Sāksim ar to, ka obligātā atruna.

Es jau gadu trīsreiz nedēļā eju nomocīt sevi līdz nāvei. Pēdējo pusgadu to daru tieši crossfit nodarbībās. Un man ir viedoklis.

Sāku sportot pagājušā gada aprīlī, kad draugs uzaicināja sastādīt kompāniju K&K Studijā uz TRX, kas ir stipri garlaicīgāka, bet tik pat izteikta nāve, lai gan no malas izskatās phe un pat smieklīgi. Iestādes saimnieki Kristaps un Krista ir forši, man meita tur trenējas kā Capoeira, tā arī vispārējā fiziskajā sagatavošanā. Nodomāju - paprovēs. Iemesls bija triviāls. Lai varētu tikt vaļā no vēdera un ēst visu, ko sirds kāro. Nekāpt pa trepēm, jo tā tāda māžošanās vien ir.

Tā es arī pamanījos regulāri piestaigāt, vienu reizi satraumēties (asinsvadu sieniņas FTW). Bet pēc pusgada tika piedāvāts paprovēt CF. Turpat. Tad es nezināju - kas tas ir, ko tas ēd, kāpēc man to vajag.

Visa rezultātā patreiz ir tā, ka vēders par saviem 80% (gribēju teikt - 90%, bet būšu godīgs) padilis. Pie ēšanas cenšos piedomāt, bet pagaidām diezgan bieži nosaku "fuck it" un ēdu ko un cik gribās. Domāju, ka ir pagājis pietiekami ilgs laiks, lai varētu pareflektēt uz krosfita kultūru šmultūru puslīdz objektīvi.

Crosfits! pic.twitter.com/mzrT8srpun

— . (@Raimonds_B) February 24, 2016

Brīdinājums

Vēl viena obligātā atruna.

CF ir ļoti intensīvs. Nevaru uzlikt tik daudz uzsvaru, cik vajadzētu. Tāpēc lasi katru vārdu uzmanīgi.

Dažkārt treneris, ja nav pietiekami kvalificēts un ir ar putniņiem galvā, var likt tev darīt daudz vairāk nekā drīkst. Lai gan lielākoties tipiskā CF nodarbībā tev tomēr ir jādara vairāk nekā gribās, ir jāsaprot - palielinot slodzi (milzīgi svari, milzums atkārtojumu) būtiski pieaug iespēja iegūt smagu traumu, kas ir trakāka par parastu sastiepumu (piemēram, rhabdomyolysis). Tā gandrīz vienmēr būs trenera vaina. Diemžēl, tā kā CF nodarbības ir labs ienākumu avots, bieži vien ar to pasniegšanu nodarbojas cilvēki, kuriem nav ne tikai formālas izglītības, bet pat neformālu zināšanu.

Vēl viena kategorija ir cilvēki, kas ir apsēsti ar būšanu pirmajiem. Tādi agrāk vai vēlāk sabeigs savu veselību. Es gribēju teikt "mazs krāniņš", bet patiesībā tam nav nekāda sakara ar dzimumorgānu izmēru. Tas viss ir galvā un noteikti, ka ir vieta un laiks, kur šī īpašība ir pozitīva un nepieciešama. Taču, tas nav krosfits. Cenšoties izdarīt vairāk nekā jebkurš cits, tu visdrīzāk satraumēsies. Vai tev to vajag?

Tāpēc darām tā. Paseko līdzi ne tikai sev, bet arī treniņu biedriem. Paskubini turēt taisnāku muguru, pamotivē negulēt uz zemes, ja iestājas baigais besis (vajag staigāt apkārt). Esi labs treniņu biedrs. Un komentārus par savām kļūdām uztver kā rūpes ne tikai par tavu veselību, bet arī dzīvību. Tas ir svarīgi.

