Reiz, sen senos laikos dažās ballītēs kādā brīdī nereti iestājās jūtūbes klausīšanās. Tas izskatījās tā, ka kāds entuziastiski uzliek savu dziemu, bet citi entuziastiski ciešās un dīdās, lai uzliktu savu. Jo to nu toč visi cienīs un klausīsies ar pavērtu muti.

Man tādiem pasākumiem bija viena dziesma. No 1976. gada.

1995. gadā, kad Coolio izlaida savu versiju un tika pie kaudzes balvu, kopā ar Stevie Wonder izveica to, ko dažus gadus vēlāk sauks par mashup.

Tādu dziesmu jau patiesībā ir daudz. Nerunājot nemaz par tām, kurās ir motīvs vai iesamplēts kaut kas no kaut kā senāka.

• «The Man Who Sold The World» oriģināli ir Deivida Bovija dziesma.
• Soft Cell «Tainted Love» oriģināls ir meklējams sešdesmitajos gados.
• Vitnijas Hjūstones «I Will Always Love You» nav nekas cits, kā Dollijas Pārtones dziesma.
• Diezgan dramatiskā «Mad World» ir patiesībā diezgan upbeat gabals no Tears for Fears.
• O'Connoras «Nothing Compares 2 U» ir nekas cits, kā Prince gabals.
• Vai arī kā jums «Girls Just Wanna Have Fun» no 1979. gada un vīriešu dzimtē?
• Noteikti pa radio esi dzirdējis «Valerie», kas šķietami ir Eimijas Vainhausas darbs. Nope, The Zutons versija ir oriģināls. Oriģinālu no kovera šķir gads.
• Protams, ka Hallelujah nav Baklija dziesma, bet tas ir vispār zināms fakts.
• Savukārt, Džonija Keša «Hurt» patiesībā ir industriālās mūzikas grupas Nine Inch Nails gabals. Džonijs to iedziedāja septiņus gadus vēlāk.
• «Unchained Melody» saknes ir atrodamas tālajā 1955. gadā, pat vēl pirms Righteous Brothers 1965. gada versijas. Bet tas nekas. U2 ir visfeinākā.