Trešajā sērijas ierakstā jūs vajās patiesība par ūdens lāsēm, lietus rašanos un raudāšana bezsvara stāvoklī, kā arī to, ka abās zemeslodes pusēs ūdens izlietnē patiesībā rotē vienādi. Pēdējo pāris nedēļu laikā uzdūros vairākiem ierakstiem par slapjumu, attiecīgi, apkopošu savas jauniegūtās zināšanas teitan :)

Kā izskatās lietus lāses? Jebkuras krītošas ūdens lāses? Ja tu teiksi, ka tā, kā tās parasti zīmē - augšā spicas, apakšā apaļas, tad kļūdīsies. Ja teiksi, ka apaļas, tad arī mazliet kļūdīsies.

Mazas ūdens lāses, krītot, ieņem vislieliskāko formu - sfērisku. Attiecīgi, izskatās kā mazas bumbiņas. Lielākas ūdens lāses, savukārt, izskatās pēc sēnes. Un, galu galā, gaisa pretestības rezultātā sadalās divās vai vairākās daļās, kas atkal sākotnēji cenšās kļūt apaļas.

Savukārt, vai zini, kāpēc sākas lietus? Protams, protams - visi atcerās supervienkāršoto bildi no skolas mācību grāmatas ar bultiņām no jūrokeāniem uz debesīm, tad mākoņiem, tad zemi, utt. Bet kāpēc daži mākoņi līst, bet citi nelīst? Kad tie sāk līt?

Ar retiem izņēmumiem, gaiss mums apkārt ir mitrs. Mākonis arī ir mitruma pilns, sastāvot no niecīgām ūdens lāsītēm. Tās ir tik maziņas, ka patiesībā nemaz nekrīt zemē, bet gan lidinās turpat. Mazās lāsītes apvienojas lielākās, šur tur pateicoties temperatūras starpībām ūdens kondensējas no tvaika (pirtī notiek tas pats). Un tad tas viss sāk lēnām kļūt par smagu un krist lejup. Kaut kā tā. Principā, mākoņi veidojas un lietus līst tāpēc, ka atdziest gaiss. Tur augšā.

Augstāklasāmais ir mana interpretācija, kuru mūsu viedie meteorologi var palabot vai papildināt.

Un, va dzi, ja jau par slapjumu, tad nedrīkst aizmirst asaras. Bezsvara stāvoklī notiek daudz interesantu lietu. Un šis tas ir jāievēro, kā arī daudz kas jāapgūst. Pat visvienkāršākais nav vienkāršs. Un viena no tām ir - labāk neraudi.

Izrādās, ka bezsvara stāvoklī asaras, izdaloties, sāk veidot apvalku ap aci un daļa nonāk nost tikai tad, kad esi noraudājies līks. Risina to ar parastu notīrīšanu, taču pirmo reizi viss bija mazliet piņķerīgāk.

2011. gadā astronautam Mike Fincke, atrodoties skafandrā ārpus kuģa, sāka asarot viena acs, jo uz tās uztrāpīja svešķermenis no stikla ķiveres pretaizsvīšanas materiāla. Redzamība - nulle. It kā ar to vēl būtu par maz, bezsvara stāvoklī, asarām noklājot aci, tā sāk sāpēt. Un, manu mazo lasītāj, ko tu vari izdarīt, esot skafandrā? Nedz pabakstīt, nedz notīrīt. Darbs pusē, līdz tā beigām ir daudz stundas, bet acs sāp, redzēt neko neredzi. Sūdi vagā, vārdu sakot.

Konkrētajā gadījumā problēma tika atrisināta ar dīdīšanos. Izrādās, ka skafandrā esot bijis tāds kā deguna aizspiedējs. Tas domāts, lai, mainot spiedienu (skafandrā tas ir lielāks nekā kuģī), nepārplēstu bungādiņas. Ieliec degunu tanī, un gaidi, kad vienādsies spiediens. Mazliet dīdīšanās, mazliet laika un ar šito uzparikti izdevās asaras notīrīt.

Kāpēc visa tā rezultātā acs sāp, zinātnieki tā droši nemaz nezin.

Ak, vai, par ķemertiņu visumā arī ir tik daudz ko klārēt. Modernā tualete, kāda ir ronama ISS, ir relatīvi jauns izgudrojums. Lidojot uz Mēnesi nekas tāds pieejams nebija. Pie kam, Apollo 8 misijas laikā tās komandierim radās, khem, problēmas ar veselību. Iemesli ir dažādi - no 24 zarnu vīrusa līdz gripai un arī parastai visuma slimībai. Ziniet, dažāda izmēra, krāsas, satura un ne pārāk patīkamas smakas bumbiņas mazā un noslēgtā telpā varētu nebūt pats foršākais.

Un nobeigumā par ūdens rotācijas virzienu izlietnē.

Tas ir viens no tipiskajiem mītiem. Jā, lielas gaisa masas rotē dažādos virzienos katrā zemeslodes puse, pateicoties Koriolis efektam (pie kam, virzieni var atšķirties pat vienā puslodē). Tas ietekmē lielus negaisus. Taču, spēks ir pārāk mazs, lai ietekmētu ūdens rotācijas virzienu jebkura izmēra izlietnē.

Bet, kas tad ietekmē to virzienu? Viss, es jums teikšu :) Izlietnes forma, izplūdes novietojums, sākotnējais kustības moments (to piepildot, mazgājot traukus, šļakstoties, utt).