Cik maksāja ievilkt telefonu 1936. gadā?
Necik ne tālajā 1936. gadā telefonu ievilkt maksāja 30 latus, ja atradies līdz diviem kilometriem no centrāles, bet 50 latus, ja biji līdz pieciem kilometriem. Laukos tas varēja aizņemt līdz pat sešiem mēnešiem, bet ne ilgāk. Tajā laikā kvalificēta strādnieka darba alga bija ap pieciem latiem dienā. Tādējādi - kļūt par telefona satiksmes dalībnieku maksāja desmit dienu darbu.
Diemžēl, iepazīties ar pašiem telefona satiksmes noteikumiem man nesanāk, jo uz LNB pašreiz nav īsti laika aizdoties, bet internetā nekā par to nav, ja neskaita vientuļu Google Books rezultātu.
Interesanti, ka tikai divdesmito gadu sākumā tika ieviesta maksa par vietējām sarunām. Līdz tam vienīgās izmaksas, visticamākais, bija pati ierīkošana. Pie kam - maksu sāka iekasēt tikai pēc tam, kad valsts izlēma pārņemt visu to saimniecību, lai nodrošinātu tās attīstību. Vidējais abonentu pieaugums līdz otrajam pasaules karam ir ap 3-4 tūkstoši gadā. Nav diez ko glauni, ņemot vērā, ka telefons tolaik tik tiešām nebija īsti pirmās nepieciešamības prece. Telegrāfam, šķiet, nebija ne vainas.
Jā, ja par telegrāfu. Ja vēlies kādu izbrīnīt, tad vēl aizvien vari nosūtīt telegrammu, samaksājot diezgan nopietnu džunguru. It sevišķi, ja vari atļauties to sūtīt uz mākslinieciskās veidlapas. Šķiet, gan, ka nupat jau telegrammas ir pilnīgi normāli teksti, nevis tikai lielie burti... Galu galā, kaut kur jau jābūt ir tam pareizajam gadsimtam.
Vēl 1997. gadā Lattelecom ieviesa pakalpojumu telegrammu nosūtīšanai pa telefonu :)
2015. gada 1. decembrī, plkst. 08:07
periodika.lv aizej uz izvērto meklēšanu, uzliec filtrā tikai Valdības Vēstnesi. Ātri pārskatot, liekas, ka bija 20.gados pirmie noteikumi, kurus reizi dažos gados grozīja ar sīkumiem.
Piemēram, 1935.gadā, lai sanāk tuvāk Tevis minētajam 1936.gadam, ir jauns cenrādis - ieliku failos 1 pdf lapu https://failiem.lv/u/3kxghwku. Nebija tas cenrādis tik vienkāršs kā mūsdienās :). Daudzas joslas, tarifu zonas u.c. Tāpat pavirši paskatoties vecos rakstus, liekas, ka vietējām centrālēm bija visai maza kapacitāte, vienai 15, citai 20 abonementi. Pieļauju, ka, ja uzreiz ievērojami vairāk jaunu abonementu pieslēgties gribēja, tad arī ar to pusgadu nepietika.
Presei pēc 1934.gada ir viena būtiska problēma - pastāvēja ievērojama cenzūra un bija svarīgs uzdevums, laikam pat valdības noteikumos apstiprināts, slavināt pastāvošo iekārtu. Sāka smagi vilkt uz padomju preses pusi, līdz ar to uzticamu informāciju par būtiskām nozares problēmām var tā laika presē nemeklēt. Tikai sīkumi, kur kādi zaglēni vadus nozaguši, nevis telefona pārvalžu vadībai neglaimojoši tarifu salīdzinājumi ar citām valstīm vai būtiska kritika par pārāk lēnu tīkla attīstību.
2015. gada 1. decembrī, plkst. 08:38
Super. Lai gan par kapacitāti - pirmā automātiskā telefoncentrāle Rīgā tika uzstādīta tikai 1926. gadā, kad arī sāka manuālo līniju pārslēgšanu. Bija jāmaina arī aparāti, jo vecajiem nebija ripas - tur, paceļot telefona klausuli, bija jārunā ar komutatormeiteni:) Tiesa, divu gadu laikā pārslēdza visus abonentus no vecajām uz jauno ATC, kas bieži vien nebija populārs lēmums, jo visas jaunās tehnoloģijas gļukoja, bet meitenes bija foršāk.
2015. gada 1. decembrī, plkst. 08:43
P.S. Aizmirsu pašu galveno, ko vēlējos teikt - ATC kapacitāte bija mērāma tūkstošos abonentu, lai gan reģionos noteikti vēl bija manuālās. Pats atceros, ka bērnībā (gadi 10?) braukāju līdzi attālam radiniekam - telefonmontierim pa Lietuvas pierobežu. Tās telefoncentrāles vēl tad nekādas modernās nebija:)
2015. gada 1. decembrī, plkst. 22:56
Tajos laikos cilvēki nežvankstēja telefonā par nesvarīgu tuftu. Ideāli tarifi par telefona iesākumiem. Mūsdienās kad iesākās mobilie, tarifi bij sapisti. Šodien - pārāk zemi. Visi vazājās un žvankst.
2015. gada 2. decembrī, plkst. 10:39
Tajos laikos nebija arī interneta, kurā varētu bezjēdzīgi žvansktēt visādas betongalvas. :)
2015. gada 2. decembrī, plkst. 17:37
Latviešu Konversācijas Vārdnīcā ir diezgan daudz par Latvijas telefonizāciju un telegrafizāciju
par to maksu par vietējām sarunām interesanti, padomju laikā taču sarunas bija par velti?
2015. gada 3. decembrī, plkst. 23:12
Ne sūda. Bez maksas bija tikai pilsētas (principā—centrāles) sarunas. Viss, kas bija ārpus viena koda (kad bija jāuzgriež ripā arī pilsētas kods), bija par maksu.
2015. gada 6. decembrī, plkst. 18:27
Mūsdienās telekomunikāciju vai interneta kabeļa pievilkšana izmaksā jau vairakus tūkstošus.
2016. gada 13. jūlijā, plkst. 16:05
Tajā "norādījumā", manuprāt, vajadzētu būt - "Katram pilsonim, KURAM nepieciešama... ".