Kā tas ir - būvatļauja pa jaunam
Brīvdienās pamanījāmies saspraust zemē astoņus H burtus. To sauc par būvasu nospraušanu un mūsu būvatļaujā šis bija ierakstīts kā būvdarbu uzsākšanas nosacījums. Tas ir - bez tām man neviens oficiāli neliks parakstu, ka es drīkstu būvēties.
Tā kā es amatieris, neko nenoprasīju. Tik noskaidroju, ka vajag sarūpēt veseri, dēlīšus un brusas, skrūves un viss. Beigu beigās izrādījās, ka man dēļ vispārējā slimošanas izraisītā vārguma, kā arī nedaudz pārspīlētā brusu garuma īsti labi tās nesanāk vienam sadzīt zemē pārskatāmā laika periodā. Vienojāmies, ka sabakstam zemi ar armatūru vietās, kur jāsasit sētiņas un tiekamies pēc dažām dienām.
To arī ar palīgu izdarījām. Atliek vēl tagad sagaidīt mērnieku un saskrūvēt skrūves vietās, kur jāatsien diedziņi, kā arī kaut kur nolikt augstuma nulles atzīmi (lai zin, pret ko augstumu rēķināt ar nivelieri).
Asu sētiņas gan pēcāk nodublēs (nelikvidējot tagadējās), iznesot vēl tālāk, lai gadījumā, ja filigrānais traktorists (redzēju darbībā - juvelieris) nones kādu no sētiņām, paliek iespēja "pacelt no bekapa".
Tā kā daudzi ir sākuši būvēt vēl pa vecai modei (lasīt - pēc vecā būvniecības likuma), tad nedaudz izstāstīšu, kāda tagad tā jaunā kārtība. Faktiski, ir mainījies viss. Tagad būvatļauja vēl neļauj būvēt.
Privātmājām Tev ir jāiesniedz iecere ar veselu kaudzīti dokumentācijas. Principā ir būvprojekts minimālā sastāvā, kas mūsu gadījumā satur ģenerālplānu (zeme, mērījumi, būvju izvietojumi, utt), stāva plānu, jumta plānu, mājas griezumu (aptuveni uz pusēm), fasādes, logu un durvju specifikāciju un žoga skici.
Pēc kāda laika Būvvalde Tev izsniedz būvatļauju. Bet nelec vēl no sajūsmas, rokas neberzē. Būvatļauja ir papīrs, kurā vēl ir nepieciešamas divas atzīmes.
Pirmā atzīme ir par būvprojektēšanas nosacījumu izpildi. To ieraksta, kad esi iesniedzis pilno projektu, kā arī veselu gūzmu ar citiem papīriem. Mūsu gadījumā tie ir tehniskie vai īpašie noteikumi no pašvaldības iestādēm, kā arī inžerniertīklu uzturētājiem (elektrība, ūdensvads, kanalizācija), ēkas energoefektivitātes aprēķinu, darbu organizēšanas projektu, topogrāfiju, utt.
Kad tas izdarīts, nepieciešams izpildīt būvdarbu uzsākšanas nosacījumus. Katra pašvaldība seko likumam, bet var prasīt savu lietu komplektu. Sākotnēji mums tur bija sarakstīts pats vells, ieskaitot būvdarbu vadītāja saistību rakstu, būvuzraudzības plānu, būvdarbu žurnālu, autoruzraudzības līgumu un valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas atļauja ;) Pēc īsas vizītes būvvaldē lieko izsvītroja, novīzēja, un tad atlikušas ir četras lietas:
- Būvdarbu veicēja/būvētāja civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas polises kopija.
- Izstrādāts un saskaņots būvprojekts.
- Būvasu atzīmju nospraužanas akts.
- Informācija par būvdarbu veicēju un būvētāju.
Pirmais (civiltiesiskā apdrošināšana) bija neliels piedzīvojums. Nolēmu painteresēties trīs dažādos veidos trīs dažādās iestādēs.
Uzrakstīju e-past Swedbank. Tie man atbildēja tikai pēc dienas, piedāvājot apdrošināt mājokli. Kad ieminējos, ka principā ir tā, ka mājoklis vēl nav, viņi teica, ka nekas. Apdrošinot mājokli, apdrošina arī mājokli, kurš vēl tikai top.
Pačatoju ar meiteni (vai puisi - internetā neko nevar zināt) no Seesam. Viss bija feini, lai gan nelielais sarunā izmantotais slengs darīja bažīgu.
Pa tam biju aizpildījis arī saziņas formiņu. Un tad man zvanīja Ivars no If. Tā bija tik feina saruna, ka baigi vairs netielējos un iztērēju apmēram 50€ par civiltiesisko apdrošināšanu uz diviem gadiem.
Mācība - nav ko ņemties. Daudzi par nelielu naudu piedāvā CTA ar minimālo pieļaujamo atbildības limitu (7500€) un pašrisku (140€). Atrodi kādu, kas patīk, un ņem ciet. Summa, salīdzinot ar to, kas gaida, ir niecīga.
