laacz.lv

Kaspara F. neoficiālā mājaslapa (Anno 1997)

Mūsu varas seja internetā

Izmantošu izdevību, ka es varu saskatīt burtus uz monitora (par to citreiz). Sekojošais ir čīkstings. Es neesmu eksperts lielajās lietās, kur nu vēl valsts pārvaldē vai lielu projektu novešanā līdz galam. Taču, ja paskatās uz valsti caur advancēta lietotāja prizmu un nostājas “latvietītī” (kuram vienmēr ir ko teikt), tad sanāk kaut kas šāds.

Pirms kāda laika, neko ļaunu nedomādams, nolēmu, ka jāpaskatās uz mūsu e-veselību. Ir dzirdēts par to, kā tur var elektroniskas receptes, kā tur var elektroniskas darbnespējas lapas, kā tur var sazin ko. Ir dzirdēts arī par to, kā aptiekās un pie ārstiem šis ir ļoti nelāgs piedzīvojums. Forši, ne? Tieši tāda lieta, ko kādā vakarā, kad nenāk miegs, varētu pačamdīt. Pats kādu labu laiku neesmu slimojis, bet labāk iepazīties pirms tas ir nepieciešams.

Tagad es ļauju jums aizklīst nedaudz prom no šī raksta, bet apsoliet, ka atgriezīsieties. Tagad tipiņu tapiņu uz eveseliba.gov.lv. Noteikti būs noderīgi autorizēties, papētīt sniegtās iespējas, pameklēt un paložņāt.

Esam atpakaļ? Turpinām.

Ja šādi izskatās un darbojas arī visa pārējā e-veselība (domāta tā daļa, kas ir jālieto ārstiem un pārējiem ne-pacientiem), man nav ilūziju, ka kāds to bez zobu sāpēm lietos. Jāatzīst, tiesa, ka šis ir neveiksmīgs piemērs. Viena no galējībām, kuras otra manifestācija bija skolas.lv projekta pilnīga izgāšanās.

Rakstu iesāku ar šo, jo tieši e-veselība mani pamudināja uz šo gaudierakstu. Ir arī labāki un strādājošāki rīki.

Eveselība man paģēr saglabāt meklēšanas formas laukus, kā arī rāda kļūdas bez skaidrojumiem. Skats no eveseliba.gov.lv.

Ja mēs paskatāmies uz to pašu EDS, tas patiesībā nav tik slikts. Jā, ir vietām absurdas lietas, citur tas nedaudz netur slodzi. Bet citādi visu var izdarīt. Skaistais piemērs as e-CSDD, kas ir labs piemērs. Paroļu marazmu norakstām uz MK noteikumiem. No otras puses – meh, es esmu priecīgs par SmartID un iespēju autentificēties caur latvija.lv.

Latvija.lv kā dažādo e-pakalpojumu agregators ir kļuvis par vienu lielu miskasti, kurā neko nevar atrast.

Autokomplīta mērķis ir palīdzēt un atvieglot. Vai šis tev palīdz? Vai atvieglo? Skats no latvija.lv

Un te nu es saskatu divas lielas problēmas. Viena no tām ir specifiska valstij, otra – lielām un stingri reglamentētām nozarēm.

Sarunas problēma

Ziniet, kas patlaban ir lielākā EDS problēma? Tā ir valoda, kurā VID ar Tevi runā. To ir veidojuši cilvēki, kuru otrs vārds ir ieņēmumi, nodokļi, grāmatvedība. To ir krustām šķērsām izšurījuši cilvēki, kuru otrais vārds ir juridika, likums, burts. Tāpēc rezultāts ir tāds, ka grāmatvedis šādu pasākumu lieto ar relatīvu sapratni, finansists un ekonomists ar nelielu smīniņu, bet iedzīvotājs parastais ne. Protams, ka EDS nav sliktākais, kas mums ir. Tas pat ir savā ziņā lielisks, kad to apgūst.

Šis fakts gan netraucē man pazīt veselu kaudzi ar inteliģentiem, attapīgiem un gudriem cilvēkiem, kuri izvairās iet tajā nolāpītajā EDS un kaut ko darīt. Jo tas viss rada iespaidu – a, ja nu es kaut ko ne tā sapratīšu? Kur man tagad šito rakstīt? Kāpēc tas mainās pats? Utt.

