Saimniecības ēka: pamati
Kamēr lielais projekts stāv būvvaldē plauktiņā, lai noteiktajā datumā tiktu parakstīts, nozīmogots un atdots mums, esmu testa vidē uzcēlis saimniecības ēku :) Šis ir nosacīts joks, jo satur lielu daļu patiesības. Nē, es necēlu mazu saimniecības ēkas kopiju, kā to darīja Gaismas pils būvniecības laikā. Mans būvniecības placis bija kečups nē, bet Sketchup.
Par to - kāpēc tik maza, kāpēc uz robežas, kāpēc jocīgā konstrukcija - citreiz. Tā kā projekts top vienkāršotā kārtībā (mazā būve uz 25m²), tad tā autors skaitos es. Ar dažādu padomu devējiem no malas un ne tik ļoti :)
Kamēr itin viss vairāk vai mazāk ir skaidrs, iebremzēt sanāca ar pamatiem. Saimniecības ēku grasos uzcelt pašrocīgi. Ir visādi risinājumi un veidi, kā panākt rezultātu, bet viena lieta bija tik neskaidra, kā multene par ezīti miglā. Tie ir pamati. Un, kā jau īstens letiņš, ja jau visu pats, tad arī šo vajadzētu pašam izštukot. Atvest un ieliet, protams, ne pats.
Sākotnējā versija bija milzu lenta, atbilstošā dziļumā, utt. Sarēķināju izmaksas un sāku šķobīties. Pēc dažādiem variantiem, pateicoties Ernesta daļēji matemātiskiem, bet daļēji paskat-bet-šitas-takš-stāv-un-nekrīt argumentiem nolēmu iedziļināties visā tanī padarīšanā vismaz aptuveni. Katrai pamatotai izvēlei ir savs ekscelis.
Vēl viens variants ietvēra būvkonstruktora uzmeklēšanu, bet tika atlikts kā plāns B. Jo 'visu-pats' kontekstā tā tāda kā neliela krāpšanās sanāktu. Galu galā, cilvēki ceļ šķūņus visās malās, un tikai neliels procents pēc tam tiem pašiem cilvēkiem sagāžas uz galvas.
Tātad, grunts. Augšpusē ir daždesmit centimetri melnzemes, kuru noraks. Tālāk līdz gruntsūdeņiem 1.5m dziļumā seko smilts (putekļaina, pelēka, vidēji blīva, mitra). No 1.5m ūdens piesātināta. Tātad, gandrīz ideāli apstākļi.
Tehnoloģiski plānā ir pa perimetru sastādīt 1.5m dziļumā ⌀200 caurules un pieliet ar bekonu, ieliekot armakūru (iegūstot dzelzsbekonu). To visu pēc tam savilkt kopā ar seklo 20cm platu un 30cm augstu pamatu lentu, bet vidū ieliet 10cm grīdu (pie reizes). Tiktāl forši izlietoti trīs ar pusi kubikmetri betona, bet kaut kā uz čuju pamatu lietās paļauties negribās.
Un tagad jūs skatieties līdzi un, lūdzu, labojiet.
Parokoties pa dokumentiem un internetu, noskaidrojās, ka vidēji blīvas putekļainas smilts maksimālā vispārpieņemtā pretestība ir 150kPa. Dabā tas nozīmē, ka vienmērīgi izklājot uz 1m² aptuveni 15 tonnas, gruntij to vajadzētu turēt.
Pagaidiet. Maza pauze. Kā būtu nedaudz iesildīties pirms lielās rēķināšanas? Paspēlēties ar LEGO, piemēram...
Lai nav lieki jāknibinās, paņemsim 8x8 LEGO blokus. Tads klucītis ir 9.6mm augsts un katrs segments ir 8mm. Sverot savus 16.3g mums derētu sarūpēt 920245 blokus. Un stalažas. Un kādu elegantu veidu, kā nodrošināt tā nesagāšanos. Ja vienā kvadrātmetra slānī satilpst aptuveni 256 šādi bloki (jo pieņemam, ka metrā ir 1024mm :)), tad nepeciešamais slāņu skaits būs 3594.
Ja tu pienāksi pie kvadrātmetra, kurš ir ar LEGO noslogots par visiem 150kPa, tev pretīm raudzīsies 34 metrus augsts stabs. Tāda kā deviņstāvu māja.
Brīnišķīgi. Tas tā - vizualizācijai. Tagad atgriezīsimies pie maniem faktiskajiem pamatiem. Fiksi piemetot šķērsgriezumu četrpadsmit stabiņiem un 21m lentas, man sanāk kaut kādi 5m², noapaļojot nedaudz uz leju.
Tagad derētu sarēķināt būves svaru, ar kuru tā neganti spiedīs uz uz pamatiem, kas savukārt, vēl negantāk spiedīs uz grunti, kura, savukārt spiedīs pretīm, un tā tālāk.
