If I'm just live coding, everything is nice and great, but if I'm actually trying to get work done, it's not so great to have an overactive engine doing all this kind of stuff.

Andrej Karpathy: Software Is Changing (Again)

Viņa domas gaita ir tāda, ka nedaudz jāiedziļinās un jāpaciešās. Jātiek pāri tam, ka analoģijas ir nepilnīgas. Tās ir tikai fona attēls tam, ko viņš vēlās pateikt.

Man visa premise no sākuma šķita aplama, bet tagad sēžu un domāju — daudz kas no teiktā ir taisnība. Piezagās tā sajūta, kura rodas, kad kardināls «nē, tā nav» pārtot «nē tā nav, bet…» vai pat «jā, bet…». Nesaku, ka es piekrītu visām tēzēm, kur nu vēl uzskaitītajām līdzībām, bet man īsti nav kam tur iebilst.

Autonomijas apsolījuma nepienākšana ir tas, kas ar mani rezonēja visvairāk. Tas, ka viss LLMu pielietojuma cikls reducējas uz ģenerēšanu un tai sekojošu verificēšanu. Un otrais punkts ir vislēnākais. Labas saskarnes var to paātrināt. Uz to vajadzētu patlaban koncentrēties, lēnā garā arī domājot par autonomiju.

Šajā pasaulē ir vieta gan absolūtiem noliedzējiem, gan siekalu tecinošiem hiperfaniem. Mana viena klusā vēlme, kuru varbūt ir vērts uzrakstīt salavecim, ir lai abas šīs nometnes būtu mazākums. Vairums manā iedomu pasaulē ir ar kritisko domāšanu, bet arī ar sajūsmu un zinātkāri par jauno. Es cenšos tāds būt, lai gan biežāk tā ir nevis komfotable pastaiga, bet balansēšana uz striķa aizas vidū.

Un ir ļoti patīkami klausīties cilvēku, kurš ir no tās paša personu tipa kā masks, bet nav sagājis sviestā.