Ņemot vērā to, ka pie mums priekšnieku līmenis ir padomijā audzināts, centralizācija noved tikai pie augsta līmeņa sarunāšanas. Gan latvija.lv, gan eveseliba.gov.lv ir ar centralizācijas un efektivitātes vārdiem uz lūpām ieviesti, bet sarunāti tā, ka lauvas tiesa tiek Microsoft un tā vasaļiem.

Nezinu kā ar ē-ministriju tagad, bet zem Valsts kanceleja Ir Valsts pārvaldes politikas departaments / Pārmaiņu vadības nodaļa. Iespējams tur varētu kaut ko jēdzīgu saveidot. Tiesa šobrīd bez lielām expektācijām. Gan jau savākti 5 konsultanti kuriem prasības ir iesniegt reizi pusgadā nelielas atskaitītes.

Tuč analīzes. No kā ņemt piemēru zinām? Zinām. Drosme atzīt ka nespējam paši kaut ko jaunu/smuku/ātri strādājošu uztaisīt - varam, bet ar gariem zobiem un lielu sabiedrības spiedienu. Nu tad ņemam un taisam KOPĪ PEIST! Vai ir komandas, kas to varētu izdarīt? Kopīpeist - daudzas. Svaigu materiālu - so so. Vai labāk dzīvot ar kaut kur nospiestu ideju/realizējumu vai dzīvot ar eveselību, skolas.lv uc šausmām? Nezinu. Mūsu e-gov pārvalde ir kā Vērsis ar Grābekli. Kāps tik ilgi virsū līdz salauzīs grābekli. Nevis risinās kāpēc puns, kāpēc kāpj virsū. Sameklēs nākamo grābeli un ... :)

Ieteikumi? Piekrītu ka vajadzētu vienotu IT resoru, kurš pasaka kā viņi darīs un kāpēc. Pārējie pielāgojās, nerausta viņus. Jā - pielāgojās. Daži mēģinās vilkt deķīti tik un tā, bet jau bez balss tiesībām.

Mans sapnis būtu redzēt ka tā pati veselības ministrija izsludina atklātu tenderi par jau zināmo tēmu. Iesniegšanas laiks - 2 mēneši. Katrs var prezentēt jebkādu savu ideju. Publiska prezentācija, publiska apspriešana, atlasa 5 stiprākos iedod mazu bulk datu apjomu kompilējiet/integrējiet/padariet tos datus lietojamus. 4 nedēļas. Nākamais sprints - atsijājam lēnos lielos. Iedod vēl informāciju, tuč tuč prasības, sprints 4 nedēļas un līdz beidzot redzam ka virzāmies pareizajā virzienā.

Bet varbūt tomēr privātajam sektoram uzsaukt valsts pārvaldei Agile apmācības? Un lai Dieva dēļ tās nelasītu vietējie sertifikācijas darboņi. Bet cilvēki, kas paši dien dienā ar to saskaras un zin plusus mīnusus? Varbūt valsts IT darboņiem nepieciešamas ēnu dienas LV/Est/LT progresīvajos uzņēmumos? Saprastu, kas strādā, kas nē un ko no valsts gribētos sagaidīt?

"Triviāli, bet visi zin – CSDD klātienē ir lielisks un arī internetā tas ir lielisks. Vai ir vēl kāda institūcija, par kuru to var pateikt?"

VSAA ir lielisks klātienē, pa telefonu un caur epastiem ar edoc.

