Blogi ir miruši
Skaļš virsraksts, ne? Tik šoreiz tā ir patiesība. Vēl patiesāk tik būtu "hibernējušies". Tas nozīmē, ka viņi var atkal atdzimt, lai arī tas visticamākais nenotiks tanī formā, kādā tas bija tolaik.
Rau, viens elegants piemērs. Esmu novembrī ar visu savu vienu ierakstu pamanījies Latvijas blogu topā nonākt ceturtajā (no datoriem), septītajā (no telefoniem) un sestajā (kopā) vietā. Saskaņā ar rezultātiem, mana auditorija ir tikai trīs reizes mazāka, nekā pirmajai vietai.
Tas ir tik nenozīmīgs notikums, ka pat topa virsotnē esošais kursors.lv vienkārši nopublicē preses relīzi, atstājot mani brīnoties - kā tas nākas, ka visu varenais Latvijas blogu blogs pamanās par sevi sākt rakstīt trešajā personā?
Blogu krējumu nosmēla servisi kā Medium. Drazu savāca tumblr un līdzīgie. Komūnas palika tur, kur komūnas dzīvoja (ciba, lj). Tie, kas patlaban raksta savus blogus, ar to nodarbojas autorības (tas ir mans!) un pieejamības (vienmēr tanī adresē, bez reģistrācijas) dēļ. Un tad vēl dinozauri - tādi kā es, kuri nevar vienkārši izslēgt tādu nozīmīgu, lai arī klaji neaktīvu dzīves sastāvdaļu.
Patlaban daudz vienkāršāk ir publicēt tur, kur jau esi. Piemēram, feisbukā. Būsi drošs, ka daudzi laikos, daži komentēs un pārītis nošēros. Blogs tomēr ir tāda atvienota vietiņa. Visa ņudzēšana un tālākizplatīšanās tāpat notiks pie ierakstiem sociālajos tīklos.
Tanī pat laikā es ar zināmu baudu ik pa brīdim uzduros kvalitātei un verbālajai dailei, kura tādā sociālajā tīklā nemaz neiederētos, jo pazustu kopējā mēslu upē. Aizslīdētu aizmirstībā. Pēdējais hīts noteikti ir raksts par rasolu no Latvijas virtuves.
Nē, es neklapēju bodīti ciet. Šis ir tāds kā punkts laikā, kurā es piekrītu tam, ka blogi kā suga vairs nav aktuāli. Godīgi sekot, ar novēlošanos. Spīts un cerība neļāva pieņemt šo faktu ātrāk.
Viešiet blogus! Rakstiet tajos savus ierakstus! Bet dariet to sev, nevis slavai un apmeklējumam.
P.S. Par plastmasas sūdiņiem ar latvju rakstiem un epopejas gala rezultātu es noteikti uzrakstīšu. Gaidiet.
2016. gada 29. decembrī, plkst. 22:59
Par feisbuku nu gan lielas muļķības sarakstīji - tur saturs tiek tā filtrēts, ka lasītājam ir ļoti jāpacenšas, lai tiktu līdz tavam ierakstam. Nu, vai arī rakstītājam jāieliek bildītes, jāsaliek visāda draza klāt un jāuzskata, ka feisbuks šo atzīs par gana rādāmu. Savukārt blogu galvenā fīča ir tematiskumā - gribi par grāmatām, ej tur un tur, gribi jaunas receptes ieklīsti noteiktos blogos, šo diez vai kaut kas spēs ļoti spēcīgi aizstāt. Apmeklējums, savukār, ir visai stabila lieta (vismaz manā blogā) neatkarīgi no tā, cik daudz rakstu nopublicēts - ja ir bāze, caur gūgles tanti nāk apmeklētāji kā nākuši; jaunie ieraksti nemaz tik lielu daļu apmeklētāju nepiesaista.
2016. gada 29. decembrī, plkst. 23:19
Arī tematisks blogs ir individuāls un personisks. Galīgi izolēts no visa pārējā (mesendžeri, sociālās lietas, utt). Es vēl gaidu platformu, kura būs īstā interešu grupām - kā lielām, tā mazām. Feisbuka lapas un grupas ir ļoti tālu no tā, kas ir ērti, vienkārši un patīkami.
2016. gada 30. decembrī, plkst. 13:03
Man nav īsti skaidrs, kāpēc Tu blogus velc kopā ar soctīkliem un kādus secinājumus no tā izdari. Loģiski taču, ka tās ir atškirīgas lietas. Blogi vēl vispār dzīvo tikai tāpēc, ka tie ir prom no sačakarētiem soctīkliem un piedāvā paredzamu tematiku. Tā tam arī ir jābūt.