-
Ugunsmūris taps no Aeroc Universal blociņiem. Ražotāja deklarētā sausā laboratoriskā stāvokļa svars uz maniem aptuvenajiem 6.2m² būšot ap divām tonnām. Tā kā es viņiem neticu (kurš ir redzējis pilnīgi sausu gāzbetonu?), tad pieņemsim visas trīs.
-
Jumta karkasa konstrukcija un segums varētu būt ap 30kg/m². Sareizinām ar 30m² vienslīpu jumta platības un iegūstam tonnu. Visu apaļojam uz augšu, lai droši. * Normatīvais superretais sniegs, kurš var negaidīti uzrasties uz vienu Latvijas kvadrātmetru, ir 130kg/m². Hopsā, te ir 4 tonnas klāt. * Sānu sienas top no koka karkasa. Internetā sazvejoju, ka uzticami anonīmi komentētāji pieņem, ka viens kubs koksnes svērs 400kg. Karkasam man pietiek ar vienu kubu, bet, lai jau jums tiek. Ņemsim divus! Vēl viena tonna. * 22mm OSB3 plākšņu apšuvums, aizšujot visus logus un durvis, būs 40m², kas svērs 600. Iekšā apšūsim ar 12mm OSB3 (gribās kaut ko iekārt ar'). Svērs pusi - 300kg. * Fasāde ar dēlīšiem - 40m², 1.5cm biezumā - 250kg. Labi, lai iet arī te pustonna.
Noteikti, ka ir vēl visādi nieki, bet tos neskaitīsim. Piemēram, neskaitīsim pašu pamatu lentas svaru.
Kopā saskaitot, iegūstam desmit ar pusi tonnas, kas noapaļošanas rezultātā kļūst par 11t. Atceramies pamatu šķērsgriezuma laukumu - 5m². Tagad to pārvēršam paskālos. Atcerējos fiziku.
Sarēķinam svaru uz kvadrātmetru. 11t/5m² = 2,2t/m². Sarēķinam paskālus, kas ir tie paši vecie labie ņūtōni uz kvadrātmetru. Viens kilograms ir 9.81 ņūtōni, no kā izriet, ka mūsu bandurina spiedīs uz zemi ar 21582kN/m². Atkal jau noapaļojam un sanāk 22kPa.
Tagad paskrollējam atpakaļ un starp melno tūkstoti dažādo skaitļu atrodam pieņemto pretestību 150kPa.
Esam drošībā, ne? Vai arī tomēr ne?
2016. gada 14. septembrī, plkst. 08:48
Kā prāta vingrinājums vidusskolas skolēnam tas ir OK. Bet ne vairāk.
2016. gada 14. septembrī, plkst. 08:49
Tu pārāk pārvērtē vidusmēra pieaugušā cilvēka spēju atcerēties un pielietot skolas laikā apgūto loģiku, kā arī matemātikas un ģeometrijas zināšanas.
2016. gada 14. septembrī, plkst. 09:18
tāpēc jau es rakstīju - vidusskolēnam :)
2016. gada 14. septembrī, plkst. 09:14
Cik aliņus izdzēri, kamēr būvēji? Vai bekons un armakūra lai pārbaudītu lasītāju modrību?
2016. gada 14. septembrī, plkst. 09:15
Nevienu aliņu neizdzēru būvniecības laikā. Dzelzsbekons ir manas asprātības auglis lol :)
2016. gada 14. septembrī, plkst. 09:22
Galvenais, lai grunts ir stabīla! Jautājums, tu dārza traktoriņu vai pļajmašīnu pa detaļām nesīsi iekšā/ārā? ;)
2016. gada 14. septembrī, plkst. 09:23
Pļaujmašīna pa tām durvīm vēsi iebrauks. Pat sānslīdē. Traktoriņš uz maniem 1300 nafig nav vajadzīgs :)
2016. gada 14. septembrī, plkst. 09:25
Rūpīgi nelasīju tālāk par ievadu, ievads nepavilka kādēļ tas viss jālasa rūpīgi. Beigās uzdots jautājums, kas liecina, ka reālais jautājums būtu "vai es domāju un daru pareizi". Diemžēl to nezinātu, pat ja izlasītu rūpīgi. Novēlu beidzot sākt kaut ko darīt praktiski!
2016. gada 14. septembrī, plkst. 09:27
Praktiski varēs sākt darīt, kad būs būvatļauja un laika apstākļi atbilstoši.
2016. gada 14. septembrī, plkst. 09:32
Ja cilvēks nav iedziļinājies tematā un neparzin būvniecības terminus, tad labākais veids kā ko paskaidrot ir analoģijas. Tas kā IT lietas var gudri runāt termiņos multitaskings, soap, hibernate. Bet var to pašu paskaidrot tā kā pat ome saprot.
