Pirms kāda laika ar sievu devāmies randiņā. Kā gadījās kā ne, vairāk plānoti nekā neplānoti, piektdienas vakarā nonācām pie Eināra Noliktavā Nr. 2 (jā, tur ir arī pasēdētuve, padzertuve un pauzkostuve, nevis tikai bodīte; bet tas ir tāds kā foršs noslēpums). Glāzīte pie glāzītes, siera šķēlīte pie siera šķēlītes. Ik pa mirklim saimnieks piesēda parunāt, līdz saruna pie sarunas un nonācām līdz seriāliem. Un, saproties, viņš ieminējās par autentisku seriālu no Krievijas - kārtējo A. Konana-Doila varoņa piedzīvojumu ekranizāciju seriāla formā - Шерлок Холмс.

Pfrkt - apmēram tāda bija mana reakcija (domās, ne balsī - mācos būt iecietīgs, saprotošs, empātisks). Ir aptuvena nojausma par to, kas tad ir tas krievu seriāls. Līdz ar to arī gandrīz vai noignorēju. Lai gan slavēts tika jo ļoti. Tieši detalizācijas un autentiskuma dēļ. Cik nu mēs par autentiskumu varam spriest, jā.

Vakar noskatījāmies pirmo sēriju.

Sasodīts.

Dodiet vēl!

Sāksim ar to, ka pats Šerloks, sekojot pēdējo gadu tendencēm, ir izteikts īpatnis. Varbūt nedaudz pārlieku "pa vidu", bet lai jau paliek. Džonu Vatsonu, savukārt, tēlo tāds aktieris kā Andrejs Paņins. Viņš ir vienkārši lielisks, lai neteiktu, ka brīnišķīgs. Lestreida lomā ir Bajarskis. Piestāv bez gala. Un te nu arī visas manas aktiermeistarības zināšanas beidzās. Bet ne sajūsma par seriālu. Manis pēc nosaukums varēja būt nevis Šerloks Holmss, bet gan Džons Vatsons. Lai gan arī tādu mēs noteikti agrāk vai vēlāk sagaidīsim.

Sajūsma nav par sižetu, nav par aktiermeistarību. Tā ir par detaļām.

Ja kadrā ir iela, tad tā ir netīra, nobārstīta ar salmiem. Ja krogs, tad tur viss ir netīrs, visi ir mērenās lupatās, ielenes blandās, utt.

Ja bandīts Tev grib ko atņemt, viņš ilgi nerunās par to, cik labi būtu, ja tu atdotu tāpat, savādāk viņš būs spiests tevi sadurt. Nē, viņš vienkārši iedos pa tuņķi ai arī ņems un sadurs.

Ja paskatīsies uz Holmsa pirkstiem, tad pamanīsi, ka divi no tiem ir dzelteni no pīpēšanas. Un apģērbs nav tīrs un kārtīgs. Nē. Tas ir no izturīga materiāla, lāpīts un nolietots.

Ja kadrā ir istaba, tad tā ir atbilstoša tam rajonam - maza, nolietota, piebāzta ar mantām, vai arī gluži otrādi - tukša.

Kebi ir nodriskāti. Uzraksti, sasodīts, ir angliski, nevis lokalizēti. Ja uz ekrāna ir Londonas tilti, tie ir 19. gadsimta tilti, nevis 20.

Un tas viss nav tāpēc, ka nebija naudas, vai arī lai radītu drūmu noskaņu. Nē, ij ne tuvu. Tas ir tas, kas ir izmaksājis bargu naudu. Tas ir tas, pie kā ir nežēlīgi piestrādāts. Tas ir brīnišķīgs fons saulainai dienai.

Tagad man priekšā ir 15 sērijas ne paša sliktākā seriāla un izcilu detaļu. Padomju laiku Holmss mani nostālģijā nedzen, man tas seriāls īsti nekad nav paticis.