2016. gada 30. decembrī, plkst. 17:21
Ā, nē. Es nevelku paralēles. Es par to, ka blogu galvenā problēma normāla cilvēka acīs ir "discovery" un sekošana tiem. Lai to panāktu, IR nepieciešama dalība soctīklos.
2016. gada 30. decembrī, plkst. 13:48
Blogus ir pārstājuši rakstīt cilvēki, kas to darīja tāpēc, ka visi tā dara un vajag rakstīt, lai piesaistītu uzmanību. Tie ir pārplūduši uz sociālajiem tīkliem. Tagad raksta tie (un tad), kam (un kad) ir ko teikt. Tā pat kā RSS, blogi ir nevis miruši, bet beidzot pieauguši un atraduši savus stabilos lietotājus, kam to vajag.
2016. gada 30. decembrī, plkst. 05:58
Paldies, par rakstu un pieminēšanu! Piekrītu, ka varējām arī "no sevis" un ar lielu sajūsmu aprakstīt nokļūšanu šī topa augšgalā. Bet.. tas nav tik nozīmīgs notikums (pats taču redzi tos datus) un par sevi jau bijām rakstījuši pāris dienas iepriekš. Bet vispār piekrītu, ļoti drūma mums ir situācija ar blogiem. Ne tos kāds raksta, ne lasa.
2016. gada 30. decembrī, plkst. 11:02
Kritiski apskatot vai kursoram vispār ir vieta blogu topā? Tas tomēr darbojas (vismaz mēģina) pēc komerciāliem principiem nevis dēļ satura veidošanas.
2016. gada 31. decembrī, plkst. 07:49
Ernest, esmu dzirdējis arī no citiem viedokli, ka Kursors nav blogs. Portāls, vortāls un kas tik vēl ne :) Arī Gemius paši no mums grib atkratīties. Personīgi man Kursors vienmēr ir bijis un būs blogs. Un tas tā būs neatkarīgi no dalības šajā topā.
2016. gada 30. decembrī, plkst. 16:39
Manuprāt, kvalitatīvus blogus lasa un lasīs. Jautājums tikai par auditoriju.
2016. gada 30. decembrī, plkst. 09:47
Ļoti savdabīgs kritērijs "blogi ir miruši" atziņas pamatojumam, lai neteiktu vairāk. Gandrīz rodas sajūta, ka šo raksta gemius pārstāvis. Jo tu taču lieliski zini, ka vairums raksta zem wordpress un ar to saistītās īpatnības.
2016. gada 30. decembrī, plkst. 14:02
Jā, ņemot vērā, cik funkcionāli atšķirīgi ir Wordpress un Tumblr (iespēja konfigurēt visu vs. neko), ir nepareizi bez mērīšanas pieņemt, ka lietošanas mērķi un statistikas ir abiem vienādi.
2016. gada 30. decembrī, plkst. 12:46
Dažas domas:
Blogiem ir tas pluss, ka īpašnieks var radīt personificētu noskaņu kaut vai ar dizainu. Tāpēc pat no nekur.lv izvēlos uzklikšķināt uz saites, lai to pašu tekstu izlasītu īpašnieka izvēlētā ietvarā, kas rada savu noskaņu. Sociālie tīkli diemžēl visu novienādo.
Kursora atrašanās starp blogiem Gemius topā, manuprāt, tomēr ir šmaukšanās (ar domu, "labāk pirmais ciemā, nekā otrais Romā"), kas vairāk vai mazāk, bet tomēr nosit motivāciju attīstīties individuālajiem blogu īpašniekiem.
Es noteikti varētu būt aktīvs blogu lasītājs/komentētājs, bet manas prasības pret saturu arī ir diezgan augstas. Šai ziņā man vēl aizvien ir aktuālas https://www.nngroup.com/articles/write-articles-not-blogs/ paustās atziņas.
2016. gada 31. decembrī, plkst. 08:03
Neredzu kā tā ir šmaukšanās, ja tas ir blogu tops un es pats Kursoru uzskatu par blogu. Mums gan tur nav principiāli svarīgi atrasties. Kamēr pirmā vieta, tikmēr ir kaut kāda PR jēga. Domāju, ka šī varētu būt arī pēdējā reize, kad šajā topā piedalamies.
Par Romu nav īsti taisnība, jo 2016. gadā no Itālijas Kursoru apmeklēja 957 reizes un ar to pavisam noteikti nepietiek, lai mēs tur būtu otrā populārākā lapa :)
2016. gada 31. decembrī, plkst. 14:52
Es arī savu Kamazu uzskatu par Rīgas Satiksmes mikroautobusu un braucu ar viņu pa sabiedriskajam transportam paredzēto joslu. Pats galvenais, ka ja jau es tā uzskatu tad arī visi pārējie līkstot zem manas autoritātes nastas ir spiesti tam piekrist - tāds ir tavs domu gājiens?