2016. gada 14. septembrī, plkst. 10:05
Ja lentu taisies balstīt uz zemes, tad šāda pamatu konstrukcija ir galīgi garām - vai nu ir lieki stabi, vai lenta. Ja lenta balstās uz zemes, tad stabi nepasargās no sala izcilāšanas un tātad ir pilnīgi lieki. Ja ir iespējams ierīkot normālu drenāžu, tad pilnīgi pietiktu ar "maziedziļināto" pamatu lentu.
2016. gada 14. septembrī, plkst. 10:10
Ja man būtu mālaina grunts un augsti gruntsūdeņi, tad es Tev piekristu.
2016. gada 14. septembrī, plkst. 10:36
Ja tevi nebiedē sala izcilāšana, tad stabi ir vēl jo vairāk bezjēdzīgi. Jebkurš jēdzīgs konstruktors tev pateiks, ka šāda pamatu konstrukcija ir garām.
2016. gada 14. septembrī, plkst. 10:38
Bet tāpēc jau tie stabi ir ZEM sasalšanas robežas. Principā, argumentāciju neredzu. Atļaušos ignorēt :)
2016. gada 14. septembrī, plkst. 11:10
Kamōn - stabi ir zem sasalšanas robežas, bet lenta ta nē - sasals grunts zem lentas un vai nu aiz lentas izcels ar visiem stabiem vai salauzīs lentu vai izdarīs vēl nez ko. Ja tu gribi šādi, tad tev būtu jārēķina cik daudz kūkumosies grunts, ar kādu spēku lauzīs lentu, jāaprēķina lenta kā sija, un vēl jāaprēķina stabi, lai tie spētu noturēties pret izraušanu. Bet ja nē - nu tak tad stabi ir lieki.
2016. gada 14. septembrī, plkst. 11:11
Paldies, ka norādi, ka tas viss ir pašsaprotami un loģiski. Vai tad nav tā, ka grunts cilājas tikai tad, ja ir ūdens piesātināta?
2016. gada 14. septembrī, plkst. 11:19
Tā ir, pie tam dažādas gruntis kūkumojas dažādi. Tapēc klasiski situācijās, kur izvairās no pilna dziļuma pamatu lentas ir jāparūpējas par drenāžu, ja tas ir nepieciešams. Savukārt, ja grunts nav (un te ir runa ne tikai par brīdi, kad tika veikta ģeoloģija) piesātināta, izcilāšanas riska nav un nav nekādas jēgas līst ar stabiem līdz sasalšanas robežai.
2016. gada 14. septembrī, plkst. 10:46
Nebūtu ugunsmūra to visu varētu likt uz 8 blokiem. Savukārt ugunsmurim ar seklajiem 50cm dziļiem pamatiem pret sānu vēja noturību būs pa maz - pie lielāka vēja ir tendence plaknei delj sānu vēja gāzties ārā no zemes. Stabveida pamats tad risinātu to, ka vienu diena siena ar visu seklo pamatu negulj blakus apgāzusies
2016. gada 14. septembrī, plkst. 11:14
Šo risina nevis stabveida pamati, bet armēta pamatu lenta pa perimetru (ar armētiem stūriem) - lai apgāztu mūri, būtu jāpaceļ pārējā ēka vai jāsalauž pamati stūros. Tāpat arī ēkas pārējās sienas piedalās konstrukcijas noturībā.
2016. gada 14. septembrī, plkst. 11:18
Vai var precīzāk? Ko nozīmē "armēti stūri"? Vai tas ir papildus stiegrojums tieši stūros?
2016. gada 14. septembrī, plkst. 11:34
Armēti tādā ziņā, ka nav aizmirsts armatūru ielikt :). Stūros stiegras nevis krustojās, bet ir saliektas, vai arī ievietotas papildu saliektas stiegras, kas iesniedzas abās sienās.
Ja izcilāšanas riska nav, es taisītu maziedziļināto lentu, ar armētu pēdu 400x200, pamatu sienu no fibo, virsū 100mm armēta betona josla, uz tās jau ēka. Varbūt šis ir izdevīgāk, jo mūrnieku tev tāpat vajadzēs, bet atkritīs betons un veidņu noma/izgatavošana. Pēdu un joslu neskaitam - tur var osb nopirkt.
2016. gada 14. septembrī, plkst. 12:19
Tas sanāks dārgāk. Bet no uzticamības viedokļa saimniecības ēkas vajadzībām mans variants arī der.
2016. gada 14. septembrī, plkst. 12:31
Der. Tikai nemāžojies ar tiem stabiem. Tie neko nedos. Vai ja nu ļoti gribi, ieliec zem tās mūra sienas. Citur tas 100% ir lieka laika un naudas tērēšana.
