Izlasījis sērijas pirmo grāmatu, skaidri sapratu, ko tajā saskatījusi Hugo žūrija. Pats īsti nedalīju sajūsmu par visiem simts procentiem, bet nevarēju noliegt, ka daile neaprakstāma un piedzīvojums par rubli.

Tikko izlasīju otro grāmatu. Steidzu vēstīt par pieredzi.

Sižets? Ir, protams. Kā jau pirmajā apskatā minēju, citplanētieši dur uz Zemi, lai te sāktu dzīvot, pirms tam kārtīgi likvidējot mūs. Mēs to zinām un mums ir apmēram četrus gadsimtus ilgs laiks, lai sagatavotos, lai gan tehnoloģisko progresu citplanētieši ir pamanījušies apturēt.

Kā jau gaidāms, otrā grāmata ir ceļš šurp un pirmās lielā tipa nepatikšanas. Tā vairāk koncentrējas uz Zemes vispārējo attīstību krīzes laikā - sociāli, ekonomiski un tīri cilvēciski. Pēc pirmās nojausmas un izgājieniem seko posms, kura pamatotību un iespējamību es apšaubu, bet neko vairāk teikt negribu, lai nesabojātu lasītprieku. Tam visam ir likumsakarīgs rezultāts. Un pašas beigas tomēr ir ļoti, ļoti aprautas.

Maksimālo vērtējumu otrajai grāmatai ne pa kam nedošu. Lai gan autors turpināja izcilo ilustratora darbu, kā arī daudz kas bija ļoti negaidīts, mazliet tomēr sirsniņā nogulsnējās vilšanās. Samulsu par to, ka ar visu meistarību autors tomēr nespēja mani atslābināt, lai pēkšņie notikumu pagriezieni būtu tik tiešām "wowowow, kā viņi.. kas tagad.. ko?" Bija momenti, kad man nekļuva skaidrs - kā tehnoloģiski tik ļoti pārākā civilizācija nespēj nolikt pie vietas prastos zemiešus.

Arī tumšā meža koncepcija šķita pārlieku brutāla, lai būtu patiesa.

Saka, ka stāsta burvība slēpjas stāstnieka talantā. Šo var attiecināt uz Liu Cixin vispārākajā pakāpē. Tai pat laikā krasie notikumu pavērsieni kaut kādi tādu rupji un neaptēsti sanāk. Varbūt pirmās grāmatas oriģinalitāte lika gaidīt pārlieku daudz no nākamās? Man tas radīja iespaidu, ka autoram galvā ir miljons ideju, kuras gribās realizēt, tik daudz veidu kā tās ilustrēt, ka viņš steigšus pabeidz vienu, un tūliņ ķerās pie nākamās. Neatskatīdamies.

Lasot par varenās Ķīnas kopējiem ģeopolitiskajiem panākumiem, protams, pārņēma tāda kā nostaļģija pēc padomju fantastikas, kurā nākotnē visi runāja vispasaules valodā - krieviski. Pat ne esperanto. Te gan ir mazliet demokrātiskāk un realitātei tuvāk :)

Ja ir lasīta pirmā grāmata, nav pat divu domu - otrā arī ir jālasa. Un pēc tam būs jālasa trešā (noteikti painformēšu, kad parādīsies).

Un tagad piedāvāju unikālu iespēju iegādāt to grāmatu no amazōna (affiliate links, promzka) - The Dark Forest by Cixin Liu. Nav uzcenojuma, nav atlaižu. Viens īpašnieks, pa tiešo no Vāc... tpfu, ka tevi jupis. Īsāk sakot - pērciet un lasiet.