laacz.lv

Kaspara F. neoficiālā mājaslapa (Anno 1997)

Politika un runātais vārds

Šorīt pa ceļam uz darbu biju spiests noklausīties Latvijas Radio 1 interviju ar mūsu prezidentu Andri Bērziņu. Uff. Man nav un nevar būt problēmu cienīt cilvēku, kurš vienkārši neprot izteikties vai sirgst ar kādu uz runu iespaidu atstājošu defektu. Jā, viņu būs grūtāk saprast un, ja pretīm būs cilvēks, kuram šādas nepilnības nepiemīt, zināms bloks ieslēgsies.

Ziniet, ar ko man ir problēma? Ar cilvēku, kurš apzināti izvairās atbildēt uz jautājumu. Kura viedoklis un pozīcija ir mīkla visiem. Kura atbildes uz teju jebkuru jautājumu vislabāk raksturo klasiskais “nē, nu jā, bet indikācijas neļauj viennozīmīgi korelēt jūsu jautājumu ar manu atbildi”.


Es nerunāju tikai par pašreizējo prezidentu. Šī “īpatnība” piemīt teju visiem politiķiem. Bet, diemžēl, dārgais politiķi, es nekad tevi nebūšu spējīgs cienīt. Un tā nav nekāda mana jocīgā prasība. Tā ir vispārpieņemta norma, ka cilvēku, kurš nespēj skaidri, saprotami un par tēmu izteikties, sarunu partneris uzskata par mēles kulstītāju un tukšas figņas stūmēju.

Ja tev nav sava viedokļa, tad tā arī pasaki. Ja tev ir viedoklis, tad tieši to paud. Ja dažādu apstākļu dēļ (esi Valsts prezidents un tev ir jābūt nejēdzīgam diplomātam) nedrīksti skaidri atbildēt, tā arī, sasodīts, pasaki, nevis tēlo idiotu uz atbildē jautājumu par Turciju un vārda brīvību nepasaki neko, skaidri paužot to, ka tev Turcijas rīcība ir pieņemama. Pretējā gadījumā tu skaidri demonstrē vienu no diviem – vai nu tev viedokļa nav vispār, vai arī kaut ko no manis slēp.

Jā, varbūt mazliet naivi. Bet tieši tādu es sagaidu komunikāciju no draugiem, paziņām, radiem, kolēģiem, nepazīstamiem cilvēkiem un visiem, visiem citiem. Es varu nepiekrist teiktajam, bet šādu cilvēku būs grūtāk necienīt, ja vien viņš nerīkosies kā kretīns.

Mūsdienās, kad komunikācija starp dažādu kateogriju cilvēkiem ir daudz savādāka, ir laiks pārdomāt un nošķirt PR no diplomātijas. Kādreiz vārdu “sūds” tu varēji dzirdēt tikai tiešā saskarē ar cilvēku, bet tagad tev nav tālu jāmeklē un tā jau ir norma. Preses relīžu un iestudētu interviju laiku ir aizvietojis jauns – vairāk vai mazāk tiešas saziņas periods.

Krotow

Politiķi, kuri nespēj izteikt nekādu viedokli, nav jaunums. Latvijā tā sērga turpinās jau kopš lielās prihvatizācijas laikiem 90-tajos, kad deputātiem, kuri nebija frakciju vadībā un pa tiešo nerunāja ar partiju sponsoriem, lielā mērā bija paredzēta tikai podziņas spiešanas funkcija balsojot. Un vēl postpadomju cilvēka mentalitāte, kur izteikt savu viedokli nebija labi, par to pievākt to, kas slikti stāv, nebija nekas ārkārtējs. Bērziņš ir izteikts šīs grupas pārstāvis. Ko var gribēt no prezidenta, kuru vietas aizpildīšanai iecēla tie paši, kuriem tauta izteica neuzticību un izmeta no Saeimas. Arī līderi, kas nedomātu pirmkārt par sevi un vienkārši domājoši cilvēki, kuri spēj pamatot savu viedokli cilvēkam saprotamā valodā, Latvijas politikā praktiski nav novērojami. Par to visu jau Ozols rakstīja savās krīzes piezīmēs http://tinyurl.com/oqkvzod . Fakts ir, ka Latvijā šobrīd esošā politikā sistēma ir garām. Pavisam neesmu par prezidentālu republiku, vēl jo vairāk pie pēdējā prezidenta. Taču mainīt vēlēšanu sistēmu uz mažoritāro gan prasās.