2016. gada 14. septembrī, plkst. 13:16
Es tomēr ielikšu to stabus. Naudas tur nevajag daudz, kā arī būs prakse un iespēja mācīties no savām kļūdām vēlākai un labākai terases pamatu izbūvei :)
2016. gada 14. septembrī, plkst. 12:39
Un vēl - klasiski starp mūrētu sienu un virspamatu ir horizontālā hidroizolācija (aeroc šķiet to pat nosauc par obligātu "deformācijas šuvi"), attiecīgi stipra vēja gadījumā drīzāk siena nogāzīsies no pamata, nevis izgāzīsies ar visu pamatu. Lai pamats vispār piedalītos šajā procesā, mūris kautkā jāenkuro pie pamata... To taču parasti nedara, bet paļaujās uz to, ka citas sienas noturēs katru atsevišķo sienu pret apvelšanos.
2016. gada 14. septembrī, plkst. 13:21
Manā gadījumā mūris būs "uzlīmēts" uz hidroizolācijas slāņa U veidā konstrukcijas stabilitātei (https://laacz.lv/f/img/top-maja/saimniecibas-eka/u-veida-muris.jpg), bet apkārt esošais karkass būs piešūts pie pamatu lentas, kā arī kaut kādā viltīgā veidā sasiets ar pašu mūri (pagaidām vēl nezinu kādā, bet ir pāris idejas).
2016. gada 14. septembrī, plkst. 14:35
Nē nu manis pēc liec tos stabus, tikai pēc tam labāk klusē kā partizāns un nevienam nestāsti, lai cilvēkiem nerodas priekšstats, ka tā ir laba prakse.
Starp citu, viens argumentiem, kapēc šādi stabi ir slikti ir tāds, ka ja grunts kūkumošanās paceļ lentu, tad ir cerības, ka pavasarī gruntij atkūstot lenta nolaidīsies atpakaļ. Savukārt, ja ir stabi, tie tiek pavilkti ārā, gruntij atkūstot ūdens tukšumu zem staba pēdas aizpilda ar grunti un, piemēram, viens ēkas stūris paliek gaisā, salauž lentu, utt. Vārdu sakot - no tiem stabiem vairāk ļaunuma nekā jēgas.
2016. gada 14. septembrī, plkst. 14:37
OK. Līdz tam vēl ir laiks. Gan jau nomierināšos un nerakšu tos stabus :P
2016. gada 14. septembrī, plkst. 10:38
Ļoti interesanti! Man arī šī tēma interesē, jo pašam arī vajag šķūni! ;) Vienīgais mīnuss aprēķinos - iekšā varēsi glabāt ne vairāk kā 50 tonnas!
2016. gada 14. septembrī, plkst. 10:39
Nav tiesa, jo tas, kas stāv uz grīdas, balstās uz grīdas, kas, savukārt, balstās uz 20m² grunts zem tās.
2016. gada 14. septembrī, plkst. 10:51
Es ceru, ka tu zini, ko dari. Ēkas novietojums manuprāt ir... dīvains, lai neteiktu vairāk.
2016. gada 14. septembrī, plkst. 10:58
Kāpēc?
2016. gada 14. septembrī, plkst. 11:07
Jo ēka atrodas uz pašas robežas. Pat, ja tev tagad viss ir sarunāts ar kaimiņu, šādam risinājumam ir lieli riski.
2016. gada 14. septembrī, plkst. 11:08
Ar kaimiņu viss ir sarunāts un paraksti dabūti. Riskus neredzu.
2016. gada 14. septembrī, plkst. 11:15
Nestrīdos, bet ko tu darīsi, ja kaimiņš pārdos savu īpašumu un jaunais īpašnieks palūgs "pabīdīties"? Vai varbūt jaunais īpašnieks tur izdomās dīķīti izrakst, lai tev ieriebtu un tā rezultātā tava glaunā siena sabruks? Utt, utt. Respektīvi šobrīd tu esi ļoti atkarīgs no kaimiņa labās gribas, bet kaimiņi nāk un iet..
2016. gada 14. septembrī, plkst. 11:16
Nē, no brīža, kad kaimiņš ir parakstījis ēkas novietojumu ģenerālplānā, neviens nav tiesīgs iebilst. Arī blakus zemes gabala jaunais īpašnieks.
2016. gada 14. septembrī, plkst. 11:16
Un, savukārt, ja kaimiņš izraks dīķīti, viņš man arī mūrēs to sienu atpakaļ. Būvnoteikumi, likumi, utt.
2016. gada 14. septembrī, plkst. 15:17
Tavā vecumā un tāds naivums...
2016. gada 14. septembrī, plkst. 11:24
Ok, lai tā būtu, bet es tev varu pastāstīt gadījumu iz dzīves, kad arī abi kaimiņi čomi būdami uz robežas uzbūvēja dalītu ēku. T.i. vienu ēku ar sienu pa vidu. Diemžēl viens no zemes gabaliem bija ieķīlāts bankā un banka pieprasīja ēku nojaukt, jo šāds risinājums būtiski samazina zemes gabala vērtību.
