Steidzu ziņot, ka esmu ticis pie PSRS laiku rokaspulksteņa klona. Tādējādi esmu pielicis pagaidu punktu mokošajam jautājumam par to - vai un ko vilkt ap roku.

Labu laiku es staigāju ar rokaspulksteņiem. Bērnībā tāpēc, ka tā bija nepieciešamība, bet pēc tam - tāpēc, ka bija. Ar laiku visi izbeidzās. Tad nu turpināju staigāt ar domu par rokaspulksteni.

Doma ik pa laikam transformējās pulksteņlietu ekspertu aptaujā un šādu tādu piedāvājumu apskatē. Ar laiku nostabilizējās sapratne, ka simpātisks un tai pat laikā sakarīgs pulkstenis maksā diezgan svarīgu naudiņu. Šī iemesla dēļ idejas realizācija visu laiku tika atlikta ar domu, ka gan jau īstais piedāvājums kaut kad parādīsies. Prioritāte zema. Nemaz tik ļoti negribās. Bet gribās. Bet nevajag. Bet gribās. Var iztikt. Bet gribās.

Vienu vakaru doma atkal veica ierasto ceļu un transformējās kārtējā izpētes uzdevumā. Lēnā garā nonācu pie secinājuma, ka visefektīvākais variants no izmaksu viedokļa būs mazliet pārtapt par hipsteri un atgriezties pie bērnības vērtībām. Nostaļģija un citas lietas. Jūs jau noteikti saprotat.

Tātad, bērnība. Staigāju ar dažādiem pulksteņiem, jo radinieki uzskatīja, ka tas, ka esmu piemirsis to aplikt ap roku, nozīmē, ka ir pienācis laik jaunam. Īsti neatceros tos mehāniskos, bet kopskaitā tie bija trīs. Līdz brīdim, kad kā pamatskolas audzēknis tiku pie Электроника. Ar to arī sākās elektronisko LCD pulksteņu posms manā dzīvē. Tādu man bija arī trīs.

Kā pirmais bija "Электроника 5" sērijas pulkstenis. Ar modinātāju. Sajūsma tolaik bija neproporcionāla manam vecumam. Savuprāt biju pirmais čalis Maskačkā. Protams, ka pulkstenis akurāti tika slēpts zem krekla vai jakas piedurknēm un netika vilkts vispār, ja sanāca iet laukā īsām rokām. It kā jau atkauties varētu, bet kam man tādas klapatas?

Tad nāca deviņdesmitie un, protams, tā visa rezultātā parādījās... Montana. Pulkstenis ar reklamētām 16 melodijām, modinātājiem, hronometriem un visu ko citu. Patiesībā jau melodijas, protams, kā nu kuram - vienam laidumam bija četras, vienam astoņas, bet retam sešpadsmit. Tas nekas, jo šis rokaspulkstenis bija sinonīms vārdam "stilīgs džeks".

Ar laiku, protams, čīniešu montana izbeidzās, kamēr tie, kas pieturējās staigāt ar Электроника, to darīja aizvien. Lai gan, protams, pat to laiku montanu nevarētu salīdzināt ar mūsdienu čīniešu ražojumiem. Sakiet ko gribat, bet pat čīniešu pulksteņi ir kļuvuši sliktāki :P

Kad montana savu bija nodzīvojusi, pirmais variants bija atgriešanās pie kāda no iepriekšējiem rakstāmgalda atvilktnē iemestajiem un lielākoties izjauktajiem. Otrs variants bija aizbraukt līdz Latgalītei un ... Pēdējais elektroniskais rokaspulkstenis man bija Casio. Ar kalkulatoru un neticami mazām un grūti nospiežamām podziņām. Tas gan man nebija ilgu laiku, jo diezgan ātri apriebās. Daudz foršāk bija rēķināt uz vecā cīņu biedra MK-51, bet vēlāk MK-52 (RPN un atmiņas modulis FTW!!).

Loģika un veselais saprāts ļauj izsecināt, ka izvēle krita uz diviem no trim. Vai nu tā būs Montana, kas noteikti būtu stilīgi, vai arī Электроника. Papētīju izsoles un secināju, ka visas Montanas ir sūdīgā stāvoklī. Un uzdūros labāka paskata Электроника 5.

Tāpēc tagad manu roku (kad siksniņu piemeklēšu) daiļos tas, kas attēlots ieraksta sākumā.