Ļoti labi par šo tēmu pirms gada Gundars Kuļikovskis izteicās, http://www.irlv.lv/blogi/ekonomika/neuzvelt-latvijas-it-industrijai-180-000-000-vertu-kapakmeni. Man šķiet, ka liela daļa vainas ir pašai industrijai jāuzņemas. Var, protams, šķendēties par IZM skolas.lv sakarā, jo pastāvot privāti izveidotiem risinājumiem, šim projektam nekad pat jāsākās nebija, taču tajā pat laikā ir rinda ar uzņēmumiem, kuri priecīgi dara acīmredzami aplamas un nevajadzīgas lietas. Ka tikai stundas griežās. Un pēc tam stāsta, ka pasūtītājs vainīgs, jo nemāk pateikt, ko īsti grib. Domāju, ka ieteiktajam centralizētajam risinājumam būs ļoti grūti izveidoties. Tā pati industrija lobēs pretī visiem spēkiem. Būs grūti piesaistīt spējīgus kadrus. Tur tiešām augsta līmeņa, pilnas slodzes arhitekti, projektu vadītāji vajadzīgi. Un tādiem maksā vairāk kā ministriem. Īsumā - kamēr pati IT industrija nepārslēgsies no naudas apgūšanas uz kaut kā jēdzīga izdarīšanu, cerības uz savādāku iznākumu nav lielas.

Problēma bieži ir aspektā, ka lietotāji sagaida ideālu (pēc viņu iedomātiem standartiem) sistēmu jau no pirmā pogas spiediena. Tā nenotiek. Varu nosaukt n piemērus ar privāto kompāniju sistēmām, kur ir problēma aiz problēmas (tai skaitā UX dīvainības), bet tas netraucē ar šiem produktiem lepoties 　, un ja neizdodas, produktus arī "norakt' un sākt no jauna. Valsts cenšas radīt lietojamas sistēmas, tomēr katrs gadījums ir individuāls. Reizēm panākt to, ka funkcionalitāte strādā un iespējams saņemt pakalpojumu, ir svarīgāk par "smukām" pogām. Esmu sniedzis deklarācijas EDS, esmu maksājis par NĪ latvija.lv, deklarējis dzīvesvietu, pārbaudījis pensiju, izmantojis CSDD sistēmu, pakalpojumi strādā. Jā, vienmēr ir vieta uzlabošanai, un pielāgošanai mūsdienu prasībām, taču tas ir kopdarbs starp valsti (pasūtītāju), izstrādātāju un iedzīvotāju, kā sistēmas lietotāju.

http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/drosibas-policijas-vaditajs-latvija-parak-aizraujamies-ar-valsts-varas-kritizesanu.a227955/

Verdi "got the point". Tādu centralizētu blabla kantori ieviest nav problēma, un, iespējams, pirmo gadu vai 2 pat būs pozitīvs pienesums. Bet kaut kā šaubas par ilgetrmiņa darbību. Beigu beigās tam visam priekšā izvirzīsies kāds "Boss", kurš būs Dieva vietā. Vai otrādi, noraks, lai nemaisās pa kājām. To redz arī lielo kompāniju feilos - visiem gadās lažas un neveiksmīgi koncepti. Bet, atsķirība no lielām kompānijām, valsts iestādēm un, it sevišķi, šādam kantorim, motivācija konstanti sniegt labus rezultātus būs N x mazāka. Lai nebūtu tikai čīkstēšana pāris idejas:

1. kā būtu ar ceļojošo integratoru brigādi? Nu katrs esošais projekts (jau ejošs un atzīts par labu) periodiski izsniedz vai aizdod 1-2 spečukus jauniem projektiem. Teiksim uz mēnesi. Lai tāpat kā Laacz relaksēti urķējas, meklē caurumus, līkas implementācijas utt. Domājas ka spečukiem būs interesanti un sistēmu uzlabojumi acīmredzami.
2. "fail fast" kaut kas līdzīgs Vimbas ieteikumam, 4 ned. hakatlons. Piemēram, programmēšanas olimpiāžu formātā, tikai komandu ieskaitē. Nosaka labākos, sadala balvas (tā varētu būt arī maksa katram dalībniekam), mūžīga slava uzvarētājiem. Pēc tam un izlemj der/neder kā lietderīgi turpināt. Varētu kļūt par nacionālo sporta veidu. Pasaulē dafiga piemēru, publiski BI konkursi utt.
3. neatkarīgie brīvprātīgie review. Noteikti kaut kā jāmotivē JĒDZĪGU dalību, tāds pa pusei publisks pasākums.
4. noteikti jātiek vaļā no "Vendor lock in" vismaz infrastruktūrai un bāzei. Platformām varētu izmantot "common denominator" no 3-4 vadošajiem piegādātajiem, lai bizness nekļūst izdevīgs tikai vienam un notiek "vienos vārtos".
5. nezinu, šis varbūt jau ir. Jāatdala programmēšanas/ administrēšanas/konsultēšans darbi no licenču un hardware iepirkšanas. Gribam jaunu EDS, fine, piedāvājiet darba izmaksas, un kādas prasības tehnikai un pērkamajam softam. Citādi lielā maize ir kaut ko ātri un daudz "nogrūst" un kas notiek ar risinājumu pilnīgi pofig.

Jums vēl derēja pamēģināt gis.vmd.gov.lv Ja pasaulē eksistē neintuitivitātes etalons, tad tas ir šī sistēma. Plus vēl tas, ka daudzas funkcijas bez paskaidrojumiem vienkārši nestrādā.

Valstij vispār nevajadzētu pasūtīt nevienu IT sistēmu un kur nu vēl maksāt par to miljonus! Valstij nepieciešams nodrošināt API pieeju iedzīvotāju un kompāniju reģistram un tad lai uzņēmēji paši taisa savas IT sistēmas un konkurē savā starpā. Pakalpojuma izmantotāji paši izvēlas, kura vendora izstrādājumu izvēlēties un lietot. Valsts par API piekļuvi iekasē nelielu, bet godīgu samaksu.

Šeit es varu izteikt piezīmes no cilvēka, kas ir strādājis valsts IT, viedokļa.

Patlabanējā situācija lielākā daļa nozaru IT sistēmu ir ieviestas tiešām pašas attiecīgās nozares/iestādes spēkiem. Un ne vien tām piesaistītais finansējums ir mežonīgi atšķirīgs, bet arī price/performance -- ir vietas, kur ir bijusi pieejama salīdzinoši mega nauda, bet rezultāts ir stipri neapmierinošs; tāpat vietas, kur par minimālistiskiem līdzekļiem ir radītas noderīgas lietas.

Un IT centralizācijas jautājums ik pa brīdim tiek cilāts.

Pamatproblēmas ar IT centralizāciju uz doto brīdi saskatu divas:

• katrai nozarei ir sava specifika. nevar, teiksim, veselības lietas ieviest kaut kāds ĪUMEPLS, neko nezinot par farmācijas un ārstniecības likumdošanu, vai elektroniskos arhīvus ieviest bez kataloģizācijas un citu attiecīgās nozares lietu pārzināšanas.

Tas, ka katra nozare ir atbildējusi par savām IT sistēmām tomēr vispārējā līmenī nodrošina, ka rezultātam jābūt vismaz orientētam atbilstoši nozares vajadzībām -- pat ja kāda konkrētā nozare nav to spējusi.

Šo lietu centralizēt vajag ļoti pārdomāti, jo nekas nav vieglāk kā: iedodiet mums (valsts centrālajam IT) jūsu speceni, izgrūdīsim konkursu un iedosim jums uzprogrammētu rezultātu.

Tie, kas veic IT pasūtījuma izpildi šinī gadījumā nav tieši ieinteresēti rezultātā. Viņiem vienmēr ir ar pirkstu kur parādīt -- pasūtītājs pie visa vainīgs; pasūtītājs, savukārt, arī varēs atrādīt ar pirkstu -- mums pa to laiku pamainījās likumdošana/prioritātes/vajadzības, un tā kā centrālais IT nespēja pietiekami ātri noreaģēt, tad nu esam tur, kur esam.

