Tie jaunie jau nejēdz programmēt
Kaut kā neliek man mieru tā visa AI padarīšana. Nekur no tās nedēties, bet nav vēl īsti skaidrs, kurp tas viss ved. Skaidrs, ka daudzi, kuri nejēdz izstrādāt, ir tikuši pie iespējas radīt produktu. Bet dīvaini būtu to saukt par pasaules galu, jo cilvēks ir pielāgoties spējīgs jebkam.
Kad parādījās COBOL un FORTRAN, visi īstie asembleristi teica, ka nu viss — mēs esam vienīgie, kas jēdz programmēt. Parādījās Pascal, tieši to pašu teica tie paši COBOL un FORTRAN izstrādātāji. Kad parādījās Java ar savu garbage collection, patiesie C un C++ rakstītāji teica: «Ko vēl ne?! Kurš lohs pats atmiņu nepārvalda? Tie jaunie takš nejēgas!»
Kubernetes, kurš nogalināja īsto adminu. ORM nogalināja SQL prasmes. Stack Overflow nogalināja nepieciešamību pašam rakt.
Kalkulatori likvidēja cilvēku spēju nodarboties ar aritmētiku galvā. Pareizrakstības pārbaudes rīki nogalināja rakstniekus.
Tādi brīži ir bijuši viens pēc otra.
- Uzrodas jauna abstrakcija.
- Vecie eksperti paziņo, ka tas viss ir domāts tiem, kas nejēdz īsto drēbi.
- Abstrakcijas rezultātā būtiski pieaug to skaits, kas var kaut ko uzbūvēt.
- Vidējā rezultāta kvalitāte dramatiski krītās.
- Labākā rezultāta kvalitāte aug, jo talantam vairs nav jārok bedre ar lāpstu.
- Vecie eksperti atrod savas nišas, kurās palikt vai arī adaptējas.
- Pasaule gaida nākamo abstrakciju.
Asembleris nekur nepazuda, COBOL arī, C/C++ turpina rakstīt un veiktspējas optimizācija ir daudz kur kritiska. Nišas ir īstas, tās ir svarīgas, bet daudz mazākas nekā gribētos. Tici man, vecais sisadmins no deviņdesmitajiem arī vēl ir dzīvs un dara to, ko prot vislabāk.
Ar visiem tiem LLMiem mēs esam kaut kur divniekā vai trijniekā. Četrinieks arī jau notiek. Manuprāt, tas vēl ir tikai sākums.
Esmu no tiem, kas meklē to, kas piektajā punktā. Patlaban mana tēze ir tā, ka rīki nenogalina saprašanu. Rīki nogalina roku darbu. Nepieciešamība saprast nekur nepazūd. Un tā ir vērtība, bez kuras nekas nenotiks. Tā paliks. Tas, ka ir masu histērija, automātiski nepadara saprašanas trūkumu par iespējamu. Bet tā tēze ir tikai patlaban. Rīt būs jauna.
Interesanti. Pirms gada, kad vēl nekādi izstrādes aģenti nebija pat padomā, jau par šo rakstīju. Biju nedaudz optimistiskāks, bet būtisku konfliktu nav.
9. februārī, plkst. 10:02
Kā man patīk autora cepieni. Ak, žēliņ, lai tak cep ar AI cilvēki, ko vien vēlas. Ja izdodas saveidot un produkts kādam noder un strādā, tad kāda vella pēc cepties. Neviens tak necepas, ka kads zupu vāra pats un ne pec pareizās receptes. Autors liekas sirgst ar tādu gadiem progresējosu mazvērtības kompleksu un grib būt Napaleons visā, kas tiek darīt savādāk vai out of ze box.
9. februārī, plkst. 10:05
Paldies par konstruktīvo komentāru. Žēl, ka ne par tēmu un nav saprasts rakstītais. Be nekas, vienmēr no simta viens būs tāds, kuram ne pārāk sanāk saprast. Varbūt varētu vēl tikai paskaidrot - kas ir Napaleons? No tās pašas saimes, no kuras luksafors un mikrafons?
9. februārī, plkst. 11:45
Stāsts jau nav par gramatiku vai pieeju. Stāsts ir par vēlmi jebkurā situācija būt pārākam, ja kāds atļaujas ko darīt citā līmenī. Stāsts ir par mazvērtības kompleksu, kurš vērojams te ik katrā komentārā. Pārākuma sindroms.
9. februārī, plkst. 11:49
Nē, stāsts ir par to, kā tu to uztver un pasniedz.
