Politika un runātais vārds
Šorīt pa ceļam uz darbu biju spiests noklausīties Latvijas Radio 1 interviju ar mūsu prezidentu Andri Bērziņu. Uff. Man nav un nevar būt problēmu cienīt cilvēku, kurš vienkārši neprot izteikties vai sirgst ar kādu uz runu iespaidu atstājošu defektu. Jā, viņu būs grūtāk saprast un, ja pretīm būs cilvēks, kuram šādas nepilnības nepiemīt, zināms bloks ieslēgsies.
Ziniet, ar ko man ir problēma? Ar cilvēku, kurš apzināti izvairās atbildēt uz jautājumu. Kura viedoklis un pozīcija ir mīkla visiem. Kura atbildes uz teju jebkuru jautājumu vislabāk raksturo klasiskais "nē, nu jā, bet indikācijas neļauj viennozīmīgi korelēt jūsu jautājumu ar manu atbildi".
Es nerunāju tikai par pašreizējo prezidentu. Šī "īpatnība" piemīt teju visiem politiķiem. Bet, diemžēl, dārgais politiķi, es nekad tevi nebūšu spējīgs cienīt. Un tā nav nekāda mana jocīgā prasība. Tā ir vispārpieņemta norma, ka cilvēku, kurš nespēj skaidri, saprotami un par tēmu izteikties, sarunu partneris uzskata par mēles kulstītāju un tukšas figņas stūmēju.
Ja tev nav sava viedokļa, tad tā arī pasaki. Ja tev ir viedoklis, tad tieši to paud. Ja dažādu apstākļu dēļ (esi Valsts prezidents un tev ir jābūt nejēdzīgam diplomātam) nedrīksti skaidri atbildēt, tā arī, sasodīts, pasaki, nevis tēlo idiotu uz atbildē jautājumu par Turciju un vārda brīvību nepasaki neko, skaidri paužot to, ka tev Turcijas rīcība ir pieņemama. Pretējā gadījumā tu skaidri demonstrē vienu no diviem - vai nu tev viedokļa nav vispār, vai arī kaut ko no manis slēp.
Jā, varbūt mazliet naivi. Bet tieši tādu es sagaidu komunikāciju no draugiem, paziņām, radiem, kolēģiem, nepazīstamiem cilvēkiem un visiem, visiem citiem. Es varu nepiekrist teiktajam, bet šādu cilvēku būs grūtāk necienīt, ja vien viņš nerīkosies kā kretīns.
Mūsdienās, kad komunikācija starp dažādu kateogriju cilvēkiem ir daudz savādāka, ir laiks pārdomāt un nošķirt PR no diplomātijas. Kādreiz vārdu "sūds" tu varēji dzirdēt tikai tiešā saskarē ar cilvēku, bet tagad tev nav tālu jāmeklē un tā jau ir norma. Preses relīžu un iestudētu interviju laiku ir aizvietojis jauns - vairāk vai mazāk tiešas saziņas periods.
2014. gada 16. aprīlī, plkst. 09:50
Politiķi, kuri nespēj izteikt nekādu viedokli, nav jaunums. Latvijā tā sērga turpinās jau kopš lielās prihvatizācijas laikiem 90-tajos, kad deputātiem, kuri nebija frakciju vadībā un pa tiešo nerunāja ar partiju sponsoriem, lielā mērā bija paredzēta tikai podziņas spiešanas funkcija balsojot. Un vēl postpadomju cilvēka mentalitāte, kur izteikt savu viedokli nebija labi, par to pievākt to, kas slikti stāv, nebija nekas ārkārtējs. Bērziņš ir izteikts šīs grupas pārstāvis. Ko var gribēt no prezidenta, kuru vietas aizpildīšanai iecēla tie paši, kuriem tauta izteica neuzticību un izmeta no Saeimas. Arī līderi, kas nedomātu pirmkārt par sevi un vienkārši domājoši cilvēki, kuri spēj pamatot savu viedokli cilvēkam saprotamā valodā, Latvijas politikā praktiski nav novērojami. Par to visu jau Ozols rakstīja savās krīzes piezīmēs http://tinyurl.com/oqkvzod . Fakts ir, ka Latvijā šobrīd esošā politikā sistēma ir garām. Pavisam neesmu par prezidentālu republiku, vēl jo vairāk pie pēdējā prezidenta. Taču mainīt vēlēšanu sistēmu uz mažoritāro gan prasās.