Centrālais IT lielā mērā rada vienkārši ekstra birokrātijas slāni, jo no āras detalizēti noteikt, ko vajag kurai no nozarēm -- tas nemaz nav triviāli. Katrā no nozarēm IR sava specifika, tas nav tā, kā ieviest lietvedības sistēmu visā valsts aparātā -- tikko runa ir par nozares IT sistēmām, tur vajag attiecīgās jomas specus un IT, kas ir jomā iedziļinājies (kaut vai pasaules pieredzes līmenī).

Pie tam šinī gadījumā jāuzsver, ka pat ja viena no pusēm strādās godprātīgi un pēc labākās sirdsapziņas, pietiks kaut kur otrā pusē būt kādam jefiņam, lai tāpat nolaistu visu podā un šinī gadījumā -- ar stipri mazākām bažām par atbildību.

Otra lieta ir resursu pārdale. Pie IT centralizācijas ir it kā loģiski noņemt IT resursus (naudas izteiksmē) no nozarēm un sabāzt centrālajā -- jo citādi, kur lai tam centrālajam IT naudu ņem. Tai pat laikā nozares IT risinājumi ir atkal jau vajadzīgi konkrētajai nozarei, tikai tagad viņiem uz šiem resursiem jāpiesakās -- un var arī neiedot, ja kaut kur centralizēti uz nez kādiem principiem izdomā, ka labāk tagad darīt citādāk un vairāk atbalstīt citu nozari.

Trešais ir tas, ka nav nekāds noslēpus, ka par IT centralizāciju sen jau kvēli aģitē vairāki lielie LV IT spēlētāji, kuriem ir diezgan labi saskatāms, ka tie ļoooti labprāt visu varēs "sarunās" ar vienu konkrētu kantori, nevis mēģinās šurīties pa katru nozari, kā to ir spiesti darīt tagad.

Kritizēt un pamācīt vienmēr ir vieglāk kā ņemt un pašiem izdarīt. Valsts pārvaldē nestrādā ne muļķi, ne sabotieri, kuriem būtu mērķis kaut ko sabojāt, daudzām nosauktajām lietām apakšā ir daudz zemudens akmeņu, kāpēc kaut kas ir tā kā tas ir - sākot ar iepirkumu tehniskajām specifikācijām un beidzot ar politiķiem un viņu dīvainībām.

Valstī kur lielākā daļa vēlētāju ir dauņi - nav problēmu. Var smelt cik vien spēj. Un tauta turpina būt debīli sūdi.

