Derēja tikai pēdējā rindkopa TL/DR lasītājiem, kas nevēlas iedziļināties likumos. Tad var vai nevar :-D ?

229. punkts atļauj šķērsot brauktuvi, lai nogrieztos pa kreisi vai apgrieztos braukšanai pretējā virzienā.

Atruna: es esmu programmētājs, un man ir samaitāta domāšana.

Tad man viena nesaprašana - ja "aizliegts ir viss, kas nav atļauts", tad kā mēs varam saprast, kuras ir tās "visas aizliegtās" lietas, uz kurām šis likums attiecas? Nu, piemēram: vai ir atļauts ēst mašīnā? Attaisīt lūku? Izbāzt roku pa lūku? Izbāzt putnubiedēkli pa lūku? Izbāzt putnubiedēkli pa lūku, kurš spīdina žilbinošu gaismu uz citiem braucējiem?

Kur ir tā robeža starp "aizliegts, jo nav atrunāts" un "neattiecas uz šo likumu, jo nav atrunāts"?

Kategoriski nepiekrītu, juristi ir idioti un velosipēds ir tāds pats transporta līdzeklis kā jebkurš cits, tātad var braukt pa ceļu, 224 punkts piešķir velosipēdam papildu tiesības pārvietoties "arī pa ietvi" pievērsiet uzmanību arī... "arī šķērsot" tātad ne tikai pa braukšanas joslu bet arī pa ietvi. Filozofējot par to ka viss kas nav atļauts ir aizliegts, likumā nav pieminētas velorikšas, droškas, skrituļdēļi, tātad ar tiem paŗvietoties aizliegts?

Nu huiņa ir tajā apstāklī, ka pie kvalitatīviem CSN tev šādā triviālā jautājumā NEBŪTU jāprasa jurista skaidrojums! Tas ir šajā visā stāstā un diskusijā vislielākais absurds. Man ir dziļi vienalga kurš variants ir pareizs, bet es nesaprotu, kāda suņa pēc par šo jautājumu ir vispār nepieciešamas diskusijas un vēl juristu iesaistīšana. CSN takš ir jābūt saprotamiem un skaidriem arī parastiem mirstīgajiem.

Laikam esmu tankā, bet īsti neatceros kas ir "regulējamām gājēju pārejām" - vai tikai ar luksaforiem un policistiem aprīkotas pārejas?

Otrajā rindkopas beigās: " velosipēdistu tiesībām šķērsot brauktuvi pa neregulējamām braucēju pārejām." tiešām domāts braucēju pāreja? vai tomēr gājēju pāreja?

Vajadzētu gan uzsvērt, ka ar vello var braukt visur, kur var ar auto (ja nav īpaši aizliegts). Tai skaitā pa krustojumiem, u.t.t. ;)

Ciniskāk skatoties uz šo jautājumu rodas jautājums: Vai APK ir paredzēta atbildība par "neregulētas gājēju pārejas šķeršošanu ar velosipēdu (braucot)"? Un ja ir, vai kas vairāk par brīdinājumu?

Es neesmu jurists, tā kā varbūt kļūdos, bet manuprāt publiskajās tiesībās princips "kas nav atļauts, tas ir aizliegts", attiecās tikai uz valsti, nevis uz indivīdu. Jebkura indivīda rīcības brīvība ir ierobežojama tikai ar likumu. "Likumā tas nav atrunāts" nav pietiekams pamatojums jebkuras brīvības ierobežošanai, un tas ir tieši tas, ko nosaka princips "kas nav atļauts, tas ir aizliegts" - ka valsts pārvalde nevar pēkšņi izdomāt darīt kaut ko, kas likumā nav minēts.

Ja būtu savādāk, tad mēs nonāktu absurdā situācijā, kad valsts pārvalde varētu ierobežot jebkuru darbību, kas netiek tiešā veidā regulēta ar likumu. Piemēram, policisti sāktu dzenāt tos, kas apsēžās parkos uz soliņa.

...šķērsojot brauktuvi pa regulējamu gājēju pāreju, – ar ātrumu, kas nepārsniedz gājēju pārvietošanās ātrumu.

