OK, lasītāj. Jauns gads - jauns ieraksts. Pirms dažām dienām tinu atpakaļ blogu, mēģinādams saprast to - kāda ir šīs vietnes vieta manā dzīvē. Vai tā ir pagātne un tā arī to jāuztver? Vai arī tomēr ir vērts paturpināt? Ekshibicionisms manā vecumā vairs netiek godā celts. Arī karstgalvība ne pārāk. Taču, tad man pieleca. Tinot bildi atpakaļ, es atcerējos dīves brīžus, kurus jau sen biju piemirsis. Tas ir kā mutautiņš ar iesietu mezglu, lai neaizmirstu nopirkt pienu. Bet mezglu daudz, mutautiņš iebāzts dziļi kabatā un nav īsti arī poņas - kurš mezgls ko nozīmē.

Tāpēc varbūt ir vērts pamēģināt atkal tos mezglus pasiet un zīmītes piekarināt. Laiku pa laikam uzrodas kaut kas, kas sajūsmina, apbēdina vai atstāj šokējoši vienaldzīgu.

Piemēram, šodien man @uldzhs parādīja to, ko viņam parādīja @martinsbruns. Tāpēc arī šajā ē-plauktiņā rūpīgi nolikšu nelielu video ar ukraiņu metalcore grupas Jinjer krosiņu. Sagaidi piedziedājumu un tikai tad lasi tālāk.

Neticās, ne?

Protams, viss tur ir, kā saka, на лицо. Tipa džemīgs laisks ieraksts parastā mēģī, balādīgs pamatiņš, smalka soliste, gaumīgs kāpinājums, šokējoši kontrastējošs pacēlums. Formula banāla ;) Tieši tā arī izcēla, jo sievietes-rūcējas žanrā nav nekas jauns. Piemēram, tas pats Otep (piemēram, "Buried Alive"). Dziesmu, rādās kaut kur fonā kādam pasākumam esmu dzirdējis, bet nekad mūžā nebiju iedomājies, ka to visu dzied viena un tā pati dāma.

Cik atceros no vētrainajiem deviņdesmitajiem, cik ir runāts ar kliedzošajiem puikiem un vīriem, šis nav tāds pasākums, kuru vari paņemt un apgūt. Vai nu tas ir rets talants, vai arī tur ir milzīgs darbs jāiegulda. Pamēģini paklepot. Tieši tā ir tā daļa, ar kuru tās skaņas tiek izmocītas ārā. Un atceries, kā sūrst kakls, kad jāklepo bieži un daudz.

Varbūt, ja patīk (arī uzspēlētais) cilvēku šoks, ir vērts iejūtūbsērčot "Vocal Coach Reacts to Jinjer - Pisces"