Zvani 112 un seko tam, ko tev operators stāsta. Bez improvizācijām. Tas ir vislabākais, ko darīt.

Viela pārdomām. Mani šis nomoka jau kopš autoskolas gadus 4 atpakaļ.

Mans viedoklis ir, ka reāli jau tāpat nekādi glābēji no [vismaz] nemedicīnas studentiem nesanāktu. Labākajā gadījumā, cenšoties kaut ko no ABC īstenot, tiktu īsināts laiks, līdz atbrauc "īstie" glābēji. Bet sliktākajā gadījumā kāds nelaimīgais varētu tikt izvilkts no auto nevietā un palikt bez iespējas pārvietoties saviem spēkiem visu dzīvi.

Un šo visu apsverot, sāc piedomāt, vai vispār ķerties klāt.

Vai tad autoskolā nemācīja, ka "samatieši" jāiziet ik pa 5 gadiem? o_0

Bija domāts "samarieši"

Es to pirmās palīdzības sniegšanu apguvu pirms 15 gadiem. Esmu bijis diezgan līdzīgā situācijā, un sajūtas bija identiskas - "loading, please wait". Vienīgais, ko zināju, ka ar cietušajiem vajag komunicēt, apsegt, mierināt, uzturēt pie samaņas, kamēr atbrauc glābēji.

Tie kuri spēja aizbegt no vācu tankiem, tos jau nepaņems vecs rAudi :D

Tas "loading ..." stāvoklis rodas no šoka. Kad pats iekļuvu auto negadījumā (tfu tfu viss labi), tad man tas asociējas ar lēcienu aukstā ūdenī - aizcērt elpu un 90% smadzeņu darbības nobloķējas. Spriestspēja, loģika un elpa atgriezās lēnītēm 10-15 min laikā. Neesmu speciālists, bet mans viedoklis, ka to nevar skolā / kursos iemācīties, var tikai praktizēt :). Bet tikai pa īstam nevis "kutināt" nervus youtubē. 2 veidos: regulāri tikt šokētam un praktizēt attiecīgās nepieciešamās darbības. Rīcība jānostrādā līdz automātismam "brainless mode". Ir profesijas kurās tā arī dara. Turklāt šoks var dažādi ietekmēt - var iestāties pilnīgi neadekvāts stāvoklis, piemēram skraidīšana tur pat pa šoseju un mēģināt apturēt visas garāmbraucošas mašīnas bezmazvai uzlecot virsū.

A un jautrībai.

Pareizos pirmās palīdzības kurssos ir jādra tā. Visas noderīgās darbības jāatrstrāda līdz automātismam un jāizskauž visas kaitīgās (vēlams arī nederīgās) Un tad nāk ieskaite kura tiek izpildīta pēc scenārija, teatrāli ar specefektiem. Galvenais lai kursants par to neko nenojauš :) apmēram tā.

Kursants nāk mājā pēc darba noguris un varbūt pat nedaudz iereibis. Tad kaut kur kaut kas gāžas, kauc, avarē, sprāgst, šauj vai kā citādi notiek negadījums(i). Vēlams kursantu nobiedēt ar kādu "close call", piemēram, stikla šķembas saduras mugursomā. Vēlams fonā vaimainājošs babuks. Un pēc tam kursantam tiek dota rīcības brīvība. Līdzīgi kā slavenajā "Add drama to your life":

Žēl ka tādi kursiņi maksātu visai padārgi. Starp citu tas viss attiecas ne tikai uz auto, bet uz jebkuriem ārkātas gadījumiem, īpaši sadzīves sprādzieniem.

Kas gan tur tāds šokējošs, ka viens paņem vāku. Vismaz man nav sajūta, ka nezinātu, ko darīt. Piestājam, izkāpjam, uzvelkam vesti un tad bez stresa skatīties, kas noticis. Tālāk jau pēc vajadzības.