RedStar7

Pēdējam ieraksta teikumam nevaru piekrist, vismaz bez izvērstāka pamatojuma nē.

Jā, tāda nelaime ir praktiski visiem, kuri politikā ir apgrozījušies ilgāku laiku.

Bet pie vainas, galvenokārt, ir dārgie žurnālisti. Tādus kretīnus, kuri visu laiku izlokās no jautājuma, vajag močīt ar vienu un to pašu jautājumu, līdz beidzot tiek izsista konkrēta atbilde. Kaut vai lai tā būtu “nezinu”. Jā, neviens negrib būt rupeklis – pratinātājs, bet ne uz ko neatbildēt arī ir nepieklājīgi.

Dr.Labi

Kāds naivums velk no durvju puses. Kurš tad ir bijis šāda tipa atklātais politiķis ? Man nāk prātā tikai Repše. Un ko viņš panāca ? Tautas mīlestību un atzinību ? Nu nē, latiešiem vajadzīgi makaronu karinātāji un viņi tos dabū biezā slānī.

hronists

Nevienam nevajag atklātu valodu runājošu politiķi. Visi, kas pie mums ir pamēģinājuši pateikt kā ir, ir dabūjuši taisnoties un kaisīt sev pelnus uz galvas, jo elektorāts mums sirgst ar kolektīvo šizofrēniju. Mums labāk patīk ja politiķis atklāti melo nevis saka patiesību acīs. Tad uzreiz uzrodas žurnaļugas, penzonāri, skolotāji, mehanizatori, emigranti, imigranti un visi pārējie aizvainotie margināļi, kas pieprasa atklātību paudušā politiķa vismaz atkāpšanos, ja ne pakāršanu aiz olām Doma laukumā. Tāpēc nevajag ļaunoties, ka mums uz ausīm karina spageti. Mēs paši to zemapziņā vēlamies.

rickurators

Pieļauju domu, ka elementārs sabiedriskās domas pētījums/tests/PR teorija pateiks, ka [īpaši Latvijā] tavu tiešumu/atklātību novērtēs daži procenti, pārējie ņemsies tevi gānīt un vēl pēc desmit gadiem liks atbildēt par šo “atklātības mirkli”.
Politika lielākajai daļai ir darbs un tur mūsu sabiedrības normas akceptē un pieprasa vismaz izlikšanos. Jo “klientam vienmēr ir taisnība”, ir jāuzsmaida pat ja smaidīt negribas, ir jāsaka ko klients grib dzirdēt, pat ja viņš apgalvo, ka grib dzirdēt taisnību… Sad, but true…

Skunsasaa

Bērziņš sevi jau sen i padarījis par izsmieklu .
PS.

Ždanoka alkst pēc PSRS.
9 bilde.
http://potsreotizm.livejournal.com/3673295.html
Bildēs sovkodročeru sapnis najavu Visi staigā kolonās ,ēd pliku maizi ar vārītām olām ,paceļ sarkano karogu ,pasaka hail savam vadonim, un pēc tam iet gulēt mega-barakā

Eiropa atkal laikam biļetes šai apmaksāja .
_______
Bērziņš sevi jau sēēn i padarījis par izsmieklu

Iesniegt savu viedokli

Atruna par moderāciju. Daži vārdi, var gadīties, ka ir iz melnās listes (viagra and stuff). Tādi komentāri tiek aizturēti, pirms parādās lapā. Ja Tavs komentārs neparādās uzreizi, būs vien jāpagaida, līdz es jamo izlasīšu. Protams, ka paturu tiesības sev netīkošos komentārus dzēst, iemeslu neminot.