Es biju no tiem vingrotājiem, kurš git labprātāk izmanto no komandrindas git add . && git commit -m 'blabla' && git push. Un šogad tas mainījās. Ja gada sākumā es atrastu vēstuli no nākotnes Kaspara ar šo apgalvojumu, būtu paspurdzis un pateicis «lohs».

Pamatā tamdēļ, ka ikdienā lietoju dažādus teksta redaktorus. Gan izaicinājumu ietvaros, gan mūžizglītības, gan tāpēc, ka viens ir «fiksais», bet otrs ir «eksperimentālais». Lai gan pēdējā laikā eksperimentālais ir helix, bet zed ir kļuvis par ikdienas. Un katram tā git saskarne ir citādāka. Vienam var vienu, citam ilgu laiku tas nav ieviests.

Bet tagad kaut kā organiski jau konsolē rakstu nevis git, bet lazygit. Lazygit ir supervienkāršs, superērts un superspējīgs git TUI — saskarne teksta režīmā. Un jums šķita, ka tās nosprāga līdz ar GUI? Nē, ir tāda kā neliela renesanse.

Lieta, kas man liek iemīlēt produktus, ir — ja tie darbojas tā, kā man šķiet, ka tiem jādarbojas. Ja nav jālasa supergaras pamācības konfigurēšanā, sākšanā vai lietošanā. Lazygit minimālā ikdienas funkcionalitāte ir intuitīva. Tuksnis iezīmē, c ir commit, utt. Man šķita loģiski, ka help lodziņā (kurš atveras ar ?) var meklēt, vienkārši sākot rakstīt.

Labs piemērs iemeslam lietot kaut ko, kas ir ar jēdzīgu sasrkarni, ir git cherry-pick komanda, kurai ir vēl vesela sava iekšējā pasaule, lai gan parasti vajag triviāli pāris lietas izņemt vai ielikt. Es to nedaru bieži, bet kad vajag, tad dikti. (T)UI ir pareizā izvēle.

Ja tu to jau lieto, tad sveiciens. Ja ne, tad ko vēl gaidi?