A piestāt ir likumā noteikta prasība vai morāles jautājums?! :D

Slimi likumi ,slimiem cilvēkiem, tas arī viss ,kas man šajā sakarā sakāms!

Pirms nepilniem 10 gadiem bija gadījums, kad braucu uz Rīgu uz skolu pēcpusdienā un arī pirms Jaunolaines ievēroju ka tik tikko notikusi avārija, garāmbraucošās mašīnas jau sāka stāties malā. Pieļauju, ka pašu impactu ja būtu redzējis arī būtu šokēts, taču manā gadījumā šoks nāca, kad skrēju pāri brauktuvei (avārija notika virzienā uz Jelgavu, taču pats braucu uz Rīgu) skatīties ko vēl var darīt lietas labā. Kāds BMW bija ietriecies bērzā un pārlūzis uz pusēm, mašīnas priekša atradās kādus ~50 metrus no koka, pie kura bija pielipusi mašīnas aizmugurējā daļa. Auto vadītājs atradās vēl kādus 10 metrus priekšā automašīnas nolūzušajai priekšdaļai, izlidojis caur stiklu. Par laimi kāds jau bija sazvanījis dienestus un ātrie, šķiet, ieradās uzreiz pēc ugunsdzēsējiem-glābējiem. Kad glābēji grieza un kustināja auto, aimugurējā sēdēklī sēdošajam tecēja asinis pa ausīm, no lielā trieciena viņam bija norauti apavi ar visām zeķēm. Skats bija pabaiss. Neticami likās internetā izlasītais, ka vadītājs esot izdzīvojis. Trešo cilvēku es nekur neredzēju, par ko varēja lasīt medijos. Lieki piebilst, ka pēc redzētā ceļu turpināju braucot ar atļauto braukšanas ātrumu :)

Atradu pat rakstiņu: http://www.iauto.lv/zinas/2184-par-policistu-tragisko-avariju-ierosina-dienesta-parbaudi

Tas ir neliels šoka stāvoklis, smadznēs principā iestājas overload un uzkaariens.

Tieši tāpēc visi tie speciālo dienestu cilvēki, ātro palīdzību ārsti, karavīri un citi tiek speciāli uz to trenēti. Nevis mācīti jo to var tikai uzkačāt tāpat kā muskuļus. Tieši tāpēc jūras glābēji tiek trenēti salt ledainā ūdenī, normālam cilvēkam smadzenes sasalst bez treniņa.

Protams vēl ir arī potenciāla jautājums, ne visiem var uzkačāt pietiekami lielus muskuļus un ne visiem izdodas apgūt darbību šokā.

Tāpēc vislabākais ir iemācīties motorisku default darbību ko var darīt jebkurā momentā nedomājot (tāpat kā rakstīt uz klavieres neskatoties uz pogām) Tā labākā darbība ko apgūt varētu būt telefons + 112 nospiešana.

Kačājies tik ilgi kamēr viņiem apnīk tavi zvani un atsūta policiju :D

Vajadzēja uzreiz zvanīt uz emergency un teikt, ka uz A8 netālu no Jaunolaines esi sagūstījis skolēnu autobusu (to oranžo, pilnu ar skolēniem) un ja tūlīt un uzreiz nedabūsi ekleri, tad uzpisīsi visu gaisā. Un beigās, kad viņi sabrauktu, teikt: "ā, es zvanīju, es vienkārši gribēju, lai jūs ātrāk atbraucat opi izgriezt no lūžņu kaudzes" Cik radikāli būtu tas?