Atrodi pēc rekomendācijām labu treneri (Jelgavas K&K studiju un Kristapu varu 100% rekomendēt), apzini savas kaites, pieej visam ar skaidru galvu. Noteikti neatsāc ar smagu slodzi uzreiz pēc gripas vai citas līdzīgas slimības. Domā līdzi. Lasi. Tā ir tava dzīve. Tā tev ir viena.

Zini, varbūt šāda formula derēs. Kaut kas sāp treniņa laikā? Tu laid par šerpu. Paliek slikti (sirds, dūša, aizdusa) treniņa laikā? Tu laid par šerpu. Muskuļi sāp ilgāk nekā trīs dienas pēc treniņa? Tu laid par šerpu. Negribās iet uz treniņu? Neej.

Nu, un, protams, trenē krampi. Tvērienu. Lai nesanāk kā man, kurš, mēģinot pēdējo rezi pievilkties, pamanās nenoturēties pie stieņa un lieliskā veidā nolikties no kāda pusotra metra uz zemes ar mugurpusi pa priekšu. Un veselu mūžību papriecāties par diafragmas šoku. Pēcāk divas nedēļas mocījos ar diezgan nopietnām sāpēm, mēnesi nedrīkstēju neko darīt. Tā kā tas notika pirms ziemassvētkiem, tad sevišķi nepārdzīvoju, lai gan sabijies biju.

Esiet modri :)

Kas tad ir CF?

Idejiski krosfits ir tāds milzīgi intensīvs grupu treniņu veids. Tas ietver sevī klasiskos HIIT elementus, olimpisko un parasto svarcelšanu, utt. Tu katrā nodarbībā būsi nomocījies līdz nāvei, un arī pēc gada nekādas "sešpakas" nebūs. Lai konstanti turpinātu nodarboties ar tām šausmām, galvā jābūt tādiem mazliet īpašiem tarakāniem. Tas noteikti nav cilvēkiem, kas nav grupu nodarbību mīlētāji. Jā, ar to var nodarboties arī viens, protams.

Pirms ierasties uz obligāto četru reižu ievadkursu, es par to visu es nezināju absolūti neko.

Ievadkursā tev izstāsta - kas tas ir, kam jābūt gatavam, kā kas ir jādara. Tā kā vingrinājumu klāsts ietver arī stieņa cilāšanu, kas potenciāli ir traumatisks, šī kursa laikā tev noteikti izstāstīs - kā tas ir jāceļ. Apgūsi to ar laiku, bet pamati ir svarīgi. Es vēl aizvien neciešu un īsti neprotu snatch, bet nu jau ir daudz labāk, nekā pirms pusgada.

Ievadkursa otrās dienas vakarā sākas nopietnas muskuļu sāpes, kuras dažādās vietās nāk un pazūd kādu mēnesi. Stresam gan nav pamata - iesildīšanās un atsildīšanās nospēlē būtisku lomu, lai, atnākot ar sāpīgām vietiņām, treniņā piedalīties tomēr vari. Laiku pa laikam kāds treniņš ir tik ļoti skarbs, ka sajūtas ir kā pēc pirmās reizes.

Ko tur dara? Pievelkās, atspiežās, tupjās, lēkā, ceļ, stumj, velk, rāpjas, kāpelē, krīt gar zemi un raud. Un to visu dara ļoti dikti. Jāpiebilst, ka augstas intensitātes treniņu veidu ir daudz. CF ir tikai viens no tiem, kurš ir, domājams, viens no nežēlīgākajiem. Padarīšana ir ieguvusi lielus atbalstītāju pūļus, kas, diemžēl, velk sev līdzi arī reliģiozus tipiņus, kas to tik vien dara, kā sludina šīs izklaides aspektus, kuri patiesībā piemīt arī citiem fiziskās noguršanas veidiem. Plus vēl - aizsācējs ir dīvains tipiņš, kurš varbūt nebūs īstais role model. Adaptējies un adaptē nodarbību.

Katra reize sastāv no četrām daļām.

