiem šī dziesma http://www.youtube.com/watch?v=Xh_1pYNabc0 aknās sēž:)

Gravatar Brutto

2011. gada 8. augustā, plkst. 21:17

*darba forma labot nevar komentu:(

Gravatar 676

2011. gada 13. augustā, plkst. 22:57

Kādi interesanti stāsti te visiem. Diemžēl es esmu strādājis tikai par programmētāju, arī pirmajā īstajā darbā - sia BTG, bez darba līguma, ar algu aploksnē un ar no ierakstāmā CD instalētu windozi. Kad tur ieradās BSA un finanšu policija es jau biju prom. :-)

Gravatar tjo

2011. gada 17. augustā, plkst. 16:39

#25 jansi — "kūšu ģenerālais tīrītājs" akdies :D

Gravatar trollface dot jpeg

2011. gada 18. augustā, plkst. 20:37

NASA, lidoju uz Starptautisko staciju. Maz samaksāja :(

Gravatar werdlv

2011. gada 26. augustā, plkst. 16:06

Pirmais darbs protams agra bērnība - ja nemaldos tēva "zelta roku" leģendu dēļ tiku pie vienas mājas krāsošanas par 2LVL/h.

Gravatar Tiks

2011. gada 6. septembrī, plkst. 13:29

lidz šim esmu bijis tikai lasītāja lomā, bet nu šitā tēma mani arī pavilka :)

Pirmais darbs bij 84gadā (pēc 4 klases). Mūsu lauku miestā visa skola jūnija mēnsi strādāja mūsu agrofirmas laukos. parasti tas bija biešu lauku ravēšana un retināšana. Neko daudz nopelnīt nevarēja (ap 35 līdz 40rub.). Papildus algai varēja dabūt brīvpusdienas, kas arī nebija maz. Rudenī vietējai dārzniecībai gājām palīgā lasīt ābolus, kas nereti beidzās ar visādiem zilumiem (ābolu kauja nav kaut kādu puvušo kartupeļu kauja:) ) Tad arī bij vēl kartupeļu novākšanas akcijas agrofirmas kartupeļu laukos. Tie bij riktīgi jautri, ieskaitot jau pieminētās kaujas, kā arī kastu laušanas, akmeņu likšanas kastēs (jo maksāja pēc savāktajām kastēm), un ugunskuru, kurā cepām kartupeļus. Vēlāk, kad biju biku vecāks, gāju strādāt tajā pašā dārzniecībā. Tur varēja labi nopelnīt uz kūdras nomainīšanu siltumnīcās. Veco kūdru ar tačku ārā, jauno ar tačku iekšā. Darbs bij diezgan pasmags, bet nopelnīt varēja labi. Vēlāk, 7.klases laikā, bija jāiet uz vietējo teļu fermu sūdus tīrīt. 5 no rīta bij jābūt fermā. Pēc fermas fiksi uz skolu. Pēc skolas, ap 16.00, atkal uz fermu. Atnākot no fermas, smirdēju kā sesks:) to smaku ilgi no drēbēm bij pagrūti dabūt ārā. Kā lauku bērnam viss augstāk minētais nelikās nekas īpašs un pats par sevi saprotams. Un vēl šobrīd to neuzskatu par neko īpašu, viss bij OK. Žēl ka tagad bērniem ir grūtības ar darbiem vasarās.

Gravatar Tiks

2011. gada 6. septembrī, plkst. 13:37

Par to skolas darba nometni aizmirsu piebilst. Viss tas tika pavadīts ar dažādiem akšeniem: pirmajā dienā pacēla darba nometnes karogu. Cik atceros, tad nometni dēvēja par "Kalvīti". Katru rītu bija līnija, pēc tās brokastis skolas ēdnīcā un tad uz lauku. ap 12.00 vai 13.00 (atkarībā no vecuma) skolas ēdnīcā bij pusdienas un tad uz mājām, pagalmā kariņu spēlēt :)

Ā, vēl katru vasaru obligāti bij jānostrādā 3 dienas skolas lauciņā. Kur man nesaprotamu iemeslu dēļ tika audzēti dažas dobes ar sīpoliem, gurķiem utt. Vot kam to lauciņu skolai vajadzēja, vēl tagad nesaprotu.

Pirmais braucamais, ko par naudu nopirku, bij vecā "minska" ar 3 robiem. :)

Gravatar SISE

2011. gada 1. novembrī, plkst. 20:08

Pirmais darbs - atalgotas..12.gadu vecumā.. Pārdaugavā uz Mūkusalas ielas bija papīra rūpnīca, tajā taisīja no papīra bērniem bilžu klucīšus un ūdeni slapināmās "nakļeikas" - pa mēnesi nopelnīju 100 rubļus, bet diemžēl muterīte lielāko daļu naudas pievāca skolas lietu iegādei.. Pēc tam jau kad paliku vecāka, un gudrāka.. nodarbojos ar biznesu - kupi/pradai.. bublegumi, žurnāli, stilīgas maikas utt.. No 9.klases(no videnes, aizmuku uz profeni ) tad jau business aizgāja krutāks, no Staburadzes(prakses vieta) čiepām raugu, garšvielas un citas lietas - kuras tika realizētas dažādos latvijas nosturos(laukos)