laacz.lv

Kaspara F. neoficiālā mājaslapa (Anno 1997)

Krosfiteris ienāk bārā…

Sāksim ar to, ka obligātā atruna.

Es jau gadu trīsreiz nedēļā eju nomocīt sevi līdz nāvei. Pēdējo pusgadu to daru tieši crossfit nodarbībās. Un man ir viedoklis.

Sāku sportot pagājušā gada aprīlī, kad draugs uzaicināja sastādīt kompāniju K&K Studijā uz TRX, kas ir stipri garlaicīgāka, bet tik pat izteikta nāve, lai gan no malas izskatās phe un pat smieklīgi. Iestādes saimnieki Kristaps un Krista ir forši, man meita tur trenējas kā Capoeira, tā arī vispārējā fiziskajā sagatavošanā. Nodomāju – paprovēs. Iemesls bija triviāls. Lai varētu tikt vaļā no vēdera un ēst visu, ko sirds kāro. Nekāpt pa trepēm, jo tā tāda māžošanās vien ir.

Tā es arī pamanījos regulāri piestaigāt, vienu reizi satraumēties (asinsvadu sieniņas FTW). Bet pēc pusgada tika piedāvāts paprovēt CF. Turpat. Tad es nezināju – kas tas ir, ko tas ēd, kāpēc man to vajag.

Visa rezultātā patreiz ir tā, ka vēders par saviem 80% (gribēju teikt – 90%, bet būšu godīgs) padilis. Pie ēšanas cenšos piedomāt, bet pagaidām diezgan bieži nosaku “fuck it” un ēdu ko un cik gribās. Domāju, ka ir pagājis pietiekami ilgs laiks, lai varētu pareflektēt uz krosfita kultūru šmultūru puslīdz objektīvi.


Brīdinājums

Vēl viena obligātā atruna.

CF ir ļoti intensīvs. Nevaru uzlikt tik daudz uzsvaru, cik vajadzētu. Tāpēc lasi katru vārdu uzmanīgi.

Dažkārt treneris, ja nav pietiekami kvalificēts un ir ar putniņiem galvā, var likt tev darīt daudz vairāk nekā drīkst. Lai gan lielākoties tipiskā CF nodarbībā tev tomēr ir jādara vairāk nekā gribās, ir jāsaprot – palielinot slodzi (milzīgi svari, milzums atkārtojumu) būtiski pieaug iespēja iegūt smagu traumu, kas ir trakāka par parastu sastiepumu (piemēram, rhabdomyolysis). Tā gandrīz vienmēr būs trenera vaina. Diemžēl, tā kā CF nodarbības ir labs ienākumu avots, bieži vien ar to pasniegšanu nodarbojas cilvēki, kuriem nav ne tikai formālas izglītības, bet pat neformālu zināšanu.

Vēl viena kategorija ir cilvēki, kas ir apsēsti ar būšanu pirmajiem. Tādi agrāk vai vēlāk sabeigs savu veselību. Es gribēju teikt “mazs krāniņš”, bet patiesībā tam nav nekāda sakara ar dzimumorgānu izmēru. Tas viss ir galvā un noteikti, ka ir vieta un laiks, kur šī īpašība ir pozitīva un nepieciešama. Taču, tas nav krosfits. Cenšoties izdarīt vairāk nekā jebkurš cits, tu visdrīzāk satraumēsies. Vai tev to vajag?

Tāpēc darām tā. Paseko līdzi ne tikai sev, bet arī treniņu biedriem. Paskubini turēt taisnāku muguru, pamotivē negulēt uz zemes, ja iestājas baigais besis (vajag staigāt apkārt). Esi labs treniņu biedrs. Un komentārus par savām kļūdām uztver kā rūpes ne tikai par tavu veselību, bet arī dzīvību. Tas ir svarīgi.

Atrodi pēc rekomendācijām labu treneri (Jelgavas K&K studiju un Kristapu varu 100% rekomendēt), apzini savas kaites, pieej visam ar skaidru galvu. Noteikti neatsāc ar smagu slodzi uzreiz pēc gripas vai citas līdzīgas slimības. Domā līdzi. Lasi. Tā ir tava dzīve. Tā tev ir viena.