2016. gada 14. septembrī, plkst. 12:17
Tas tāpēc, ka netika ievērotas visas formalitātes. Džentlmeņa vienošanās darbojas tikai ar to konkrēto džentlmeni. Pirms būvēt, nepieciešams sakārtot papīrus.
2016. gada 14. septembrī, plkst. 13:30
Tas nav malkas šķūnis, nav arī garāža vai pirts. Ir pamatīgas sienas, bet nav pagraba. Ir vairāki logi, tātad plauktiem vieta gar vienu sienu (nu labi, varbūt divām). Un tas viss, lai glabātu pļaujmašīnu un dažus loriņus?
Man kaimiņš uzlika sev kaut ko līdzīgu šim - http://www.neomajas.lv/skunisi/klara-2.html - izskatās smuki un visām darza lietām pietiek vietas. Gan jau tev tur kaut kāds funktieris, bet pagaidām izskatās mistiski :)
2016. gada 14. septembrī, plkst. 13:32
O, jā. Mērķis ir glabāt loriņus (eventuāli arī ieskaitot tādus, kurus var vēlēties kāds nofenderēt), mērķis ir iespēja gan vasarā, gan ziemā tur kaut ko padarīt. Logi gaismai, obzervācijai, kad esi iekšā un kaut ko dari, kā arī smukumam. Plauktiem vietas būs gana (skatīt mūra sienu, kuras augstums zem jumta būs pie trim metriem).
2016. gada 15. septembrī, plkst. 09:40
Gadījumā neesi aizmirsis apkuri, vai arī taisies ziemā tur kaut ko padarīt un saldēties? :)
2016. gada 15. septembrī, plkst. 09:41
Ja ziemā vajadzēs, tad īslaicīgi. Tad lētāk ir ienest elektrisko sildītāju :)
2016. gada 14. septembrī, plkst. 13:36
Ak, jā. Ugunsmūris ir vajadzīgs tāpēc, ka ēka atrodas uz robežas.
2016. gada 14. septembrī, plkst. 13:46
o, fantastiski! Žēl ka nokavēju, mana piezīme ir jau "adresēta": jāsarēķina uzkabes, iedzīvotāju un pārējo krājumu radītais spiediens. Nelielai virpai, frēzmašīnai un serveru rackam arī ir vēlme spiest uz grīdu utt. Turklāt tie daikti parasti nav vienmērīgi izklāti, bet mēdz koncentrēties uz ārmalu. Iešu iegādāties popkornu, man šādi seriāli patīk. Iedzeršu uz izsdošanos!
2016. gada 14. septembrī, plkst. 13:54
Par šīm lietām ņifiga nejēdzu, tomēr pavasarī man celtnieks remontēja sanmezglu, un brīvajā brīdī pasitām klaču, kā rezultātā viena atziņa man prātā palikusi:
Kad betonē pamatus, tiem vispirms vajag ļaut nostāvēties, pirms celt tālāk virsū. Tagad neatceros, vai runa bija par 1 gadu, vai par 1.5 gadiem - to noteikti vari noskaidrot no gudrākiem. Bet pilnīgi noteikti vajag vienu ziemu pa vidu. Rezultātā tas viss "iegulsies" stabilākās pozīcijās, un tad varēs sākt būvēt virsū. Mūsdienās daudzi šo soli izlaiž (it sevišķi, ja būvē pārdošanai), bet rezultātā sākas visādas staigāšanas, plaisāšanas, utml.
Nu, kaut kā tā. :)
2016. gada 14. septembrī, plkst. 14:06
Tavs celtnieks ir aizsēdējies pagātnē. Mūsdienās tā nedara. Ja pamati sēžas, tas nozīmē, ka tie ir izbūvēti nepareizi vai lietotas nepareizas tehnoloģijas.
2016. gada 14. septembrī, plkst. 14:10
Šos pamatiem ir jāļauj nostāvēties butu jabeidz tiražēt - šī pieeja bija spēkā gadus 30un vairāk atpakaļ, kad privātbūvē nezināja tādu lietu kā vibrobliete. Šodienas apstākļos visi rakšanas un aizbēršanas darbi jādublē ar vibroblieti un nekādu problēmu nav.
P.S. un nostāvēties ierosināja ar domu ka atpakaļsabertā zeme pa ziemu nosēdīsies dēļ pavasarī izkusušā sniega, jo vislabākais zemes blīvētājs ir ūdens. Tad jau labāk noblietē vasaras lietusgāzes, kad nenormāli salīst un tad visa zeme pārklāta ar 10cm ūdens kārtu.
2016. gada 14. septembrī, plkst. 15:12
Pamatus nevajag atsta uz ziemu nostaveties.
2016. gada 14. septembrī, plkst. 16:59
Tad, protams, svarīgi visu laiku būvniekiem pār plecu raudzīties, lai viņi tā arī izdara...