9. februārī, plkst. 12:05
Paskaidrošu nedaudz saprotamāk. Ja to vispār var. Mans ad hominem bija tieši tavējā izraisīts. Un tomēr runa ir par napaleonu, jo parāda, ka sarunas biedrs pat neuzskata par nepieciešamu piedomāt pie vārdiem, teikumiem un domas. Pašmērķis ir aizvainot. Un tas ir daudz labāks pierādījums mazvērtības kompleksiem. Tas gan atkal nenozīmē, ka man tādu nav. Kuram nav?
Rādās, ka tev ir problēma ar mani. Iespējams, ka kaut kad esmu tev kaut ko ne tā pateicis, izdarījis vai neesmu attaisnojis tavas uz mani liktās cerības. Tas viss ir diezgan tipiski, jo esmu gan pats "izpildījies", gan ir bijuši pārpratumi, utt. Ja tā, tad atvaino
Par lietu. Man ir viedoklis. Kā jebkuram. Tā paušana nepadara to par aksiomu vai likumu ne manā, ne kāda cita galvā. Ja tā notiek, tad tā ir lasītāja izvēle, nevis mana vēlme. Parafrazējot un vulgarizējot - 'neesmu atbildīgs par to, ko tu saprati; es atbildu par to, ko uzrakstīju'.
9. februārī, plkst. 12:39
9. februārī, plkst. 10:23
Piekrītu. Spēja saprast pamatā ir būtiska, jo tā dod iespēju saprast, ko tieši un kāpēc AI dara nepareizi un vai nu lūgt labot, vai salabot pašam. Mana vājā vieta ir UI. Bet, ja man vajag mazu programmiņu, kuru lietos mana ģimene, tad stundas laikā no idejas līdz produktam tikt ir fantastika. Ar rokām darot, tas aizņemtu visu dienu, bakstoties, troubleshootojot - un jāatceras, ka es pamatdarbā neesmu programmētājs, ne tuvu. Piemērs - bērns brauc kartinga sacensībās telpās. GPS signāls nestrādā, konkrētajā trasē monitoru trasē, kas parāda apļa laikus nav. Var stāvēt trases malā un rādīt īkšķus, bet tur es varu parādīt tikai par iepriekšējo apli, brīdī, kad tiek finišēts nākamais - nav lielas jēgas. Stunda ar AI un uz stūres uzliktajā telefonā smuki parādās info, ko nosūtu no trases malas uzreiz pēc finiša šķērsošanas. Smuki, responsīvi. Man pretī admin panelis, ar dažādām iespējām, piemēram, salīdzināt apļa laiku pret konkrētās sesijas labāko vai pret citu, manuāli ievadītu laiku (ja zināms, ka konkurents brauc tik sekundēs, tad svarīgi mērīties pret to). Ar roku tā būtu vēsā mierā pakāsta aptuveni puse dienas un rezultāts būtu funkcionāls, bet ne smuks. Šo es uztaisīju vakarā pirms sacensībām, guļot gultā, no planšetes pieslēdzoties datoram caur teamviewer un cursorā sarakstot, ko man vajag. Domāju, ka pēc gada-diviem šādus rīkus taisīs mājsaimnieces. Pašlaik barjera ieejai nosacīti ir tas, ka kaut kur tie rīki jāhostē. Bet, ja platforma piedāvas tos hostēt pie sevis...
Kas interesanti šajā sakarā - daudziem liekas, ka šis dzīs uz priekšu startupu vilni; man drīzāk liekas, ka būs otrādāk - cilvēki paši uztaisīs sev risinājumu, nepērkot dažādus abonementus.
9. februārī, plkst. 11:50
OpenAI mēģināja piedāvāt hostēt pie sevis, bet nekas diži labs nesanāca. Piekrītu arī par to, ka šis ļauj cilvēkiem pašiem veidot lietas, bet tas nāk ar kvalitātes poroblēmu. Izskatās labi, bet apakšā nav nemaz tik labi.