Otrā lieta (būvprojekts) jau tika sadarīta iepriekš.
Trešā, jeb būvasu atzīmju nospraušana notika brīvdienās. Vēl ir iepriekšminētās astītes, bet pēcāk mērnieka sagatavotais akts tiek iesniegts kaut kādā mērnieku cunftē, kas tālāk to nodod pašvaldībai. Lēts mērnieks Tev noplēsīs desmit eiro par punktu. Asis ir vismaz četras, punkti, attiecīgi, astoņi. Plus neliela naudiņa par braukāšanu un tā tālāk.
Pats pēdējais ir viena neliela veidlapa.
To visu sapakojam, iesniedzam būvvaldē un gaidām sakrālo papīru, kurā būs jauna atzīme, kura tad nu atļaus būvēt.
2017. gada 25. aprīlī, plkst. 08:56
Ak vai, kas tev vēl priekšā.... :)
2017. gada 25. aprīlī, plkst. 08:56
Man jau lasot šo ir neomulīgi. Kur nu vēl pašam to visu darīt. No way, not for me :)
2017. gada 25. aprīlī, plkst. 08:57
Kāpēc apgūt, piemēram, svešvalodu, bet neapgūt mājas būvniecībai nepieciešamo? :)
2017. gada 25. aprīlī, plkst. 09:12
Par apgūšanu - esmu dzirdējis par pāri, kas jau ceturto māju sev būvēja! Katrai nākamajai tiek izlabotas iepriekšējā mājā pieļautās kļūdas, ņemti vērā iepriekš neiedomāti aspekti. Tad nu šī tev pirmā ;)
2017. gada 25. aprīlī, plkst. 09:05
Kas ir tas, ko no šī projekta pamatā gribi dabūt laukā? Neba nu tikai jumtu virs galvas. Gribi saprast kā tas ir uzbūvēt māju? :)
2017. gada 25. aprīlī, plkst. 09:06
Visu iespējamo. Tas puslīdz sakrīt ar četrdesmitgadnieka krīzes iestāšanos. Nepirkšu poršu, nemeklēšu mīļāko. Izlikšos mājas būvniecībā :)
2017. gada 25. aprīlī, plkst. 12:15
Lielisks plāns! Es arī šito visiem saku, ja nāk krīze virsū, tad vajag izdomāt kādu projektu.
2017. gada 27. aprīlī, plkst. 09:27
Nu tu gan - man pietika ar dzīvokļa kapitālo remontu jau. Itkā varētu nākošo būvējot/darot izveikt vēl labāk, bet no otras puses - nu i nafig. Līdz 40mit vēl bik ir, bet par poršu jau diezgan nopietni sapņoju. Dakter - kas man kaiš? :)
2017. gada 25. aprīlī, plkst. 09:12
Cik tad reāli ir gada laikā (kopš top mājas blogs) izdarīts?
4 ieraksti blogā un 5 mieti zemē? Neko nevar saprast - derētu kādu tailmainu ar plānoto un reālo sazīmēt!
2017. gada 25. aprīlī, plkst. 09:19
Principā - nekas. Sakarā ar to, ka būtiski kāpj būvniecības izmaksas, negribās palikt pie sasistas siles, pārdodot dzīvokli, paņemot kredītu un nespējot par paņemto naudu nodot ēku ekspluatācijā. Tāpēc tika nolemts visu darīt lēnā garā. Šī gada mērķis ir pamati un, iespējams, saimniecības ēka.
2017. gada 25. aprīlī, plkst. 13:05
Baigi skarbi. Skaties, ka pēc pāris gadiem patvaldība neatsakās pagarināt būvatļauju un neieruba 3% NĪN... Dzirdēti šāda veida šausmu stāsti. Droši vien 80% nav patiesība, bet neveselīgi iekrist tajos 20%.
P. S. Mīļākā sanāks lētāk! Nav vajadzīga atļauja. Arī ne sievas atļauja. Ekspluatē kaut tūlīt un kā pašam ienāk prātā. Piešķir dzīvei prieku un gandarījumu. Ja nosien bumbiņas, arī alimentos neielido.
2017. gada 25. aprīlī, plkst. 10:12
4 asis taču var novilkt caur 4 punktiem. Kapēc vajag 8? Vai tad nepietiks nolikt 4 punktus mājas stūros un novilkt caur viņiem striķus?
2017. gada 25. aprīlī, plkst. 10:14
Kā Tu izraksi tranšeju, kas ir nedaudz platāka par pamatu sienu, ja pašos pamatu stūros atliksi punktus? :)
2017. gada 25. aprīlī, plkst. 11:23
Viestartam jautājums vietā - mērnieks atzīmē pļaviņā mājas stūrus, kur iesprauž armatūras stieni, pēcāk Tu sasit tālāk H burtus un novelkot šņores pāri mietiņiem saskrūvēt skrūvītes uz H burtiem. Iespējama gan kāda centimetru kļūda. Pats gan neesmu būvējis māju, bet liekas, ka šādi var. Tikai vai mērnieks būs sajūsmā, ja uz pusi samazināsies darbs un summa.