Kāds ir gājēju ātrums, kā tukšā krustojumā pārliecināties, ka to nepārkāpj?

Matu skaldīšana. Nekas nenotiks ja mīsies pāri neregulējamai pārejai. Normālsutovadītājs apstāsies. Tie pārējie apdauzīteņi, kas te komentāros bļaustās, tāpat apstāsies. Speciāli virsū jau nebrauks. Vispār šis topiks ir gavno.

Autovadītājiem pat būtu labāk, ja riteņbraucējs zebrai brauktu pāri, nevis stumtu pie rokas - ātrāk. Likumu arī elementāri izmainīt - Pirms zebras riteņbraucējam ir jāapstājas. Kaut gan, es jau ceru uz to, ka ar divriteni aizliegs braukt pa ietvi un tad visas problēmas atkritīs automātiski...

Kāda jēga par šito atkal un atkal diskutēt? Ja velosipēdists nedrāžas kā vēja plēsts, manis pēc lai šķērso ceļu braukšus - tā būs ātrāk. Visi pēkšņi baigi principiālie kļuvuši...

Nez, man labāk patīk RDSD sniegtā (un gan jau CSDD apstiprinātā) interpretācija: lai gan ir ieteicams nokāpt, velosipēdists drīkst braukt pāri neregulējamai pārejai, bet tad tam ir jāpalaiž mašīnas http://rdsd.lv/box/files/velosipedistssatiksme_1.pdf 33.lpp (PDF 34. lpp)

Tāpēc ir advokāti, kuri atradīs likumu atbilstošu katram gadījumam, katra vajadzībām un maksātspējai. Cilvēka rakstītie likumi vienmēr būs neviennozīmīgi. Tomēr kaut kāda kārtība ir labāka par jebkuru bardaku (tiesa gan, katram likumam ir izņēmumi - citādi tie nebūtu likumi).

Kur var "Kārlim #31" ielikt plusiņu?

Tas jau senzināms fakts, ka ritenis ir jāstumj pāri pārejai nevis jābrauc ar to. Pats esmu vairrākkārt gandrīz ar mašīnu tādiem gudriniekiem virsū uzbraucis.

@laacz - "Ja tu nepiedalies ceļu satiksmē, tad runā uz velna paraušanu, jo to neregulē CSN." Vai ceļa malā stāvošs auto piedalās ceļu satiksmē? Ja jā, tad sanāk, ka tajā sēdošais vadītājs nedrīkst runāt pa telefonu. Ja nē, tad sanāk, ka CSN uz to neattiecas, un varam uzlikt mīksto visiem stāvēšanas noteikumiem. Sorry, es joprojām nespēju ieraudzīt robežu. :(

Žēl, ka tikai tagad izlasīju. 1.kursa tiesību zinātņu studentiem ar tikko pabeigtu tiesību teorijas kursu kabatā būtu par ko cepties lekciju starplaikā :) Diemžēl ar to "kas nav atļauts tas ir aizliegts" šeit galīgi nav tik viennozīmīgi, tas drīzāk attiecas, piemēram, uz policistu, kura pilnvaru apjoms ir īpaši noteikts (tiesa kā īstens jurists paturu tiesības mainīt šo viedokli :) ). Te drīzāk būtu šis noteikums jāskata sistēmiski visa CSN kontekstā. Ja rīt/parīt neuznāks mega slinkums, uzrakstīšu īsu atzinumu par šo tematu.

šodien vēl ar kolēģi par šo runājām. Cik saprotu vienu brīdi varēja braukt ar velosipēdu pāri gājēju pārejai, ja vien tas ir iešanas ātrumā, nu tā lai nenobrauc, bet tagad laikam tomēr ir jāstumj. Man vienalga.. man nav ritens