9. februārī, plkst. 13:53
Nu, bet tā jau ir ar visu, kā pats atzīmē. Šodien, kā reiz, redzēju bildi, kur Karalis Čārlzs staigā jau 40+ gadus ar vienu un to pašu mēteli. Vnk mētelis jau tolaik bija no izteikti smalkā gala un maksāja attiecīgi. Šodien to pirks retais - pārējiem pietiek ar Zara/Decathlon, kas nekalpos tik ilgi, bet šodien ir ok un cena neatgādina pirmo iemaksu tipiska lietota auto kredītam. Lielākajai daļai tas kvalitātes kritums ir OK, kamēr neiet pie Karaļa uz pieņemšanu - un kamēr app dzīvo pati savu dzīvi. AI noteikti var uzrakstīt drošāku kodu, nekā es. Ja es to savu app mēģinātu mērogot, gan jau čušs vien sanāktu - bet uz to brīdi jau būtu pārliecība, ka šim var uz dažām stundām pieslēgt kādu ekspertu, kas salabo to, kas tur fundamentāli greizs. Un tikko ir lietotāju bāze un kaut kāds apstiprinājums produkta derīgumam - aiziet, lai cilvēki uztur. Visiem nevajag ne Rolls Royce, ne BMW. Daudziem pietiek ar Škodu, daļai pat ar Dacia.
9. februārī, plkst. 15:10
Ķibele ir ar to, ka eksperts pa stundu nesalabos to, ko ar AI esi taisījis nedēļām vai pat mēnešiem. Man ir pāris paziņas, kuri nolēmuši sākt ai slop shop fix-up bizīti. 90% gadījumu tas nozīmē visu taisīt no nulles.
Prototipēšana un eksperimentēšana tagad ir tik lēta un ātra, ka daudzi neapstājas pie tā, bet ar prototipiem un eksperimentiem iet produkcijā. Atnāks nauda un tad jau slabos. Nesalabos. Jo nav laika. Nauda jākaļ. Tehniskā parāda nokopšana arī lielos uzņēmumos nav standarta prakse.
Es nesaku, ka tas viss ir slikti. Es saku, ka tur ir milzīgi riski. Lieliska ideja, pirmie 10000 maksājošu lietotāju, bet viņu dati tiek nozagti.
9. februārī, plkst. 21:03
Konceptuāli doma pareiza, bet ir nianse - no aplikācijas, kuru būšu rakstījis es, datus droši vien būs vieglāk nozagt. Tavā gadījumā, protams, citādi.
9. februārī, plkst. 11:36
Rīki nogalina roku darbu - jā, tieši tā. Bet, lai to sapratni gūtu, tas roku darbs ir nepieciešams. šobrīd auto nozarē ir ļoti līdzīgi - kamēr pie dīlera nolasa kļūdu un neiedziļinoties tev piedāvā nomainīt veselu mezglu pa 2k eur, tikmēr pie Žorika garāžā kāds pamana, ka kļūda ir tāpēc, ka viens vadiņš kontaktā ir nosūbējis, un kaite tiek novērsta pa 5eur.
9. februārī, plkst. 11:40
Bet viņi tak cūkas neprot labot auto ( programmēt )
12. februārī, plkst. 18:06
Nu ja programmē sev, tad var programmēt kā grib. Problēma ir ja programmē priekš pārdošanas. Kā piemēram ē-veselību, ē-parakstu, un, nez, ē-valsti... Var jau būt ka to esošo kodu varētu iedot tam AI, un pateikt - Fix it! Kas zin, sliktāk jau nevar būt.
13. februārī, plkst. 09:10
nesen izlasīju jaunu saīsinājumu - ai;dr, man patika.
stāsti par to, ka "es pa vakaru ar ai kaut ko uzkodēju" ir par to, ka tu llm pateici ko tu gribi un modelis tev salika kodu un problēma nav tajā. problēma ir tajā, ka ķēkša kurai teica, ka arī viņa varot vadīt valsti, nespēj izsvērt kas vispār ir "uzkodēts". Optimāli, neoptimāli, pareizi, nepareizi, droši, nedroši, nu tā, ka pilnīgi neko. bet ai izdarīja un tagad viņa neko nesaprotot ir kļuvusi par programmētāju. protams, arī ar auto braucot vairs nav jazina, kas notiek cilindros, ko tieši nozīmē četrtaktu dzinējs, braukšanai to nevajag, bet lai brauktu tev ir jāzina noteikumi kur un kā tu drīksti braukt. ai;dr gadījumos ne tu zini kas tam lācītim vēderā, ne kā pareizi stūrēt kaut vai cauri datu drošības džungļiem.
abstrahējoties no kodēšanas, lasot ko cilvēki ir pajautājuši un kā noticējuši ai atbildei, mani biedē cilvēces nākotne un tas, ka vēl daži gadu desmiti būs jāpavada viņu sabiedrībā.