Nevajag gan padomāt, ka problēma ir raksturīga tikai valstij un tikai lieliem projektiem. To nereti ir iespējams novērot arī privātajā sektorā. Tā notiek, kad sistēmu projektē tikai un vienīgi tie, kas dzīvo tanī nozarē, bet lietotāji ir tie, kas neko no tā nejēdz un sagaida, ka informācijas sistēma viņiem atvieglos dzīvi. Atminēsimies internetbankas, teiksim, pirms desmit gadiem. Ļaujiet man jūs pārsteigt – iespēja kaut ko izdarīt elektroniski ne vienmēr nozīmē vienkāršāku dzīvi…

Valsts problēma

Man šķiet, ka jau labu laiku valstij ir nepieciešams centrāls IT resors. Ar atbilstošajām tiesībām un pienākumiem. Tāds, kas var palīdzēt pašai valstij nākt klajā ar savu e-vīziju. Tāds, kas var piedalīties visos valsts projektos. Tāds, kuram būtu rublis par to, kas un kur notiek, ir pieejams vai vēl nav. Tāds, kas tiešām var nākt talkā un palīdzēt valsts iestādēm pasūtīt un izveidot pareizākus, vienkāršākus, strādājošākus un saprotamākus rīkus. Tāds, kurš spētu pats nodarboties ar lietām, kuras prasa operativitāti un eksperimentus. Tāds, kurš spēj izdarīt milzīgu darbu un, sadarbojoties ar valsts iestādēm, panākt ilgtspējīgu, racionālu un sapratīgu IT dzīvi.

Te nav runa par koderu vai adminu armiju, kurai algu maksās valsts. Drīzāk – vadlīniju un rekomendāciju izstrāde, kā arī dalība visos procesos, ja tas ir nepieciešams. Nevajadzētu to trivializēt, padarot iestādi par tādu, kas ir vairāk līdzīga kādas valsts vai pašvaldības institūcijas IT nodaļai.

Triviāli, bet visi zin – CSDD klātienē ir lielisks un arī internetā tas ir lielisks. Vai ir vēl kāda institūcija, par kuru to var pateikt?

Pats galvenais. Šādu institūciju izveidojot, tā ir jāņem par pilnu. Savulaik bija amizanta iestāde – īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāts. Sarunu valodā to dēvēja par e-lietu ministriju. Nedz tur kāds ko jēdza, nedz viņiem bija iespējas ko ietekmēt.

Par etalonu valsts pārvaldes esamībai internetā nevajag minēt Igauniju. Tās spēks ir vispārējā vīzijā un drošā iešanā uz vienu mērķi laika posmā, kurš vairākkārtīgi pārsniedz vēlēšanu ciklu. Par lielisku piemēru tanī, kā valstij ir jāizskatās internetā, manuprāt jāuzskata Lielbritāniju ar gov.uk. Esmu runājis ar Benu, kurš tur par UX daļiņu atbild. Mīlīši, tam daudz nevajag. Lai sāktu, pietiek ar īsto cilvēku, nelielu komandu, kas ir kompetenta noteiktā jautājumu klāstā, atbalstu no darba devēja un pilnvarām.

Lai tas strādātu, ir jābūt zināmam virzienam un soļiem, kā arī tas viss ir jāpārdod darītājiem. Uztaisīt kārtējo e-lietu ministriju, kas nodarbosies ar mēsliem, mēs vairs nevaram atļauties.

Es zinu, ka mūsu valstī ir tāds jēdziens kā “politiskās gribas trūkums”. IT lietu stāvokli stādos priekšā kā nabaga briļļainu, nedaudz nošņurkušu datoriķi ar nelielu LCD monitoru padusē, kurš mēģina izlavierēt līdz galdam, uz kura tas jāuzliek. Bet pa ceļam lieli vīri uzvalkos sazin kāpēc viņu neievēro, stumda un grūsta. Analoģiju varētu turpināt ar sirdi plosošu skatu, kā pēc kāda sirsnīgāka grūdiena mūsu valsts IT lietām monitors izslīd no paduses un sašķīst. Visi lamā nabadziņu, bet beigu beigās sūta pēc nākamā monitora. Doties uz rindkopas sākumu.

Saprotu, ka komentāros dominēs “zagļi viņi visi”, “sēž un gaida pensiju”, “šādi garantē uzvaras konkursos saviem draugiem”, “kukuļņēmēji”. Bet varbūt kādam ir idejas – ko darīt?