Iesildīšanās

Tā bieži vien ir diezgan intensīva 10-15 min vingrošana, kuras laikā tiek sagatavota augsne sekojošajai nodarbībai. Veidus es neaprakstīšu, lai tas paliek kā pārsteigums. Dažkārt var sanākt, ka jau pēc iesildīšanās esi mēreni beigts, bet priekšā vēl viss pārējais.

Skill

Šīs daļas ietvaros tiek apgūts vai nostiprināts kāds konkrēts elements vai vingrinājums. Tas parasti nav intensīvs un ir orientēts uz pareizās tehnikas apguvi.

WOD

Workout of the day ir tas visgrūtākais. WOD satur vairākus vingrinājumus, kuri jāizpilda noteiktā laikā vai noteiktu reižu skaitu. Piemēram, viens no vienkāršākajiem ir tā sauktais Cindy. Tas (tā?) ir AMRAP tipa WOD, jeb as many rounds as possible. Noteiktā laikā (parasti 20min, intro kursā bija 10min, bet intensīvākos vingrinājumos var būt arī mazāk) ir jāizpilda pēc iespējas vairāk reižu sekojošu vingrinājumu kopa:

1. 5x pievilkšanās pie stieņa.

2. 10x atspiešanās ("nobučo zemi", jeb - ar krūtīm līdz zemei). 3. 15x pietupieni.

Katru reizi, kā izpildi visus trīs vingrinājumus, tiek ieskaitīts viens aplis. Starp citu, Cindy ir viena no "tām" meitenēm, kuras var izpildīt arī jebkur, kur var pievilkties. Tam nav obligāti nepieciešama zāle.

Šādi WOD'i var būt arī divi.

Abreviatūras apgūsi daudz. Piemēram, AMRAP jau zini. EMOM nozīmē, ka katru minūti dari noteiktu skaitu vingrinājumu, kad izdari - atlikušo minūti atpūties. Nākamajā minūtē nākamais vingrinājums. Ja neizpildi visus, neatpūties. 21-15-9 nozīmē, ka pirmajā aplī visi vingrinājumi ir 21 reizi, otrajā 15, bet pēdējā - 9 reizes. Un tā tālāk.

Japar vingrinājumiem, tad tur arī ir abreviatūras. HSPU - hand stand push-up, jeb - atspiesties, stāvot uz rokām. SDHP - sumo deadlift high-pull - stienis (vai KB - kettleball, jeb svaru bumbas) no zemes, ar piecelšanos, līdz zodam. T2B - toes to bar - karājoties pie stieņa, kāju pirkstus dabūt līdz stienim. SU - single unders - parastie lēcieni ar lecamauklu. DU - double unders - katrā lēcienā lecamauklai jāuztaisa divi apļi ap tevi. Un tā tālāk...

Ar pārējām "meitenēm" vari iepazīties šajā sarakstā. Daži izklausās vairāk nekā skarbi. Taču, kā rāda pieredze, gandrīz viss ir reāli. Es sevi esmu pārsteidzis ne reizi vien. Pievilkties 30 reizes no vietas neviens neprasīs. Kad vairs nevari, nolec nost, pastaigā apkārt, turpini. Nestādi rekordus. Beigts krosfiteris nevienam nebūs vajadzīgs.

Atsildīšanās

Otra būtiskākā daļa - pareizi atsildīties. Ko nu tur daudz. Tāda jōga, ka tik turies :)

Kas nav CF?

Vajadzētu iemācīties norobežoties no krosfita kā reliģijas, tukluma apkarošanas panacejas vai visu sporta nodarbju kroņa. Tas ir ļoti intensīvs un dažāds vingrinājumu komplekss stundas-pusotras garumā, pēc kura atkarībā no atdeves un veselā saprāta jutīsies kā uzvarētājs. Savlaicīgi saproti, ka tas nav skrējiens pēc tā - kurš visvairāk pacels. Ja vien nevēlies ar to ndoarboties kā ar sporta veidu. Jebkurā gadījumā - tā ir cīņa ar sevi, nezaudējot iepriekšminēto veselo saprātu. Labums ir tas, ka, cīnoties ar sevi, tu vienmēr būsi uzvarētājs.