Nedaudz pārzinu šo virtuvi, tāpēc nebūšu politkorekts. Pirmkārt, aicinājumi un domas, ka pašai valsts pārvaldei vai kādam mistiskam spēkam ir jāsāk darīt un labāk strādāt, ir pilnīgi garām. Lai kaut kas mainītos, ir jābūt reālam spiedienam. Otrkārt, valsts IT problēma ir cilvēku resursi, tiesa gan, tas ir visā valsts pārvaldē. Kam ir bijusi saskare, būs piefiksējis, ka ir liela darbinieku kategorija, kam ir pieredze tikai valsts pārvaldē un privātajos droši vien neizdzīvotu. Attiecīgi vislabāko projektu ar pāri galvai finansējumu darīs tie paši ne visai kvalificētie un atalgotie. Turklāt normālajiem parasti valsts IT pieriebjas un viņi aiztinas. Tie, kas laiž muļķi vai ir muļķi, vai viss ir vienalga, kā likums, paliek vienmēr. Treškārt, tie privātie IT, kas ir cieši saistīti ar valsts IT, diemžēl ne vienmēr ir labie puiši. Praksē bieži mēģina slaukt naudu un uzsēdināt uz adatas, iegrūžot risinājumus, no kuriem pēc tam gribēdams nevar atkratīties. Ikdienā tiešām apriebjas tie privātie, kas ne visai bagātai valsts iestādei mēģina iesmērēt banku līmeņa produktus. Kas vēl ir slikti, ka privātie, kas saistīti ar valsts IT, apmēram puse ir pēc lētākās cenas, kas nozīmē, ka paši bieži vien nevelk. Ir nācies saskarties ar konsultantiem, kuriem skaties mutē, jo ir augsta kvalifikācija, un ir nācies saskarties ar tādiem, kuriem skaties uz pirkstiem, vai vēl trakāk - labo viņa kļūdas. Vārdu sakot, ar valsts IT saistītie privātie paši NEKAD neatteiksies no naudas. Un neskatoties uz liekulīgajām gaudām par valsts IT stulbumu, dažreiz privātajiem tieši no valsts sanāk noplēst pamatīgu peļņu, jo pretī nav kontroles un sajēgas. Ceturtkārt, tehniskie IT, kas dara reālo darbu, maz ko ietekmē. Kā jau valsts pārvaldē, pa virsu ir vadības žurkas, kas daudz nesajēdz, bet drosmīgi uzņemas politisko atbildību. Vari būt labs futbolists, bet, ja treneris ir stulbs, tad ... mirsti kopā ar serveri. Piektkārt, ir korupcija. Līdz dažiem desmitiem tūkstošu varbūt vari kaut ko darīt pa lietu, pa tēmu. Bet ja cipars ir miljons un vairāk, tad vadība uzreiz būs klāt "prioritārajam" projektam. Būs iepirkumi, projektu vadība, konsultanti, privātie u.c. mistiskas lietas un beigās nesvarīgo tehnisko pusi menedžēs parastais valsts IT darbinieks, kuru attālināti stingri kontrolēs no Kanāriju salām. Sestkārt, ir naivi domāt, ka valsts pārvaldē kaut ko nosaka idejas, mērķi un pie privātajiem tik ierastais brainstormings. Aizmirstiet! Valsts pārvalde balstās uz normatīvajiem aktiem. Punkts. Ja normatīvais akts nosaka, ka valsts IT darbiniekam ir katru dienu jāuzņem selfijs, tad tas ir jādara. Tam, kurš visu dienu lasa ziņas un uzņem obligāto selfiju, nav kur piekasīties. Tam, kurš mēģina uzlabot sistēmu un vakarā aizmirst uzņemt obligāto selfiju, iekšējais audits, Valsts kontrole u.c. ne-IT radījumi pēc tam droši var uzkāpt uz astes. Bet normatīvos aktus maina tikai MK, kurš dzird pensionārus, pedagogus, bet IT parasti nav dienas kārtībā. Kamēr nav izmaiņas normatīvajos aktos un atbilstošs finansējums, vari dziedāt skumjas dziesmas serveru telpā :) Ideja izveidot centralizētu IT ir laba. Pietiktu vien jau ar to, ka šāda iestāde izstrādātu vienotas vadlīnijas, standartus kaut vai sistēmu izstrādei. Bet ļoti iespējams, ka izlaižot šo labo ideju caur valsts pārvaldes iepriekšminētajām jautrībām, beigās paliek jauna iestāde, kas pāris reizes gadā visiem izsūta stulbas vēstules, uz kurām gariem zobiem jāatrakstās. Ja mēģina definēt