laacz.lv

Kaspara F. neoficiālā mājaslapa (Anno 1997)

Jaunā gada uzruna. Cilvēkam no cilvēka.

Gadiem ejot Valsts prezidenti, Ministru prezidenti un pat neprezidenti gadu mijā ir runājuši nekā. Ar laiku arī klausītāji ir apraduši sagaidīt no šīm uzrunām neko. Taisnošanos, pašsaprotamu faktu konstatāciju, atskatu uz gadu, kādu citātu no autoritātes, kontekstam un šķietamajam noskaņojumam atbilstošu novēlējumu.

Visi runātāji (un runu autori) ir aizmirsuši par to, ka patiesībā šādai jaungada runai nav jābūt nedz atskaitei, nedz iespējai taisnoties. Tā ir vienreizēja iespēja cilvēkam iedot kaut ko līdzi simboliskā brīdī – ejot no aizejošā uz jauno gadu. Pamudināt, iepriecināt, atbalstīt, uzrunāt. Varbūt patosīgi, varbūt cilvēcīgi. Tie ir tie teksti, kuru autori prot likt vārdam tikt līdz cilvēkam cilvēkā. Un mūsu runātāji, diemžēl, aizmirst šī gadu mijas monologa svarīgumu. Tas tiek uztverts kā pienākums, nevis iespēja.

Šogad par visiem gadiem un visiem runātājiem pacenties ir Ivars Svilāns (tie, kas nelieto Facebook, lasa teitan).


Īsi pēc tam radās pārsteigums, par kuru parūpējās Andrejs Sergejevs – tulkojums krieviski.

Un pa starpai no Maira Skujas puses radās ideja izveidot video, kurā piedalīties tika aicināts ikviens. Pārsteidzoši ir tas, ka viss izdevās, rezultāts ir un tas redzams zemāk.

Pievērsiet uzmanību, ka viss notiek nevis draugos, bet feisbukā un tviterī. Un skumji, lai arī ne tik neizprotami, ka vairāk retvītus iegūst kaut kāda uzmanības apdalīta Lūcija Ceicāne, kas ir nolēmusi skriet plika pa Rīgu.

Patricietis

Jau sen gaidījām kaut ko līdzīgu… kaut ko cilvēcīgu… un beidzot kāds ir uzdrošinājies to izdarīt “valstsvīru” vietā. Paldies Ivaram Svilānam! No vienas puses skumīgi, ka šādus vārdus mēs nedzirdēsim no mūsu politiskajiem līderiem ne šogad, ne tuvākajā laikā (es gan ceru, ka kļūdos… mjā… kāds naivums :) )

Bet tas kārtējo reizi pierāda, ka cilvēki var sasparoties un saorganizēt pa 1 dienu šādu pasākumu… tas nozīmē, ka ar mums vēl nav viss cauri :) … vnk Latvijas izcilākie cilvēki negrib “sasmērēties” mūsu Latvijas politiskajā zaņķī. Latvijas inteliģence un spējīgākie cilvēki pašlaik neredz iespēju kā reāli palīdzēt valstij… jo iestājoties kādā no esošajām patijām, laikam izredžu kaut ko reāli mainīt ir “mission impossible”.

Un tā nu mēs (domājošā tautas daļa) esam kā ķīlnieki tiem cilvēkiem, kas akli balso par to, kas skaļāk bļauj un sola nereālas lietas.

Viens jau nav cīnītājs… BET prieks, ka mūsu tomēr nemaz nav tik maz… un pa pilītei, pa drusciņai vien mēs galu galā varam mainīt lietas. Katram jāsāk ar sevi. Neviens mūsu vietā neatnāks un neiztīrīs mūsu “Sūnu ciemu” no sniega. Nebūs nekāda Laimes Lāča!!! NEBŪS!!!
Lai mums PAŠIEM pietiek spēka!

PS

Draugos šis pasākums nebūtu izgājis cauri, jo tur pārsvarā laikam tikai tīņi ir palikuši :)

Iesniegt savu viedokli

Atruna par moderāciju. Daži vārdi, var gadīties, ka ir iz melnās listes (viagra and stuff). Tādi komentāri tiek aizturēti, pirms parādās lapā. Ja Tavs komentārs neparādās uzreizi, būs vien jāpagaida, līdz es jamo izlasīšu. Protams, ka paturu tiesības sev netīkošos komentārus dzēst, iemeslu neminot.