Daudzkārt dzirdēts, ka CF mērķis ir izveidot no tevis fittest person on earth. Tās ir absolūtas muļķības. Protams, visu to, kas ir iekļauts programmā, tu darīsi labi. Bet šaurās specializācijas trūkums neradīs no tevis pievilkšanās ekspertu vai 99. līmeņa stieņa stūmējgrūdēju. Vispusīgs funkcionāls treniņš. Vingrinājumu klāsts ir nejēgā plašs. Savā ziņā mīnuss, jo tādējādi ir diezgan grūti novērtēt savu progresu. Tu iemācīsies grūst vairāk, stumt tālāk, lekt ilgāk, pievilkt savu resno pakaļu (burtiski - toes to bar vai muscle up) pie stieņa vairāk reizes vienas nodarbības laikā nekā visās skolas fizkultūras stundu laikā kopā. Hiperbola, protams.

Tas ir grūts un skarbs. Pēc pirmajām nodarbībām, kurās būs jāpievelkas, plaukstas būs lupatās. Pēc pirmajām nodarbībām ar savu svaru vairs nevarēsi paiet un iztaisnot rokas. Pēc pirmajām nodarbībām, kuras orientētas uz presi, no gultas varēsi tikai izripot. Pēc pirmajām... Būs grūti.

Šīs nodarbības ir strīdīgas pat dalībieku starpā. Piemēram, kad runa ir par pievilkšanās veidu (ar visiem trim var iepazīties šajā video). Es velkos pie stieņa ar tā dēvēto kipping, jeb iešūpošanos. Citi, savukārt, pastāv par strict pull-up, kas ir pievilkšanās taisni un bez atsperšanās vai šūpošanās. Man gan šķiet, ka butterfly pull-up nav pieskaitāms pie pievilkšanās vingrinājumiem, lai gan ir legāls pievilkšanās veids. Godīgi sakot, ir gana daudz cilvēku, kas arī kipping uzskata par smieklīgu pornogrāfiju. Tas nekas, pašos pirmssākumos bieži vien tiek iedota "gumija", kurā ieliek kāju un pievilkties var jebkurš.

Dažādi ir arī treneri. Vieni tevi nodzīs līdz nāvei un vēl mazliet. Citi ļaus tev darīt tik, cik vari. Un vēl mazliet. Galvenais ir saprast, ka patiesībā uz šai ellē esi ienācis pats un tikai sevis dēļ. Tāpēc arī atdod visu to, ko nav žēl.

Diemžēl, CF daudziem ir tāds pats kults kā Apple. To vajag ignorēt vai vienkārši pieņemt kā pašsaprotamu lietu. Un ignorēt. Tas tāpēc, ka rezultāti tiek sasniegt caur parastam cilvēkam neierastu slodzi, ar riktīgi smagu darbu un cīņu ar sevi. Un tas paliek galvā. Un nereti grib izlauzties uz āru. Endorfīni, jūnou. Šoks, spriedze, sāpes.

CF ir bizness. Tas tika radīts apzināti kā preču zīme, kā franšīze, kā tirgojama lieta. Tas arī ir jāpieņem. Par mocībām mūsdienās ir jāmaksā.

Vai ir vērts?

Man - jā. Tev - varbūt arī jā. Citiem - var gadīties, ka nē. Katrs meklē savu veidu, kā tikt galā ar vēderu, veselību un slinkumu. Es esmu atradis savējo.