2016. gada 15. septembrī, plkst. 23:50
Par pamatiem un ziemu http://lbpa.lv/2011/12/vai_buvesim_pamatus_rudeni/
2016. gada 14. septembrī, plkst. 15:10
Izlietots parak daudz metarialu
2016. gada 14. septembrī, plkst. 16:13
Komentāros skaidri redzams, ka useris "a" sniedz vērtīgus padomus, bet Tu strīdies... lielākā daļa padomdevēju netērē savu laiku un ļauj jaunulim apdedzināties, ja visu laiku ir jācīnās, lai jaunulis neapdedzinās. Tas stabu un lentes apvienojums ir šausma, visi argumenti ir "a" postos...
Logu daudzums ir par lielu - kāds jau te ieminējās - tev ir tikai viena siena, pie kuras kaut ko likt. Logus vajadzētu vai nu tikai frontālajā sienā, vai tikai divās sienās un viss.
Par pašu ēciņu vispār grūti ko komentēt, jo ļoti svarīgi kā viņa stilistiski ainavā sapasēs ar dzīvojamo ēku: krāsa, dizains: logu lielumi, ailes, jumta materiāls, slīpums, sienas apdare. Labi arhitekti ar gaumes izjūtu izēd maisu ar sāli pirms sāk gaumīgi ēku grupas zīmēt. Šeit mums šo doto lielumu nav. Godīgi sakot es šādu piebūvi ar vienslīpnes jumtu redzu kādā lauku mājā pie kūts sienas pielipinātu...
Atvainojiet, piedodiet... grūti komentēt, ja ir pamatotas aizdomas, ka ir milzīgs entuziasms, bet kopā risks, ka sanāks auzas, ir milzīgs.
2016. gada 14. septembrī, plkst. 16:16
Kopumā es ieklausījos "a", ja palasīsi manas atbildes. Lai ieklausītos cilvēkā, vajag saprast, ka viņā ir vērts ieklausīties. Pēc pirmā komentāra to noteikti nevarēja nojaust.
Sienas, pie kurām kaut ko likt ir 4, tik logu platība nav izmantojama 100%. Ir vieta arī galdam (stūrī, kurā ir divi logi). Jumta slīpumu nosaka izvietojums (minimālais slīpums, lai 4x6 ēkā vispār varētu ieiet, ja tai pienākas vienslīpu jumts pēc būvnoteikumiem dēļ atrašanās vietas).
Kas attiecas uz vizuālo risinājumu - par gaumi, dārgais cilvēk, nestrīdas. Ar vēlmi pazemot esi laipni aicināts doties citur.
2016. gada 14. septembrī, plkst. 17:40
Atvaino par skarbumu, kritiku ir jāmāk uzrakstīt, man nepadodas...
"a" pirmajā komentārā viss ir pateikts - tev pasaka, ka lentu izcilās un noraus nost no stabiem, āmen. Nevienam komentāros nav pienākuma sniegt padziļinātu argumentāciju. Pieredze maksā naudu, kuru reti kurš grib bez maksas sniegt.
Jā, par gaumi nestrīdas, piekrītu. Par gaumi smejas. Bet, kā jau teicu, jāredz visa teritorija kopumā, lai spriestu. Ja dzīvojamā ēka būs stilistiski līdzīga - ok.
2016. gada 14. septembrī, plkst. 19:48
Viss kārtībā. Atvainots :P
Bet, principā, lai cik ticami izklausītos, man tomēr gribējās argumentāciju. Jo man pašam arī bija sava argumentācija. Tāpēc, ka kāds kvalitatīvi pateica, nenozīmē, ka uzreiz lekšu. Pēc sarunas visu sapratu.
Pašu projektu (arhitektūras daļu) zīmēja arhitekts, kurš taisīja dzīvojamās mājas projektu. Domāju, ka viņa kompetence būvprojektu AR daļā ir lielāka par manu. Bet tehniskie risinājumi paliek pie manis.
2016. gada 14. septembrī, plkst. 16:18
P.S. Gribu arī komentāru par auzu saturu. Var, protams, atnākt, nolikt klucīti un aiziet, bet varbūt, ja jau esi pieliecies, ieraksti kaut ko vairāk?
2016. gada 14. septembrī, plkst. 17:47
Tu esi pietiekami populārs, Tavus jautājumus redz arī twiterī, Tavus spriedumus redz šajā sadaļā un tml. Tie visi ir balstīti pārsvarā uz googlē un forumhouse.ru un tml balstītiem piemēriem... bet Tu viņus paņem kā neapgāžamas dogmas. No tā visa ir jāmāk izfiltrēt pareizo informāciju, bet to, kamēr nav uzceltas vismaz 2 mājas, nav iespējams izdarīt. Ceru, ka bērna slimības diagnozi ļauj noteikt ārstam nevis Googlei...
Atgriežoties pie tēmas - nezinu, nopērc Ernestu, nezinu kā pieziepējies viņam, beigu beigās vienkārši iepatīcies viņam... :) bet šobrīd no LV blogiem viņš ir tālu priekšā pārējiem ar PRAKTISKĀM zināšanām. Un klausi viņam uz vārda. Visur. Tad Tu ietaupīsi ļoti daudz naudas, bet ilgtermiņā nevis īstermiņā.