Zini, varbūt šāda formula derēs. Kaut kas sāp treniņa laikā? Tu laid par šerpu. Paliek slikti (sirds, dūša, aizdusa) treniņa laikā? Tu laid par šerpu. Muskuļi sāp ilgāk nekā trīs dienas pēc treniņa? Tu laid par šerpu. Negribās iet uz treniņu? Neej.

Nu, un, protams, trenē krampi. Tvērienu. Lai nesanāk kā man, kurš, mēģinot pēdējo rezi pievilkties, pamanās nenoturēties pie stieņa un lieliskā veidā nolikties no kāda pusotra metra uz zemes ar mugurpusi pa priekšu. Un veselu mūžību papriecāties par diafragmas šoku. Pēcāk divas nedēļas mocījos ar diezgan nopietnām sāpēm, mēnesi nedrīkstēju neko darīt. Tā kā tas notika pirms ziemassvētkiem, tad sevišķi nepārdzīvoju, lai gan sabijies biju.

Esiet modri :)

Kas tad ir CF?

Idejiski krosfits ir tāds milzīgi intensīvs grupu treniņu veids. Tas ietver sevī klasiskos HIIT elementus, olimpisko un parasto svarcelšanu, utt. Tu katrā nodarbībā būsi nomocījies līdz nāvei, un arī pēc gada nekādas “sešpakas” nebūs. Lai konstanti turpinātu nodarboties ar tām šausmām, galvā jābūt tādiem mazliet īpašiem tarakāniem. Tas noteikti nav cilvēkiem, kas nav grupu nodarbību mīlētāji. Jā, ar to var nodarboties arī viens, protams.

Pirms ierasties uz obligāto četru reižu ievadkursu, es par to visu es nezināju absolūti neko.

Ievadkursā tev izstāsta – kas tas ir, kam jābūt gatavam, kā kas ir jādara. Tā kā vingrinājumu klāsts ietver arī stieņa cilāšanu, kas potenciāli ir traumatisks, šī kursa laikā tev noteikti izstāstīs – kā tas ir jāceļ. Apgūsi to ar laiku, bet pamati ir svarīgi. Es vēl aizvien neciešu un īsti neprotu snatch, bet nu jau ir daudz labāk, nekā pirms pusgada.

Ievadkursa otrās dienas vakarā sākas nopietnas muskuļu sāpes, kuras dažādās vietās nāk un pazūd kādu mēnesi. Stresam gan nav pamata – iesildīšanās un atsildīšanās nospēlē būtisku lomu, lai, atnākot ar sāpīgām vietiņām, treniņā piedalīties tomēr vari. Laiku pa laikam kāds treniņš ir tik ļoti skarbs, ka sajūtas ir kā pēc pirmās reizes.

Ko tur dara? Pievelkās, atspiežās, tupjās, lēkā, ceļ, stumj, velk, rāpjas, kāpelē, krīt gar zemi un raud. Un to visu dara ļoti dikti. Jāpiebilst, ka augstas intensitātes treniņu veidu ir daudz. CF ir tikai viens no tiem, kurš ir, domājams, viens no nežēlīgākajiem. Padarīšana ir ieguvusi lielus atbalstītāju pūļus, kas, diemžēl, velk sev līdzi arī reliģiozus tipiņus, kas to tik vien dara, kā sludina šīs izklaides aspektus, kuri patiesībā piemīt arī citiem fiziskās noguršanas veidiem. Plus vēl – aizsācējs ir dīvains tipiņš, kurš varbūt nebūs īstais role model. Adaptējies un adaptē nodarbību.

Katra reize sastāv no četrām daļām.

Iesildīšanās

Tā bieži vien ir diezgan intensīva 10-15 min vingrošana, kuras laikā tiek sagatavota augsne sekojošajai nodarbībai. Veidus es neaprakstīšu, lai tas paliek kā pārsteigums. Dažkārt var sanākt, ka jau pēc iesildīšanās esi mēreni beigts, bet priekšā vēl viss pārējais.

Skill

Šīs daļas ietvaros tiek apgūts vai nostiprināts kāds konkrēts elements vai vingrinājums. Tas parasti nav intensīvs un ir orientēts uz pareizās tehnikas apguvi.