2017. gada 25. aprīlī, plkst. 11:24
Tādā ziņā, protams, ka var. Bet pie iznešanas tiešām parādās kļūda. Uz diviem metriem tie būs daži centimetri. Iespējams, ka nebūtiski, bet man pieredzes nav - tāpēc nodrošinājos :)
2017. gada 26. aprīlī, plkst. 08:39
Par pāris centrimetriem runājot: ar savu kaimiņu tikko gājām pie notāra.
Izrādās, viņam, siltinot savu māju no ārpuses, pats pats stūris pēc siltināšanas ir vairs nevis 4m no mana zemesgabala robežas, bet par 16 centimetriem mazāk. Tā kā māja nav paralēli zg robežai, tad tiešām tas ir tikai pats stūris.
Bet, viņam vajadzēja ne vien saskaņot ar mani, ka es piekrītu (kas ir savā ziņā, protams, jauki), bet arī ierakstīt to kā gaismas servitūtu Zemesgrāmatā. $$$
It kā jau viss pareizi, bet tā tās lietas salasās kopā.
2017. gada 22. jūnijā, plkst. 08:54
Lētāk ir to siltinājumu noplēst, nekā iet birokrātijas ceļu.
2017. gada 25. aprīlī, plkst. 14:04
Es pareizi sapratu par tām asīm, ka mērnieks atlika reālos stūrus un pēc tam vēl otrus dubultā vienādā attālumā uz visām pusēm, lai būtu no kā mērīt, kad tiks raktas tranšejas? Varēji mazliet vairāk aprakstīt par asu atlikšanu, kas tas ir un kā to dara, nezinātājiem. :)
2017. gada 25. aprīlī, plkst. 14:15
Ir vairāki varianti.
Mērnieks atliek stūrus. Rezultātā Tev ir tās pašas četras asis, bet iznesumus taisi pats lēnā garā. Mīnuss - iespējama lielāka vai mazāka nobīde, darot pašam. Ja ar to nodarbojas celtnieki, kas nav pirmo reizi ar pīpi uz jumta, ir zināma garantija, ka nobīde nebūs necik liela, bet, ja esi pirmo reizi šajā, tad nav vērts čakarēties.
Mērnieks atliek visus iznesumus pēc Tavām vēlmēm (divtik punkti). Mīnuss - dārgāk, jo vairāk punktu.
Otrajam variantam ir divi apakšvarianti.
a. Pats (vai celtnieki) sit sētiņas norādītajās vietās, mērnieks gaida un pīpē. Kad sētiņa ir iesista zemē, pieskrūvēts dēlis, viņš parāda, kur ieskrūvēt skrūvīti, pie kuras siesies diegs, kas būs ass vizualizācija.
b. Mērnieki paši sasit visas sētiņas, saskrūvē skrūves, iedod visu uz paplātes.
Esmu lasījis, ka sētiņas mēģina iesist zemē tā, lai visi horizontālie dēlīši būtu apmēram vienā augstumā, bet diegs norādītu uz nulles (visbiežāk - grīdas) līmeni. Nezinu, cik tas ir prātīgi. Manuprāt pareizāk ir nulles atzīmi atlikt uz kāds lietas, kas ir redzama no visiem būves punktiem un atrodas drošā attālumā. Tad sētiņu augstumam nav nozīmes, kā arī, vertikālā pietjūnošana noteikti aizņem daudz laika un ir čakarīga.
Iespējams, ka ir vēl kādi veidi (it sevišķi par to nulles atzīmi - to bieži vien atliek paši celtnieki, ja blakus, piemēram, ir iela vai kāds cits inženierbūves cienīgs objekts, kuras augstums virs jūras līmeņa ir zināms no topogrāfiajs).
2017. gada 25. aprīlī, plkst. 18:14
Hmm, interesanti un diezgan sarežģīti. Ja es pareizi atceros (tas bija sen), man liekas, kad mēs laukos šķūni taisījām, tad pamatiem atlika aptuveni ar striķi stūrus, lai tikai sanāk taisnstūris. :)
Baigi velk uz to mājas būvniecību, bet klausoties šito visu un zinot kāds čakars ar dzīvokļa remontu, sāk likties, ka varētu baigi "neforsēt" ar to māju.
2017. gada 26. aprīlī, plkst. 21:47
Es teiktu, ka šis pat nav desmitdaļa procenta no visa čakara. Bruņojies ar vēsu prātu un ziloņa mieru. Tā kā ir sabirokratēts būvniecības process, nav daudz līdzīgu lietu
2017. gada 26. aprīlī, plkst. 21:54
Agrāk lai pārceltu WC starpsienu pietika A3 formāta apliecinājuma karte ar ielīmētu inventarizācijas fragmentu un uzvilktu krustu, kuru sienu nojauksi. Tagad mēs sapakojām sējumus cietajos vākos uz 160 lapām. Skaņojām mēnešus piecus. Pateikt, cik tas izmaksāja pasūtītājam? Ļooooti daudz!