problēmu, tad var salīdzināt valsts IT ar sistēmu, ko gadiem ilgi projektējuši un attīstījuši stulbeņi, un mēģināt to pārtaisīt, praktiski ir murgs, lai arī teorijā svēta lieta. Praktiskais piemērs - ja nu laacz sajuktu prātā un ietu tagad pieteikties darbā valsts pārvaldē, tad pasapņosim par iespējamo scenāriju :) Daudzās tehniskajās vietās viņu noteikti paņemtu, arī tajās, no kurām arī ar valsts pārvaldes pieredzi mūk brēkdami. Daudzās vadošajās vietās, kur laacz varētu kaut ko reāli mainīt, pārsvarā nepaņemtu ar tiešu tekstu, ka par gudru, par talantīgu. Oficāli noformēs, ka nav pieredzes un vīzijas valsts darbā. Reāli baidīsies, ka tāds laacz sačakarēs "interesantās" iestrādes, nostādīs vietējos čomus muļķu lomā, un pamanīsies pa dienu uzkodēt labāku sistēmu par to, ko nevar ieviest jau pusgadu :) Pieņemsim, ka laacz pilns patriotisma uzsāk darbu par nelielu, bet taisnīgu samaksu. Ātri nāksies apjēgt, ka kolēģi viņu bieži vien nesaprot pat latviski. Ja ir kaut cik vadošs amats, tad laacz nāksies apgūt lietvedību un bieži un obligāti atrakstīties. Tas nekas, vienmēr var programmēt vakaros. Naudu bieži vien nedos vispār, dažreiz iedos pāri galvai. Finansējuma koeficients būs mistiski atkarīgs no vadības un sakariem. Lētākās cenas privātie arī nejūsmos par laacz, jo tādu nav par ko konsultēt. Neskatoties, ka laacz ir developeris, viņam būs jāpalīdz steidzami atjaunot kāda nobrukusi sistēma, jāuzklausa vadības sūdzība par Outlook jauno izskatu un ar saldējuma palīdzību jāveic IT kolēģu migrācija no pasaulslavenās Excel sistēmas. Kad laiciņš tā būs pavadīts un visas šīs lietas ik pa laikam uzņems apgriezienus, dažiem labajiem kolēģiem dodoties ārā, bet sliktajiem konsekventi paliekot, tad laacz jūtot kvalifikācijas palēnu kritumu un vēstuļu rakstīšanas ietekmi, nolems arī tīties. Pievienotā vērtība - laacz uzkodētā lieliskā sistēma nebūs nevienam pa zobam un viņu silti pieminot, tiks pēc kāda laika paņemts ārpakalpojums, kurš aiz cieņas ņems dubultu tarifu. Kā to visu risināt? Viena traka ideja būtu dubultot algas visiem valsts IT, tad brutāli sāktu spiesties iekšā kvalificētāki kadri un pēc pāris gadiem sāktu risināties cilvēku resursu problēma. Bet to protams nevar izdarīt bez augšas svētības. Tiem, kas nav no valsts IT, bet grib palīdzēt, būtu ieteikums publiski un kvalitatīvi analizēt valsts IT. Piemēram, publiski salīdzināt, ka Igaunijas sistēma izmaksāja tik un nodrošina to, bet Latvijas sistēma izmaksāja 4x vairāk un ir 2x sliktāka. Tas radīs papildus spiedienu. Jo valsts IT izmaiņas diemžēl notiek tikai tad, kad smagi kaut ko salaiž dēlī un to vairs nevar noslēpt. Tad arī kāds var palidot un parotēt, protams vispirms no tehniskajiem IT, jo tie nelieši dažreiz pamanās izšķiest miljonus, ko spēj atklāt tikai dienesta komisijas.

Lielos vilcienos skatot vēl ilgi turpināsies šāda veida muļļāšanās ne tikai valsts varas IT jomā, bet arī citās. Tāpēc, ka pašreizējā, te esošā varas sistēma principiāli nav spējīga un arī nevēlas kaut uzlabot. Un jebkuri pūliņi kaut ko saprātīgu izdarīt sastapsies ar varas sistēmu pretestību. Pašreiz šajā cīņā reālas izredzes uzvarēt ir tikai varas sistēmai. Saku to, ka krietni jāpadomā vai ir vērts ko pasākt esošajā sistēmā, ja rezultāts nav iespējams, un saku to, ka pārmaiņām jābūt citā līmenī un būtiskām. Protams, tūlīt te sekos parastās komentāru runas par čīkstēšanu un paša neko nedarīšanu, un nez ko vēl. Bet nu fakti un loģika no tā nemainās.