WOD

Workout of the day ir tas visgrūtākais. WOD satur vairākus vingrinājumus, kuri jāizpilda noteiktā laikā vai noteiktu reižu skaitu. Piemēram, viens no vienkāršākajiem ir tā sauktais Cindy. Tas (tā?) ir AMRAP tipa WOD, jeb as many rounds as possible. Noteiktā laikā (parasti 20min, intro kursā bija 10min, bet intensīvākos vingrinājumos var būt arī mazāk) ir jāizpilda pēc iespējas vairāk reižu sekojošu vingrinājumu kopa:

  1. 5x pievilkšanās pie stieņa.
  2. 10x atspiešanās (“nobučo zemi”, jeb – ar krūtīm līdz zemei).
  3. 15x pietupieni.

Katru reizi, kā izpildi visus trīs vingrinājumus, tiek ieskaitīts viens aplis. Starp citu, Cindy ir viena no “tām” meitenēm, kuras var izpildīt arī jebkur, kur var pievilkties. Tam nav obligāti nepieciešama zāle.

Šādi WOD’i var būt arī divi.

Abreviatūras apgūsi daudz. Piemēram, AMRAP jau zini. EMOM nozīmē, ka katru minūti dari noteiktu skaitu vingrinājumu, kad izdari – atlikušo minūti atpūties. Nākamajā minūtē nākamais vingrinājums. Ja neizpildi visus, neatpūties. 21-15-9 nozīmē, ka pirmajā aplī visi vingrinājumi ir 21 reizi, otrajā 15, bet pēdējā – 9 reizes. Un tā tālāk.

Japar vingrinājumiem, tad tur arī ir abreviatūras. HSPU – hand stand push-up, jeb – atspiesties, stāvot uz rokām. SDHP – sumo deadlift high-pull – stienis (vai KB – kettleball, jeb svaru bumbas) no zemes, ar piecelšanos, līdz zodam. T2B – toes to bar – karājoties pie stieņa, kāju pirkstus dabūt līdz stienim. SU – single unders – parastie lēcieni ar lecamauklu. DU – double unders – katrā lēcienā lecamauklai jāuztaisa divi apļi ap tevi. Un tā tālāk…

Ar pārējām “meitenēm” vari iepazīties šajā sarakstā. Daži izklausās vairāk nekā skarbi. Taču, kā rāda pieredze, gandrīz viss ir reāli. Es sevi esmu pārsteidzis ne reizi vien. Pievilkties 30 reizes no vietas neviens neprasīs. Kad vairs nevari, nolec nost, pastaigā apkārt, turpini. Nestādi rekordus. Beigts krosfiteris nevienam nebūs vajadzīgs.

Atsildīšanās

Otra būtiskākā daļa – pareizi atsildīties. Ko nu tur daudz. Tāda jōga, ka tik turies :)

Kas nav CF?

Vajadzētu iemācīties norobežoties no krosfita kā reliģijas, tukluma apkarošanas panacejas vai visu sporta nodarbju kroņa. Tas ir ļoti intensīvs un dažāds vingrinājumu komplekss stundas-pusotras garumā, pēc kura atkarībā no atdeves un veselā saprāta jutīsies kā uzvarētājs. Savlaicīgi saproti, ka tas nav skrējiens pēc tā – kurš visvairāk pacels. Ja vien nevēlies ar to ndoarboties kā ar sporta veidu. Jebkurā gadījumā – tā ir cīņa ar sevi, nezaudējot iepriekšminēto veselo saprātu. Labums ir tas, ka, cīnoties ar sevi, tu vienmēr būsi uzvarētājs.

Daudzkārt dzirdēts, ka CF mērķis ir izveidot no tevis fittest person on earth. Tās ir absolūtas muļķības. Protams, visu to, kas ir iekļauts programmā, tu darīsi labi. Bet šaurās specializācijas trūkums neradīs no tevis pievilkšanās ekspertu vai 99. līmeņa stieņa stūmējgrūdēju. Vispusīgs funkcionāls treniņš. Vingrinājumu klāsts ir nejēgā plašs. Savā ziņā mīnuss, jo tādējādi ir diezgan grūti novērtēt savu progresu. Tu iemācīsies grūst vairāk, stumt tālāk, lekt ilgāk, pievilkt savu resno pakaļu (burtiski – toes to bar vai muscle up) pie stieņa vairāk reizes vienas nodarbības laikā nekā visās skolas fizkultūras stundu laikā kopā. Hiperbola, protams.