Neticis

Ņemot vērā to, ka pie mums priekšnieku līmenis ir padomijā audzināts, centralizācija noved tikai pie augsta līmeņa sarunāšanas.
Gan latvija.lv, gan eveseliba.gov.lv ir ar centralizācijas un efektivitātes vārdiem uz lūpām ieviesti, bet sarunāti tā, ka lauvas tiesa tiek Microsoft un tā vasaļiem.

vimba

Nezinu kā ar ē-ministriju tagad, bet zem Valsts kanceleja Ir Valsts pārvaldes politikas departaments / Pārmaiņu vadības nodaļa. Iespējams tur varētu kaut ko jēdzīgu saveidot. Tiesa šobrīd bez lielām expektācijām. Gan jau savākti 5 konsultanti kuriem prasības ir iesniegt reizi pusgadā nelielas atskaitītes.

Tuč analīzes.
No kā ņemt piemēru zinām? Zinām. Drosme atzīt ka nespējam paši kaut ko jaunu/smuku/ātri strādājošu uztaisīt – varam, bet ar gariem zobiem un lielu sabiedrības spiedienu.
Nu tad ņemam un taisam KOPĪ PEIST!
Vai ir komandas, kas to varētu izdarīt? Kopīpeist – daudzas. Svaigu materiālu – so so.
Vai labāk dzīvot ar kaut kur nospiestu ideju/realizējumu vai dzīvot ar eveselību, skolas.lv uc šausmām? Nezinu. Mūsu e-gov pārvalde ir kā Vērsis ar Grābekli. Kāps tik ilgi virsū līdz salauzīs grābekli. Nevis risinās kāpēc puns, kāpēc kāpj virsū. Sameklēs nākamo grābeli un … :)

Ieteikumi? Piekrītu ka vajadzētu vienotu IT resoru, kurš pasaka kā viņi darīs un kāpēc. Pārējie pielāgojās, nerausta viņus. Jā – pielāgojās. Daži mēģinās vilkt deķīti tik un tā, bet jau bez balss tiesībām.

Mans sapnis būtu redzēt ka tā pati veselības ministrija izsludina atklātu tenderi par jau zināmo tēmu. Iesniegšanas laiks – 2 mēneši. Katrs var prezentēt jebkādu savu ideju. Publiska prezentācija, publiska apspriešana, atlasa 5 stiprākos iedod mazu bulk datu apjomu kompilējiet/integrējiet/padariet tos datus lietojamus. 4 nedēļas. Nākamais sprints – atsijājam lēnos lielos. Iedod vēl informāciju, tuč tuč prasības, sprints 4 nedēļas un līdz beidzot redzam ka virzāmies pareizajā virzienā.

Bet varbūt tomēr privātajam sektoram uzsaukt valsts pārvaldei Agile apmācības? Un lai Dieva dēļ tās nelasītu vietējie sertifikācijas darboņi. Bet cilvēki, kas paši dien dienā ar to saskaras un zin plusus mīnusus? Varbūt valsts IT darboņiem nepieciešamas ēnu dienas LV/Est/LT progresīvajos uzņēmumos? Saprastu, kas strādā, kas nē un ko no valsts gribētos sagaidīt?

ādams

“Triviāli, bet visi zin – CSDD klātienē ir lielisks un arī internetā tas ir lielisks. Vai ir vēl kāda institūcija, par kuru to var pateikt?”

VSAA ir lielisks klātienē, pa telefonu un caur epastiem ar edoc.

skepse

Nenoliedzot attīstības komandas nopelnus CSDD fenomenā, tomēr jābūt izcili neveiksmīgam, lai negūtu panākumus monopola apstākļos sniedzot pakalpojumus sabiedrības visplašākajai un relatīvi finansiāli nodrošinātākajai daļai… šoferīšiem. Palaižot procesu demokrātiskā ceļā iegūstam e-skolu, kura projektēšanas laikā jau morāli novecoja un to apsteidza privātie, tāpēc ieviešana izgāzās… savukārt e-veselība apmaldījās savā arhitektūrā un sensitīvo datu apstrādē… un laikam arī alkatībā, ja tauta reiz tā runā…