2014. gada 16. aprīlī, plkst. 10:00
Pēdējam ieraksta teikumam nevaru piekrist, vismaz bez izvērstāka pamatojuma nē.
Jā, tāda nelaime ir praktiski visiem, kuri politikā ir apgrozījušies ilgāku laiku.
Bet pie vainas, galvenokārt, ir dārgie žurnālisti. Tādus kretīnus, kuri visu laiku izlokās no jautājuma, vajag močīt ar vienu un to pašu jautājumu, līdz beidzot tiek izsista konkrēta atbilde. Kaut vai lai tā būtu "nezinu". Jā, neviens negrib būt rupeklis - pratinātājs, bet ne uz ko neatbildēt arī ir nepieklājīgi.
2014. gada 16. aprīlī, plkst. 10:01
Piekrītu, ka pēdējais teikums prasītos pēc sīkāka izklāsta, bet to citreiz.
2014. gada 16. aprīlī, plkst. 13:14
100%
2014. gada 16. aprīlī, plkst. 10:21
Tā bija, tā ir, tā būs: http://youtu.be/Ct_fTBQPTOk
2014. gada 16. aprīlī, plkst. 18:12
Domāju, ka vajadzētu būt mazliet asākam un skarbākam un skaidri un gaiši pateikt, ka Bērziņš vispār nav neko vērts kā prezidents...
2014. gada 16. aprīlī, plkst. 19:26
Kāds naivums velk no durvju puses. Kurš tad ir bijis šāda tipa atklātais politiķis ? Man nāk prātā tikai Repše. Un ko viņš panāca ? Tautas mīlestību un atzinību ? Nu nē, latiešiem vajadzīgi makaronu karinātāji un viņi tos dabū biezā slānī.
2014. gada 16. aprīlī, plkst. 21:59
Iespējams, nav labi zākāt mirušos un POLITISKOS LĪĶUS, taču baidos, ka Repšem bija/ir smagas problēmas ar psihi...
2014. gada 16. aprīlī, plkst. 22:18
tie kas citiem piedevee shaadas kaites ,lai padomaa par sevi vai viss ir pilniigaa kaartiibaa
2014. gada 18. aprīlī, plkst. 09:46
Nevienam nevajag atklātu valodu runājošu politiķi. Visi, kas pie mums ir pamēģinājuši pateikt kā ir, ir dabūjuši taisnoties un kaisīt sev pelnus uz galvas, jo elektorāts mums sirgst ar kolektīvo šizofrēniju. Mums labāk patīk ja politiķis atklāti melo nevis saka patiesību acīs. Tad uzreiz uzrodas žurnaļugas, penzonāri, skolotāji, mehanizatori, emigranti, imigranti un visi pārējie aizvainotie margināļi, kas pieprasa atklātību paudušā politiķa vismaz atkāpšanos, ja ne pakāršanu aiz olām Doma laukumā. Tāpēc nevajag ļaunoties, ka mums uz ausīm karina spageti. Mēs paši to zemapziņā vēlamies.
2014. gada 17. aprīlī, plkst. 12:32
Pieļauju domu, ka elementārs sabiedriskās domas pētījums/tests/PR teorija pateiks, ka [īpaši Latvijā] tavu tiešumu/atklātību novērtēs daži procenti, pārējie ņemsies tevi gānīt un vēl pēc desmit gadiem liks atbildēt par šo "atklātības mirkli". Politika lielākajai daļai ir darbs un tur mūsu sabiedrības normas akceptē un pieprasa vismaz izlikšanos. Jo "klientam vienmēr ir taisnība", ir jāuzsmaida pat ja smaidīt negribas, ir jāsaka ko klients grib dzirdēt, pat ja viņš apgalvo, ka grib dzirdēt taisnību... Sad, but true...
2014. gada 23. aprīlī, plkst. 07:46
Politika tāpat kā impērijas balstās uz meliem - kas to vēl nav sapratis, nav sapratis politiku vispār itin nemaz.
2014. gada 23. aprīlī, plkst. 14:14
Bērziņš sevi jau sen i padarījis par izsmieklu . PS.
Ždanoka alkst pēc PSRS. 9 bilde. http://potsreotizm.livejournal.com/3673295.html Bildēs sovkodročeru sapnis najavu Visi staigā kolonās ,ēd pliku maizi ar vārītām olām ,paceļ sarkano karogu ,pasaka hail savam vadonim, un pēc tam iet gulēt mega-barakā
Eiropa atkal laikam biļetes šai apmaksāja .
Bērziņš sevi jau sēēn i padarījis par izsmieklu