Tas ir grūts un skarbs. Pēc pirmajām nodarbībām, kurās būs jāpievelkas, plaukstas būs lupatās. Pēc pirmajām nodarbībām ar savu svaru vairs nevarēsi paiet un iztaisnot rokas. Pēc pirmajām nodarbībām, kuras orientētas uz presi, no gultas varēsi tikai izripot. Pēc pirmajām… Būs grūti.

Šīs nodarbības ir strīdīgas pat dalībieku starpā. Piemēram, kad runa ir par pievilkšanās veidu (ar visiem trim var iepazīties šajā video). Es velkos pie stieņa ar tā dēvēto kipping, jeb iešūpošanos. Citi, savukārt, pastāv par strict pull-up, kas ir pievilkšanās taisni un bez atsperšanās vai šūpošanās. Man gan šķiet, ka butterfly pull-up nav pieskaitāms pie pievilkšanās vingrinājumiem, lai gan ir legāls pievilkšanās veids. Godīgi sakot, ir gana daudz cilvēku, kas arī kipping uzskata par smieklīgu pornogrāfiju. Tas nekas, pašos pirmssākumos bieži vien tiek iedota “gumija”, kurā ieliek kāju un pievilkties var jebkurš.

Dažādi ir arī treneri. Vieni tevi nodzīs līdz nāvei un vēl mazliet. Citi ļaus tev darīt tik, cik vari. Un vēl mazliet. Galvenais ir saprast, ka patiesībā uz šai ellē esi ienācis pats un tikai sevis dēļ. Tāpēc arī atdod visu to, ko nav žēl.

Diemžēl, CF daudziem ir tāds pats kults kā Apple. To vajag ignorēt vai vienkārši pieņemt kā pašsaprotamu lietu. Un ignorēt. Tas tāpēc, ka rezultāti tiek sasniegt caur parastam cilvēkam neierastu slodzi, ar riktīgi smagu darbu un cīņu ar sevi. Un tas paliek galvā. Un nereti grib izlauzties uz āru. Endorfīni, jūnou. Šoks, spriedze, sāpes.

CF ir bizness. Tas tika radīts apzināti kā preču zīme, kā franšīze, kā tirgojama lieta. Tas arī ir jāpieņem. Par mocībām mūsdienās ir jāmaksā.

Vai ir vērts?

Man – jā. Tev – varbūt arī jā. Citiem – var gadīties, ka nē. Katrs meklē savu veidu, kā tikt galā ar vēderu, veselību un slinkumu. Es esmu atradis savējo.

Efektu nevar noliegt. Krosfits ir tāds kā no-visa-pa-drusciņai-un-dikti-daudz. Mazliet manjakāli, varētu teikt. Tu ej uz nodarbībām, kuru rezultātā pirmās reizes pēc pusotras stundas pat izrāpot ārā no zāles nevari, par to pats vēl maksā barge naude un gala rezultātā tev nav nedz sešpakas, nedz spējas pacelt žiguli (to gan laikam varētu, ja būtu, kur aizķert). Es personīgi esmu kaut kur pazaudējis vēderu, ieguvis kaut kādu muskulatūru, pazaudējis sevi rādīt sākušās vecuma kaites. Un esmu aizvien dzīvs. Neesmu kļuvis par kultūristu makulatūristu un arī netaisos.

Ar visu to – tas ir tikai krosfits. Intensīvs sports, kura rezultātā rezultātam ir jābūt. Efektu var panākt arī savādāk – individuāla programma, diēta, sistemātiska pieeja vingrošanai. Vai arī sākt aktīvi braukāt ar velosipēdu. CF ir tāds kā vienkāršais variants – lielgabals pa zvirbuļiem, iespējams.

To arī nevajag glorificēt. Tu nekļūsi par kačoku. Pēc nedēļas nesāks augt muskuļi kā sēnes pēc lietus. Tas ir smags treniņš, kurš nevar palikt bez rezultātiem. Bet ceļš uz sešpaku ir bruģēts tikai un vienīgi ar diētas bruģi. Intensīvs treniņš ļaus noturēt vēderu grožos, bet tie pēdējie dažsimts grami tauku pazūd tikai tad, kad sāc piedomāt pie ēsanas. Es nesāku.

Ja tu tomēr sāksi iet, pabrīdini draugus un paziņas. Pirmo mēnesi tās mocības un it sevišķi faktu, ka esi izturējis, noturēt sevī nespēsi. Ievies sev Endomondo, skrupulozi reģistrē visas nodarbības, liec iekšā tāfeles bildes ar rezultātiem un ceri, ka kāds nolaikos.