Verdi

Ļoti labi par šo tēmu pirms gada Gundars Kuļikovskis izteicās, http://www.irlv.lv/blogi/ekonomika/neuzvelt-latvij....
Man šķiet, ka liela daļa vainas ir pašai industrijai jāuzņemas. Var, protams, šķendēties par IZM skolas.lv sakarā, jo pastāvot privāti izveidotiem risinājumiem, šim projektam nekad pat jāsākās nebija, taču tajā pat laikā ir rinda ar uzņēmumiem, kuri priecīgi dara acīmredzami aplamas un nevajadzīgas lietas. Ka tikai stundas griežās. Un pēc tam stāsta, ka pasūtītājs vainīgs, jo nemāk pateikt, ko īsti grib.
Domāju, ka ieteiktajam centralizētajam risinājumam būs ļoti grūti izveidoties. Tā pati industrija lobēs pretī visiem spēkiem. Būs grūti piesaistīt spējīgus kadrus. Tur tiešām augsta līmeņa, pilnas slodzes arhitekti, projektu vadītāji vajadzīgi. Un tādiem maksā vairāk kā ministriem.
Īsumā – kamēr pati IT industrija nepārslēgsies no naudas apgūšanas uz kaut kā jēdzīga izdarīšanu, cerības uz savādāku iznākumu nav lielas.

Jānis

Problēma bieži ir aspektā, ka lietotāji sagaida ideālu (pēc viņu iedomātiem standartiem) sistēmu jau no pirmā pogas spiediena. Tā nenotiek. Varu nosaukt n piemērus ar privāto kompāniju sistēmām, kur ir problēma aiz problēmas (tai skaitā UX dīvainības), bet tas netraucē ar šiem produktiem lepoties  , un ja neizdodas, produktus arī “norakt’ un sākt no jauna. Valsts cenšas radīt lietojamas sistēmas, tomēr katrs gadījums ir individuāls. Reizēm panākt to, ka funkcionalitāte strādā un iespējams saņemt pakalpojumu, ir svarīgāk par “smukām” pogām. Esmu sniedzis deklarācijas EDS, esmu maksājis par NĪ latvija.lv, deklarējis dzīvesvietu, pārbaudījis pensiju, izmantojis CSDD sistēmu, pakalpojumi strādā. Jā, vienmēr ir vieta uzlabošanai, un pielāgošanai mūsdienu prasībām, taču tas ir kopdarbs starp valsti (pasūtītāju), izstrādātāju un iedzīvotāju, kā sistēmas lietotāju.

laacz

Jāni, spriežot pēc tā, kas ir redzams tīmeklī, valsts necenšas radīt lietojamas sistēmas. Varbūt cenšas, bet tad acīmredzami nekas no tā neizdodas. CSDD nav valsts iestāde, tāpat kā Latvenergo vai jebkura cita VAS vai VSIA.

Iespējams, ka esmu nekvalitatīvi izteicies, bet smuko pogu trūkums nevienā brīdī bijusi mana iebilduma sāls.

JoHoHo

Lietoju EDS no pirmssākumiem, progress ir pat ļoti acīmredzams. Sākums bija briesmīgs – sākot no navigācijas un beidzot ar interfeisu. Runājot par e-csdd, vecā versija man patika labāk. Latvija.lv tas ir pamatīgs bardaks, pozitīvākais ir autentifikācijas pakalpojums izmantojot banku pieejas, bet arī šeit valsts izceļas, vienā sanāksmē bija runa, ka par banku autentifikācijas uzturēšanu prasa pāris tūkstošus gadā, bet valstij nauda neatradās :D