2017. gada 10. janvārī, plkst. 15:13
Tur jau tā burvība, ka nekam nav jāpiekrīt. Katrs pats brīvi izvēlas ko un kā domāt vai nedomāt.
2016. gada 31. decembrī, plkst. 11:16
Protams, ka kristaps paliek pie blogiem tikai tāpēc, lai parādītu, ka ir lielākais blogs latvijā, nevis portāls nr. 34. Ja fenikssfun būtu palicis blogos vai cehs, viņi būtu pirmajās vietās. Redzēs, vai iziesi no blogu topa, pec pusgada paskatisimies.
2017. gada 10. janvārī, plkst. 15:16
Uz to pusi, bet ne līdz galam precīzi. Protams, ka ir kaut kāda PR nozīme tam, ka šajā topā esam pirmajā vietā. Būtu klaji muļķīgi to neizmantot savā labā. Pat ja šajā topā būtu aiz Ceha un Fenikssfun, varētu uzsvērt, ka esam lasītākais tehnoloģiju blogs Latvijā. Un nebūtu melots.
Protams, topā mēs mūžīgi nebūsim. Vai nu kaut kādā brīdī tas vairs pašiem nebūs aktuāls un aizvāksimies, vai arī mūs palūgs aiziet. Nedomāju, ka tā būs liela bēda.
2017. gada 1. janvārī, plkst. 15:13
Vēl viens iemesls varētu būt, ka nekuram mobīlā versija tā arī nevaid - un neko labāku neviens centralizētai lv bloku agregēšanai nav spējis uzradīt :) .. lai gan ticu, ka nav baigo incentīvu tur rauties, ja ir vairs palikuši kādi 3-6 avoti, kas kaut ko lasāmu rada.. a kāpēc neraksta un nemutuļo tā vide vairs .. tas droši vien Ķīļa kungam un co jāvaicā (piem., hipotēze nelielai drāmai - varb. tāpēc ka šmiberālisms piedzīvojis savu apokalipsi un citās polītisko vērtību sistēmās, kas nāk vietā nav pārāk populāri ne domāt, ne izteikties)
2017. gada 1. janvārī, plkst. 22:09
Kādreiz interese blogošanā bija blogu uztaisīt. Nevis saklikšķināt wordpress konfigurāciju, bet tiešām uztaisīt. Tiesa gan, tas prasīja daudz laika un pūles, ne visiem tas patika lai turpinātu (kā man, piemēram). Tagad jau reti kurš vēl ir tāds pašnāvnieks, kas to vēl dara (nobody.lv? :) ). Bet jā, piekrītu, labs oriģinālsaturs šobrīd noslīgst feisbuka kaķu drazā. Es domāju un ceru, ka oriģinālsatura pieprasījums pēc neilga laiciņa atkal kāps :)
2017. gada 5. janvārī, plkst. 15:22
Vēl pāris gadiņi un varēsi teikt, ka Twitter ir miris! ;)
2017. gada 17. janvārī, plkst. 12:21
Tas Gemius tops tāds pašķirds izskatās. Neredzu tur piemēram ksenijakomente.lv, kas man regulāri no dažādiem cilvēkiem parādās sejasgrāmatas plūsmā ar čupu "laiku", un arī spriežot pēc bloga rakstu komentāru skaita, ir gana apmeklēts. Nav ne jausmas par statistiku, bet uz čuju domāju, ka vajadzētu būt stipri tuvu augšgalam. Un vēl vairāki blogi, par kuriem iedomājos nav pārstāvēti.
Bet nu pēc skaitļiem spriežot jā - pavisam mazs tas pīļu dīķis palicis.
2017. gada 17. janvārī, plkst. 12:23
Un cehs.lv gan jau arī varētu konkurēt uz topa pirmajām vietām.
2017. gada 28. janvārī, plkst. 15:25
Laikam dažādas nišas tiem "mirstošajiem" blogiem, jo vismaz tur, kur apgrozos ārzemju lapās, blogi iet uz urrā un rodas iespaids, ka viņu paliek tikai vairāk un lasītāju viņiem arī. Vai tas notiek ar sociālo tīklu palīdzību? Protams, Pinteresti, Flipboardi un kas tik vēl ne, tomēr blogi noteikti ir informācijas iegūšanas metode, kaut vai plānojot braucienu. Tā ir man un to es redzu pēc savas statistikas. Protams, vienmēr jautājums cik daudzi pēc tam atgriežas, lai izlasītu kaut ko vēl, bez atgādinājuma Feisbukā.