Šādi izskatījās tipveida projekts 1956. gadā. Diemžēl, neviena no tiem, kas tam gāja cauri, nav vairs starp mums. Detaļas par procesu izzināt neizdosies. Varbūt kāds no lasītājiem var padalīties?

Principā, tā bija tāda gara salocīta lapa. Vienā pusē bija titullapa un rasējumi. Otrā pusē materiālu saraksti. Papīros nekādu citu papildus pavadošo dokumentu nav, kas liek domāt, ka nekā cita arī nebija. Jo ir pat lēmums par zemes gabala piešķiršanu (pavisam izplūdusi mašīnraksta sagatave, kur mainīgā daļa ierakstīta ar asu pildspalvu).

Tātad, lieku priekšā piecu istabu dzīvojamo mājas K-15 projektu! Tā ir diezgan liela un plaša divstāvu māja, kuras izbūve tajos laikos noteikti nebija vidusmēra latvieša dzīves plānā. Zeme tika nodota lietošanā. Tiem laikiem tā bija neaptverama platība ciematā - 1290m² (puse gan bija atmata). Divdesmit gadus vēlāk tika uzbūvēta saimniecības ēka, kuras vienā galā bija neliela istabiņvirtuvīte. Tanī mitinājāmies mēs - divi pieaugušie un trīs bērni. Pēcāk gan tikām pie pagraba dzīvokļa Avotu ielā Rīgā un pēcāk rindas kārtībā pie četristabu dzīvokļa bloķenē Ķengarā.

Tur notika kaut kāda mistiska kooperācija. Vesela savstarpēji pazīstamu cilvēku čupiņa bija dabūjusi blakus zemes gabalus un uzbūvēja mājas. Un tā arī dzīvoja draudzīgi. Kaimiņiem PSRS laikā bija ledusskapis ar ledus maļamo uzparikti. Bet otrajā stāvā bija atsevišķa ar vagonku izlikta iztabiņa, kurā goda vietā bija lenšu magnetofons, plašu atskaņotājs un ieraksti. Daudz tanī laikā ne sevišķi atļautu ierakstu.

Bet, labi. Ne par to stāsts. Bildes ir apskatāmas šajā fotoalbumā.