jib

Verdi “got the point”. Tādu centralizētu blabla kantori ieviest nav problēma, un, iespējams, pirmo gadu vai 2 pat būs pozitīvs pienesums. Bet kaut kā šaubas par ilgetrmiņa darbību. Beigu beigās tam visam priekšā izvirzīsies kāds “Boss”, kurš būs Dieva vietā. Vai otrādi, noraks, lai nemaisās pa kājām. To redz arī lielo kompāniju feilos – visiem gadās lažas un neveiksmīgi koncepti. Bet, atsķirība no lielām kompānijām, valsts iestādēm un, it sevišķi, šādam kantorim, motivācija konstanti sniegt labus rezultātus būs N x mazāka.
Lai nebūtu tikai čīkstēšana pāris idejas:
1) kā būtu ar ceļojošo integratoru brigādi? Nu katrs esošais projekts (jau ejošs un atzīts par labu) periodiski izsniedz vai aizdod 1-2 spečukus jauniem projektiem. Teiksim uz mēnesi. Lai tāpat kā Laacz relaksēti urķējas, meklē caurumus, līkas implementācijas utt. Domājas ka spečukiem būs interesanti un sistēmu uzlabojumi acīmredzami.
2) “fail fast” kaut kas līdzīgs Vimbas ieteikumam, 4 ned. hakatlons. Piemēram, programmēšanas olimpiāžu formātā, tikai komandu ieskaitē. Nosaka labākos, sadala balvas (tā varētu būt arī maksa katram dalībniekam), mūžīga slava uzvarētājiem. Pēc tam un izlemj der/neder kā lietderīgi turpināt. Varētu kļūt par nacionālo sporta veidu. Pasaulē dafiga piemēru, publiski BI konkursi utt.
3) neatkarīgie brīvprātīgie review. Noteikti kaut kā jāmotivē JĒDZĪGU dalību, tāds pa pusei publisks pasākums.
4) noteikti jātiek vaļā no “Vendor lock in” vismaz infrastruktūrai un bāzei. Platformām varētu izmantot “common denominator” no 3-4 vadošajiem piegādātajiem, lai bizness nekļūst izdevīgs tikai vienam un notiek “vienos vārtos”.
5) nezinu, šis varbūt jau ir. Jāatdala programmēšanas/ administrēšanas/konsultēšans darbi no licenču un hardware iepirkšanas. Gribam jaunu EDS, fine, piedāvājiet darba izmaksas, un kādas prasības tehnikai un pērkamajam softam. Citādi lielā maize ir kaut ko ātri un daudz “nogrūst” un kas notiek ar risinājumu pilnīgi pofig.

Grrr

> nezinu, šis varbūt jau ir. Jāatdala programmēšanas/ administrēšanas/konsultēšans darbi no licenču un hardware iepirkšanas.

Ir jau. E-iepirkumu sistēmā var bez konkursa un ņemtnes pirkt hardware un daļu licenču.

Raicha

Jums vēl derēja pamēģināt gis.vmd.gov.lv Ja pasaulē eksistē neintuitivitātes etalons, tad tas ir šī sistēma. Plus vēl tas, ka daudzas funkcijas bez paskaidrojumiem vienkārši nestrādā.

Tom

Valstij vispār nevajadzētu pasūtīt nevienu IT sistēmu un kur nu vēl maksāt par to miljonus! Valstij nepieciešams nodrošināt API pieeju iedzīvotāju un kompāniju reģistram un tad lai uzņēmēji paši taisa savas IT sistēmas un konkurē savā starpā. Pakalpojuma izmantotāji paši izvēlas, kura vendora izstrādājumu izvēlēties un lietot. Valsts par API piekļuvi iekasē nelielu, bet godīgu samaksu.

Grrr

Šeit es varu izteikt piezīmes no cilvēka, kas ir strādājis valsts IT, viedokļa.

Patlabanējā situācija lielākā daļa nozaru IT sistēmu ir ieviestas tiešām pašas attiecīgās nozares/iestādes spēkiem. Un ne vien tām piesaistītais finansējums ir mežonīgi atšķirīgs, bet arī price/performance — ir vietas, kur ir bijusi pieejama salīdzinoši mega nauda, bet rezultāts ir stipri neapmierinošs; tāpat vietas, kur par minimālistiskiem līdzekļiem ir radītas noderīgas lietas.

Un IT centralizācijas jautājums ik pa brīdim tiek cilāts.

Pamatproblēmas ar IT centralizāciju uz doto brīdi saskatu divas:

– katrai nozarei ir sava specifika. nevar, teiksim, veselības lietas ieviest kaut kāds ĪUMEPLS, neko nezinot par farmācijas un ārstniecības likumdošanu, vai elektroniskos arhīvus ieviest bez kataloģizācijas un citu attiecīgās nozares lietu pārzināšanas.

Tas, ka katra nozare ir atbildējusi par savām IT sistēmām tomēr vispārējā līmenī nodrošina, ka rezultātam jābūt vismaz orientētam atbilstoši nozares vajadzībām — pat ja kāda konkrētā nozare nav to spējusi.

Šo lietu centralizēt vajag ļoti pārdomāti, jo nekas nav vieglāk kā: iedodiet mums (valsts centrālajam IT) jūsu speceni, izgrūdīsim konkursu un iedosim jums uzprogrammētu rezultātu.

Tie, kas veic IT pasūtījuma izpildi šinī gadījumā nav tieši ieinteresēti rezultātā. Viņiem vienmēr ir ar pirkstu kur parādīt — pasūtītājs pie visa vainīgs; pasūtītājs, savukārt, arī varēs atrādīt ar pirkstu — mums pa to laiku pamainījās likumdošana/prioritātes/vajadzības, un tā kā centrālais IT nespēja pietiekami ātri noreaģēt, tad nu esam tur, kur esam.