Aizmirstiet. Ir tikai ļoti neliela grupa cilvēku, kas spēj tādās situācijās reaģēt adekvāti. Tie ir tie, kas gūst kaifu no stresa situācijām (adrenalīna). Visādi torņos kāpēji, gumiju lecēji, daļa autosportisti u.t.t. To protams var "uztrenēt", bet tam ir nepieciešams regulārs stress. Lielajam vairumam tas nav ne tikai nepieciešams bet ir pat kaitīgi. Tādēļ- aizmirstiet! :)

Ja nu nākotnē tā gadās vēl kādu reizi: 1.izliec trijstūri un ieslēdz avārijas gaismas arī savam auto, lai kāds cits neuztausītu vēl vienu CSN, un lai skaidri zinātu, ka noticis negadījums. TAS, KO DAUDZI AIZMIRST - UZREIZ PAŅEM AUTO APTIECIŅU UN UZVELC GUMIJAS CIMDUS, JA NU TOMĒR KAUT KAS JĀDARA, UN NOSLĀPĒ AUTO, JA TAS VĒL DARBOJĀS. Un sauc glābējus uzreiz, kamēr savienosies, izstāstīsi situāciju, un traumas, galu galā, var būt arī vizuāli nemanāmas, tāpat nekad nevar zināt cik ilgi viņi brauks. Nekad nenoliec klausuli pirmais, pagaidi līdz to izdara glābšanas dienests. 2.izvērtē situācijas nopietnību - ja cietušais ir pie samaņas, un nav stipras asiņošanas, vai kāds cits dzīvībai bīstams savainojums, viņš var palikt auto līdz ierodas glabēji, jo nevajadzētu vilkt ārā no auto pašu spēkiem, traumēta var būt arī mugura vai kakls, un tad iznākums var būt visāds. 3.ja tomēr ir nepieciešams izvilt ārā no auto, tad labāk atcerēties tādus noderīgus paņēmienus kā "piecu pirkstu pērtiķa satvēriens", lai vieglāk dabūt no spēkrata laukā, protams, tas, ka cietušo var atbalstīt uz sava ceļgala, lai vieglāk noturētu viņa svaru. Tad lēnām un saudzīgi jānolaiž uz zemes, lai nesatraumētu vēl kaut ko cietušajam. 4.ja nu tomēr cietušais nav pie samaņas, pirmais noteikti ir jāpārbauda elpošana, klausoties ar ausi pie mutes un vienlaicīgi skatoties uz krūšu kurvi, kad cietušais ir noguldīts uz muguras, vai tas pie elpošanas kustas. Ja viss ir normas robežās guldam uz sāniem, lai vemšanas gadījumā neaizrijas un nenosmok. 5.ja cietušais ir pie samaņas vēlams palikt ar viņu, lai šoka gadījumā nesanāktu kaut kādas ziepes.

Īsais kurss, cerams, ka galveno pateicu, ja ir kas piebilstams vai labojams, droši komentējiet. Par motociklistu glābšanu ir vēl šādas tādas papildus nianses piem. ķiveres novilkšana.

Tiesības ir jau gadus divus, bet laiku pa laikam uz ceļa braucot garākus maršrutus ir vērts patrenēt atmiņu, un atcerēties visus, vai vismaz, galvenos PMP nosacījumus.

Glābējus ir jāsauc uzreiz pēc negadījuma piefiksēšanas, pat ja cilvēks pats izrāpo no auto un staigā, tas nenozīmē, ka viņam nav iekšējo orgānu bojājumu. Šoka stāvoklī smagi savainots cilvēks vispār vēl minūtes 20 lēkās apkārt.

Ugunsdzēsējiem/glābējiem - 112. Ātrā medicīniskā - 113. Policija - 110.

Autoskolā sāku iet pirms 5 gadiem, tad pametu un pabeidzu pagājušajā gadā. Pa šiem 5 gadiem daļa no pirmās palīdzības jau bija saīsināta un izmainīta. Tagad, piemēram, elpināšanas un sirds masāžas attiecība ir 21:3, bet, cik atceros agrāk bija cita attiecība.

Nez, pašam nav bijušas tādas situācijas, bet vismaz 112 jāatceras un jācer, ka būs zona.

Kaut ko tādu piedzīvot nenovēlu nevienam. Bet ja godīgi, tos ABC soļus, kas jādara tādā situācijā arī jau tā pašvaki atceros, labāk to uzticēt profesionāļiem.