Ak, un par apģērbu. Nospļaujies uz to, ko citi velk vai iesaka. Viss, kas vajadzīgs, ir labi apavi. Biezāks papēdis lai varētu pareizāk pacelt svarus, mazākas rievas, lai lecamaukla neķertos. Viss. Pārējais ir vecie sporta šorti un jebkurš tēkrekls. Un, ja godīgi, pat apavi nav tik svarīgi. Vieglāk būs ar labiem, bet uz kopējā treniņa fona tas nozīmēs ļoti maz.

Vēl maza rekomendācija.

Neparaksties uz pārtikas piedevām tikai pēc sportabiedru vai trenera rekomendācijām. Lai cik dabiskas vai nekaitīgas tās šķistu vai pat būtu. Iesākumā sakārto ēšanas režīmu. Jebkurš kvalificēts treneris pamatvilcienos spēs Tev sniegt padomu šajā jautājumā. Galu galā – pakonsultējies ar speciālistu. Un pie pirmajām nemuskuļu sāpēm (piemēram – locītavas) dodies pie zinātāja (ārsta, piemēram). Lai arī visi teiks – fufelis, ir jāsāp, tas ir normāli. Tā ir tava miesa, tavi kauli. Tā ir tava veselība. Varbūt tev pietiks ar pareizu uzturu.

Ja tu saki, ka tev to nevajag, tad tev to nevajag. Man to vajag, jo man galvā tarakāni. Sevišķie. Try kipping it real. Noteikti, ka labāk varētu būt sevišķi sastādīta un ik pa laikam adaptēta programma ar biežākām bet īsākām nodarbībām. CF man personīgi ir next best thing, jo neprasa piedomāt, kas manam slinkajam “es” ir svarīgi.

Es, savukārt, pateicoties visai šai padarīšanai esmu arī vienu aplikāciju uztaisījis androīdiņiem, kas palīdz skaitīt “apļus” – “Oh My WOD!”.

Ak, jā. Par to krosfiteri un bāru.

An atheist, a vegan, and a CrossFitter walk into a bar. I only know because they told everyone within two minutes.

Piu

Moku sevi bik vairāk par gadu. Vienīgie treniņi, kuri mani ir tik ilgi noturējuši un pat nedomāju iet prom.
Svarīgs aspekts ir tas, ka visas nodarbības vada treneris! Gan iesildīšanos, gan WOD, gan atsildīšanos. Vienmēr skaidri zini, kas jādara, nav kā kačalkā, kur ieej un domā, ko nu tagad un kā taisīt.
+ atmosfēra tiek uzturēta ļoti draudzīga, nekādu nosodošu skatienu, viens otram palīdz, motivē…
Un nu jā – traumas IR, katram ir kāds brīdis, kad gribās vairāk, kā spēj un pārforsēt nav liela māksla. Tad kādu brīdi pasaudzē traumēto locekli, dari katu ko citu – treneri pielāgos vingrinājumus tieši Tev, pat ja visa pārējā grupa pildīs ikdienas WOD.

krossfiteris

Pašā saknē krosfits nav tikai intensīvi treniņi katru dienu. CF ir treniņu sistēma un kā jebkurā treniņu sistēmā ir gan lielākas gan mazākas slodzes ir cikliskums ir sistēma ir shēma.
Cik zāles tik pieejas bet katru dienu nav jābūt intensīvam treniņam. Tas tikai izpumpēs cilvēku nevis pamazām un gudri to attīstīs.

laacz

Protams, bet CF’ā lielākoties tie iedalās smagos, ļoti smagos un 1 rep max, kas ir atpūta ;) Vismaz tāda ir mana un arī citu aptaujāto CF vai atvasināto sistēmu gājēju gan Jelgavā, gan Rīgā, gan arī šur tur citur ārpus LV.

Aldis

Pirms aiziet kosmosā ar CF un citām izvirtībām, ļooooti iesaku apmeklēt fizioterapeitu, izejot cauri fiziskajai formai, kaitēm un vienkārši pavingrojot uz garlaicīgā paklājiņa.