Vēlreiz atvainojos, bet vnk redzu to, ar ko ir pilni interneti - entuziasts kaut ko izštukojis, nokopējis no līdzīga entuziasta kaut kur internetā bez pierādījumiem kas ir pareizi un kas nav. Auto forumos ir tieši tas pats - iesācējs noīrē garāžu un nomaina visu ritošo daļu savam auto un no tā brīža viņš ir autoservisu guru un tūlīt to ieliek arī internetā... kur iedvesmu smeļas nākošais! :) bet auto pēc 2 mēnešiem viss ir cūkām, bet to jau guru vairs skaļi nesaka.
2016. gada 14. septembrī, plkst. 19:50
Par to pieņemšanu kā neapgāžamas dogmas - nepiekrītu it nemaz. Man šķiet, ka esi kaut ko pārpratis un sajaucis. Palūgšu precizēt.
Es īsti nesaprotu, kur ir kaut kas nokopēts no cita entuziasta?
2016. gada 14. septembrī, plkst. 20:01
Ak, jā. Pati pirmā lieta, ko meklēju rokā, bija cilvēks, kurš prot būvēt mājas, kurš jēdz lietas, kuru es zinu un kuram es uzticos. Neatradu. Arī paziņu un draugu lokā tādu cilvēku nav. Un visi kā viens, kas ir paši tādus cilvēkus atraduši savām vajadzībām, apgalvo, ka tas ir attāls radinieks un ar maziem projektiem tipa privātmājas nenodarbojas.
P.S. Ernestam nav nedz laika, nedz vēlēšanās. Pie kam, dzīvojot Ādažos, diez vai viņš varēs izsekot stroikai Jelgavā.
2016. gada 14. septembrī, plkst. 20:27
Es laikam sapratu Tavas bažas. Tu uztraucies par to, ka es cilvēkiem samācīšu muļķības. Te nu es nekā nevaru padarīt. No tā neviens nav pasargāts.
2016. gada 15. septembrī, plkst. 12:06
Nē, es negribu, ka Tu gadu pēc tam, kad māja uzcelta, saproti daudzas mazas nianses un kļūdiņas. Un pēc 5 gadiem jau saproti ļoti daudzas mazas nianses un kļūdiņas... un sāc meklēt iespējas celt citu māju, bet krīts vēl jamaksā par esošo.
Tu, tieši Tu! :)
2016. gada 15. septembrī, plkst. 12:41
No šiem riskiem izvairīties pilnībā nevar. Tie iespēju robežās ir jāsamazina, ko arī daru. Huh?
2016. gada 14. septembrī, plkst. 16:21
Laccz - respect - ja es kaut ko tā rēķinātu pirms būvēt būtu divi varianti: a) ietaupītu daudz naudas b) nekad neko neuzceltu :)
Tā lielā siena - kāpēc tev viņa vajadzīga? Relfektors? Saules paneļi? Ar sievu gribas padraiskoties? Ceru pēdējais :)
Pašam ir šķūnis uz stabveida pamatiem - aptuveni 1m dziļumā. Izlikti aptuveni ik pēc metra. Apsvēru variantu - lai vieglāk būtu - nopirkt trubas - iegremdēt un iecementēt. Beigās ar zemes urbi izurbu un iebetonēju. Stabi aptuveni 25x25 cm.
Pats šķūnis ir pacelts līmenī aptuveni 20cm no zemes. Konstrukcija koka. Braukāju iekšā ar auto - ziemas laikā ļoti pat labi un rudenī tāpat - nesvīst ciet logi un pasargāts no nokrišņiem.
Ja liec logus - apsver iespēju likt augstāk pie griestu līnijas - grūtāk kādam nevēlamam cilvēcim būs ieskatīties.
Par durvīm/vārtiem - piedomā pie laika kā viņas slēgsi un vērsi. It kā baigais sīkums, bet var radīt neparedzētus jautājumus :)
Tas tā - kā neprofesionālis :P
2016. gada 14. septembrī, plkst. 16:25
Lielā siena ir ugunsmūris, kas komplektā ar papīrisku kaimiņa saskaņojumu ir obligāta komponente, ja ēka tiek būvēta uz robežas ar kaimiņu. Tā kā aiz ēkas neko likt neplānoju (negribu ieplānot jau defaultā vietu, kur nomest mēslus), tad šis bija loģisks lēmums, lai gan nedaudz dārgāks.