Centrālais IT lielā mērā rada vienkārši ekstra birokrātijas slāni, jo no āras detalizēti noteikt, ko vajag kurai no nozarēm — tas nemaz nav triviāli. Katrā no nozarēm IR sava specifika, tas nav tā, kā ieviest lietvedības sistēmu visā valsts aparātā — tikko runa ir par nozares IT sistēmām, tur vajag attiecīgās jomas specus un IT, kas ir jomā iedziļinājies (kaut vai pasaules pieredzes līmenī).

Pie tam šinī gadījumā jāuzsver, ka pat ja viena no pusēm strādās godprātīgi un pēc labākās sirdsapziņas, pietiks kaut kur otrā pusē būt kādam jefiņam, lai tāpat nolaistu visu podā un šinī gadījumā — ar stipri mazākām bažām par atbildību.

Otra lieta ir resursu pārdale. Pie IT centralizācijas ir it kā loģiski noņemt IT resursus (naudas izteiksmē) no nozarēm un sabāzt centrālajā — jo citādi, kur lai tam centrālajam IT naudu ņem. Tai pat laikā nozares IT risinājumi ir atkal jau vajadzīgi konkrētajai nozarei, tikai tagad viņiem uz šiem resursiem jāpiesakās — un var arī neiedot, ja kaut kur centralizēti uz nez kādiem principiem izdomā, ka labāk tagad darīt citādāk un vairāk atbalstīt citu nozari.

Trešais ir tas, ka nav nekāds noslēpus, ka par IT centralizāciju sen jau kvēli aģitē vairāki lielie LV IT spēlētāji, kuriem ir diezgan labi saskatāms, ka tie ļoooti labprāt visu varēs “sarunās” ar vienu konkrētu kantori, nevis mēģinās šurīties pa katru nozari, kā to ir spiesti darīt tagad.

laacz

Lieliski punkti.

Pirmā lieta par ieodiet-uztaisīsim. Tā nedrīkst. Tas ir muļķīgi. Ir bijusi iespēja un esmu novērojis šo modeli darbībā – tas nedarbojas Tevis minēto iemeslu dēļ. Mūsdienās IT vairs nav tikai izpildītājs, bet nav arī pasūtītājs. IT ir neatņemama biznesa procesu sastāvdaļa. Piemēram, banka, jebkurš operators un daudzi daudzi citi principā ir kļuvuši par IT kantoriem. Attiecīgi, liekot kopā šaurās nozares un ārpus-IT kompetences un IT resora piedāvātās zināšanas var panākt lielisku rezultātu.

Otra lieta par resursu pārdali. Jā, protams. Bet šis ir risināms ar plānošanu, kad pie noteiktiem pieejamajiem resursiem tiek veikta to sadale pārskatāmam periodam. Šis ir visšaubīgākais posms, bet principā nav nekas neiespējams. Pie nosacījuma, ja attiecīgais IT resurss ir kvalificēts un autoritatīvs piedalīties pie lemšanas ar vienādām balss un veto tiesībām.

Trešais par lielajiem. Tas ir risks. Tāpēc šādas iestādes pašos pamatos ir jābūt iešūtām lietām, kas šādu iespēju samazina vai padara par neiespējamu. 100% caurspīdīgums, zero tolerance, atalgojums, ļoti spēcīga komanda un tās vadība, kopīgs un skaidrs mērķis.

Ilze

Kritizēt un pamācīt vienmēr ir vieglāk kā ņemt un pašiem izdarīt. Valsts pārvaldē nestrādā ne muļķi, ne sabotieri, kuriem būtu mērķis kaut ko sabojāt, daudzām nosauktajām lietām apakšā ir daudz zemudens akmeņu, kāpēc kaut kas ir tā kā tas ir – sākot ar iepirkumu tehniskajām specifikācijām un beidzot ar politiķiem un viņu dīvainībām.

laacz

Uztvert jebkuru kritiku sāpīgi un ierāpties savā gliemeža mājiņā arī ir viegli. Ja uzmanīgi un bez aizvainojuma izlasīsi rakstu, tad nekur nav teikts vai pat domāts, ka nav tā, kā Tu apgalvo.

Andron Mc

Valstī kur lielākā daļa vēlētāju ir dauņi – nav problēmu.
Var smelt cik vien spēj. Un tauta turpina būt debīli sūdi.