KKTK

To darīs kad ar visādiem CF būs sačakarēta mugura, saites… Vienīgais pozitīvais ir tas, ka tomēr vairāk cilvēki tiek iekustināti kaut ko darīt. Tiem kam tas sacensības gars iekšā mazāks, tie iespējam spat neko sasačakarēs.

Moto

Vajadzīgi papildjautājumi :)
Cik reizes vari tīri pievilkties?

bāzes vingrinājumi būtu jāatīsta vispirms, pirms jebkuras paaugstinātas slodzes, kā tas ir CF gadījumā.
Sākam ar bāzi un savedam savu organismu kārtībā, pēc tam CF un traumu nebūs, easy
Ar bāzi es saprotu kārtīgus svarus kačalkā un obligāti ar treneri.

laacz

Tīri no vietas varu pievilkties, domājams, ne vairāk par trīs līdz piecām reizēm atkarībā no pievilkšanās brīža treniņa laika nogrieznī :)

Kas attiecas uz kačalku – nepiekritīšu. Viss, kas ir nepieciešams, ir kārtīgs treneris. Sūdīgu veselību ar svariem arī kačalkā sabeigsi. Savukārt, endurance un kardio, kas ir ļoti būtisks CF aspekts, augšā ar svaru stieni arī īsti nedabūsi.

Kā teicu – individuāla programma (kačalka + treneris + pašiedvesma) ir labāk. Bet ne visiem tas der. Es pats uz kačalku nostaigāju 3 mēnešus. Beigās atmetu ar roku, jo tas prasīja pārāk daudz mana slinkuma. Un cilvēks pēc dabas ir slinks.

Racoonz

Izklausās labi, bet vai tik liela slodze nesāk traucēt ģimenes dzīvei?

“Galīgi beigts” tētis ar rokām “lupatās”. Katru otro vakaru “izpumpējies” vīrs.

Tāpat arī nav skaidrs, kā var veikt laulāto pienākumus, ja no gultas var izkāpt “tikai izripojot”? :)

Vai tās “lupatas” tomēr ar laiku pāriet?

snpz

Nez, man pēc CF treniņiem vakaros pat ir daudz vairāk enerģijas, galva tukšāka no darba dienas darbiem, līdz ar to uzskatu, ka esmu daudz kvalitatīvāks vakaros arī pēc treniņiem. Un ne es viens mājās tā domāju.
Skaptiķiem par “visa sačakarēšanu utt.” gribētu gan norādīt, ka, ja visus vingrinājumus izpilda pareizi, tad sačakarēt ko ir maza iespēja. Un man ļoti patika kardiologa Ērgļa teiktais – sports, tas ir veselīgi! Bet profesionāls sports NAV veselīgi! Visu ar prātu un sajūtām. Godīgi varu teikt, ka tik labā fiziskajā formā neesmu bijis vēl nekad savā dzīvē, pat ieskaitot laiku, kad skolas laikā nopietni sportoju.
Pie tam CF ir kā sava veida komūna (parasti klubu iekšienē) ar kaudzi foršiem cilvēkiem.

vārds

Lai parasts ofisa planktons varētu ēst ko grib un neuzaudzētu vēderu, nav jau uzreiz tāds genocīds pret pašu jāveic. Pietiek ar divām lietām – vajag kaut cik regulāru fizisku slodzi un vajag spēt noteikt ēšanas apjoma limitu. Vari ēst ko gribi, bet jāiemācās dozēt to ēdamo. Parastā problēma ir, ka ēdiena vienkārši ir par daudz.

Uldis

Mana pieredze: Meklējot fiziskās aktivitātes es domājis par CF, bet esmu apstājies pie tautiskajām dejām. Un nemaz nesmejieties jo draudzīgā un mērķtiecīgā kolektīvā būs lieliski pavadīts laiks plus visu laiku jādarbina smadzenes uz soļiem plus kārtīga kardio slodze. Man ļoti būtisks ir arī nacionālais aspekts šajā visā, proti, ka šīm dejām ir spēcīgs emocionālais un kultūrvēsturiskais pamatojums. Tas tā īsumā. Nu un vēl jau vajag atzīmēt lielisko iespēju mēģinājumu laikā dejot ar skaistām sievietēm… Ļoti būtiski!