Efektu nevar noliegt. Krosfits ir tāds kā no-visa-pa-drusciņai-un-dikti-daudz. Mazliet manjakāli, varētu teikt. Tu ej uz nodarbībām, kuru rezultātā pirmās reizes pēc pusotras stundas pat izrāpot ārā no zāles nevari, par to pats vēl maksā barge naude un gala rezultātā tev nav nedz sešpakas, nedz spējas pacelt žiguli (to gan laikam varētu, ja būtu, kur aizķert). Es personīgi esmu kaut kur pazaudējis vēderu, ieguvis kaut kādu muskulatūru, pazaudējis sevi rādīt sākušās vecuma kaites. Un esmu aizvien dzīvs. Neesmu kļuvis par kultūristu makulatūristu un arī netaisos.

Ar visu to - tas ir tikai krosfits. Intensīvs sports, kura rezultātā rezultātam ir jābūt. Efektu var panākt arī savādāk - individuāla programma, diēta, sistemātiska pieeja vingrošanai. Vai arī sākt aktīvi braukāt ar velosipēdu. CF ir tāds kā vienkāršais variants - lielgabals pa zvirbuļiem, iespējams.

To arī nevajag glorificēt. Tu nekļūsi par kačoku. Pēc nedēļas nesāks augt muskuļi kā sēnes pēc lietus. Tas ir smags treniņš, kurš nevar palikt bez rezultātiem. Bet ceļš uz sešpaku ir bruģēts tikai un vienīgi ar diētas bruģi. Intensīvs treniņš ļaus noturēt vēderu grožos, bet tie pēdējie dažsimts grami tauku pazūd tikai tad, kad sāc piedomāt pie ēsanas. Es nesāku.

Ja tu tomēr sāksi iet, pabrīdini draugus un paziņas. Pirmo mēnesi tās mocības un it sevišķi faktu, ka esi izturējis, noturēt sevī nespēsi. Ievies sev Endomondo, skrupulozi reģistrē visas nodarbības, liec iekšā tāfeles bildes ar rezultātiem un ceri, ka kāds nolaikos.

Ak, un par apģērbu. Nospļaujies uz to, ko citi velk vai iesaka. Viss, kas vajadzīgs, ir labi apavi. Biezāks papēdis lai varētu pareizāk pacelt svarus, mazākas rievas, lai lecamaukla neķertos. Viss. Pārējais ir vecie sporta šorti un jebkurš tēkrekls. Un, ja godīgi, pat apavi nav tik svarīgi. Vieglāk būs ar labiem, bet uz kopējā treniņa fona tas nozīmēs ļoti maz.

Vēl maza rekomendācija.

Neparaksties uz pārtikas piedevām tikai pēc sportabiedru vai trenera rekomendācijām. Lai cik dabiskas vai nekaitīgas tās šķistu vai pat būtu. Iesākumā sakārto ēšanas režīmu. Jebkurš kvalificēts treneris pamatvilcienos spēs Tev sniegt padomu šajā jautājumā. Galu galā - pakonsultējies ar speciālistu. Un pie pirmajām nemuskuļu sāpēm (piemēram - locītavas) dodies pie zinātāja (ārsta, piemēram). Lai arī visi teiks - fufelis, ir jāsāp, tas ir normāli. Tā ir tava miesa, tavi kauli. Tā ir tava veselība. Varbūt tev pietiks ar pareizu uzturu.

Ja tu saki, ka tev to nevajag, tad tev to nevajag. Man to vajag, jo man galvā tarakāni. Sevišķie. Try kipping it real. Noteikti, ka labāk varētu būt sevišķi sastādīta un ik pa laikam adaptēta programma ar biežākām bet īsākām nodarbībām. CF man personīgi ir next best thing, jo neprasa piedomāt, kas manam slinkajam "es" ir svarīgi.

Es, savukārt, pateicoties visai šai padarīšanai esmu arī vienu aplikāciju uztaisījis androīdiņiem, kas palīdz skaitīt "apļus" - "Oh My WOD!".

Ak, jā. Par to krosfiteri un bāru.

An atheist, a vegan, and a CrossFitter walk into a bar. I only know because they told everyone within two minutes.