Par durvīm - sākumā OSB uz rāmja ar piekaramo atslēgu, ar laiku - normālas PVC durtiņas. Logi tāpat - PVC. Bija plāns logus pacelt augstāk un uztaisīt zemākus, bet beigu beigās ar tādiem logiem visa tā būdele sāka izskatīties kropli :)
2016. gada 14. septembrī, plkst. 17:29
Iedzen skrūvju pāļus un miers. Parasts 1 skrūvju pālis iztur vismaz 7 tonnas. Parasts domāts 2.5 metri, 5 mm truba. Ir youtube video, kura veica izmēģinājumu.
2016. gada 14. septembrī, plkst. 18:22
Arī skrūvpāļus nevar izmantot, ja grib cokola lentu balstīt uz zemes.
2016. gada 15. septembrī, plkst. 12:43
teknes un notekas trūkst
2016. gada 15. septembrī, plkst. 12:45
Trūkst daudz visādu lietu. Ieskaitot logus, durvis, bruģi, zemes pacēlumu pie ieejas, skārda starp mūri un jumtu, apmetuma, utt :)
2016. gada 17. septembrī, plkst. 21:42
tai zimetai saimniecibas ekai, butiskas jegas no mega pamatiem un no muretam sienam nav, vai nu izroc lidz smiltij transeju pa perimetru un iegaz betonu (ar dzelzs skaidu piemaisijumu), nekadas armaturas tur nevajag.... (ja vien neglabasi ICBM palaishanas mehanismu) vai noperc pamata blokus lugazhos, uz abiem siem pamatu risinajumiem vari mierigi muret ari, bet nu esi realistisks (kursh muree skuuni?) liec koka statnus un apsit ar kaut ko (free to choose) un uzliec apdari virsu, buus 2x atrak un 2x letak, stavees taapat visu tavu dziivi :) Un ja no buvniecibas nav pieredzes, nenozelo tos 50 eur vieteejaa buvkonstruktora padomam :)
2016. gada 20. septembrī, plkst. 14:31
Brīnišķigi, tos blokus kuri būs grieztie esi citā krāsā iezīmējis, malacīc:). Tas ļoti palīdz, izmēģināts praksē. Izdrukāsi un iedosi 20eur/kubā celtniekiem uz rokām kā sasniedzamo rezultātu:) Tik pie mūrēšanas uzreiz jāslien būda augšā, vai jāstutē kaut kā, jo ir dzirdēts/redzēts, ka objektos brīvi stāvošas 3 kubīgas sienas vējā mēdz gāzties..
2017. gada 15. janvārī, plkst. 17:06
Nav gadījumā nekas labāks par Sketchup jau izdomāts? Lietoju viņu pēdējo reiz pirms gadiem 5, atceros, ka baigais čakars bija.
2017. gada 6. jūlijā, plkst. 15:24
primitīviem projektiņiem pašam saprast kas un kā man liekas labāks nekas nav...
2017. gada 1. septembrī, plkst. 11:49
ir izdomāts jau sen, pirms vairākiem desmitiem gadu, to sauc par CAD (computer-aided design), piemēram, AutoCAD arhitektiem - archiCad. vnk nu nevar Google-ri projektēt ēkas :) Google zin visu, to jau parāda, ka visi visu meklē google, tikai nezina vienu, kā kļūt par miljonāru, varbūt kāds atrod google linku un padalās kā kļūt? :))
2017. gada 1. septembrī, plkst. 11:38
Tu raksti: mūsu bandurina spiedīs uz zemi ar 21582kN/m² Un vai tiešām spiedīs ar 21582kN/m² ? Pa perimetru (pamatu daļa) spiediens būs lielāks uz zemi nekā iebetonētā grīda, kurai svars salīdzinoši uz m² ir mazāks.
Tev jau tā ēka drīzāk līdzinās dārza mājiņai nevis saimniecības ēkai.
Bez mājas uzcelšanas ir vēl visādas lietas, kas vairs nesastāv no lego sketchup blokiem, bet saistītas piemēram ar ventilāciju, mitrumiem, deformācijām. Un tos tik elementāri (aritmētiski) pēc 8. klases fizikas satura neaprēķināsi.
Un kāpēc arī neatvest un pašam neieliet pamatus? Uzkačāsi muskuļus un attīstīsi fizisko izturību, nevis Atlētikas klubos, kur var uzaudzēt muskuļus tikai priekš masas nevis spēka un izturības, rijot proteīnus ;)
Tā dara praktiskais latvietis :)
2020. gada 15. aprīlī, plkst. 00:56
Ir taa saimn ēkaa uzdarinaata? Es ari kautkaa pats biju izdomaajis lentas stabiņu krustojumu un man likaas ka tas ir reaals risinaajums tagad saaku shaubiities tik.daudz gudro te.. konsruktoram klastiju ieceri nebija nekaads kategorisks nee no viņa puses .. kaa tad ir patiesiibaa ?..
Veel biški iekrita aciis spiediens 21582kN/m2. Man ikdienaa sanaak.ar kN saskarties 1kN parvershot no speka uz masas mervieniibu ir tautai saprotami ir ~ 100kg .. taatad namiņa masa ir 2158200 kg?