Ziedonis

Pēc apraksta spriežu, ka tas ir kārtējā vingrošanas metodika, kas balstās uz bāzes vingrinājumiem. Esmu darījis ko līdzīgi (tie visi būtībā ir funkcionālie treniņi). Galvenais ir tas, ka nav akcenta uz svaru celšanu, bet gan vingrošanu ar savu svaru. Taču ir viena lieta, ko laacz nav papūlējies izpaust – mugura. Tā sākumā ir jāpārbauda un ar muguras problēmām es noteikti ieteiktu sākumā izvēlēties ārstniecisko muguras vingrošanu. Otra lieta, dzīves shēma – biroja krēsls -> intensīva vingrošana zālē arī nebūt nav tā pati veselīgākā. Kur paliek vidējas intensitātes fiziskā slodze? Sanāk, ka ir tikai sēdēšana birojā/mašīnā un tad izpumpēšanās zālē. Kur ir garās pastaigas, ilgstošie skrējieni, peldēšana utt.? Es ieteiktu nodarboties arī ar to, lai nav tā, ka ir tikai intensīva slodze un sēdēšana ikdienā. Tas nav pārāk veselīgi. Jābūt arī zemas un vidējas intensitātes slodzei un tai jābūt maksimāli daudz. Un pults spaidīšana pie TV vai ēdiena gatavošana neietilpst šajā kategorijā. Trešā lieta, ka nodarbojoties ar tik intensīvu slodzi, sevišķi cilvēkiem virs 30, ir nopietni jāseko līdzi savai veselībai. Regulāra specializēta ārsta, fizioterapeita apmeklēšana varētu veselībai palīdzēt, protams, ja šie speciālisti tiešām prasmīgi dara savu darbu.
Un vēl – nav ko glorificēt kaut kādu crossfit. Ir daudzi līdzīgi paņēmieni kā trenēties – visādi funkcionālie treniņi un galu galā – piedzīvojumu sacensības, taku skrējieni, vingrošana un orientēšanās mežā – intensitāti var pats regulēt, taču atšķirībā no trenežiera zāles mirušā kondicioniera vai sviedru un ogļskābās gāzes bagātā gaisa, tu uzlādēsies ar dabisku skābekļa pārbagātu gaisu.

Ziedonis

Vēl viena piebilde – nevajadzētu reklamēt crossfit kā kaut kādas zāles, galu galā tas ir kārtējais naudas atkarīgo biznesa projekts:
“CrossFit is a fitness program created by Greg Glassman[1] and is a registered trademark of CrossFit, Inc.[2] which was founded by Greg Glassman and Lauren Jenai[3] in 2000.”
Par bīstamību arī jāpiemin:
“The risk of injury associated with CrossFit training has been a controversial question since the program’s popularity began to climb in the early 2000s.[43] Critics have accused CrossFit, Inc. of using dangerous movements, inappropriate levels of intensity, and allowing under-qualified individuals to become CrossFit Trainers.”
Kā vienmēr ir visādi PAR un PRET kā jau visiem jeņķu biznesiem, pielūdzot Zelta teļu – tas tāpat kā McDonalds vienmēr atradīs argumentus, kāpēc viņu “pārtika” nav nemaz tik kaitīga! :D
Kopumā iesaku neiekrist uz trulu mārketinga saukli “crossfit”, kas ak vai, bet nav un nevar būt nekāds brīnumlīdzeklis, bet iespēju robežās izvērtēt un izvēlēties treniņu kompleksu un sastādīt tādu treniņa programmu, kas jūsu ķermenim anatomiski ir vispiemērotākais, lai netraumētu veselību.

ZBH

Pirmo mēnesi vajadzēja lēnām radināties pie simboliskas slodzes, nevis forsēt. Sākumā vispār izlasīt kaut kādu nebūt armijnieku “Physical fitness guide”, priekš Navy SEAL kaut vai (ja negribas braukt uz LSPA bibliotēku un meklēt sporta medicīnas grāmatu).
Bet nu katrs pats savas diagnozes kalējs.
Bija termins aptuveni “winner’s bias” – vot visas šīs modes lietas ar to sirgst.

Iesniegt savu viedokli

Atruna par moderāciju. Daži vārdi, var gadīties, ka ir iz melnās listes (viagra and stuff). Tādi komentāri tiek aizturēti, pirms parādās lapā. Ja Tavs komentārs neparādās uzreizi, būs vien jāpagaida, līdz es jamo izlasīšu. Protams, ka paturu tiesības sev netīkošos komentārus dzēst, iemeslu neminot.