No valsts IT

Nedaudz pārzinu šo virtuvi, tāpēc nebūšu politkorekts.
Pirmkārt, aicinājumi un domas, ka pašai valsts pārvaldei vai kādam mistiskam spēkam ir jāsāk darīt un labāk strādāt, ir pilnīgi garām. Lai kaut kas mainītos, ir jābūt reālam spiedienam.
Otrkārt, valsts IT problēma ir cilvēku resursi, tiesa gan, tas ir visā valsts pārvaldē. Kam ir bijusi saskare, būs piefiksējis, ka ir liela darbinieku kategorija, kam ir pieredze tikai valsts pārvaldē un privātajos droši vien neizdzīvotu. Attiecīgi vislabāko projektu ar pāri galvai finansējumu darīs tie paši ne visai kvalificētie un atalgotie. Turklāt normālajiem parasti valsts IT pieriebjas un viņi aiztinas. Tie, kas laiž muļķi vai ir muļķi, vai viss ir vienalga, kā likums, paliek vienmēr.
Treškārt, tie privātie IT, kas ir cieši saistīti ar valsts IT, diemžēl ne vienmēr ir labie puiši. Praksē bieži mēģina slaukt naudu un uzsēdināt uz adatas, iegrūžot risinājumus, no kuriem pēc tam gribēdams nevar atkratīties. Ikdienā tiešām apriebjas tie privātie, kas ne visai bagātai valsts iestādei mēģina iesmērēt banku līmeņa produktus. Kas vēl ir slikti, ka privātie, kas saistīti ar valsts IT, apmēram puse ir pēc lētākās cenas, kas nozīmē, ka paši bieži vien nevelk. Ir nācies saskarties ar konsultantiem, kuriem skaties mutē, jo ir augsta kvalifikācija, un ir nācies saskarties ar tādiem, kuriem skaties uz pirkstiem, vai vēl trakāk – labo viņa kļūdas. Vārdu sakot, ar valsts IT saistītie privātie paši NEKAD neatteiksies no naudas. Un neskatoties uz liekulīgajām gaudām par valsts IT stulbumu, dažreiz privātajiem tieši no valsts sanāk noplēst pamatīgu peļņu, jo pretī nav kontroles un sajēgas.
Ceturtkārt, tehniskie IT, kas dara reālo darbu, maz ko ietekmē. Kā jau valsts pārvaldē, pa virsu ir vadības žurkas, kas daudz nesajēdz, bet drosmīgi uzņemas politisko atbildību. Vari būt labs futbolists, bet, ja treneris ir stulbs, tad … mirsti kopā ar serveri.
Piektkārt, ir korupcija. Līdz dažiem desmitiem tūkstošu varbūt vari kaut ko darīt pa lietu, pa tēmu. Bet ja cipars ir miljons un vairāk, tad vadība uzreiz būs klāt “prioritārajam” projektam. Būs iepirkumi, projektu vadība, konsultanti, privātie u.c. mistiskas lietas un beigās nesvarīgo tehnisko pusi menedžēs parastais valsts IT darbinieks, kuru attālināti stingri kontrolēs no Kanāriju salām.
Sestkārt, ir naivi domāt, ka valsts pārvaldē kaut ko nosaka idejas, mērķi un pie privātajiem tik ierastais brainstormings. Aizmirstiet! Valsts pārvalde balstās uz normatīvajiem aktiem. Punkts. Ja normatīvais akts nosaka, ka valsts IT darbiniekam ir katru dienu jāuzņem selfijs, tad tas ir jādara. Tam, kurš visu dienu lasa ziņas un uzņem obligāto selfiju, nav kur piekasīties. Tam, kurš mēģina uzlabot sistēmu un vakarā aizmirst uzņemt obligāto selfiju, iekšējais audits, Valsts kontrole u.c. ne-IT radījumi pēc tam droši var uzkāpt uz astes. Bet normatīvos aktus maina tikai MK, kurš dzird pensionārus, pedagogus, bet IT parasti nav dienas kārtībā. Kamēr nav izmaiņas normatīvajos aktos un atbilstošs finansējums, vari dziedāt skumjas dziesmas serveru telpā :)
Ideja izveidot centralizētu IT ir laba. Pietiktu vien jau ar to, ka šāda iestāde izstrādātu vienotas vadlīnijas, standartus kaut vai sistēmu izstrādei. Bet ļoti iespējams, ka izlaižot šo labo ideju caur valsts pārvaldes iepriekšminētajām jautrībām, beigās paliek jauna iestāde, kas pāris reizes gadā visiem izsūta stulbas vēstules, uz kurām gariem zobiem jāatrakstās.