Laacz, Jums gadijies palasīties tiesību teorijas pamatus, kas protams ir apsveicami. Taču redzams, ka '"īsajam kursam" tālāk par kādu 5 lpp netikāt. Palasot tālāk uzzināsiet, ka t.s.principa "aizliegts ir tas kas nav atļauts" adresāts ir nevis privātpersona bet gan publiskā vara. Šis princips ir jo cieši saistīts ar rietumniecisko demokrātiskas valsts izpratni, ka valsts ir priekš indivīda labklājības un attīstības nodrošināšanas bet nevis otrādi. No šejienes arī atziņa, ka valsts varai ( piem. policista, tiesas untml. personās) ir brīv darīties pret indivīdu tikai tiktāl ciktāl to likums atļauj, un vairāk ni un ni. Savukārt tas kas notiekās uz ceļa starp divām privātpersonām ( piem gājējs un velo braucējs ) ir privāttiesiska attiecība, abi divi ir līdztiesīgi, ne gājējs braucējam var pavēlēt ne otrādi. Ja runājam par privāttiesiskajām attiecībām , tad nevar piekrist ka te kā pamatprincips jāatzīst " kas nav aizliegts tas atļauts". Šis princips ir ņemams vērā attiecībās satiksmes dalībnieks ( privātpersona) vs valsts vara . Piemēram ja par satiksmes noteikumu pārkāpumu ir paredzēts sods, tad normai, kas apraksta aizliegto darbību jābūt pieteikami skaidrai, lai privātpersona saprastu, no kādām darbībām jāatturas, lai sodu nesaņemtu. Piemēram, ja ar likumu aizliegts ( un ir sodāmi) vadīt transportlīdzekli turot rokā tālruņa klausuli, no tā priekšraksta vēl nevar viennozīmīgi secināt ka smēķēšana vai ēšana vadot trasporlīdzekli arīdzan ir tikpat sodāma . Savukārt attiecībās privātpersona vs privātpersona pamatprincips ir reciprocitāte ( dots pret dotu) jo visi ir tiesiskā ziņa vienlīdzīgi; tāpēc nav nekāda pamata teikt ka CSN jāsaprot tā ka viss kas tur nav rakstīts ir noliegts.

Sakāmas divas lietas par šo jautājumu. CSN tik tiešām ir dokuments kurā viss kas nav ierakstīts ir AIZLIEGTS!

1. Par riteņbraucējiem, man vienalga pa lielam vai velosipēdists šķērso ielu pa gājēju pāreju vai nē, PROTAMS JA TAS NETRAUCĒ man kā autovadītājam. Problēma sākas tad kad visādi auni sāk kosmiskā ātrumā lidot pāri ceļam kad un kur ienāk prātā. Par gājēju pārejām vispār marasms, nezinu kurš idiots izstrādāja likumu bet atļaut pārbraukt pāreju nenokāpjot ir sevišķi izcils drošības "uzlabojums", zinot ka gājēja ātrumā praktiski neviens velo nepārvietojas.
2. Varu pasviest vēlvienu tehnisku piemēru par to kas CSN nav rakstīts un nav atļauts, bet visi pārkāpj un faktiski ir sodāmi. Smieklīgākais ka to zvanot uz CSDD atzina arī csdd cilvēks ka šī situācija ir vairāk nekā dīvaina tomēr likums ir likums. Tātad problēma ir ar auto apdzīšanu ja priekšā braucošais pieņemsim brauc ar ātrumu 85km/h . Joks sākas ar to ka nevienā punktā nav atļauts pārsniegt maksimālo braukšanas ātrumu kas ārpus apdzīvotas vietas parasti ir 90 un te jau var sākt sodīt. Paši csdd nespēja atbildēt uz manu jautājumu cik garš tad man jāveic ceļš un vai tas būtu droši ja es apdzītu ar maksimālo ātrumu 90, priekšā braucošo kas pārvietojas ar 85.

PS. ar tādām situācijām ir pilna lv likumdošana jo man šķiet ka likumus mūsu valstī izstrādā kāda bērnudārza grupiņa.

Tad Ūnijas ielas 46 iedzīvotājiem ir atļauts iebraukt pagalmā ar auto vai nav? http://goo.gl/maps/pL9gs

un Daugavgrīvas ielā 1 "Diakonijas centra" pagalmā? http://goo.gl/maps/mVBEH

uzprasi to juristelim

Vai CSN atļauj gājējam skriešus šķērsot pāreju?

Un kā uz gājēju pārbrauktuvēm?