Ja mēģina definēt problēmu, tad var salīdzināt valsts IT ar sistēmu, ko gadiem ilgi projektējuši un attīstījuši stulbeņi, un mēģināt to pārtaisīt, praktiski ir murgs, lai arī teorijā svēta lieta.
Praktiskais piemērs – ja nu laacz sajuktu prātā un ietu tagad pieteikties darbā valsts pārvaldē, tad pasapņosim par iespējamo scenāriju :) Daudzās tehniskajās vietās viņu noteikti paņemtu, arī tajās, no kurām arī ar valsts pārvaldes pieredzi mūk brēkdami. Daudzās vadošajās vietās, kur laacz varētu kaut ko reāli mainīt, pārsvarā nepaņemtu ar tiešu tekstu, ka par gudru, par talantīgu. Oficāli noformēs, ka nav pieredzes un vīzijas valsts darbā. Reāli baidīsies, ka tāds laacz sačakarēs “interesantās” iestrādes, nostādīs vietējos čomus muļķu lomā, un pamanīsies pa dienu uzkodēt labāku sistēmu par to, ko nevar ieviest jau pusgadu :)
Pieņemsim, ka laacz pilns patriotisma uzsāk darbu par nelielu, bet taisnīgu samaksu. Ātri nāksies apjēgt, ka kolēģi viņu bieži vien nesaprot pat latviski. Ja ir kaut cik vadošs amats, tad laacz nāksies apgūt lietvedību un bieži un obligāti atrakstīties. Tas nekas, vienmēr var programmēt vakaros. Naudu bieži vien nedos vispār, dažreiz iedos pāri galvai. Finansējuma koeficients būs mistiski atkarīgs no vadības un sakariem. Lētākās cenas privātie arī nejūsmos par laacz, jo tādu nav par ko konsultēt. Neskatoties, ka laacz ir developeris, viņam būs jāpalīdz steidzami atjaunot kāda nobrukusi sistēma, jāuzklausa vadības sūdzība par Outlook jauno izskatu un ar saldējuma palīdzību jāveic IT kolēģu migrācija no pasaulslavenās Excel sistēmas. Kad laiciņš tā būs pavadīts un visas šīs lietas ik pa laikam uzņems apgriezienus, dažiem labajiem kolēģiem dodoties ārā, bet sliktajiem konsekventi paliekot, tad laacz jūtot kvalifikācijas palēnu kritumu un vēstuļu rakstīšanas ietekmi, nolems arī tīties. Pievienotā vērtība – laacz uzkodētā lieliskā sistēma nebūs nevienam pa zobam un viņu silti pieminot, tiks pēc kāda laika paņemts ārpakalpojums, kurš aiz cieņas ņems dubultu tarifu.
Kā to visu risināt? Viena traka ideja būtu dubultot algas visiem valsts IT, tad brutāli sāktu spiesties iekšā kvalificētāki kadri un pēc pāris gadiem sāktu risināties cilvēku resursu problēma. Bet to protams nevar izdarīt bez augšas svētības.
Tiem, kas nav no valsts IT, bet grib palīdzēt, būtu ieteikums publiski un kvalitatīvi analizēt valsts IT. Piemēram, publiski salīdzināt, ka Igaunijas sistēma izmaksāja tik un nodrošina to, bet Latvijas sistēma izmaksāja 4x vairāk un ir 2x sliktāka. Tas radīs papildus spiedienu. Jo valsts IT izmaiņas diemžēl notiek tikai tad, kad smagi kaut ko salaiž dēlī un to vairs nevar noslēpt. Tad arī kāds var palidot un parotēt, protams vispirms no tehniskajiem IT, jo tie nelieši dažreiz pamanās izšķiest miljonus, ko spēj atklāt tikai dienesta komisijas.

Iesniegt savu viedokli

Atruna par moderāciju. Daži vārdi, var gadīties, ka ir iz melnās listes (viagra and stuff). Tādi komentāri tiek aizturēti, pirms parādās lapā. Ja Tavs komentārs neparādās uzreizi, būs vien jāpagaida, līdz es jamo izlasīšu. Protams, ka paturu tiesības sev netīkošos komentārus dzēst, iemeslu neminot.